Legislator Case Law & Legislation
11370078415 / K07-0096-16 AI generated

Court convicts defendant of petty theft and orders 60 hours of unpaid work plus compensation.

Case Number 11370078415 / K07-0096-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of petty theft and sentenced him to 60 hours of unpaid work. The defendant admitted guilt, leading to a waiver of evidence examination, while the victim's claim for 71.40 EUR in damages was fully supported. Consequently, the court ordered the defendant to pay the victim the proven amount and to keep the video evidence.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 180. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527.-530. panti: When a defendant admits guilt and the court finds the evidence sufficient, conviction is established without a formal trial, and the court may impose a sentence of unpaid work and order compensation for proven material damage.

Keywords

AI generated
petty theft conviction admission of guilt waiver of evidence unpaid work sentence material damage compensation

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 180. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 499. pants
Kriminālprocesa likuma 511. pants
Kriminālprocesa likuma 512. pants
Kriminālprocesa likuma 520. pants
Kriminālprocesa likuma 527. pants
Kriminālprocesa likuma 528. pants
Kriminālprocesa likuma 529. pants
Kriminālprocesa likuma 530. pants
Civillikuma 1770. pants
Civillikuma 1779. pants
Kriminālprocesa likuma 22. pants
Kriminālprocesa likuma 350. pants
Kriminālprocesa likuma 240. pants
Kriminālprocesa likuma 241. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. 11370078415

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2016.gada 29.martā

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese J.Bebriša,

piedaloties prokurorei S.Hščanovičai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas apsūdzēts /pers. B/, personas kods /personas

kods/.

Aprakstošā daļa

/pers. B/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.

Laika posmā no 2015.gada 23.oktobra līdz 2015.gada 22.novembrim, proti, 23.oktobrī no plkst.19.44 līdz plkst.19.55, 24.oktobrī no

plkst.20.07 līdz 20.37, 26.oktobrī no plkst.20.22 līdz 21.38, 10.novembrī no plkst.19.27 līdz plkst.19.40, 11.novembrī no plkst.19.52 līdz 20.00,

12.novembrī plkst.20.42, 13.novembrī no plkst.19,05 līdz 19.11 un 22.novembrī no plkst.17.38 līdz 17.41, no plkst.18.05 līdz plkst.18,08 un no

plkst.18.35 līdz plkst.18.40, /pers. B/ malkas zādzības nolūkā, līdzi ņemot iepirkuma maisiņu, kur salikt nozagto malku, ieradās SIA /Nosaukums A/

ražošanas teritorijā /adrese/, kur no kastēm ar kamīnmalku, katrā zādzības reizē, slepeni nozaga vismaz 5.5 dekalitri kamīnmalkas EUR 77,00 kopvērtībā

(viena dekalitra vērtība EUR 1,40).

Kopumā laika posmā no 2015.gada 23.oktobra līdz 2015.gada 22.novembrim /pers. B/ slepeni nozaga 55 dekalitrus kamīnmalkas EUR 77,00

kopvērtībā (viena dekalitra vērtība EUR 1.40) nodarot mantisko kaitējumu par šo summu SIA /Nosaukums A/. Nozagto kamīnmalku /pers. B/ aiznesa

uz savu dzīvesvietu /adrese/, kur to izlietoja krāsns kurināšanai.

Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa

Apsūdzētais /pers. B/ savu vainu viņam celtajā apsūdzībā atzina pilnībā un izteica lūgumu lietu skatīt bez pierādījumu pārbaudes.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi prokuroru, apsūdzēto, ņemot vērā to, ka apsūdzētais atzina savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā un

piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas apsūdzētajam tiesas izmeklēšanā

izskaidrotas un sekas ir skaidras, apsūdzētā vaina ir pierādīta ar visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesai nav šaubu par

apsūdzētā vainu, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar ko

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527. panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā netiek izdarīta.

Vērtējot apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa atzīst, ka /pers. B/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pareizi kvalificēts pēc Krimināllikuma

180. panta pirmās daļas, jo viņš apsūdzībā norādītajā vietā un laikā izdarīja zādzību nelielā apmērā. Tiesa atzīst, ka pastāv Kriminālprocesa likuma

520.pantā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Apsūdzētais /pers. B/ agrāk nav sodīts (lietas 30.lapa), nestrādā, apgādībā personas neatrodas.

Nosakot sodu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35., 46., 47. un 48. pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu,

apsūdzētā atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus, vainīgā personību.

Apsūdzētais izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu atzīts par mazāk smagu noziegumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47., 48.pantu atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz diviem gadiem, vai ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Atbilstoši Krimināllikuma 35.pantam soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Tiesa atzīst, ka brīvības atņemšanas sods, kaut vai īslaicīga brīvības atņemšana apsūdzētajam nav piemērojams, jo šāds sods būtu pārāk bargs un

neadekvāts izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam.

Savukārt sods naudas soda veidā apsūdzētajam nav piemērojams, jo atbilstoši Krimināllikuma 41.panta ceturtajai daļai, izvērtējot apsūdzētā

mantisko stāvokli, tiesa uzskata, ka šis sods ir neatbilstošs, jo apsūdzētajam nav tik lieli ienākumi, lielāki ienākumi nav paredzami arī nākotnē, līdz ar to

spriedums var tikt neizpildīts.

Izvērtējusi spriedumā iepriekš norādītos apstākļus, apsūdzētā attieksmi, proti, ka viņš nožēlo izdarīto, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā

radīto nelielo kaitējumu, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam piemērojams Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijā paredzētais piespiedu darbs, veicot

piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba un mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības. Piespiedu darbs zināmā mērā ierobežos

apsūdzētā brīvību, kā arī piespiedu darbs-darbs bez atlīdzības kompensēs sabiedrībai nodarītos zaudējumus. Piemērojot piespiedu darbu, tiks sasniegti

kriminālsoda piemērošanas mērķi-aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgos par krimināltiesisko aizliegumu neievērošanu,

piespriežot izpildīt bezatlīdzības darbu; resocializēt sodītās personas un panākt likumpārkāpēju labošanos, t.i., atturēšanos no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas nākotnē; ietekmēt citu cilvēku uzvedību, brīdinot par atbildību, kas seko tiesību normu neievērošanas gadījumā. Šāds sods būs daudz

audzinošāks nekā citi soda veidi, taisnīgs un taisnīgumu atjaunojošs.

Cietusī SIA /Nosaukums A/ pieteikusi mantisko kaitējumu 71,40 EUR apmērā, ko apsūdzētais atzina.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22. pantu personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, tiek garantētas procesuālās iespējas

materiālās kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350. panta pirmo daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu. Savukārt minētā

panta otrā daļa nosaka, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā labprātīgi vai uz tiesas nolēmuma

pamata. Minētās tiesību normas izpratnē cietusī pieteikusi mantisko zaudējumu. Saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu, katram ir pienākums atlīdzināt

zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1770. pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski

novērtējams pametums.

Izvērtējot no cietušās pieteikto kaitējumu 71,40 EUR apmērā, tiesa secina, ka pieteiktais mantiskā kaitējuma apmērs ir pamatots un pierādīts, tas

sastāda nozagtās malkas vērtību. Tā kā apsūdzētā vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kura rezultātā cietušajai radies kaitējums ir pierādīta ar lietā

esošiem rakstveida pierādījumiem, par radītā kaitējuma apmēru lietā strīda nav, labprātīgi tas segts nav, tad radītais kaitējums par labu cietušajai

piedzenams no apsūdzētā ar šo spriedumu.

Lietā procesuālo izdevumu nav.

Galīgā rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem izlemjama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. pantu. Lietiskais pierādījums CD disks ar

videofailiem glabājams pie krimināllietas.

Tiesa atzīst, ka drošības līdzeklis saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241. pantu apsūdzētajam nav piemērojams, jo tiesa nekonstatēja tādus

apstākļus, kas dotu pamatu uzskatīt, ka apsūdzētais izvairīsies no sprieduma izpildes.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.,511., 512., 520., 527.-530. pantu, tiesa

nosprieda

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz 60

(sešdesmit) stundām.

Drošības līdzekli līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā /pers. B/ neizraudzīt.

Piedzīt no /pers. B/ par labu SIA /Nosaukums A/ mantisko kaitējumu 71,40 EUR (septiņdesmit vienu euro, 40 centus).

Lietisko pierādījumu CD disku ar videofailiem glabāt pie krimināllietas.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā no pilna sprieduma pieejamības 2016.gada

30.martā, sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Pilns spriedums sagatavots 2016.gada 30.martā.

Tiesnese J. Bebriša