Appeal court partially allowed VAT penalty revocation while upholding UIN correction for related party loan.

NORAKSTS

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420649410

AA43-0296-13/16

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2013.gada 31.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnesis referents K.Berķis,

tiesneši M.Birzgalis un A.Šteinberga

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz

sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” pieteikumu par Valsts

ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2010.gada 9.marta lēmuma

Nr.22.4.1/11075 atcelšanu, sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta apelācijas

sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 25.jūlija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID vai atbildētājs) no

2009.gada 18.augusta līdz 2009.gada 7.oktobrim veica SIA „/Nosaukums/”

(turpmāk – pieteicēja) pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) par periodu

no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.jūlijam un uzņēmumu ienākuma

nodokļa (turpmāk – UIN) par 2008.gadu auditu.

Audita rezultātā VID Kurzemes reģionālās iestādes Nodokļu kontroles

pārvaldes Audita daļas priekšniece 2009.gada 8.oktobrī pieņēma lēmumu

Nr.5.1.1-8/108 (turpmāk – Sākotnējais lēmums), ar kuru nolēma pieteicējai

papildus nomaksai budžetā aprēķināt PVN soda naudu Ls 12092,59, kā arī

samazināt uzņēmuma 2008.gada zaudējumus par Ls 6599.

Ar VID ģenerāldirektora 2010.gada 9.marta lēmumu Nr.22.4.1/11075

(turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums.

[2] 2010.gada 19.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas

pieteikums, kurā lūgts atcelt Lēmumu.

Pieteikumā norādīts, ka VID ir nepamatoti aprēķinājis pieteicējas PVN

soda naudu, jo pieteicējai ar SIA „/Nosaukums 2/” (tagad SIA „/Nosaukums 2/”)

nav notikuši ar PVN apliekami darījumi, kā to nepamatoti ir uzskatījis VID, un

pieteicēja nezināja par AS „/Nosaukums 3/” veiktajiem darījumiem ar pieteicējas

tehniku.

Pieteicēja arī uzskata, ka VID ir nepamatoti veicis UIN korekcijas

nodokļu aprēķinos saistībā ar uzņēmuma izsniegto bezprocentu aizdevuma

līgumu valdes loceklim J.R., jo J.R. nav uzskatāms par ar uzņēmumu saistītu

personu likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē.

[3] VID paskaidrojumā tiesai pieteikumu neatzīst, norādot turpmāk

minētos argumentus.

[3.1] 2009.gada 22.jūlijā VID pieņēma lēmumu par audita veikšanu

pieteicējai. 2009.gada 30.jūlijā, t.i., pēc lēmuma par audita veikšanu, pieteicēja

VID iesniedza precizētas PVN deklarācijas par 2008.gada februāri un jūniju,

atbilstoši kurām pieteicēja palielināja budžetā iemaksājamā PVN summu

attiecīgi par Ls 6266,65 un Ls 17893,51.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otrajai daļai

nodokļu administrācija piemēro soda naudu 10% apmērā no samazinātās

nodokļa summas, kuras iemaksa budžetā veicama līdz nodokļu audita

uzsākšanas dienai.

Lietā nav strīda, ka pieteicēja līdz nodokļu audita uzsākšanas dienai

iemaksāja valsts budžetā PVN un nokavējuma naudu. Tāpat lietā nav strīda, ka

pieteicēja neaprēķināja un neiemaksāja soda naudu 10% apmērā no samazinātās

nodokļa summas. Līdz ar to pieteicēja neizpildīja likuma „Par nodokļiem un

nodevām” 33.2panta otrās daļas prasības.

Pamatojoties uz minēto, VID tiesiski piemēroja pieteicējai likuma „Par

nodokļiem un nodevām” 32.pantā paredzēto atbildību, nosakot soda naudu 50%

apmērā no samazinātās nodokļa summas.

[3.2] Korekcijas attiecībā uz UIN tika veiktas, jo audita laikā konstatēts,

ka pieteicēja ir veikusi darījumus ar saistītajām personām, proti, pieteicēja

izsniedza bezprocentu aizdevumu J.R., kas ir pieteicējas valdes locekles G.R.

laulātais. Lietā nav strīda, ka gan G.R., gan J.R. pieder 100% no SIA

„/Nosaukums/”, jeb 50% katram. Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

1.panta piektā daļa noteic, ka ar uzņēmumu saistīta persona ir persona, kurai

pieder vairāk nekā 50% no komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības.

Ņemot vērā, ka J.R. un G.R. kā laulātajiem pieder vairāk nekā 50% no

uzņēmumu daļu vērtības, t.i., 100%, secināms, ka J.R. ir ar SIA „/Nosaukums/”

saistītā persona. Līdz ar to VID, konstatējot J.R. izsniegto bezprocentu

aizdevumu, bija pienākums atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma

nodokli” tiesību normu prasībām veikt pieteicējai darījuma ar saistīto personu

vērtības pārrēķinu, t.i., aprēķināt J.R. izsniegtā aizdevuma procentu summu un tā

rezultātā koriģēt UIN aprēķināšanu.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 25.jūlija spriedumu

apmierināts pieteicējas pieteikums.

Spriedums motivēts šādi.

[4.1] Lietā ir izvērtējams : 1) vai pieteicējai ir uzliekama PVN soda nauda

par AS „/Nosaukums 3/” veiktajiem darījumiem tās vārdā; 2) vai VID pamatoti

ir uzskatījis, ka pieteicējai ar SIA „/Nosaukums 2/” ir notikuši ar PVN apliekami

darījumi; 3) vai VID pamatoti veicis UIN korekcijas nodokļu aprēķinos saistībā

ar uzņēmuma izsniegto bezprocentu aizdevuma līgumu valdes loceklim J.R.

[4.2] Attiecībā uz darījumiem starp pieteicēju un AS „/Nosaukums 3/”

tiesa lietā konstatē šādus lietas izskatīšanai nozīmīgus faktus.

[4.2.1] Saskaņā ar Komercķīlas līgumu Nr.KL00-05-A-013/2 ķīlas ņēmējs

AS „/Nosaukums 3/” SIA „/Nosaukums/” vārdā 2008.gada 27.februārī noslēdza

Pirkuma līgumu, atbilstoši kuram SIA „/Nosaukums/” pārdod SIA „/Nosaukums

4/” traktoru Valtra 8950, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par

Ls 10600 (tai skaitā PVN Ls 1616,95).

Pamatojoties uz minēto līgumu, AS „/Nosaukums 3/” kā preces nosūtītājs

2008.gada 28.februārī izrakstīja pavadzīmi Nr.ACL 358966.

Darījuma esamību apliecina arī nodošanas – pieņemšanas akts, saskaņā ar

kuru ķīlas ņēmējs AS „/Nosaukums 3/” nodod pircējam – SIA „/Nosaukums 4/”

traktoru Valtra 8950, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.

[4.2.2] Saskaņā ar Komercķīlas līgumu Nr.KL00-06-A-005/2 ķīlas ņēmējs

AS „/Nosaukums 3/” SIA „/Nosaukums/” vārdā 2008.gada 27.februārī noslēdza

Pirkuma līgumu, atbilstoši kuram SIA „/Nosaukums/” pārdod SIA „/Nosaukums

4/” traktoru /numurs/ 2.7, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par

Ls 30600 (tai skaitā PVN Ls 4667,80).

Pamatojoties uz minēto līgumu, AS „/Nosaukums 3/” kā preces nosūtītājs

2008.gada 28.februārī izrakstīja pavadzīmi Nr. ACL 358967.

Darījuma esamību apliecina arī nodošanas – pieņemšanas akts, saskaņā ar

kuru ķīlas ņēmējs AS „/Nosaukums 3/” nodod pircējam – SIA „/Nosaukums 4/”

traktoru /numurs/ 2.7, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.

[4.2.3] 2009.gada 26.augustā AS „/Nosaukums 3/” pēc VID pieprasījuma

sniedza informāciju par iepriekš minētajiem darījumiem. AS „/Nosaukums 3/”

paskaidroja, ka 2009.gada (acīmredzams, ka pēc teksta domāts 2008.gada)

29.februārī valsts kasē tika iemaksāts PVN Ls 1616,95 un Ls 4667,80 apmērā

par SIA „/Nosaukums/” pamatlīdzekļu realizāciju, attiecīgi ieķīlāto traktoru

Valtra 8950 un /numurs/ 2.7 pārdošanu saskaņā ar 2008.gada 27.februāra

pirkuma līgumiem.

[4.3] No lietas materiāliem un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem

izriet, ka nepastāv strīds par to, ka ķīlas ņēmējs AS „/Nosaukums 3/” 2008.gada

februārī SIA „/Nosaukums/” vārdā pārdeva pieteicējas pamatlīdzekļus – traktoru

Valtra 8950 un /numurs/ 2.7 par kopējo summu Ls 41200, no tiem PVN 18% Ls

6284,75. Tāpat lietā nepastāv strīds, ka traktortehnikas atsavināšana ir

uzskatāma par ar PVN apliekamu darījumu.

VID ieskatā, pieteicēja nav izpildījusi likuma „Par nodokļiem un

nodevām” 33.2pantā noteikto, līdz ar to ir aprēķināma papildus nomaksai

budžetā PVN soda nauda 50% saskaņā ar minētā likuma 32.panta trešo daļu.

[4.4] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2pantā ir noteiktas nodokļu

maksātāja tiesības precizēt nodokļu administrācijai iesniegtās nodokļu

deklarācijas. Minētā panta pirmā daļa noteic, ka nodokļu maksātājam ir tiesības

precizēt iesniegtās nodokļu deklarācijas un iemaksāt budžetā samazināto

nodokļa summu un ar to saistīto nokavējuma naudu par periodu no minētās

nodokļa summas maksāšanas termiņa, kas noteikts konkrētā nodokļa likumā,

līdz samaksas dienai. Nodokļu maksātājs, pamatojoties uz nodokļu deklarācijas

precizējumu, samaksā iztrūkstošo nodokļa summu un ar to saistīto nokavējuma

naudu šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā par periodu no minētās

nodokļa summas maksāšanas termiņa, kas noteikts konkrētā nodokļa likumā,

līdz samaksas dienai. Savukārt šī panta otrā daļa noteic, ja nodokļu maksātājs

nodokļu deklarācijas precizējumu iesniedz un iztrūkstošās nodokļa summas un

ar tām saistīto nokavējuma naudu maksājumu veic līdz nodokļu revīzijas

(audita) uzsākšanas dienai pēc tam, kad saņēmis nodokļu administrācijas

paziņojumu par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu, papildus šā panta pirmajā

daļā noteiktajam nodokļu administrācija piemēro soda naudu 10 procentu

apmērā no samazinātās nodokļa summas. Soda naudas iemaksa budžetā veicama

līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai.

No citētajām tiesību normām izriet, ka nodokļu maksātājam līdz revīzijas

(audita) uzsākšanas dienai ir tiesības precizēt nomaksājamā nodokļa apmēru

deklarācijā, nomaksājot līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai

iztrūkstošo nodokļa summas daļu, nokavējuma naudu un soda naudu 10%

apmērā no savlaicīgi nenomaksātās nodokļa summas.

Tātad secināms, ja nodokļu maksātājs nenomaksā vienu no minētajiem

nodokļu maksājumiem, uzskatāms, ka nav izpildīts likuma „Par nodokļiem un

nodevām” 33.2pantā noteiktais.

[4.5] Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmajai

daļai, ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, samazinājis

budžetā iemaksājamo nodokļu apmēru, nodokļu administrācija nodokļu revīzijas

(audita) rezultātā aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen

samazināto nodokļa summu, nokavējuma naudu un soda naudu, kas nosakāma

saskaņā ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda

naudas apmērs. Šī panta trešā daļa noteic, ja summa, kas nodokļu maksātājam

jāiemaksā budžetā par periodu, par kuru tiek veikta nodokļu revīzija (audits), ir

samazināta vairāk nekā par 15 procentiem no deklarējamās summas, soda nauda

tiek noteikta 50 procentu apmērā no nedeklarētās budžetā iemaksājamās

nodokļu summas.

No minētajām normām izriet, ka gadījumos, kad nodokļu maksātājs

likuma noteiktajā termiņā nav samaksājis nodokli pilnā apmērā, VID piedzen

samazināto nodokļa summu, nokavējuma naudu un soda naudu likuma

noteiktajā apmērā.

Ievērojot minēto, secināms, ka nodokļu administrācija ir tiesīga piedzīt

soda naudu tikai tajā gadījumā, ja nodokļu maksātājs ir samazinājis budžetā

iemaksājamo nodokļu apmēru un nav to nomaksājis likuma noteiktajā termiņā.

Savukārt konkrētajā gadījumā tiesa iepriekš konstatēja, ka ķīlas ņēmējs

AS „/Nosaukums 3/” uzreiz pēc traktortehnikas pārdošanas SIA „/Nosaukums/”

vārdā ir pārskaitījis PVN budžetā. Tātad secināms, ka saņemtais PVN no

pamatlīdzekļu pārdošanas faktiski iemaksāts budžetā likumā noteiktajā termiņā

bez nokavējuma.

Līdz ar to šajā gadījumā vienīgais konstatējamais pieteicējas pārkāpums ir

tas, ka 2008.gada februāra PVN deklarācijā nav atspoguļots darījumus ar

traktortehnikas pārdošanu. Par šāda veida pārkāpumu saskaņā ar Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksu ir paredzēta administratīvā atbildība, taču

minētais nevar būt par pamatu soda naudas aprēķināšanai saskaņā ar likuma

„Par nodokļiem un nodevām” 33.2pantā vai 32.panta trešajā daļā noteikto.

[4.6] Attiecībā uz aprēķināto soda naudu Ls 9,05 apmērā saistībā ar

nepamatoti uzrādīto 2008.gada februāra PVN deklarācijā atskaitāmo

priekšnodokli Ls 18,10 tiesa secina turpmāk minēto.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.3panta pirmā daļa noteic, ja

nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, nepamatoti

palielinājis no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru (no budžeta atmaksājamā

nodokļa palielinājums), nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita)

rezultātā samazina nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamā nodokļa

apmēru, kā arī aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja iekasē soda

naudu, kas nosakāma saskaņā ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu likumos nav

paredzēts cits soda naudas apmērs.

Kā jau iepriekš tiesa konstatēja, pieteicējas vārdā PVN no traktortehnikas

pārdošanas bija samaksāts pilnā apmērā, t.i., Ls 6284,75, likumā noteiktajā

termiņā, tātad neņemot vērā atskaitāmo priekšnodokli Ls 18,10 apmērā, līdz ar

to tiesa secina, ka faktiski pieteicēja nepamatoti nav palielinājusi no budžeta

atmaksājamā nodokļa apmēru. Proti, nav konstatējams no budžeta atmaksājamā

nodokļa palielinājums.

Pastāvot šādiem lietas apstākļiem, tiesa atzīst, ka Lēmums daļā par

aprēķināto soda naudu par 2008.gada februāri Ls 3142,38 apmērā, kurus veido

Ls 9,05 (50% no Ls 18,10) un Ls 3133,33 (50% no Ls 6266,65), ir atceļams kā

nepamatots.

[4.7] Attiecībā ar darījumiem starp pieteicēju un SIA „/Nosaukums 2/”

tiesa lietā konstatē šādus lietas izskatīšanai nozīmīgus faktus.

[4.7.1] 2004.gada 24.novembrī starp pieteicēju un SIA „/Nosaukums 4/”

tika noslēgts Pirkuma līgums Nr.01/11, saskaņā ar kuru SIA „/Nosaukums 4/”

pārdod pieteicējai traktoru VALTRA T190 Ls 74848,63 vērtībā + PVN 18% Ls

13472,75, kopsummā Ls 88321,38.

Saskaņā ar SIA „/Nosaukums 4/” vārdā izrakstīto 2006.gada 1.decembra

pavadzīmi AAK065364 pieteicējai, pamatojoties uz iepriekš minēto līgumu,

pārdots traktors VALTRA T190, šasijas Nr./šasijas numurs/, Ls 106500 vērtībā,

PVN 18% Ls 19170, kopsummā Ls 125670.

2006.gada 5.decembrī starp pieteicēju un SIA „/Nosaukums 2/” noslēgts

Aizdevuma līgums Nr.74445 jauna traktora VALTRA T190, šasijas Nr./šasijas

numurs/, iegādei saskaņā ar rēķinu Nr.AAK065364. Papildus nodrošinājumam

šim darījumam kalpo G.R. un J.R. noslēgtie Galvojuma līgumi, attiecīgi

Nr.74445/1 un 74445/2. Kā arī starp pieteicēju un SIA „/Nosaukums 2/” tika

noslēgts Komercķīlas līgums Nr.74445, saskaņā ar kuru pieteicēja ieķīlā minēto

traktoru nodrošināto prasījumu nodrošināšanai.

2007.gada 17.oktobrī SIA „/Nosaukums 2/” ar paziņojumu Nr.316RC00-

1719A paziņo pieteicējai, ka vienpusēji atkāpjas no savstarpēji noslēgtā

Aizdevuma līguma Nr.74445. Pamatojoties uz minēto, lūdz pieteicēju atmaksāt

atlikušo neatmaksāto aizdevuma summu un citus maksājumus, kā arī

nekavējoties nodot īpašumu – traktoru VALTRA T190, šasijas Nr./šasijas

numurs/, SIA „/Nosaukums 2/” valdījumā.

Saskaņā ar 2007.gada 24.oktobra nodošanas-pieņemšanas aktu pieteicēja

un SIA „/Nosaukums 2/” vienojas, ka pieteicēja nodod SIA „/Nosaukums 2/”

piederošu traktoru VALTRA T190, šasijas Nr./šasijas numurs/, reģ.

Nr./reģistrācijas numurs/.

Atbilstoši 2007.gada 26.oktobra Transportlīdzekļa novērtēšanas aktam

traktora VALTRA T190, šasijas Nr./šasijas numurs/, reģ. Nr./reģistrācijas

numurs/, tirgus vērtība novērtēta 69000 EUR (bez PVN), ātras realizācijas

vērtība noteikta 55000 EUR (bez PVN) apmērā.

[4.7.2] 2004.gada 24.novembrī starp pieteicēju un SIA „/Nosaukums 4/”

noslēgts Pirkuma līgums Nr.02/11, saskaņā ar kuru SIA „/Nosaukums 4/” pārdod

pieteicējai frēzi MeriCrusher MJS 2,5 STG Ls 24598,14 vērtība + PVN 18% Ls

4427,67, kopsummā Ls 29025,81.

Saskaņā ar SIA „/Nosaukums 4/” vārdā izrakstīto 2006.gada 1.decembra

pavadzīmi AAK065366 pieteicējai, pamatojoties uz iepriekš minēto līgumu,

pārdota frēze MeriCrusher MJS 2,5 STG Ls 35000 vērtībā, PVN 18% Ls 6300,

kopsummā Ls 41300.

2006.gada 5.decembrī starp pieteicēju un SIA „/Nosaukums 2/” noslēgts

Aizdevuma līgums Nr.74440 jaunas frēzes MeriCrusher MJS 2,5 STG iegādei

saskaņā ar rēķinu Nr.AAK065366. Papildus nodrošinājumam šim darījumam

kalpo G.R. un J.R. noslēgtie Galvojuma līgumi - attiecīgi Nr.74440/1 un

74440/2. Kā arī starp pieteicēju un SIA „/Nosaukums 2/” tika noslēgts

Komercķīlas līgums Nr.74440, saskaņā ar kuru pieteicēja ieķīlā minēto frēzi

nodrošināto prasījumu nodrošināšanai.

2007.gada 17.oktobrī SIA „/Nosaukums 2/” ar paziņojumu Nr.316RC00-

1718A paziņo pieteicējai, ka vienpusēji atkāpjas no savstarpēji noslēgtā

Aizdevuma līguma Nr.74440. Pamatojoties uz minēto, lūdz pieteicēju atmaksāt

atlikušo neatmaksāto aizdevuma summu un citus maksājumus, kā arī

nekavējoties nodot īpašumu - frēzi MeriCrusher MJS 2,5 STG - SIA

„/Nosaukums 2/” valdījumā.

Saskaņā ar 2007.gada 26.oktobra nodošanas-pieņemšanas aktu pieteicēja

un SIA „/Nosaukums 2/” vienojas, ka pieteicēja nodod SIA „/Nosaukums 2/”

piederošu frēzi MeriCrusher MJS 2,5 STG.

Atbilstoši 2007.gada 7.novembra Transportlīdzekļa novērtēšanas aktam

frēzes MeriCrusher MJS 2,5 STG tirgus vērtība novērtēta 23800 EUR (bez

PVN), ātras realizācijas vērtība noteikta 16700 EUR (bez PVN) apmērā.

[4.8] VID ieskatā, pieteicēja, nododot SIA „/Nosaukums 2/” traktoru

VALTRA T190 un frēzi MeriCrusher MJS 2,5 STG, ir veikusi ar PVN

apliekamus darījumus. Proti, SIA „/Nosaukums 2/”, izmantojot ķīlas tiesības un

pārņemot savā valdījumā komercķīlas priekšmetu – traktortehniku, ir veikusi ar

pieteicēju ar PVN apliekamu darījumu.

Savukārt pieteicēja norāda, ka VID nepamatoti tematiskajā pārbaudē

uzdeva precizēt 2008.gada jūnija PVN deklarāciju, jo tehnika tika nodota,

pamatojoties uz Komercķīlas līgumiem. Pieteicēja paskaidro, ka ne viņai, ne arī

VID nav informācijas par to, ka šī tehnika ir atsavināta citai personai. Turklāt

atbilstoši Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Rīgas rajona nodaļas sniegtajai

informācijai traktortehnika ir noņemta no uzskaites, taču joprojām skaitās SIA

„/Nosaukums/” īpašums.

[4.9] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka atbilstoši starp pieteicēju un

SIA „/Nosaukums 2/” noslēgtajiem Komercķīlas līgumiem komercķīlas

priekšmeta (traktortehnikas) sākotnējais valdītājs ir SIA „/Nosaukums/” līdz

traktortehnikas pārņemšanai SIA „/Nosaukums 2/” valdījumā. Saskaņā ar minētā

līguma 6.7.punktu, ja pieteicēja pienācīgi neizpilda Aizdevuma līguma saistības,

SIA „/Nosaukums 2/” tiek piešķirtas tiesības pārdot traktortehniku par brīvu

cenu bez tiesas starpniecības un izsoles rīkošanas. Traktortehnikas atsavināšanas

gadījumā SIA „/Nosaukums 2/” veic visas nepieciešamās formalitātes, kuras ir

nepieciešamas īpašuma tiesību pārejas uz pircēju noformēšanai.

No iepriekš konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem izriet, ka 2007.gada

24. un 26.oktobrī komercķīla – minētā traktortehnika - tika pārņemta SIA

„/Nosaukums 2/” valdījumā.

Komercķīlas likuma 2.panta pirmā daļa noteic, ka komercķīla ir ķīlas

tiesība, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta komercķīlu reģistrā.

Atbilstoši šā panta trešajai daļai komercķīlai piemērojami Civillikumā

paredzētie ķīlas tiesības vispārīgie noteikumi, ciktāl šajā likumā nav noteikts

citādi.

Civillikuma 1315.pants noteic, ka ar ieķīlāšanu neizbeidzas ieķīlātāja

īpašuma tiesība uz ieķīlāto lietu. Ieķīlāto nekustamu lietu viņš joprojām var

valdīt un lietot, kamēr labprātīgi nenodod to valdīt un lietot ķīlas ņēmējam vai

kamēr viņu uz to nepiespiež tiesas ceļā. Minētais ir noteikts arī Komercķīlas

likuma 24.pantā.

No minētajām tiesību normām izriet, ka komercķīlas devēja īpašuma

tiesības netiek izbeigtas ar lietas ieķīlāšanu vai arī komercķīlas priekšmeta

nodošanu komercķīlas ņēmēja valdījumā. Komercķīlas devēja īpašuma tiesības

tiek izbeigtas tikai tajā gadījumā, ja komercķīlas ņēmējs, izmantojot ķīlas

tiesības, atsavina komercķīlas devējam piederošu komercķīlas priekšmetu.

Konkrētajā gadījumā, izvērtējot procesa dalībnieku paskaidrojumus un

lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka lietā nav pierādījumam tam, ka SIA

„/Nosaukums 2/”, pamatojoties uz Komercķīlas līgumiem, būtu atsavinājusi

pieteicējas vārdā traktoru VALTRA T190 un frēzi MeriCrusher MJS 2,5 STG.

Tiesai nav pamata apšaubīt arī Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Rīgas

rajona nodaļas sniegtās informācijas patiesumu par traktortehnikas statusu, ka tā

joprojām ir pieteicējas īpašums. Tāpat lietā nav pierādījumu, ka SIA

„/Nosaukums 2/” pieteicējas vārdā būtu veikusi citus ar PVN apliekamus

darījumus saistībā ar ieķīlāto traktortehniku.

Tiesa atzīst, ka VID nepamatoti uzdeva pieteicēja precizēt 2008.gada

jūnija PVN deklarāciju saistībā ar traktoru VALTRA T190 un frēzi MeriCrusher

MJS 2,5 STG.

Turklāt norādāms, ka ne audita pārskatā, ne Lēmumā VID nav norādījis,

kādā veidā 2009.gada 14.jūlija tematiskajā pārbaudē ir nonācis pie konkrēti

aprēķinātās PVN summas – Ls 17900,42, no kā tā veidojas, ņemot vērā to, ka

tiesas sēdē VID pārstāvis norādīja, ka VID rīcībā nav un nebija informācijas, ka

traktortehnika būtu realizēta. Tāpat tiesas sēdē VID pārstāvis nevarēja

paskaidrot minētās summas aprēķinu, no kuras savukārt 50 % apmērā tika

aprēķināta soda nauda.

Tiesa atzīst, ka Lēmums daļā par aprēķināto soda naudu par 2008.gada

jūniju Ls 8950,21, kuru veido Ls 3,46 (50% no Ls 6,91) un Ls 8946,75 (50% no

Ls 17893,51), ir atceļams kā nepamatots, jo nav konstatējams ar PVN

apliekamais darījums un līdz ar to nav konstatējams no budžeta atmaksājamā

nodokļa palielinājums.

[4.10] Attiecībā uz VID veiktajām UIN korekcijām pieteicējas nodokļu

aprēķinos tiesa konstatē, ka VID, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un

nodevām” 23.2panta otrās daļas 1.punktu un ceturtās daļas 4.punktu, likuma „Par

uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta piekto daļu un 12.panta otrās daļas

4.punktu, ir veicis UIN korekcijas nodokļu aprēķinos saistībā ar uzņēmuma

izsniegto bezprocentu aizdevuma līgumu valdes loceklim J.R., kā rezultātā

nolēmis samazināt uzņēmuma 2008.gada zaudējumus par Ls 6599. VID ieskatā,

apstāklis, ka J.R. un G.R. ir laulātie un viņiem kopā pieder vairāk nekā 50 % no

uzņēmuma daļu vērtības, ir pamats uzskatīt, ka J.R. ir ar uzņēmumu saistītā

persona likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta piektās daļas

izpratnē.

Tiesa secina, ka J.R. nav uzskatāms par ar uzņēmumu saistītu personu, jo

viņam pieder tikai 50% no komercsabiedrības „/Nosaukums/” pamatkapitāla

vērtības, nevis vairāk nekā 50%, kā tas ir noteikts likuma „Par uzņēmumu

ienākuma nodokli” 1.panta piektajā daļā.

Tiesa atzīst, ka VID nepamatoti ir veicis UIN korekcijas aprēķinus

saistībā ar uzņēmuma izsniegto bezprocenta aizdevuma līgumu valdes loceklim

J.R.. Līdz ar to Lēmums daļā, ar kuru nolemts samazināt pieteicējas 2008.gada

zaudējumus par Ls 6599, ir atceļams kā nepamatots.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 25.jūlija spriedumu VID

iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie

argumenti.

[5.1] Attiecībā uz darījumiem starp pieteicēju un AS „/Nosaukums 3/”

saistībā ar traktortehnikas atsavināšanu apstāklis, ka aizdevuma līgumā un

noslēgtajos Komercķīlas līgumos starp pieteicēju un AS „/Nosaukums 3/” nav

precīzi norunāts, kurš maksā PVN, nemaina principu, ka pienākums maksāt

PVN gulstas uz pieteicēju, ko pieteicēja līdz audita uzsākšanai neizdarīja. Tā kā

pieteicēja nebija samaksājusi PVN par traktortehnikas atsavināšanu, tad

pieteicēja nebija izpildījusi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2pantā

noteikto, līdz ar to arī 2008.gada februāra PVN deklarācijā nepamatoti uzrādīja

Ls 18,10 kā atskaitāmo PVN priekšnodokli.

[5.2] Attiecībā uz pieteicējas darījumiem ar SIA „/Nosaukums 2/” VID

uzskata, ka atbilstoši starp pieteicēju un SIA „/Nosaukums 2/” noslēgtajiem

Komercķīlas līgumiem komercķīlas priekšmeta sākotnējais valdītājs ir pieteicēja

līdz traktortehnikas pārņemšanai SIA „/Nosaukums 2/” valdījumā. Naudas

summa, kas ieskaitīta kā aizņēmuma summa par konkrētā traktora pirkšanu vai

pārdošanu, uzskatāma par atsavināšanas maksu, analogi kā pirkšana. Neskatoties

uz to, ka konkrētais uzņēmums, kam pārdota tehnika, nav zināms, tomēr šī

naudas summa uzskatāma kā atlīdzinājums. PVN maksā pārdevējs, un, tā kā

PVN nebija samaksāts, tad pieteicējai bija pienākums samaksāt PVN. Tādējādi

pieteicēja, nododot SIA „/Nosaukums 2/” traktoru un frēzi, ir veikusi ar PVN

apliekamus darījumus.

[5.3] VID arī uzskata, ka konkrētajā gadījumā J.R. ir ar uzņēmumu saistītā

persona likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta piektās daļas

izpratnē. Līdz ar to VID pamatoti saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un

nodevām” 23.2panta otrās daļas 1.punktu un ceturtās daļas 4.punktu un likuma

„Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta piekto daļu un 12.panta otrās daļas

4.punktu veica pieteicējas UIN aprēķina korekcijas saistībā ar uzņēmuma

izsniegto bezprocenta aizdevuma līgumu valdes loceklim J.R., piemērojot

Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo kredīta likmi latos izsniegtajiem

kredītiem kredītiestādēs - 16,5% apmērā, tādējādi salīdzinot izsniegto

bezprocentu aizdevumu saistītajai personai ar citu nesaistītu komersanta

salīdzināma darījuma cenu salīdzināmos apstākļos.

[6] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.pantu administratīvā

lietas izskatīšana ir pabeigta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi pirmās instances tiesas

sprieduma pamatojumu kopsakarā ar apelācijas sūdzībā ietvertajiem

argumentiem, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir

pilnīgi pareizi un pamatoti secinājusi, ka pārsūdzētais Lēmums daļā par

pieteicējai papildus iemaksai budžetā aprēķināto PVN soda naudu nav pamatots.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā

ietvertais pamatojums šajā daļā ir pilnībā pietiekams, tādēļ apgabaltiesa,

pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu,

pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai minētajā daļā (sk. šī

sprieduma [4.1]-[4.9] punktu).

[8] Apgabaltiesa tomēr konstatē, ka pirmās instances tiesa lietā ir kļūdaini

secinājusi, ka J.R. konkrētajā gadījumā nav ar pieteicēju saistīta persona.

No lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicēja 2007.gada 3.septembrī ir

noslēgusi bezprocentu aizdevuma līgumu ar J.R. Līgumā noteikts, ka pieteicēja

aizdod J.R. Ls 40000 uz 60 gadiem personiskām vajadzībām. Līgumā gada

procentu likme nav noteikta (lietas 31.-32.lapa).

Lietā nav strīda, ka uz aizdevuma izsniegšanas brīdi J.R. bija pieteicējas

valdes loceklis (ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi), pieteicējas valdes

priekšsēdētājas G.R. laulātais un G.R. un J.R. kopā piederēja 100% no

pieteicējas pamatkapitāla, proti, 50% katram.

Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta piektā daļa noteic, ka

ar uzņēmumu saistīta persona ir persona, kurai (fiziskās personas gadījumā —

tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā

esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no

komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kooperatīvās sabiedrības

paju vērtības vai kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz

trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai

pakāpei) ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme komercsabiedrībā

vai kooperatīvajā sabiedrībā.

Apgabaltiesas ieskatā, J.R. nepārprotami atbilst likuma „Par uzņēmumu

ienākuma nodokli” 1.panta piektajā daļā ietvertajai saistītās personas definīcijai,

jo, ņemot vērā, ka J.R. bija pieteicējas valdes loceklis, kuram kopā ar laulāto

piederēja arī 100% pieteicējas kapitāla, nav šaubu, ka viņam bija nodrošināta

izšķiroša ietekme pieteicējā, proti, pieņemt un ietekmēt pieteicējas lēmumus, kā

arī kopā ar laulāto, piemēram, iecelt pieteicējas izpildinstitūcijas locekļus utt..

Turklāt arī konkrētās lietas apstākļi, proti, tas, ka aizdevums ir izsniegts

uz 60 gadiem, nenosakot procentu likmi par izsniegto aizdevumu, tas izsniegts

personiskām vajadzībām, faktiski norāda uz to, ka darījums ir noticis ar saistītu

personu, jo grūti iedomāties, ka šāds aizdevums varētu tikt izsniegts, ja darījums

tiktu veikts parastas komercprakses ietvaros un ar uzņēmumu nesaistītu personu.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.2panta otrās daļas 1.punkts

noteic, ka nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), ir tiesīga

pārbaudīt darījumu cenas (vērtības) noteikšanas pareizību un precizēt darījuma

cenu (vērtību) darījumos starp saistītām personām. Savukārt minētā panta

ceturtā daļa noteic, ja nodokļu maksātāja norādītā darījuma cena (vērtība)

neatbilst tirgus cenai (vērtībai), nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju

(auditu), pamatojas uz darījuma tirgus cenu (vērtību) attiecīgajā laika posmā,

kuru nosaka, ņemot vērā, tostarp, Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo

līdzīgu lietu cenu vai līdzīgu darījumu vērtību.

Savukārt saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta

otrās daļas 4.punktu, nosakot apliekamo ienākumu, peļņu palielina par summu,

kuru veido darījuma vērtības un tirgus vērtības starpība.

Ievērojot iepriekš minēto, apgabaltiesa atzīst, ka VID ir pamatoti veicis

korekcijas pieteicējas 2008.gada UIN aprēķinā saistībā ar pieteicējas izsniegto

bezprocentu aizdevuma līgumu J.R., ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes

noteikto vidējo svērto procentu likmi latos izsniegtiem ilgtermiņa kredītiem

kredītiestādēs 2008.gadā. Līdz ar to pieteikums par Lēmuma atcelšanu šajā daļā

ir noraidāms kā nepamatots.

[9] Ņemot vērā iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka

pieteicējas pieteikums ir pamatots un apmierināms daļā par pieteicējas papildus

aprēķināto PVN soda naudas atcelšanu, savukārt pamatota ir VID apelācijas

sūdzība daļā par pirmās instances tiesas spriedumu par pieteicējai veikto UIN

korekciju.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu,

Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” pieteikumu

daļā.

Atcelt no pieņemšanas dienas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora

2010.gada 9.marta lēmumu Nr.22.4.1/11075 daļā par sabiedrībai ar ierobežotu

atbildību „/Nosaukums/” aprēķināto pievienotās vērtības nodokļa soda naudu Ls

12092,59 apmērā..

Pārējā daļā pieteikumu noraidīt.

Piespriest no atbildētāja par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību

„/Nosaukums/” tās samaksāto valsts nodevu 20 latu apmērā.

Spriedumu viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas var pārsūdzēt

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, iesniedzot kasācijas

sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnesis referents (paraksts) K.Berķis

Tiesneši (paraksts) M.Birzgalis

(paraksts) A.Šteinberga

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās apgabaltiesas

tiesnesis K.Berķis

Rīgā 2013.gada 31.maijā