Court convicted defendant of theft and sentenced to eight months, partially awarding victim compensation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of theft under Article 175 of the Criminal Law and sentenced him to eight months in prison. The defendant fully admitted guilt during the trial, which was conducted without evidence examination due to his confession. Consequently, the court partially awarded the victim compensation for 187.35 euros while ordering the destruction of DNA evidence.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 175. panta 1. daļa; Krimināllikuma 7. panta 3. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants: A confession of guilt by the accused allows the court to proceed without examining evidence, leading to conviction and appropriate sentencing based on the established facts.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11088157716
Lietas arhīva Nr. K29-1578-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2016.gada 22.novembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,
tiesnese B.Jakobsone,
piedaloties
prokurorei E.Jansonei un aizstāvei S.Putniņai,
atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc
Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas un
k o n s t a t ē j a:
/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību).
2016.gada 31.jūlijā ap plkst.23.50 /pers. A/, mantkārīgu tieksmju vadīts, atrodoties pie nama /adrese/, nolēma izdarīt zādzību. /pers. A/, realizējot
savu noziedzīgo nodomu, piegāja pie AS “mogo” piederošās automašīnas BMW 330 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, ar atslēgu, kura bija
atstāta automašīnas aizdedzē, iedarbināja automašīnas dzinēju, pēc kā ar nozagto automašīnu BMW 330 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ 5800
euro vērtībā, kurā atradās automašīnas turētājam /pers. D/ piederošā degviela 17 litri, viena litra vērtība 1,02 euro, par kopējo vērtību 17,34 euro,
skrejritenis 100 euro vērtībā, elektriskā cigarete 130 euro vērtībā, smaržas “Eclat” 100 ml tilpuma 57 euro vērtībā, kā arī automašīnas īpašnieka AS
“mogo” transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība 25 euro vērtībā, no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas aizbrauca. Tādējādi /pers. A/ nolaupīja AS
“mogo” piederošo mantu 5825 euro vērtībā un /pers. D/ piederošo mantu 304,34 euro vērtībā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā.
Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu viņam inkriminētās zādzības izdarīšanā atzina pilnībā, nožēloja izdarīto, atzina cietušās AS “mogo” pieteikto
materiālā kaitējuma kompensāciju 187,35 euro apmērā, t.i. par auto evakuāciju, atslēgas izgatavošanu un programmēšanu, bet neatzina cietušās AS
“mogo” pieteikto materiālo kaitējuma kompensāciju 618,09 euro apmērā par automašīnas remonta izmaksām.
Ņemot vērā to, ka apsūdzētais pilnībā atzīst savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un arī tiesai pēc lietas materiālu
pārbaudes nav šaubu par /pers. A/ celtās apsūdzības pamatotību un apsūdzētā vainu, kā arī ievērojot to, ka apsūdzētais tiesas sēdē piekrita pierādījumu
pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā visā apsūdzības apjomā, kam neiebilda prokurore, aizstāve un cietušais /pers. D/, krimināllieta tika izskatīta
bez pierādījumu pārbaudes tiesas izmeklēšanā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumiem.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ darbības pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas ir kvalificētas pareizi un atbilstoši Krimināllikuma
7.panta trešajai daļai tās klasificējamas kā mazāk smags noziegums, kas apdraud citu personu mantiskās intereses.
Pārbaudot apsūdzētā personību noskaidrots, ka /pers. A/ ir neprecējies, apgādībā esošu personu nav, pirms apcietinājuma strādājis gadījuma
darbus celtniecībā par meistara palīgu, agrāk sodīts 10 reizes, uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi un arī pašreiz sodāmība nav dzēsta, pēdējo reizi
sodīts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 21.oktobra spriedumu pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas, piemērojot
Krimināllikuma 51.pantu, ar brīvības atņemšanu uz 7 mēnešiem, spriedums stājies spēkā 2016.gada 8.novembrī, 2016.gadā vienu reizi, bet 2015.gadā
divas reizes saukts pie administratīvās atbildības.
Par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu uzskata par iespējamu atzīt vainas atzīšanu un
izdarītā nožēlošanu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka inkriminētais
noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo izdarīts nedzēstas sodāmības laikā.
Nosakot sodu /pers. A/, tiesa bez ievērības neatstāj arī to, ka /pers. A/, izmantodams savas Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības
uz sadarbību ar procesa virzītāju un piekrizdams pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, vienkāršojis tiesas izmeklēšanu un veicinājis
ātrāku krimināltiesisko attiecību noregulēšanu.
Izvērtējusi visu iepriekšminēto, tiesa, piekrītot prokurores viedoklim, secina, ka /pers. A/ par izdarīto zādzību sodāms ar brīvības atņemšanu
Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas sankcijas ietvaros.
Tiesa ir pārliecināta, ka nevis alternatīvu sodu piemērošana, bet vienīgi /pers. A/ izolēšana no sabiedrības spēs atturēt viņu no turpmākas noziedzīgu
nodarījumu izdarīšanas, un šādu secinājumu tiesa izdarījusi, analizējot apsūdzētā personību un arī viņa attieksmi pret morāles un likuma normām. Tieši
tiesas sēdē par apsūdzētā dzīvesveidu noskaidrotais liek tiesai domāt, ka viņš tomēr līdz šim nav sapratis savas kļūdas un nav izdarījis secinājums par
līdzšinējās uzvedības nepieļaujamību, par ko liecina lielais sodāmību skaits.
Tas, ka apsūdzētais noziedzīgo nodarījumu izdarīja tikai mēnesi pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas, turklāt, policijas kontroles laikā,
negatīvi raksturo viņa personību un liecina par to, ka /pers. A/ nespēj pakļauties likuma prasībām, ignorē gan sabiedriskās kārtības noteikumus, gan
likuma prasības un uzliktos pienākumus, tādēļ tiesai nav pārliecības, ka /pers. A/ patiešām ir izdarījis secinājumus par savu līdzšinējo uzvedību un ir
spējīgs mainīt savu attieksmi pret likumu ievērošanu un izciest sodu sabiedrībā.
Līdz ar to tiesa, piekrītot prokurores viedoklim, uzskata, ka vienīgi /pers. A/ izolēšana no sabiedrības spēs nodrošināt soda represīvo un
preventīvo mērķu sasniegšanu un to, ka /pers. A/ neizvairīsies no soda izciešanas, kā arī atturēsies no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Ņemot vērā to, ka inkriminēto zādzību /pers. A/ ir izdarījis, pastāvot gan vienam atbildību mīkstinošam, gan vienam atbildību pastiprinošam
apstāklim, prokurores pieprasīto soda mēru tiesa atzīst par samērīgu ar izdarīto un pietiekamu soda mērķu sasniegšanai.
Tā kā tiesas izmeklēšanā konstatēts, ka šajā kriminālprocesā inkriminēto noziedzīgo nodarījumu /pers. A/ izdarījis vēl pirms Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesas 2016.gada 21.oktobra sprieduma spēkā stāšanās, tiesa nāk pie secinājuma, ka pie galīgā soda noteikšanas /pers. A/ nepieciešams
pamatoties uz Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumiem, un uzskata, ka /pers. A/ piespriesto pamatsodu daļēja saskaitīšana konkrētajā
gadījumā atzīstama par soda mērķiem atbilstošu un apsūdzētajam pietiekami labvēlīgu soda noteikšanas veidu.
Lai nodrošinātu sprieduma izpildi un izslēgtu iespēju apsūdzētajam izvairīties no soda izciešanas, ņemot vērā viņa iepriekšējo attieksmi pret saviem
kriminālprocesuālajiem pienākumiem šajā procesā, līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim apsūdzētajam piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums –
atstājams bez grozīšanas, un par soda izciešanas sākumu uzskatāma sprieduma pasludināšanas diena šajā lietā.
Soda izciešanā /pers. A/, pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, ieskaitāms pēc Rīgas
pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 21.oktobra sprieduma daļēji izciestais brīvības atņemšanas sods no 2016.gada 1.septembra līdz
2016.gada 3.septembrim, kā arī šajā procesā aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks no 2016.gada 3.septembra līdz 2016.gada 22.novembrim.
Tiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka AS “mogo” lietā pieteikusi materiālo zaudējumu kompensāciju 805,44 euro apmērā, kuru tiesas sēdē pilnā
apmērā uzturēja AS “mogo” pilnvarotais pārstāvis /pers. D/.
Ņemot vērā to, ka apsūdzētais /pers. A/ cietušās AS “mogo” pieteikto materiālo kaitējuma kompensāciju daļā par 618,09 euro, kas saistīts ar
automašīnas remonta izmaksām, neatzina, tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.panta otro daļu, jautājumā par kompensācijas apmēru
veica pierādījumu pārbaudi.
N o /pers. D/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām izriet, ka materiālais zaudējums 805,44 euro apmērā ietver sajūga komplekta, t.i. sajūga
izspiedējdiska, sajūga izspiedējgultņa un dubultmasas spararata izmaksas 618,09 euro, kā arī auto evakuācijas izmaksas 42,35 euro, automašīnas
atslēgas izgatavošanas un programmēšanas izmaksas 145,00 euro. Automašīna tikusi atrasta /adrese/, /pers. D/ notikuma vietā ieradies pēc plkst.4.00,
konstatējot, ka ar automašīnu vairs nav bijis iespējams braukt, bijusi jūtama smaka no sajūga. Tika izsaukts auto evakuators. Automašīnas remontam tika
sastādīta tāme uzņēmumā SIA “ERG Auto Grupa”, /pers. D/ šo tāmi par summu 618,09 euro nav samaksājis, jo nav bijis naudas. Izmaksas par
automašīnas atslēgas izgatavošanu un programmēšanu arī aprēķinātas iepriekš minētajā uzņēmumā, taču nekādas tāmes vai kvīts, ko iesniegt tiesai, viņam
nav.
Pats apsūdzētais paskaidroja, ka ieraudzījis automašīnu, kas bijusi iedarbināta, tā, kā cilvēku tuvumā neesot bijis, nolēmis pabraukāties. Iekāpis
mašīnā un braucis pa Matīsa ielu, pa A.Čaka ielu, pēc tam caur Purvciemu un Pļavniekos apstājies ielas makā, izkāpis no mašīnas, aizdedzes atslēgas
izmetis turpat zālienā un aizgājis. Apsūdzētais /pers. A/ piekrīt, ka viņa darbību rezultātā, atstājot automašīnu, bija nepieciešams izsaukt evakuatoru, kā arī
izgatavot jaunas atslēgas, tāpēc labprātīgi piekrīt atlīdzināt cietušajam 187.35 euro, t.i., 145 euro par jaunu atslēgu izgatavošanu un programmēšanu un
42,35 euro par evakuatora pakalpojumiem, saskaņā ar kvīti.
No lietas materiālos esošās AS “mogo” pilnvaras redzams, ka /pers. D/ pilnvarots pārstāvēt uzņēmuma intereses šajā kriminālprocesā par
transportlīdzekļa BMW 330 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ zādzības faktu (29.lp.).
Automašīnas BMW 330 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ evakuēšanas izmaksas sastāda 42,35 euro, ko apliecina kvīts Nr.058123
(38.lp.).
Lietas materiālos atrodama SIA “ERG Auto Grupa” 2016.gada 1.septembrī sastādīta tāme Nr.128612, no kuras izriet, ka automašīnas remonta
(sajūga komplekts, dubultmasu spararats un sajūga komplekta maiņa) izmaksas sastāda 618,09 euro (39.lp.).
No apskates protokola redzams, ka automašīna BMW 330 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ apskate notikusi 2016.gada 1.augustā
/adrese/, tā iesākta plkst.4.05 un pabeigta plkst.4.20, apskates laikā konstatēts, ka automašīna novietota uz ielas braucamās daļas, aptuveni 1,5 m no
ietves, automašīnai nav konstatēti vizuāli bojājumi, salons ir kārtībā (9.lp.).
Prokurore tiesas sēdē pauda viedokli, ka AS “mogo” pieteiktā kaitējuma kompensācija 805,44 euro apmērā ir pamatota un piedzenama no /pers.
A/, jo līdz automašīnas zādzības brīdim tā bija tādā tehniskā stāvoklī, lai ar to būtu iespējams pārvietoties, taču pēc /pers. A/ izdarītās zādzības ar
automašīnu vairs nebija iespējams braukt.
Aizstāve lūdza cietušās AS “mogo” materiālās kompensācijas pieteikumu apmierināt tikai daļēji, piedzenot no apsūdzētā kā kompensāciju par
materiālajiem zaudējumiem tikai 187,35 euro apmērā, ko apsūdzētais pats arī atzīst, bet pieteikumu par 618,09 euro piedziņu, ko veido automašīnas
remonta izmaksas, noraidīt kā nepamatotu.
Ievērojot Kriminālprocesa likuma 22.pantā deklarēto kriminālprocesa pamatprincipu par tiesībām uz kompensāciju par radīto kaitējumu, kas
nosaka, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek
garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai, tiesa atzīst, ka cietušajai AS “mogo” ir tiesības no
apsūdzētā /pers. A/ pieprasīt un saņemt viņa rīcības rezultātā radīto materiālo zaudējumu kompensāciju.
Pārbaudījusi materiālo zaudējumu kompensācijas apmēra pierādīšanai tiesā iesniegtos pierādījumus un uzklausījusi cietušā pārstāvja /pers. D/ un
apsūdzētā /pers. A/ liecības tiesas sēdē, un lietas dalībnieku viedokļus, tiesa atzīst, ka AS “mogo” materiālo zaudējumu kompensācijas pieteikums ir
apmierināms tikai 187,35 euro apmērā.
Tiesa uzskata, ka tiesas izmeklēšanā ir apstiprinājies, ka materiālie zaudējumi 187,35 euro apmērā, ko veido auto evakuēšanas izmaksas,
automašīnas atslēgas izgatavošanas un programmēšanas izmaksas, ir radušies /pers. A/ prettiesisko darbību rezultātā, ko apliecināja arī pats apsūdzētais,
norādot, ka ar automašīnu aizbraucis no /adrese/, un automašīnu apturējis Pļavniekos, iespējams A.Saharova ielā, pēc kā automašīnas atslēgas izmetis
zālē.
Tādējādi tiesa secina, ka AS “mogo” materiālie zaudējumi 187,35 euro apmērā, kas saistīti ar automašīnas evakuāciju no tās atrašanas vietas un
jaunu aizdedzes atslēgu izgatavošanas izdevumi, ir tiešā cēloniskā sakarā ar apsūdzētajam inkriminētajām un apsūdzībā izklāstītajām darbībām, ko tiesa
atzinusi par pierādītām, līdz ar to tie attiecināmi uz apsūdzēto un piedzenami no /pers. A/ cietušās AS “mogo” labā ar šo spriedumu kā kompensācija.
Pārējā daļā, t.i., 618,09 euro apmērā, tiesa AS “Mogo” kompensācijas pieteikumu nevar uzskatīt par pamatotu un apmierināmu vairāku iemeslu
dēļ.
Pirmkārt, tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka tāmē aprēķinātās automašīnas remonta izmaksas, t.sk. 85,36 euro par sajūga komplektu, 245,45
euro par dubultmasu spararatu un 180 euro par sajūga komplekta maiņu, būtu samaksātas, jo tiesai iesniegta tikai 2016.gada 1.septembrī sastādīta
izmaksu tāme Nr. 128612, kas, tiesas ieskatā, nav pietiekams pamats, lai konstatētu reālu zaudējumu esamību un to, ka cietušais šādas remonta
izmaksas būtu samaksājis.
Otrkārt, tiesas izmeklēšanas laikā netika iegūta ticama informācija ne par to, kāds ir bijis automašīnas tehniskais stāvoklis pirms zādzības, ne arī par
to, kāds tas ir bijis pēc automašīnas atrašanas, tādējādi liedzot tiesai izdarīt pamatotus secinājumus, ka nepieciešamība mainīt automašīnas sajūga
komplektu un spararatu ir radusies tieši pēc zādzības rezultātā un tieši /pers. A/ rīcības dēļ.
Tiesa uzskata, ka apmierināt cietušā prasību atlīdzināt šīs nākotnē paredzamās remonta izmaksas, balstoties tikai uz cietušā pārstāvja /pers. D/
paskaidrojumu tiesas sēdē, ka līdz zādzības izdarīšanai automašīnas sajūgs ir bijis nevainojams, bet pēc zādzības konstatēts, ka tas ir sabojāts, nav
iespējams. Turklāt, /pers. D/ liecības ir pretrunā ar apsūdzētā /pers. A/ liecībām, ka, braucot ar nozagto automašīnu, viņš nekādas tehniskas problēmas ar
tās sajūgu nav pamanījis.
Tā, kā citu pierādījumu, kas apstiprinātu /pers. D/ liecināto, vai atspēkotu /pers. A/ liecības, šajā lietā nav, tad tiesa šaubas, kas tai radušās saistībā
ar automašīnas patieso tehnisko stāvokli pirms un pēc zādzības, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 19.panta trešo daļu, vērtē par labu
apsūdzētajam /pers. A/.
Tiesa arī uzskata, ka cietušā /pers. D/ arguments, ka automašīnas sajūgs ticis sabojāts tāpēc, ka /pers. A/ trūcis automašīnas vadīšanas iemaņu un
mašīnas zādzības laikā viņš sajūgu ir lietojis nepareizi, uzskatāms par ne ar ko nepamatotu pieņēmumu, uz ko tiesa nevar balstīt lēmumu par automašīnas
sajūga remonta izdevumu piedziņu no apsūdzētā.
Treškārt, tiesa uzskata, ka ir jākonstatē tieša cēloniskā sakarība starp apsūdzēta izdarītajām par noziedzīgām atzītām darbībām un sekām, kas
iestājušās.
No /pers. A/ apsūdzības izriet, ka viņš ar atslēgu, kura bija atstāta automašīnas aizdedzē, iedarbināja automašīnas dzinēju un ar nozagto automašīnu
no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas /adrese/, aizbrauca. Citas darbības /pers. A/ nav inkriminētas.
No automašīnas apskates protokola izriet, ka automašīnai nav konstatēti vizuāli bojājumi un arī tās salons ir kārtībā (9.lp.).
Ņemto vērā minēto, tiesa uzskata, ka konstatēt cēloņsakarību starp apsūdzētā darbībām un tām sekām, par ko liecina cietušais /pers. D/, nav
iespējams, līdz ar to tiesa cietušajam AS “mogo” radušos zaudējumus 618,09 euro apmērā nevar attiecināt uz apsūdzēto /pers. A/ un no viņa piedzīt.
Ja cietusī AS “mogo” uzskata, ka ar šajā lietā noteikto kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, tai ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu vēl
arī Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 350.panta trešās daļas noteikumiem.
Procesuālie izdevumi 85,00 euro apmērā, ko veido samaksa par aizstāvja darbu pirmās instances tiesā, kas aicināts un piedalījās lietas izskatīšanā
tiesā pēc /pers. A/ lūguma, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu, piedzenami no viņa valsts labā ar šo spriedumu, ja viņš tos
nesamaksās Kriminālprocesa likuma 368.panta sestajā prim daļā noteiktajā labprātīgās izpildes termiņā.
/pers. A/ atbrīvošanai no procesuālo izdevumu samaksas tiesa pamatu nekonstatē, jo tiesas sēdē nav konstatēti apstākļi un tiesai nav
iesniegti pierādījumi, kas ļautu /pers. A/ materiālo stāvokli atzīt par tādu, kas liedz viņam pašam samaksāt procesuālos izdevumus.
Lietiskos pierādījumus, t.i. /pers. D/ glabāšanā nodotās mantas – automašīna BMW 330, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, ar tajā esošo
degvielu 15 l, skrejritenis, elektriskā cigarete, smaržas un transportlīdzekļa tehniskā pase, atstājami /pers. D/ rīcībā, pamatojoties uz Kriminālprocesa
likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu, savukārt divas aploksnes ar DNS pēdām un DNS paraugiem, kas glabājas pie krimināllietas, iznīcināmas pēc
sprieduma spēkā stāšanās saskaņa ar minētā panta pirmās daļas 5.punktu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pamatojoties uz Krimināllikuma 175.panta pirmo daļu, kā arī uz Krimināllikuma 46., 47., 48., 50.pantu un
Kriminālprocesa likuma 511.-514.pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un
sodīt ar brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, noteiktajam sodam daļēji pieskaitīt sodu, kas piespriests ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas
tiesas 2016.gada 21.oktobra spriedumu, un galīgo sodu /pers. A/, personas kods /personas kods/, noteikt brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu.
Līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim turpināt turēt /pers. A/, personas kods /personas kods/, apcietinājumā un soda izciešanu skaitīt no
2016.gada 22.novembra.
Soda izciešanā saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, ieskaitīt pēc Rīgas pilsētas
Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 21.oktobra sprieduma izciesto sodu no 2016.gada 1.septembra līdz 2016.gada 3.septembrim un aizturēšanā un
apcietinājumā pavadīto laiku no 2016.gada 3.septembra līdz 2016.gada 22.novembrim.
Cietušās AS “mogo” kompensācijas pieteikumu apmierināt daļēji un piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, AS “mogo”, reģ. Nr.
50103541751, labā ar noziedzīgo nodarījumu radītos materiālos zaudējumus 187,35 euro (viens simts astoņdesmit septiņi, komats, 37) apmērā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā procesuālos izdevumus par aizstāvja darbu pirmās instances tiesā 85,00 euro
(astoņdesmit pieci, komats, 00) apmērā un noteikt 30 dienu termiņu no nolēmuma spēkā stāšanās dienas procesuālo izdevumu labprātīgai nomaksai
Valsts kases BIC kods TRELLV22, NMR 90000050138, kontā Nr.LV68TREL1060001239300, maksājuma veikšanas faktu apliecinošu dokumentu
iesniedzot tiesā.
/pers. D/ glabāšanā nodotās mantas, t.i., automašīnu BMW 330, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, ar tajā esošo degvielu 15 l, skrejriteni,
elektrisko cigareti, smaržas un transportlīdzekļa tehnisko pasi, atstāt /pers. D/ rīcībā, divas aploksnes ar DNS pēdām un DNS paraugiem, kas glabājas
pie krimināllietas, iznīcināt pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt desmit dienu laikā
apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Pilns tiesas spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā no 2016.gada 6.decembra.
Tiesnese B.Jakobsone