Appeal court dismisses shareholder claim for information and nullification of meeting resolution due to incorrect interpretation of Company Law.
Legislator summary
AI generatedThe appeal court dismissed the plaintiff's request to compel information disclosure and declare a shareholder meeting resolution void. The plaintiff argued they held more shares than recorded, citing a share certificate and a gift agreement, while the defendant contended that under the Company Law, such fractional share rights do not exist. The court ruled that the first-instance judge incorrectly interpreted the law by imposing a duty to disclose fractional share ownership, which is not provided for in the Company Law.
Legislator headnote
AI generatedCompany Law; Civil Procedure Law: The court established that a shareholder cannot be compelled to disclose fractional share ownership or have a meeting resolution declared void if the Company Law does not recognize such fractional share rights.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C13045712
Lietas arhīva Nr. CA-0281-13/8
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2013.gada 26.novembrī
Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija
šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese M.Terjuhana,
tiesneses D.Baltā, A.Misiuna,
ar sekretāri G.Agrumu,
piedaloties prasītāja /pers. E/ pārstāvim /Pers. L/, atbildētāja SIA „Penkule” pārstāvim /pers. G/ un juridiskās palīdzības sniedzējam
zvērinātam advokātam Agrim Eglītim,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. E/ prasībā pret SIA „Penkule” par pienākuma uzlikšanu sniegt informāciju un dalībnieku
sapulcē pieņemto lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem sakarā ar SIA „Penkule” apelācijas sūdzību par Dobeles rajona tiesas
2013.gada 17.maija spriedumu.
Noklausoties tiesas sēdes priekšsēdētājas tiesneses M.Terjuhanas ziņojumu, Civillietu tiesu kolēģija
konstatēja
/pers. E/, /personas kods/, 2012.gada 30.maijā cēla prasību Dobeles rajona tiesā pret SIA „Penkule”, reģ. Nr.4510300911, par
dalībnieku sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 5.aprīlī notika SIA „Penkule” dalībnieku sapulce, kurā ar pilnvaroto personu
starpniecību piedalījās arī /pers. E/. Dalībnieku sapulcē prasītājam balsošanai tika piešķirtas 916 balsis atbilstoši it kā kapitāla daļu
skaitam, lai gan prasītājam pretēji SIA „Penkule” norādītajam faktiski pieder 1 815 SIA „Penkule” kapitāla daļas. Prasītāja ieskatā
minēto apliecina prasītāja rīcībā esošā paju karte, kas juridiskā spēka ziņā ir pielīdzināma komercsabiedrības valdes izziņai par
dalībniekam piederošajām kapitāla daļām, kurā atspoguļots, ka prasītājam uz 2009.gada 5.maiju pieder 1 643 kapitāla daļas, kā arī
2010.gada 23.jūlijā noslēgts dāvinājuma līgums, uz kura pamata prasītājam uzdāvinātas vēl papildus 172 kapitāla daļas, kopā
prasītājam pieder 1815 SIA „Penkule” kapitāla daļas, turklāt šāds kapitāla daļu skaits piederēja prasītājam arī uz SIA „Penkule”
dalībnieku sapulces norises brīdi.
Norādīts, ka SIA „Penkule” pirms tā tika ierakstīta komercreģistrā kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību, bija paju sabiedrība, kuras
darbība tika regulēta saskaņā ar tobrīd spēkā esošo likumu „Par paju sabiedrībām”, kura preambulā bija ietverta arī termina „rezerves
kapitāls” definīcija, saskaņā kuru rezerves kapitāls ir sabiedrības īpašuma vērtība, kas statūtos noteiktajā kārtībā tiek uzkrāta iepriekš
neparedzētu zaudējumu segšanai vai citu vajadzību finansēšanai.
Norādīts, ka SIA „Penkule”, izšķiroties par saimnieciskās darbības turpināšanu un paju sabiedrības reorganizēšanu par
komercsabiedrību pārveidošanas ceļā, izdarīja izvēli īstenot turpmāko komercdarbību sabiedrības ar ierobežotu atbildību formā. SIA
„Penkule” ir kļuvuši saistoši Komerclikuma noteikumi, kuri neparedz rezerves kapitāla, kā arī rezerves kapitāla daļu, turklāt bez
balsstiesībām, esamības iespēju. Gluži pretēji - Komerclikuma XII sadaļas 1.nodaļā, kurā ir regulēti pamatkapitāls un daļa, kā
vienīgais sabiedrības ar ierobežotu ar atbildību kapitāls, kurš dalībniekiem dod tiesības uz tā daļām, ir minēts pamatkapitāls un tā
daļa. Turklāt saskaņā ar Komerclikuma 186.panta trešo daļu, daļa dod dalībniekiem tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas
sadalē un sabiedrības mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās tiesības.
Norādīts, ka SIA „Penkule” statūtos vai citos iekšējos sabiedrības dokumentos nav norādīta atšķirīga kārtība no Komerclikumā
ietvertā regulējuma. Norādīts, ka nav iespējama situācija, ka sabiedrībai ir noteikts rezerves kapitāls, kura daļa bez balsstiesībām
pieder tās dalībniekam.
Pausts viedoklis, ka konkrētajā gadījumā ir konstatēti būtiski pārkāpumi sapulcē pieņemto lēmumu pieņemšanā, proti, prasītājam nav
atzītas balsstiesības jeb citiem vārdiem prasītājs ir ticis „apzagts” par 899 kapitāla daļām, kas uz kopējā SIA „Penkule” kapitāla daļu
skaita fona 7113 daļas ir vērā ņemams apmērs. Tādējādi prasītājam ir tikusi prettiesiski liegta iespēja pilnvērtīgi piedalīties SIA
„Penkule” pārvaldē, realizējot balsstiesības atbilstoši iegūtā kapitāla apmēram dalībnieku sapulces ietvaros. Tāpat norāda, ka SIA
„Penkule” dalībniekiem piederošo kapitāla daļu skaits nav Komerclikumā noteiktajā kārtībā atspoguļots Komercreģistrā, līdz ar to
pastāv iespēja, ka likumā noteiktajā kārtībā nav pilnvērtīgi atzītas tiesības piedalīties dalībnieku sapulcē un balsot arī citiem SIA
„Penkule” dalībniekiem, prettiesiski deformējot SIA „Penkule” pārvaldīšanas kārtību.
Pamatojoties uz Komerclikuma 186.panta trešo daļu, 217.panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma 1.pantu, 26.panta otro daļu, 44.panta
pirmo daļu, 127.-130.pantu, prasītājs lūdz tiesu:
- atzīt par spēkā neesošiem visus 2012.gada 5.aprīļa SIA „Penkule” dalībnieku sapulcē pieņemtos lēmumus;
- atzīt par nenotikušu SIA „Penkule” 2012.gada 5.aprīļa dalībnieku sapulci;
- piedzīt izdevumus advokāta palīdzības samaksai Ls 1000 apmērā.
SIA „Penkule” iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus par šo prasību, kuros prasību pilnībā neatzīst.
Paskaidrots, ka SIA „Penkule” 2012.gada 5.aprīļa dalībnieku sapulce tika sasaukta un lēmumi tajā tika pieņemti Komerclikumā
noteiktajā kārtībā. Tā, SIA „Penkule” 2012.gada 5.aprīļa dalībnieku sapulci, ievērojot Komerclikuma 213.pantu un 214.pantu, sasauca
SIA „Penkule” valde, paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu nosūtot visiem tās dalībniekiem 2012.gada 19.martā. Sapulce
notika paziņojumā par dalībnieku sapulces sasaukšanu noteiktajā vietā un laikā - 2012.gada 5.aprīlī plkst.10.00 Penkules kultūras
namā, /adrese/.
Norādīts, ka saskaņā ar ierakstiem komercreģistrā SIA „Penkule” parakstītā pamatkapitāla lielums ir Ls 106695, apmaksātā
pamatkapitāla lielums ir Ls 106695, pamatkapitāla daļu skaits ir 7113 ar vienas kapitāldaļas nominālvērtību Ls 15. Uz sapulci bija
ieradušies un tajā piedalījās dalībnieki, kuri kopā pārstāvēja vairāk par pusi no balsstiesīgā pamatkapitāla, proti Ls 85545 jeb 5703
daļas, kas sastāda 80,18% no SIA „Penkule” pamatkapitāla. Visi darba kārtībā esošie jautājumi tika pieņemti ar dalībnieku
lēmumiem par to nododot vairāk par pusi no dalībnieku sapulcē pārstāvētajām balsīm.
Paskaidrots, ka saskaņā ar ziņām, kuras norādītas SIA „Penkule” dibināšanas līgumā, pārreģistrējot paju sabiedrību „Penkule” par
sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Penkule”, prasītājam /pers. E/ uz SIA „Penkule” reģistrācijas brīdi komercreģistrā piederēja 12 SIA
„Penkule” kapitāldaļas ar to kopējo nominālvērtību Ls 180. Uz 2012.gada 5.aprīli /pers. E/ piederēja 916 SIA „Penkule” kapitāldaļas
ar to kopējo nominālvērtību Ls 13740.
Norādīts, ka saskaņā ar Komerclikuma 211.panta pirmo daļu katra daļa dalībniekam dod vienu balsi. Ievērojot minēto, prasītājam
2012.gada 5.aprīļa SIA „Penkule” dalībnieku sapulcē tika piešķirtas un viņš varēja balsot ar 916 balsīm, kas atbilst SIA „Penkule”
dalībnieku reģistrā reģistrētajām ziņām par /pers. E/ piederošo SIA „Penkule” kapitāldaļu skaitu. Nav iespējama situācija, ka
sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ir noteikts rezerves kapitāls, ar kura daļām dalībnieki varētu piedalīties sabiedrības pārvaldē.
Atbildētājs atzīst, ka izsniedza prasītājam izziņu, kurā tika iekļauti neprecīzi dati. Tā kā SIA „Penkule” dalībniekiem nepieder SIA
„Penkule” rezerves kapitāls, tad prasītājam piederēja tikai un vienīgi 916 SIA „Penkule” kapitāldaļas ar kopējo nominālvērtību Ls
13740.
/pers. E/, /personas kods/, 2012.gada 1.augustā cēla prasību Dobeles rajona tiesā pret SIA „Penkule”, reģ. Nr.4510300911, par
pienākuma uzlikšanu sniegt informāciju.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 11.aprīlī prasītājs nosūtīja atbildētājam trīs pieprasījumus par informācijas sniegšanu:
- pieprasījumā Nr. 140301 prasītājs lūdzis atbildētāju sniegt informāciju par visiem atbildētāja dalībniekiem piederošo kapitāla daļu
skaitu sabiedrībā uz 2012.gada 11.aprīli, norādot arī procentuālu daļu skaita izteiksmi pret sabiedrības pamatkapitālu, ievērojot, ka
Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā atspoguļotā situācija nav patiesa, kā arī sniegt detalizētu informāciju, kādā veidā tika sadalītas
atbildētājam piederošās 172 kapitāla daļas, kas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā uz 2003.gada 16.decembri;
- pieprasījumā Nr. 140304 prasītājs lūdzis atbildētāju sniegt informāciju par to, kā izlietota atbildētāja peļņa, kura nav izmaksāta
dividendēs sabiedrības dalībniekiem par pēdējiem 10 gadiem, sniedzot detalizētu atšifrējumu par visiem darījumiem, kuru apmērs
pārsniedz 10 000 Ls;
- pieprasījumā Nr. 140305 prasītājs lūdzis atbildētāju sniegt informāciju par to, vai atbildētāja dalībniekam - prasītājam ir
izmaksātas dividendes no sabiedrības peļņas pilnā apmērā saskaņā ar sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumiem par visu laika
periodu, kurā prasītājs ir atbildētāja dalībnieks, norādot izvērstu dividenžu izmaksu aprēķinu, turklāt lūdzot sniegt informāciju, kādēļ
dividendes par 2009.gadu tika izmaksātas tikai 2011.gadā.
Līdz prasības iesniegšanas dienai prasītājs atbildes uz pieprasījumiem par informācijas sniegšanu nav saņēmis.
Prasītāja tiesības saņemt informāciju pamatotas ar Komerclikuma 194.pantu. Kaut arī Komerclikums neparedz speciālu atbilžu uz
pieprasījumiem sniegšanas termiņu, atbildes nesniegšana četru mēnešu garumā uzskatāma gan par 14 dienu termiņa, gan saprātīga
laika perioda, termiņa nokavējumu.
Prasītājs ar informācijas pieprasījuma palīdzību īsteno savas tiesības piedalīties atbildētāja pārvaldē, līdz ar to atbildētāja informācijas
nesniegšana prasītājam būtiski kaitē prasītāja ar likumu aizsargātajām interesēm. Tādejādi prasība par pienākuma uzlikšanu sniegt
informāciju uzskatāma par patstāvīgu prasības pieteikuma priekšmetu.
Pamatojoties uz minēto, kā arī Komerclikuma 194.pantu, Civilprocesa likuma 1., 26., 44., 127.-130.pantiem, prasītājs lūdz tiesu uzlikt
par pienākumu atbildētājam sniegt informāciju:
- par visiem atbildētāja dalībniekiem piederošo kapitāla daļu skaitu sabiedrībā uz 2012.gada 11.aprīli, norādot arī procentuālu daļu
skaita izteiksmi pret sabiedrības pamatkapitālu, ievērojot, ka Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā atspoguļotā informācija neatbilst
patiesajai situācijai, kā arī sniegt izvērstu un detalizētu informāciju, kādā veidā tika realizētas atbildētājam piederošās 172 kapitāla
daļas, kas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā uz 2003.gada 16.decembri;
- par to, kā ir tikusi izlietota atbildētāja peļņa, kura nav tikusi izmaksāta dividendēs sabiedrības dalībniekiem par pēdējiem 10
gadiem, sniedzot izvērstu un detalizētu atšifrējumu par visiem darījumiem, kuru apmērs pārsniedz 10 000 Ls;
- par to, vai atbildētāja dalībniekam - prasītājam ir izmaksātas dividendes no sabiedrības peļņas pilnā apmērā saskaņā ar
sabiedrības dalībnieku sapulču lēmumiem par visu laika periodu, kurā prasītājs ir atbildētāja dalībnieks, norādot izvērstu un detalizētu
dividenžu izmaksas aprēķinu par katru gadu. Turklāt papildus tika pieprasīts sniegt izvērstu pamatojumu, izskaidrojot, kāda iemesla
dēļ dividendes par 2009.gadu prasītājam tika izmaksātas tikai 2011.gadā.
SIA „Penkule” iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus par šo prasību, kuros prasību pilnībā neatzīst.
Paskaidrojumos norādīts, ka savu prasības pieteikumu prasītājs ir pamatojis uz Komerclikuma 194.pantu un norādījis, ka dalībniekam
ir tiesības saņemt visu informāciju par sabiedrību, un tā kā Komerclikumā nav speciālas normas, kurā būtu noteikts termiņš
informācijas sniegšanai sabiedrības dalībniekiem, ir piemērojama vispārējā Komerclikumā ietverta kārtība, saskaņā ar kuru
informācija ir sniedzama 14 dienu laikā.
Ir pausts viedoklis, ka prasītājs kļūdaini interpretējis Komerclikuma 194.pantu. Tā, saskaņā ar Komerclikuma 194.pantu, dalībniekam
ir tiesības saņemt no valdes informāciju par sabiedrības darbību un iepazīties ar visiem sabiedrības dokumentiem. Šīs tiesības var
ierobežot katrā konkrētajā gadījumā ar dalībnieku sapulces lēmumu, ja ir pamatotas aizdomas, ka dalībnieks iegūtās ziņas varētu
izmantot pretēji sabiedrības mērķim, nodarot sabiedrībai vai ar to vienā koncernā ietilpstošajam subjektam, vai trešajām personām
būtisku kaitējumu vai zaudējumus. No minētā regulējuma izriet, ka dalībnieka tiesības uz informāciju un tiesības iepazīties ar
sabiedrības dokumentiem var tikt ierobežotas ar sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu. Tā kā valdes pienākums atbilstoši
Komerclikuma 169.pantam ir pildīt savus pienākumus kā kārtīgam un rūpīgam saimniekam, tās pienākumos ietilpst arī pārliecināties,
kādiem mērķiem informācija tiks izmantota, jo informācija varētu būt izmantota pretēji sabiedrības mērķiem un nodarīt tai zaudējumus.
Tādējādi, gan valdei, gan dalībnieku sapulcei, lemjot par informācijas sniegšanu, ir jāizvērtē informācijas pieprasīšanas mērķis.
Dalībniekam, pieprasot informāciju, ir jāpamato tās nepieciešamība. Turklāt, pieprasītajai informācijai ir jābūt samērīgai. Minētā
atziņa ir nostiprināta arī juridiskajā literatūrā - Adolf Baumbach/Alfred Hueck, Gmbh-Gesetz,16. Auflage, Munhen, 1996).
Norādīts, ka prasītājs, pieprasot informāciju no atbildētāja valdes, nebija pamatojis informācijas nepieciešamību, tās pieprasīšanas
un izlietošanas mērķi, kā arī pieprasīja pilnā apjomā vēsturisku informāciju, kas apgrūtināja atbildētāja valdes pienākuma izpildi
pārliecināties, kādiem mērķiem informācija tika izmantota. Norādīts, ka kārtējas dalībnieku sapulces valde sasauc reizi gadā.
Prasītāja pieprasītā informācija, kas bija atbildētāja rīcībā, tika sniegta ar 2012.gada 2.augusta vēstuli Nr.67 un 2012.gada
29.augusta vēstulēm.
Norādīts, ka saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 1.panta 1.punktā doto jēdziena „informācija” tulkojumu, ar to saprotama ziņa vai
ziņu kopums jebkurā tehniski iespējamā fiksēšanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā.
Norādīts, ka, ņemot vērā minēto, sabiedrības dalībniekam atbilstoši Komerclikuma 94.pantam ir tiesības saņemt tikai to informāciju,
jeb tehniski fiksētas ziņas vai ziņu kopumu, kura jau ir sabiedrības rīcībā tehniski fiksēta. Komerclikuma 194.panta jēga nav uzlikt
pienākumu sabiedrībai analizēt, apkopot tās rīcībā esošo informāciju un radīt jaunu informāciju. Atbildētāja ieskatā, sabiedrības valdei
nav pienākuma radīt jaunu informāciju un sniegt to dalībniekam. Līdz ar to pilnībā nepamatotas ir prasītāja prasības uzlikt par
pienākumu sabiedrībai radīt jaunu informāciju un sniegt to prasītājam, un proti:
1) prasības 1.punkta minēto: „...norādot arī procentuālu daļu skaita izteiksmi pret sabiedrības pamatkapitālu...”;
2) prasības 2.punktā minēto: „...sniedzot izvērstu un detalizētu atšifrējumu (peļņas izlietojuma/darījuma veids, datums, darījuma
puses, summa, saimnieciskais un juridiskais pamatojums utt.)...”;
3) prasības 3.punkts.
Ar Dobeles rajona tiesas 2013.gada 7.maija lēmumu civillieta Nr.C13054112 /pers. E/ prasībā pret SIA „Penkule” par
pienākuma uzlikšanu sniegt informāciju pievienota civillietai Nr.13045712 Aigara Žaimja prasībā pret SIA „Penkule” par dalībnieku
sapulcē pieņemto lēmumu atzīšanu par spēkā neesošu (2.sēj., lietas 136.-137.lapa).
Ar Dobeles rajona tiesas 2013.gada 17.maija spriedumu /pers. E/ prasība apmierināta daļēji. Tiesa nosprieda:
Prasību apmierināt daļā, pārējā daļā tiesvedību izbeigt.
Uzlikt par pienākumu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Penkule”, reģistrācijas Nr. 45103000911, sniegt /pers. E/, /personas kods/,
informāciju par visiem SIA „Penkule” dalībniekiem piederošo kapitāla daļu skaitu sabiedrībā uz 2012.gada 11.aprīli, norādot arī
procentuālo daļu skaita izteiksmi pret sabiedrības pamatkapitālu, ievērojot, ka Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā atspoguļotā
informācija neatbilst patiesajai situācijai, kā arī sniegt izvērstu un detalizētu informāciju, kādā veidā tika realizētas (sadalītas) SIA
„Penkule” piederošās brīvās 172 kapitāla daļas, kas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā uz 2003.gada 16.decembri.
Informācijas sniegšanas termiņš 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Atzīt par spēkā neesošiem 2012.gada 5.aprīlī sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Penkule” pamatkapitāldaļu īpašnieku un pilnvaroto
sapulces lēmumus pilnībā.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Penkule”, reģistrācijas Nr. 45103000911 par labu /pers. E/, /personas kods/,
tiesāšanās izdevumus, šādā apmērā, samaksātā valsts nodeva Ls 100,00, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 7,69, izdevumi
par advokāta pakalpojumiem Ls 1500,00, bet kopā piedzīt Ls 1607,69.
Tiesa konstatēja, ka lietā nepastāv strīds par to, ka prasītājs ir atbildētāja dalībnieks.
Tiesa atzina par nepamatotu atbildētāja argumentu, ka attiecībā uz prasītāju ir piemērojami Komerclikuma 194.panta nosacījumi.
Komerclikuma 194.pants konkrēti pasaka, ka ierobežot dalībnieka tiesības attiecībā uz informāciju var tikai ar dalībnieka sapulces
lēmumu, šajā konkrētajā gadījumā šāda dalībnieku lēmuma attiecībā uz prasītāja pieprasītajām ziņām atbildētāja rīcībā nav. Lai gan
Komerclikums nenosaka maksimālo atbildes sniegšanas termiņu, tad tomēr argumentācija, ka prasītājam jāgaida gads līdz
nākamās dalībnieku sapulces sasaukšanai, tiesas ieskatā, ir būtisks prasītāja kā dalībnieka tiesību aizskārums. Ja atbildētājs
atbilstoši Komerclikuma 169.panta nosacījumiem pildītu savus pienākumus kā kārtīgs un rūpīgs saimnieks, tad atbildētājam, rodoties
šaubām par informācijas mērķi, bija pienākums saprātīgā termiņā šīs šaubas novērst.
Attiecībā par atbildētāja argumentu, ka atbildētājam nav jārada jauna informācija, tiesa nonāk pie atziņas, ka gadījumā, ja atbildētājs
būtu vedis daļu uzskaites reģistru atbilstoši Komerclikuma 187.pantam, informācija par kapitāldaļa sadalījumu, būtu atbildētāja rīcībā.
Līdz ar to tiesa secināja, ka prasītāja prasība par pienākuma uzlikšanu atbildētājam sniegt informāciju ir apmierināma uzturētajā daļā,
pārējā daļā tiesvedība ir izbeidzama, saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 4.punkta nosacījumiem, jo prasītājs atteicies no
prasības. (Pirmās instances tiesas sēdē prasītāja pārstāvis uzturēja prasību par dalībnieku sapulcē pieņemto lēmumu atzīšanu par
spēkā neesošu, prasību par informācijas sniegšanu uzturēja daļēji - daļā par pienākumu sniegt informāciju, kas norādīta pirmajā
apakšdaļā).
Tiesa ir konstatējusi, ka saskaņā ar /pers. E/ izdoto paju karti viņam reģistrētas 1643 daļas, tai skaitā pamatkapitāla daļas 866, šāds
ieraksts izdarīts 2009.gada 5.maijā un nav pamatots ar normatīvo aktu, kas noteiktu kādas daļas ir šī starpība starp kopējo daļu skaitu
un pamatkapitāla daļu skaitu, ņemot vērā to apstākli, ka rezerves kapitāla daļas no Komerclikuma 3.nodaļas „Sabiedrības
pamatkapitāls”, izslēgtas ar 2002.gada 14. aprīļa grozījumiem, kas stājās spēkā 2002.gada 15.martā.
Spriedumā norādīts, ka lietas materiāliem pievienota atbildētāja 2012.gada 8.maijā izdotā izziņa Nr.38, kurā norādīts, ka /pers. E/
pieder 1815 SIA „Penkule” kapitāldaļas, tai skaitā 938 pamatkapitāla daļas ar balsstiesībām un 877 rezerves kapitāla daļas bez
balsstiesībām. Izziņa nesatur normatīvu pamatojumu.
Atbildētājs savā 2012.gada 27.jūnija paskaidrojumā norāda, ka /pers. E/ 2012.gada 5.aprīlī pieder 916 kapitāldaļu, kas dod viņam
tiesības balsot ar 916 balsīm. Minētajā paskaidrojumā nav pamatoti argumentēta atšķirība starp 2012.gada 5.aprīļa daļu skaitu un
2012.gada 8.maija izziņā norādīto daļu skaitu, kas dod tiesības /pers. E/ piedalīties sabiedrības pārvaldē, vien norādīts, ka izziņa ir
neprecīza. Savukārt atbildētāja argumentus par to, ka dalībnieku sapulce ir sasaukta atbilstoši Komerclikuma 213.un 214.panta
nosacījumiem tiesa atstāj bez ievērības, jo uz lietas izskatīšanas brīdi netiek apstrīdēts dokuments par sabiedrības dalībnieku
sapulces sasaukšanu, un tiesas ieskatā šim argumentam nav nozīmes celtās prasības izskatīšanā. Tiesai nav pamata vērtēt, vai ir
pieļauti būtiski pārkāpumi sapulces sasaukšanā, jo uz šāda pamata prasība nav celta, un prasītāja ieskatā Sabiedrības sapulces
sasaukšanas dokumentam nav nozīmes lietā.
Tiesa konstatēja, ka Atbildētāja paskaidrojumiem ir pievienota 2006.gada 24.marta Uzņēmumu reģistra izziņa Nr. 17-3-31627, no
kuras redzams, ka publiskajā reģistrā, kas ir atzīstams par publiski ticamu un saistošu trešajām personām 2006.gadā /pers. E/
reģistrētas 12 daļas. Saskaņā ar atbildētāja iesniegto SIA „Penkule” pamatkapitāla daļu dalībnieku reģistru uz 2012.gada 5.aprīli
/pers. E/ reģistrētas 916 kapitāldaļas, šim reģistram nav piešķirama publiska ticamība, jo to ir sastādījis pats atbildētājs un tas nav
reģistrēts komercreģistrā.
Spriedumā norādīts, ka attiecībā uz atbildētāja argumentu par rezerves kapitāla daļām, nav izprotams saskaņā ar kādu normatīvo
aktu šāds rezerves kapitāls ir radīts, un kā tas tiek uzskaitīts.
Tiesa nonākusi pie atziņas, ka pie šādiem apstākļiem, ka no lietā esošajiem pierādījumiem nav iespējams noteikt, cik liels
kapitāldaļu skaits bija 2012.gada 5.aprīlī prasītāja īpašumā, kā tas bija veidojies, ka ir vesta kapitāldaļu uzskaite, līdz ar to tiesa
atzina, ka 2012.gada 5.aprīļa SIA „Penkule” dalībnieku sapulces lēmumi atzīstami par spēkā neesošiem, jo ir pieļauti būtiski
pārkāpumi lēmumu pieņemšanā.
SIA „Penkule” iesniedza apelācijas sūdzību par Dobeles rajona tiesas 2013.gada 17.maija spriedumu, pārsūdzot spriedumu
prasības apmierinātajā daļā.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa kļūdaini ir interpretējusi Komerclikuma 194.pantu un nav ņēmusi vērā Komerclikuma 186.panta
septīto un astoto daļu. Tā, saskaņā ar Komerclikuma 194.pantu dalībniekiem ir tiesības saņemt no valdes informāciju par sabiedrības
darbību un iepazīties ar visiem sabiedrības dokumentiem. Saskaņā ar Komerclikuma 186.panta septīto daļu ar sabiedrības
dalībnieku reģistru ir tiesīgi iepazīties dalībnieki, valdes un padomes locekļi, revidents, kā arī kompetentas publiskas iestādes.
Saskaņā ar Komerclikuma 186.panta astoto daļu, dalībniekiem ir tiesības saņemt valdes priekšsēdētāja vai valdes pilnvarota valdes
locekļa apliecinātu sabiedrības dalībnieku reģistra izrakstu no sev piederošām daļām sabiedrībā.
Norādīts, ka likumdevējs ir nodalījis gadījumus, kad sabiedrības dalībniekiem ir tiesības tikai iepazīties ar sabiedrības dokumentiem
vai saņemt informāciju par sabiedrību un gadījumus, kad sabiedrības dalībniekam ir tiesības pieprasīt un saņemt no sabiedrības
atvasinājumus (izrakstus, kopijas, norakstus utt.) vai rakstveida informāciju.
Attiecībā uz sabiedrības dalībnieku reģistru, ievērojot Komerclikuma 186.panta septīto un astoto daļu, likumdevējs nepārprotami ir
izdalījis, ka attiecībā uz sabiedrības dalībnieku reģistru sabiedrības dalībniekam ir tiesības saņemt tikai šī dokumenta atvasinājuma
daļu attiecībā uz sev piederošajām daļām sabiedrībā, bet ar pārējo sabiedrības dalībnieku reģistra daļu tikai iepazīties, nevis saņemt
pilnu šī dokumenta atvasinājumu vai kādu citu šī dokumenta atvasinājuma daļu.
Norādīts, ka prasītājam /pers. E/, tāpat kā citiem SIA „Penkule” dalībniekiem, sabiedrības juridiskajā adresē ir iespēja iepazīties ar
sabiedrības dalībnieku reģistru un šādu iespēju SIA „Penkule” valde nekad nav liegusi, taču atbildētājam nav pienākums sniegt
prasītājam rakstveida informāciju par visiem SIA „Penkule” dalībniekiem piederošo kapitāla daļu skaitu.
Apelācijas sūdzībā atbildētājs atkārtoti vērš tiesas uzmanību argumentiem, kas izklāstīti SIA „Penkule” rakstveida paskaidrojumos par
prasību, un proti, ka, lemjot jautājumu par informācijas sniegšanu, sabiedrībai jāizvērtē informācijas pieprasīšanas un izlietošanas
mērķis. Savukārt prasītājs nebija iesniedzis pamatojumu informācijas pieprasīšanas nepieciešamībai un tās izlietošanas mērķi.
Attiecībā uz 2012.gada 5.aprīlī SIA „Penkule” pamatkapitāldaļu īpašnieku un pilnvaroto sapulces atzīšanu par spēkā neesošu,
apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesas spriedumā iekļautā argumentācija - „tiesa netika skaidrībā, tāpēc prasība ir
apmierināma”, nav pieļaujama saskaņā Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 190. un 193.pantu.
Norādīts, ka pilnībā nepamatots ir Dobeles rajona tiesas atzinums, ka publiski ticams un saistošs trešajām personām ir tikai
Uzņēmuma reģistrā reģistrētais sabiedrības dalībnieku reģistrs, bet SIA „Penkule” vestajam reģistram nav piešķirama publiska
ticamība. Gluži pretēji daļu uzskaiti saskaņā ar Komerclikuma normām ved pati sabiedrība nevis Uzņēmumu reģistrs un persona
iegūst dalībnieka statusu ar dienu, kad sabiedrība to ierakstījusi sabiedrības dalībnieku reģistrā, nevis ar dienu, kad izmaiņas
sabiedrības dalībnieku reģistrā reģistrētas Uzņēmumu reģistrā.
Norādīts, ka SIA „Penkule” lietā ir iesniegusi pilnu informāciju kā ir veidojušās prasītāja /pers. E/ kapitāla daļu skaita izmaiņas no
2003.gada 16.decembra. Šo informāciju pirmās instances tiesa savā spriedumā vispār nav vērtējusi.
Apelācijas sūdzībā izteikts lūgums atzīt /pers. E/ prasību par nepamatotu un pilnībā noraidīt.
Dobeles rajona tiesas 2013.gada 17.maijā spriedums daļā, kurā daļēji izbeigta tiesvedība lietā, netika pārsūdzēts. Saskaņā ar
Civilprocesa likuma 203.panta otrās daļas nosacījumiem nepārsūdzētajā daļā minētais spriedums stājies likumīgā spēkā.
Tiesas sēdē atbildētāja SIA „Penkule” pilnvarotais pārstāvis /pers. G/ apelācijas sūdzību uzturēja, prasītāja /pers. E/ prasību
neatzina par pamatotu. Paskaidrojumos atbildētāja pārstāvis apstiprināja apelācijas sūdzībā norādīto, ka arī paskaidroja, ka strīda
pamats ir tas, ka SIA „Penkule”, kas ir paju sabiedrības „Penkule” tiesību un saistību pārņēmējs, savā laikā piešķīra dalībniekiem
ieguldījuma tiesības, līdz ar ko papildus pamatkapitālam izveidojās rezerves kapitāls. Ieguldījums rezerves kapitālā juridiski
vērtējams kā ieguldījums ārpus sabiedrības pamatkapitāla. 2013.gadā kopsapulcē sabiedrība ir pieņēmusi lēmumu dzēst dalībnieku
ieguldījumu ārpus pamatkapitāla, rezerves kapitāla naudas summas izmaksājot dalībniekiem. Paskaidroja, ka pēc prasītāja
pieprasījuma tika veikta iekšējā revīzija, kuras laikā pētīts jautājums par katram dalībniekam piederošo daļu daudzumu. Revīzijas
atzinums ir tāds, ka dalībnieku reģistra uzskaite ir atbilstoša iesniegtajiem dokumentiem un atbilst normatīvajiem aktiem.
Prasītāja /pers. K/ pilnvarotais pārstāvis /pers. F/ prasību uzturēja. Paskaidroja, ka sabiedrībā pastāvošā daļu sadale
pamatkapitāldaļās un rezerves kapitāldaļās ir prettiesiska. Precizēja, ka prasītājs apstrīd sapulces lēmumus dēļ apjukuma ar
kapitāldaļām.
Noklausoties tiesas sēdē pušu pārstāvju sniegtos paskaidrojumus, novērtējot lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus,
Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka /pers. E/ prasība ir nepamatota un noraidāma. Civillietu tiesu kolēģijas apsvērumi ir sekojoši.
Attiecībā ar prasītāja prasību atzīt dalībnieku sapulcē pieņemto lēmumu par spēkā neesošu, tika konstatēts, ka prasītājs /pers. E/
ir SIA „Penkule” dalībnieks (2.sēj., lietas 35.-59.lapa).
2012.gada 5.aprīlī notika SIA „Penkule” pamatkapitāldaļu īpašnieku un to pilnvaroto sapulce, kuras gaita un pieņemtie lēmumi ir
fiksēti protokolā Nr.1 (2.sēj., lietas 10.-14.lapa). No minēta protokola izriet, ka sapulcē piedalījās /pers. E/ pilnvarotā persona /pers. L/.
Sapulcē bija izskatīti 11 dažādi jautājumi un pieņemti 11 dažādi lēmumi. Turklāt starp šiem lēmumiem ir bijuši vairāki lēmumi, par
kuriem balsojis arī /pers. E/ pārstāvis. Tā, jautājumā par SIA „Penkule” 2011.gada finanšu pārskata apstiprināšanu (darba kārtības
4.jautājums), jautājumā par izmaiņām kapitāldaļu īpašnieku sarakstā (darba kārtības 8.jautājums), jautājumā par SIA „Penkule”
sabiedrības kontroliera vēlēšanas ( darba kārtības 9.jautājums) neviens no sapulces dalībniekiem „pret” vai „atturas” nebalsoja, līdz ar
to secināms, ka arī /pers. E/ pārstāvis balsoja „par” pieņemtajiem lēmumiem.
Komerclikuma 217.panta pirmā daļa paredz, ka tiesa, pamatojoties uz dalībnieka, valdes, padomes vai atsevišķa valdes vai
padomes locekļa prasību, var atzīt dalībnieku lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā
ar likumu vai statūtiem vai pieļauti būtiski pārkāpumi sapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā. Prasību var celt triju mēnešu
laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.
Saskaņā ar Komerclikuma 217.panta otro daļu, ja lēmums pieņemts, pārkāpjot lēmuma pieņemšanas procedūru, uz šā pamata
lēmums nav apstrīdams, ja par tā pieņemšanu nobalsojuši visi dalībnieki.
Pirmās instances tiesa nav pievērsusi savu uzmanību, ka daļa no 2012.gada 5.aprīļa sapulcē pieņemtajiem lēmumiem, ņemot
vērā Komerclikuma 217.panta otrās daļas nosacījumiem, nav apstrīdami un tiesai nav nekāda pamata lemt par to atzīšanu par spēkā
neesošiem.
Tiesību teorijā atzīts, ka katra pilnīga tiesību norma sastāv no tiesiskā sastāva un tiesiskajām sekām. Tiesību normas sastāvdaļas
savstarpēji saista vārdi „vajadzēt” vai „varēt”. Ja tiesiskā sastāva gadījumā tiesisko seku iestāšanās ir obligāta, tad tā ir imperatīva
tiesību norma, tāpēc tiesību piemērotājam nav nekādu iespēju izvairīties no tiesisko seku iestāšanās. Ja tiesību normas piemērotājs
var izvēlēties, izmantot iestājušās tiesiskās sekas vai nē, tad tā ir dispozitīva tiesību norma (sal. J.Neimanis. Ievads tiesībās, Rīga,
2004, autora izdevums, 46., 52.lpp).
Komerclikuma 217.panta pirmā daļa atbilst dispozitīvas tiesību normas pazīmēm un šīs normas jēga un mērķis - pamatoti un
saprātīgi aizsargāt tiesības un tiesiskās intereses.
Tas nozīmē, ka, pat konstatējot Komerclikuma 217.panta pirmajā daļā noteikto tiesisko sastāvu, tiesai nav pienākums katrā ziņā
dalībnieku sapulces lēmumu atzīt par spēkā neesošu, bet normā paredzētās tiesiskās sekas var piemērot vai nepiemērot.
Līdzīgas atziņas ir sniegtas judikatūrā - Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 10.februāra spriedumā Nr.SKC-
2010 lietā, kurā pastāvēja strīds par akcionāru sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.
Civilprocesa likuma 1.panta pirmā daļa paredz, ka katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai
apstrīdēto tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.
Tika konstatēts, ka prasītājs prasības pieteikumā nav norādījis, kāds tieši no 2012.gada 5.aprīļa sapulcē pieņemtajiem
lēmumiem un kādā veidā aizskar prasītāja civilo tiesību vai ar likumu aizsargātās intereses. Pirmās instances tiesa šim jautājumam
vispār nav pievēsusi nekādu uzmanību.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis, sniedzot atbildi uz Civillietu tiesu kolēģijas jautājumiem, arī nevarēja norādīt, kāds tieši no
sapulcē pieņemtajiem lēmumiem izraisīja prasītāja tiesību aizskārumu, kādēļ viņš, būdams pārstāvēts šajā sapulcē un atbalstot daļu
no pieņemtajiem lēmumiem, griezies tiesā ar prasības pieteikumu.
Ņemot vērā, ka pats prasītājs šajā prasības daļā nav konkrēti norādījis uz savu tiesību aizskārumu, Civillietu tiesu kolēģija
uzskata, ka, nekonstatējot konkrētu tiesību aizskārumu, kas būtu radies sapulcē pieņemto lēmumu rezultātā, prasības apmierināšanai
nav pamata.
Gadījumā, ja prasītāja mērķis bija šādā veidā atrisināt strīdu ar SIA „Penkule” par to, cik SIA „Penkule” kapitāla daļas pieder
prasītājam, jānorāda, šis jautājums nav atrisināms šādā veidā, bet ceļot īpašuma prasību.
Ņemot vērā augstāk minēto, Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka /pers. E/ prasījums par dalībnieku sapulcē pieņemto lēmumu
atzīšanu par spēkā neesošu ir nepamatots un noraidāms.
Vērtējot prasītāja prasību daļā par pienākuma uzlikšanu atbildētājam sniegt informāciju, Civillietu tiesu kolēģija piekrīt atbildētāja
apelācijas sūdzībā izteiktajam viedoklim, ka pirmās instances tiesa nepareizi tulkoja Komerclikuma normas, kā rezultātā nonākusi pie
nepareiza secinājuma.
Komerclikuma 194.pants paredz, ka dalībniekam ir tiesības saņemt no valdes informāciju par sabiedrības darbību un iepazīties
ar visiem sabiedrības dokumentiem. Šīs tiesības var ierobežot katrā konkrētajā gadījumā ar dalībnieku sapulces lēmumu, ja ir
pamatotas aizdomas, ka dalībnieks iegūtās ziņas varētu izmantot pretēji sabiedrības mērķim, nodarot sabiedrībai vai ar to vienā
koncernā ietilpstošajam subjektam, vai trešajām personām būtisku kaitējumu vai zaudējumus.
Komerclikuma 187.panta vienpadsmitā daļa nosaka, ka ar dalībnieku reģistru ir tiesīgi iepazīties dalībnieki, valdes un padomes
locekļi, revidents, kā arī kompetentas publiskas iestādes.
Komerclikuma 187.panta divpadsmitā daļa nosaka, ka dalībniekam ir tiesības saņemt valdes priekšsēdētāja vai valdes
pilnvarota valdes locekļa apliecinātu sabiedrības dalībnieku reģistra izrakstu par sev piederošajām daļām sabiedrībā vai pēdējā
reģistra nodalījuma kopiju (likuma redakcijā, kas ir spēkā ar 01.07.2013).
Tulkojot Komerclikuma 194.pantā ietverto tiesību normu sistēmiski, t.i., noskaidrojot tiesību normas jēgu saistībā ar citām tiesību
normām, kas iekļautas Komerclikuma 187.panta vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā, secināms, ka attiecībā par sev piederošām
kapitāla daļām dalībnieks ir tiesīgs iegūt informāciju, saņemot dalībnieku reģistra atvasinājumu – izrakstu par viņam piederošām
daļām, savukārt attiecībā par citiem dalībniekiem piederošām daļām viņš var iegūt informāciju, realizējot Komerclikuma 187.panta
vienpadsmitajā daļā paredzētās tiesības, t.i., iepazīties ar dalībnieku reģistru.
Nav strīda par to, ka prasītājam nav liegtas tiesības iepazīties ar SIA „Penkule” dalībnieku reģistru, lai saņemtu informāciju par
citiem dalībniekiem piederošām kapitāla daļām, kā to paredz Komerclikuma 187.panta vienpadsmitā daļa. Savukārt dalībnieka
tiesības saņemt dalībnieka reģistra izrakstu vai kādu citu dokumenta atvasinājumu par citiem dalībniekiem piederošām daļām likumā
nav paredzētas. Līdz ar to arī šajā gadījumā nav saskatāms atbildētāja tiesību aizskārums.
Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa, izšķirot strīdu šajā daļā, ir kļūdaini interpretējusi Komerclikuma
normas un bez tiesiska pamata uzlikusi atbildētājam par pienākumu sniegt /pers. E/ informāciju par visiem SIA „Penkule”
dalībniekiem piederošo kapitāla daļu skaitu sabiedrībā uz 2012.gada 11.aprīli, norādot arī procentuālo daļu skaita izteiksmi pret
sabiedrības pamatkapitālu.
Pie šādiem apstākļiem prasītāja prasība tās apelācijas instances tiesā izskatāmajā daļā ir noraidāma pilnā apmērā.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas
apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam- proporcionāli tai prasījuma daļai, kurā prasība noraidīta.
Atbildētājs ir samaksājis valsts nodevu lietā par apelācijas sūdzību Ls 50 apmērā (2.sēj., lietas 156.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas nosacījumiem minētie SIA „Penkule” izdevumi ir piedzenami no prasītāja
/pers. E/ pilnā apmērā.
Civilprocesa likuma 42.panta otrā daļa paredz, ka tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts
ienākumos.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu no prasītāja /pers. E/ par labu valstij ir piedzenami ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi tiesas pavēstu nosūtīšanai un citu dokumentu nosūtīšanai pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā, kas
nav samaksāti iepriekš Ls 5,06 apmērā. Jānorāda, ka prasītāja samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi tiesas pavēstu
nosūtīšanai un citu dokumentu nosūtīšanai sastāda 6,60 (1.sēj., lietas 9.lapa un 2.sēj., lietas 9.lapa), savukārt radušies ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi tiesas pavēstu nosūtīšanai un citu dokumentu nosūtīšanai pirmās instances tiesā un apelācijas
instances tiesā kopā sastāda Ls 11,66.
Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 42.panta otro daļu, 93. panta pirmo
daļu, 97.pantu, 192.pantu, 193. pantu, 203.panta otro daļu, 204.1 pantu, 432.-434.pantu, Civillietu tiesu kolēģija
nosprieda
/pers. E/ prasību pret SIA „Penkule” par pienākuma uzlikšanu sniegt informāciju un dalībnieku sapulcē pieņemto lēmumu atzīšanu
par spēkā neesošiem izskatāmajā daļā noraidīt.
Piedzīt no /pers. E/, /personas kods/, par labu SIA „Penkule”, reģ.Nr.45103000911, tiesas izdevumus sakarā ar samaksāto valsts
nodevu Ls 50 apmērā.
Piedzīt no /pers. E/, /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus tiesas pavēstu nosūtīšanai Ls 5,06
apmērā.
Noteikt /Pers. E/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Pilna sprieduma sastādīšanas datums 2013.gada 16.decembris.
Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot
kasācijas sūdzību Zemgales apgabaltiesā, Jelgavā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja M.Terjuhana
Tiesneses D.Baltā
A.Misiuna