C29440116 / C-4401-16 · Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

Lietas Nr. C29440116

Lietas arhīva Nr. C-4401-16/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 20.decembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Vinte-Korme

izskatīja rakstveida procesā Lomonosova ielā 10, Rīgā, civillietu Lindorff Oy Latvijas filiāle maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 1.aprīlī Lindorff Oy Latvijas filiāle (turpmāk – prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret

/pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai galveno parādu 1292,27 euro, aizdevuma

lietošanas procentus 458,02 euro, likumiskos procentus 371,74 euro, līgumsodu 129,23 euro, tiesas izdevumus – valsts nodevu 324,79 euro un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā 2580, 75 euro, kā arī apstiprināt prasītāja tiesības saņemt procentus 6% gadā no neapmaksātā

pamatparāda summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2011.gada 8.martā starp AS “GE Money” (iepriekšējais nosaukums “RD LĪZINGA GRUPA”, tagadējais

nosaukums “MG Capital”) (turpmāk – cedents) un prasītāju noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar kura nosacījumiem prasītāja ieguva prasījuma tiesības uz

atbildētāja saistībām ar visām blakus tiesībām.

Prasītājai tika cedēts prasījums pret atbildētāju, kas sastāv no pamatsummas parāda 908,21 LVL apmērā un procentu parāda 321,90 LVL

apmērā. Papildus šīm summām prasītāja atbilstoši Cesijas līguma 1.2.punktam ir izmantojusi savas tiesības aprēķināt līgumsodu un prasa arī līgumsoda

samaksu par nokavētiem maksājumiem, kurus atbildētajam jāveic saskaņā ar aizdevuma līguma noteikumiem un atmaksas grafiku.

Atbildētāja un Cedenta starpā pastāvēja saistība, aizdevums Civillikuma 1934.panta izpratnē, pienākums šo saistību abpusēji pildīt, kā arī prasīt

izpildījumu, pamatojoties uz noslēgto aizdevuma līgumu Nr.1121472425 (turpmāk – līgums). Cedents no savas puses līgumu ir izpildījis un ar līguma

noslēgšanas dienu izsniedzis atbildētājam naudas aizdevumu. Puses vienojās, ka līdz 2011.gada 1.jūnijam atbildētājs saskaņā ar līgumā norādīto grafiku

36 mēnešu laikā veic atlikušās aizdevuma pamatsummas 1000 LVL un aizdevuma lietošanas procentu 469,71 LVL atmaksu prasītājam. Saskaņā ar

līguma grafiku ikmēneša maksājums ir 40,83 LVL. Ņemot vērā to, ka no 2014.gada 1.janvāra Latvijas Republikas nacionālā valūta ir euro, visas

summas latos tika konvertētas euro piemērojot oficiālo kursu 1 EUR = 0,702804 LVL.

Atbildētājs savas saistības nav izpildījis pienācīgi. Atbildētājam neveicot apmaksu, ir sācies nokavējums, un tā sekas, pamatojoties uz līguma

noteikumiem, paredz prasītājam tiesības aprēķināt un pieprasīt līgumsodu 10% apmērā no ikmēneša maksājuma neapmaksātās summas par katru

ikmēneša maksājuma termiņa kavējumu. Prasītājs aprēķina un no atbildētāja pieprasa līgumsodu, kurš ir aprobežots ar 10% no pamatparāda un sastāda

129,23 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1756. un 1759.pantu prasītāja uzskata, ka ir pamats piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 371,74 euro apmērā par

periodu no 2011.gada 2.jūnija līdz 2016.gada 18.martam. Likumiskie procenti tika aprēķināti pēc formulas: 6/100/360 * (dienu skaits) * (pamatsumma).

Likumisko procentu likme ir 6% gadā. 6/100/360 - likumisko procentu apmērs dienā. Dienu skaits (1726 dienas) aprēķināts par laika periodu no

02.06.2011. līdz 18.03.2016. Likumisko procentu aprēķins: 6/100/360 * 1726 * 1292,27 = 371,74 euro.

Prasītāja ir norādījusi, ka pirms vēršanās tiesā nav izmantota mediācija. Prasītāja ir vērsusies pret atbildētāju ārpustiesas kārtībā ar pieprasījumu

samaksāt parādu, taču atbildētājs līdz pat šim brīdim nav veicis parāda samaksu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 1587., 1651., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1793., 1801., 1828., 1838., 1943.pantu,

Civilprocesa likuma 195.pantu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājam 2016.gada 12.aprīlī uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības pieteikuma

noraksts, paskaidrojuma veidlapas, izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un pienākumi,

noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam (lietas 29.lapa).

Atbildētājs par celto prasību rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus tiesā nav iesniedzis. Atbildētājam nosūtītie tiesas dokumenti atgriezti

tiesā ar atzīmi — beidzies glabāšanas termiņš.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas

adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc

kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu

adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti

šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā

dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajai daļai, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas

adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek

saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļā noteikts, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu

lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā

varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad

sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

2016.gada 17.maijā nosūtīts paziņojums par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu uz prasītājas

juridisko adresi un atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi (lietas 34.lapa). Atbildētājam nosūtītie tiesas dokumenti atgriezti tiesā ar atzīmi — beidzies

glabāšanas termiņš.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu paziņot par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī sprieduma pieejamības datumu ir izpildījusi.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja paskaidrojumi vai iebildumi tiesā nav saņemti. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta otrai

daļai paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā. Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 6.panta pirmajai un otrajai daļai – latu konvertācijā uz euro izmanto Padomes noteikto maiņas kursu no

latiem uz euro. Naudas summas un vērtības naudas izteiksmē pēc latu konvertācijas uz euro noapaļo līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz

komata. Ja trešā zīme aiz komata ir no 0 līdz 4, tad centa vērtība nemainās. Ja trešā zīme aiz komata ir no 5 līdz 9, tad cents tiek noapaļots par vienu

vienību uz augšu. Saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu 1 euro = 0,702804 lati.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Lietas materiāliem pievienotais 2011.gada 8.marta Cesijas līguma Nr.01/11LIND izraksts un Cesijas līguma pielikuma Nr.1 izraksts apliecina, ka

Lindorff Oy Latvijas filiāle un AS “GE Money” vienojušās, ka ar cesijas līguma noslēgšanu AS “GE Money” ir nodevusi un Lindorff Oy Latvijas filiāle ir

ieguvusi prasījuma tiesības pret /pers. A/, kas izriet no 2008.gada 21.maija līguma Nr.1121472425 (lietas 15. – 16.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru) var

noslēgt jebkurā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Civillikuma

1805.pants nosaka, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un

izlietot to pret parādnieku.

Lietā nodibināts, ka 2008.gada 21.maijā starp AS “GE Money” un atbildētāju noslēgts aizdevuma līgums Nr.1121472425 par naudas aizdevuma

1000 LVL piešķiršanu atbildētājam, kurā puses vienojušās par līguma priekšmetu, norēķinu kārtību, saistību neizpildes sekām. Aizdevums tika piešķirts

uz 36 mēnešiem, vienojoties, ka atbildētājs līdz 2011.gada 1.jūnijam atmaksās aizdevumu 1000 LVL un procentus par tā lietošanu 469,71 LVL, ar

pienākumu veikt ikmēneša maksājumus 40,83 LVL (pēdējais maksājums 40,66 LVL) saskaņā ar līgumā iekļauto maksājumu grafiku (lietas 12. –

13.lapa).

Aizdevuma izmaksu apliecina 2008.gada 21.maija maksājuma uzdevums Nr.080521_00031 (lietas 14.lapa).

Lietā nav ziņu, par to, ka aizdevuma līgums būtu apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar to tiesa atzīst, ka tas ir tiesīgi noslēgts un saistošs

līgumslēdzējpusēm, t.sk., atbildētājam ir jāatmaksā aizdevums un jāveic procentu maksājumi par aizdevuma lietošanu aizdevuma līgumā noteiktajā

apmērā un kārtībā.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Civillikuma 1753. pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu, saskaņā ar Civillikuma

1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs (..). Saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmo daļu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie

bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

No prasības pieteikuma un parāda aprēķina redzams, ka atbildētājs savas saistības pienācīgā kārtā nav izpildījis, ko apliecina pievienotais parāda

aprēķins. Pēdējais maksājums veikts 2009.gada 1.janvārī, pēc kā maksājumi vairāk nav veikti (lietas 17. – 18.apa).

Izvērtējot visu iepriekšminēto, tiesa atzīst, ka ir iegūti objektīvi pierādījumi tam, ka starp pusēm noslēgts aizdevuma līgums, kura saistības atbildētājs

nav izpildījis.

No aizdevuma līguma (lietas 12.lapa), parāda aprēķina (lietas 17. – 18.lapa) un cesijas līguma pielikuma Nr.1 izraksta (lietas 16.lapa) konstatējams

neatmaksātās aizdevuma summas apmērs 1292,27 euro (908,21 LVL) un līgumisko procentu apmērs 458,02 euro (321,90 LVL).

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesai nav pamata apšaubīt parāda aprēķinu, jo arī atbildētājs to nav apstrīdējis un nav iesniedzis jebkādus pierādījumus par to, ka viņš ir veicis

aizdevuma līgumā paredzētos maksājumus, līdz ar to tiesa atzīst, ka neatmaksātā aizdevuma summa 1292,27 euro apmērā un līgumiskie procenti 458,02

euro apmērā ir piedzenami no atbildētāja par labu prasītājai.

Civillikuma 1651.pantā noteikts, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums. Saskaņā ar Civillikuma 1652.pantu parādnieka

nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, var ar līgumu, vai arī pēc

paražas. Turklāt, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu (Civillikuma 1828.p.).

Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru

nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā

laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Saskaņā ar noslēgtā aizdevuma līguma Nr.1121472425 5.1.punktu puses ir vienojušās par to, ka atbildētāja pienākums ir maksāt līgumsodu 10%

apmērā no ikmēneša maksājuma neapmaksātās summas par katru ikmēneša maksājuma termiņa kavējumu.

Par maksājuma kavējumiem prasītāja ir aprēķinājusi un lūdz piedzīt līgumsodu 129,23 euro. Tiesa uzskata, ka līgumsoda apmērs ir samērīgs un tā

apmērs nepārsniedz 10% no galvenā parāda summas, līdz ar to prasība par līgumsoda piedziņu ir apmierināma.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā

atlīdzība nolīgta [..] līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā.

Lietā iesniegtie pierādījumi apstiprina, ka atbildētājam bija jāveic maksājumi maksājuma grafikā norādītajos datumos, ko atbildētājs nav darījis.

Aizdevuma atmaksas termiņš iestājies 2011.gada 1.jūnijā.

Saskaņā ar prasības pieteikumā ietverto aprēķinu prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 371,74 euro par laika posmu no

2011.gada 2.jūnija līdz 2016.gada 18.martam par 1726 kavējuma dienām.

Tiesa, konstatējot nokavējumu un ievērojot Civillikuma 1753., 1756., 1759.panta 1.punkta noteikumus, atzīst, ka prasība par likumisko

nokavējuma procentu 371,74 euro par laika periodu no 2011.gada 2.jūnija līdz 2016.gada 18.martam piedziņu, ir pamatota un apmierināma.

Atbilstoši Komerclikuma 389.pantam, tā kā viena no līgumslēdzējpusēm ir komersants, tad darījums, proti aizdevuma līgums, ir atzīstams par

komercdarījumu.

Tiesa atzīst, ka attiecībā uz prasītāja prasījuma tiesībām ir piemērojamas Komerclikuma normas, kas nosaka, kādā kārtībā komercdarījumu

dalībnieki var aizsargāt savas aizskartās tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, tajā skaitā tiesību normas, kas nosaka prasības noilgumu, proti

Komerclikuma 406.pants, kas paredz noilguma termiņu prasījumiem, kas izriet no komercdarījumiem, un tas ir trīs gadi.

Trīs gadu noilgums sāka tecēt no 2011.gada 1.jūnija, kad iestājies gala atmaksas termiņš.

Atbilstoši Civillikuma 1905.pantam atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu.

Tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts, ka 2013.gada 8.jūlijā atbildētājam nosūtīts atgādinājums par parādsaistībām Nr.0722480/01 (lietas 26., 27.lapa).

Tādejādi ir pierādīts, ka noilgums pārtraukts un atbildētājam saistība ir jāizpilda.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto

daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likumā paredzētās tiesības – nav cēlis iebildumus pret prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā

minētos faktus un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis, līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas

pamato prasību, kā arī prasības summas aprēķinu. Līdz ar norādīto tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā un no atbildētāja par

labu prasītājai piedzenams pamatparāds 1 292,27 euro apmērā, aizdevuma lietošanas procenti 458,02 euro apmērā, līgumsods 129,23 euro apmērā un

likumiskie nokavējuma procenti 371,74 euro, kopā parāds 2 251,26 euro.

Prasītāja lūdz tiesu atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no galvenā parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu tiesa, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto un atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktā un 1765.pantā noteiktajam, tiesa atzīst prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja

6% gadā no nesamaksātā pamatparāda summa līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka

procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedz kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Prasītāja, iesniedzot prasību, samaksājusi valsts nodevu 379,90 euro apmērā (lietas 11.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro

apmērā (lietas 10.lapa).

Iesniedzot prasības pieteikumu, prasītāja ir lūgusi tiesu atmaksāt pārmaksāto valsts nodevu 55,11 euro apmērā.

Civilprocesa 37.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka samaksātā valsts nodeva ir atmaksājama pilnīgi vai daļēji, ja iemaksāta lielāka nodeva,

nekā to nosaka likums.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktam, par celto prasību maksājama valsts nodeva 324,79 euro apmērā

(320,10 euro plus 4 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 2134 euro).

Civilprocesa likuma 37.panta otrajā daļā noteikts, ka valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts triju gadu

laikā no summas iemaksas valsts budžetā.

Civilprocesa likuma 37.panta trešajā daļā noteikts, ka valsts nodevu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata.

No pieteikumam pievienotajiem maksājuma dokumentiem redzams, ka prasītāja 2016.gada 17.martā veica valsts nodevas samaksu 379,90 euro

apmērā, ko apliecina maksājuma uzdevums (references numurs EX16077C110BC03).

Līdz ar norādīto tiesa atzīst par pamatotu un apmierināmu prasītājas lūgumu par pārmaksātās valsts nodevas atmaksu no valsts budžeta līdzekļiem

55,11 euro apmērā.

Līdz ar minēto tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 329,49 euro – valsts nodeva 324,79 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro.

Prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, taču faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 6,28 euro saskaņā

ar uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 3.lapa). Tādējādi neapmaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,58 euro apmērā ir

piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, [..] un par

tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, [..]. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10

dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 37., 42.panta pirmo daļu, 93. – 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Lindorff Oy Latvijas filiālei, reģistrācijas Nr.40003514990, pamatparādu 1292,27

euro, aizdevuma lietošanas procentus 458,02 euro par laika periodu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 1.martam, līgumsodu 129,23 euro,

likumiskos nokavējuma procentus 371,74 euro par laika periodu no 2011.gada 2.jūnija līdz 2016.gada 18.martam un tiesas izdevumus 329,49 euro,

kopsummā 2 580,75 euro (divi tūkstoši pieci simti astoņdesmit euro 75 centi), kas iemaksājami Lindorff Oy Latvijas filiāle norēķinu kontā

Nr.LV84NDEA0000081667899, Nordea Bank AB Latvijas filiāle, kods NDEALV2X.

Noteikt Lindorff Oy Latvijas filiālei, reģistrācijas Nr.40003514990, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no

/pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no pamatparāda summas 1292,27 euro, ņemot vērā Civillikuma

1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesāšanās izdevumus – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,58 euro

(viens euro 58 centi), kas iemaksājami - saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, konts

Nr.LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C29440116.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Atmaksāt Lindorff Oy Latvijas filiālei, reģistrācijas Nr.40003514990, no valsts budžeta līdzekļiem samaksātās valsts nodevas daļu 55,11 euro

apmērā, kura 2016.gada 17.martā (references numurs EX16077C110BC03) ieskaitīta Valsts kases kontā Nr.LV55TREL1060190911200.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu oriģinālus

nekavējoties iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā Lomonosova ielā 10, 105.kabinetā vai nosūtot pa pastu. Pretējā gadījumā spriedums

šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2016.gada 20.decembra Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā

noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese K.Vinte-Korme