Insurance company wins subrogation claim against driver who fled accident, court rejects need to prove administrative violation.
Legislator summary
AI generatedThe court fully awarded the insurance company's subrogation claim for €700.91 against the driver who fled the accident scene. The driver argued that the court should evaluate their subjective intent regarding the administrative violation of leaving the scene, but the court held this is irrelevant to the civil liability claim. Consequently, the court ordered the driver to pay the insurance company's losses plus court costs and interest.
Legislator headnote
AI generatedSauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41. panta 2. daļa 1. punkts 'c' apakšpunkts; Civilprocesa likuma 195. pants: The insurer's right to file a subrogation claim is not contingent upon the insured's actions being qualified as an administrative violation under specific traffic laws, and the insured's subjective intent regarding the violation is not subject to judicial evaluation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-0778-17/15
ECLI:LV:LIET:2017:1005.C20277816.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2017.gada 5.oktobrī
Liepājas tiesa sekojošā sastāvā:
tiesnese L.Vīksna
ar sekretāri S.Matrozi
piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/, atbildētājas pārstāvim /pers. B/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu apdrošināšanas AS “BTA Baltic Insurance Company” maza apmēra prasībā pret /pers. E/ par zaudējumu
piedziņu.
Tiesas sēdē tiesa
konstatēja:
2016.gada 28.novembrī prasītājs cēlis Liepājas tiesā prasību pret /pers. E/ par zaudējumu piedziņu. Prasības pieteikumā (lietas 4,5.lapa) norādīts,
k a 2016.gada 30.jūnijā plkst. 19.00 transportlīdzeklis BMW ar valsts reģ./reģistrācijas numurs/ Liepājā, Ganību ielā 169 “Wash & Drive”
automazgātavas teritorijā, iebraucot 4.boksā, bojāja putu birstes turētāju. Vienlaikus ar ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu konstatēts,
ka, vadītāja pametusi negadījuma vietu, neziņojot par to policijai. Saskaņā ar ceļu satiksmes negadījuma protokolam pievienotajiem administratīvā
pārkāpuma lietas materiāliem, transportlīdzekļa BMW ar valsts reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, vadītāja iepriekšminētajā negadījuma laikā bija atbildētāja
/pers. E/.
Automašīnas BMW ar valsts reģ. Nr./reģistrācijas numurs/ īpašnieka civiltiesiskā atbildība negadījuma brīdī bija apdrošināta apdrošināšanas AS
“BTA Baltic Insurance Company”, ko apliecina OCTA apdrošināšanas polise Nr.SDA761404.
Prasītāja saņēmusi SIA “WD Liepāja-1” pārstāvja apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu par iepriekšminētā ceļu satiksmes negadījuma rezultātā
bojāto cietušā Karcher putu birstes turētājtvertni.
Pamatojoties uz Valsts policijas ceļu satiksmes negadījuma materiāliem, cietušā pieteikumu, iesniegto defektācijas aktu, fotouzņēmumiem, kā arī
eksperta apstiprināto tāmi, prasītājs pieņēma lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības EUR 700,91 apmērā izmaksu. Apdrošināšanas atlīdzība aprēķināta
no apstiprinātajā tāmē norādītajām izmaksām, atņemot tajā ietverto pievienotās vērtības nodokli. 2016.gada 2.augustā apdrošināšanas atlīdzību EUR
700,91 apmērā prasītājs izmaksājis cietušajam.
Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkta “c”
apakšpunkta noteikumiem, prasītājs lūdzis tiesu regresa kārtībā piedzīt no atbildētājas zaudējumus EUR 700,91 un visus tiesas izdevumus lietā.
Papildus lūgts noteikt spriedumā prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus līdz sprieduma pilnīgai izpildei.
Atbildētāja/pers. E/ 2016.gada 30.decembrī iesniegusi tiesā paskaidrojumus par celto prasību, norādot, ka to neatzīst pilnībā (lietas 39.-
41.lapa). Paskaidrojumā norādīts, ka nepiekrīt ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā norādītajam, ka vadītājs pametis negadījuma vietu
neziņojot policijai par ceļu satiksmes negadījumu, turklāt protokols sastādīts bez atbildētājas klātbūtnes, kā arī uz tā nav atbildētājas paraksta.
2016.gada 30.jūnijā plkst. 19.00, iebraucot automazgātavā ,,Wash&Drive" Liepājā, Ganību ielā 169, boksā Nr.4, atbildētāja nepamanīja,
ka būtu bojājusi putu birstes turētājtvertni. Minētā iemesla dēļ atbildētāja nevarēja pamest notikuma vietu, jo vispār nezināja par šāda notikuma
iestāšanos. Minēto apstiprina fakts, ka pēc sadursmes atbildētāja nevis aizbrauca, bet gan veica transportlīdzekļa pilnu mazgāšanas ciklu.
Par notikušo atbildētāja uzzināja tikai nākamajā dienā no Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas
nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas inspektoriem, kuri uzrādīja atbildētājai “Wash&Drive” veiktā video ieraksta izdalīto fotouzņēmumu. Klātienē
policijas darbinieki veica BMW 318 ar valsts reģ. /reģistrācijas numurs/ apskati, konstatējot nelielu skrāpējumu uz priekšējās atdures stūra virsmas.
Ņemot vērā to, ka /pers. E/ nezināja to, ka automazgātavā būtu bojājusi putu birstes turētāju, viņai arī nevarēja būt nodoms par notikuma vietas
atstāšanu. Tādējādi atbildētājas ieskatā prasītājam nav regresa prasības tiesības atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības
obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta pirmās daļas 1. punkta “c” apakšpunktā noteiktajām prasībām.
Papildus atbildētāja norādījusi, ka saskaņā ar 2016.gada 27.decembra būvinženiera /pers. I/ (sertifikāta Nr.20-4209) vizuālās apskates atzinumu
par Karcher pašapkalpošanās mazgātavas putu birstes turētājtvertnes bojājumiem /adrese/, tas, ka joprojām automazgātavas putu birstes turētājtvertne
nav nomainīta, liecina, ka bojājumi nav būtiski un iespējams putu birstes turētājtvertnes lokāls remonts.
SIA ,,Karcher” defektācijas aktā konstatētais par plastmasas tvertnes stiprinājumu neiespējamību atrodas pretrunā ar būvinženiera /pers. I/
atzinumam, kā arī faktiskajiem lietas apstākļiem, jo līdz šai dienai automazgātavas putu birstes turētājtvertne tiek izmantota un tā pilnā apmērā pilda lietas
noteiktās funkcijas. Būvinženiera /pers.I/atzinumā arī īpaši norādīts uz to, ka putu birstes turētājtvertne novietota ~ 15cm braukšanas zonā un
nepieciešams papildus pārdomāt par putu birstes novietojumu vai tās papildus norobežošanu. Balstoties uz minētajiem apsvērumiem ir pilnīgi neatbilstoši
novērtēts zaudējums kā tāds un tā konkrētais apmērs. Atbildētāja lūgusi tiesu norādīt prasību pilnā apmērā.
Lietā 2017.gada 23.janvārī saņemta prasītāja atsauksme (lietas 59.lapa).
Pēc atbildētājas paskaidrojumā izteiktā lūgumu lietas izskatīšanu nolikta mutvārdu procesā tiesas sēdē.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem apsvērumiem, lūdza to apmierināt pilnībā.
Atbildētājas pārstāvis prasību neatzina, uzturot paskaidrojumā par prasību izteiktos argumentus. Paskaidrojumos par prasību pārstāvis izteica
šaubas, vai 2016.gada 30.jūnija gadījums būtu atzīstams par ceļu satiksmes negadījumu.
Uzklausījusi pušu pārstāvju tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, novērtējot lietā konstatētos pierādījumus kopumā, tiesa uzskata, ka
prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.
Ceļu satiksmes likuma pirmā panta 7. punkts noteic, ka ceļu satiksmes negadījums ir ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts
vismaz viens transportlīdzeklis un kura rezultātā cilvēks gājis bojā, viņam nodarīti miesas bojājumi vai arī nodarīti zaudējumi fiziskās vai juridiskās
personas mantai vai videi, kā arī citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, noticis negadījums, kurā iesaistīts transportlīdzeklis.
No lietas materiāliem redzams un lietā starp pusēm nav strīda, ka 2016.gada 30.jūnijā plkst.19.00 atbildētājas /pers. E/ vadītais transportlīdzeklis
BMW ar valsts reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, “Wash & Drive” automazgātavas teritorijā Liepājā, Ganību ielā 169, iebraucot 4.boksā, bojāja putu
birstes turētāju. Minētais fakts konstatēts ar ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu Nr. EZ314712 (lietas 8.-11.lapa), 2016.gada 1.jūlija
administratīvā pārkāpuma protokolu PC 225426 un atbildētājas paskaidrojumiem pie protokola (lietas 12.,13.lapa), kā arī lietas materiāliem
pievienotās fotouzņēmuma izdrukas (lietas 32.lapa) un videonovērošanas ierakstu (lietas 69.lapa). Tādējādi tiesa secina, ka minētais gadījums ir atzīstams
par ceļu satiksmes negadījumu Ceļu satiksmes likuma pirmā panta 7. punkta izpratnē.
Ceļu satiksmes likuma 44.panta otrā daļa noteic, ka par transportlīdzekļa ekspluatācijas rezultātā nodarīto zaudējumu atbild transportlīdzekļa
īpašnieks vai valdītājs, ja viņš nepierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai cietušā rupjas neuzmanības dēļ vai arī
citu iemeslu dēļ, kuri saskaņā ar likumu atbrīvo no atbildības par zaudējuma atlīdzību. Savukārt minētās tiesību normas piektā daļa noteic, ka civiltiesiskās
atbildības apdrošināšanas gadījumā (t.i., ceļu satiksmes negadījumā, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzība (Sauszemes transportlīdzekļu
īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 1.panta 2.punkts), trešajai personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtību regulē
atsevišķs likums par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.
Kā norādīts Satversmes tiesas 2004.gada 10.februāra spriedumā lietā Nr. 2003-21-0306, tad OCTA ir īpašs apdrošināšanas veids, kas kalpo
ceļu satiksmes negadījumos cietušo sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku mantisko interešu aizsardzībai. Savukārt, Sauszemes transportlīdzekļu
īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 2.pantā definēts mērķis – aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušo trešo personu
intereses un reglamentēt tiesiskās attiecības starp transportlīdzekļu īpašniekiem, tiesīgajiem lietotājiem un apdrošinātājiem sakarā ar transportlīdzekļu
īpašnieku un tiesīgo lietotāju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.
Obligātās apdrošināšanas objekts, atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 3.panta
pirmajā daļā noteiktajam, ir transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskā atbildība (turpmāk īpašnieka civiltiesiskā atbildība) par ceļu
satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu trešajai personai.
Ar lietas materiāliem pievienoto OCTA apdrošināšanas polisi SDA761404 (lietas lapa 29) pierādīts, ka konkrētā ceļu satiksmes negadījuma brīdī
transportlīdzekļa BMW 318 ar valsts reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/ īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu ir veicis prasītājs.
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 25.panta trešā daļā noteic, ka, ja apdrošināšanas
atlīdzību par mantas (izņemot transportlīdzekļa) bojājumu trešā persona vēlas saņemt naudas summas veidā, apdrošinātājs [..] izmaksā naudas summu,
kas atbilst zaudējumu aprēķinā norādītajai zaudējumu summai bez pievienotās vērtības nodokļa.
Lietā konstatēts, un par šo faktu starp pusēm nav strīda, ka ceļu satiksmes negadījuma rezultātā SIA “WD Liepāja- 1” mantai ir nodarīti
zaudējumi- ir bojāta putu birstes turētājtvertne. Kopējais zaudējumu apmērs noteikts EUR 848,10 apmērā, t.sk., zaudējumu apmērs bez PVN EUR
700,91.
Iepriekš norādīto zaudējumu apmēru prasītājs pierādījis ar lietas materiāliem pievienoto SIA “WD Liepāja-1” pārstāvja /pers. L/ atlīdzības
pieteikumu atlīdzību lietā Nr. ISDA-34559/01-16 (lietas 15.lapa), SIA “Karcher” sagatavotu defektācijas aktu (lietas 17.lapa), remonta izdevumu
aprēķinu (lietas 29.lapa) un cenu piedāvājumu (lietas 18.,19.,62.-64.lapa) ar sertificētas būvinženieres /pers. M/ akceptu. Tādējādi tiesa konstatē, ka
prasītājs ir veicis samaksu par radītājiem zaudējumiem ceļu satiksmes negadījumā, atbilstoši iepriekš norādītajām Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku
civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma prasībām. Zaudējumu atlīdzības samaksu apliecina 2016.gada 15.novembra maksājuma
apstiprinājumu par EUR 700,91 apmērā samaksu SIA “WD Liepāja-1” (lietas 31.lapa).
Izvērtējot tiesai iesniegto sertificēta būvinženiera /pers. I/ 2016.gada 27.decembra vizuālas apskates atzinumu (lietas 42.-49.lapa), kontekstā ar
atbildētājas iebildumiem pret prasību, tiesa norāda sekojošo.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta trešās daļas noteikumiem, tiesai spriedumā jānorāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku
salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus- par nepierādītiem. Atbilstoši minētajam, tiesas pienākums ir izvērtēt
un salīdzināt pušu iesniegtos pierādījumus, tostarp būvinženieres /pers. N/ apstiprināto SIA “Karcher” cenu piedāvājumu ar būvinženiera /pers. I/ vizuālās
apskates atzinumu, sniedzot tiem kā pierādījumiem atbilstošu novērtējumu.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka priekšroka dodama prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem, šādu turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Tiesa novērtē, ka putu birstes turētājtvertnes defektācijas aktu sagatavojusi tās ražotājfirma SIA “Karcher”. Tiesa atzīst par vispārzināmu, ka tieši
ražotājam ir visplašākās zināšanas par konkrēto ražojumu, tā izmantošanas specifiku un prasībām, līdz ar ko ražotāja atzinumam jau pašam par sevi ir
piešķirama vislielākā ticamības pakāpe. Turklāt, defektācijas aktā SIA “Karcher” speciālists ir konstatējis tādus turētājtvertnes bojājumus, kurus
būvinženieris /pers. I/, veicot vizuālo apskati, vispār nav fiksējis.
Tiesa arī atzīst, ka /pers. I/ atzinumā piedāvātie bojātās tvertnes remonta risinājumi ir izteikti pieļāvuma formā. Atzinumā būvinženieris kā risinājumu
ir piedāvājis putu birstes turētājtvertnē “izveidot alternatīvu skrūves atveri” izrautās vietā. Tiesas ieskatā, minētais nerada pārliecību, ka ar šādu piedāvāto
risinājumu tiktu pilnībā novērsti nodarītie bojājumi, un turētājtvertne būtu atjaunojama stāvoklī, kādā tā bija pirms ceļu satiksmes negadījuma, un kā to
noteic Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 29.panta prasības.
Tiesa atzīst par nepamatotu būvinženiera /pers. I/ vizuālās apskates atzinumā izteikto secinājumu par putu birstes turētājtvertnes novietojumu boksa
braukšanas zonā un tās iespējamo “aizķeršanu” , ja auto vada nepieredzējis vadītājs. Tiesa norāda, ka būvinženiera sertifikāts nedod pamatu /pers. I/
izteikt speciālista vērtējumu par ceļu satiksmes organizēšanu, turklāt jebkuram ceļu satiksmes dalībniekam, jo sevišķi personai, kas noteiktā kārtībā ir
ieguvusi tiesības vadīt transportlīdzekli (t.i., paaugstinātas bīstamības avotu), ir visi Ceļu satiksmes likumā noteiktie pienākumi, tostarp, 19.panta trešajā
daļā noteiktie pienākumi rīkoties tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.
Tiesa arī atzīst, ka tas vien, ka arī pēc ceļu satiksmes negadījuma bojātā turētājtvertne ir tikusi izmantota, neatbrīvo zaudējumu nodarījušo personu
(OCTA gadījumā – apdrošinātāju) no pienākumu segt mantas bojājuma rezultātā nodarītos zaudējumus. Tāpat arī tiesa kritiski novērtē /pers. I/ atzinumā
izteikto secinājumu, ka tas, ka bojātā manta tiek lietota jau pats par sevi norāda, ka bojājumi nav būtiski un ir iespējams tās remonts. Pamatojumu šādam
apgalvojumam tiesa būvinženiera atzinumā nav konstatējusi.
Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta otrās daļas 1.punkta “c”
apakšpunkta noteikumiem, apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis
zaudējumus trešajai personai, ja tas pēc ceļu satiksmes negadījuma, neievērojot šajā likumā vai citos normatīvos aktos noteiktās prasības, atstājis
notikuma vietu [..].
Ceļu satiksmes dalībnieka rīcību pēc ceļu satiksmes negadījuma noteic Ceļu satiksmes likuma 27.panta nosacījumi. Ievērojot, ka ceļu satiksmes
negadījuma rezultātā ir bojāts trešai personai SIA “WD Liepāja- 1” piederošs īpašums, atbildētājai kā transportlīdzekļa vadītājai bija pienākums palikt
negadījuma vietā (Ceļu satiksmes likuma pirmā panta 27. panta otrās daļas 1.punkts) un par ceļu satiksmes negadījumu paziņot policijai (Ceļu satiksmes
likuma pirmā panta 27. panta otrās daļas 4.punkts). Ar pašas atbildētājas paskaidrojumiem lietā ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu, kā
arī ar atbildētājas 2016.gada 1.jūlija paskaidrojumiem pie administratīvā pārkāpuma protokola, ir pierādīts, ka atbildētāja ir aizbraukusi no notikuma
vietas, un par šo faktu strīds lietā nepastāv. Subjektīvas puses iztrūkums, savukārt būtu vērtējams gadījumā, ja prasītāja kā apdrošinātāja regresa tiesību
izmantošana būtu tieši saistīta ar transportlīdzekļa vadītāja rīcības izvērtējuma administratīvā pārkāpuma kontekstā.
Tiesa secina, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta otrās daļas 1.punkta “c”
apakšpunktā noteiktā apdrošinātāja tiesība celt regresa prasību nav saistīta ar to, vai atbildētājas darbības pēc ceļu satiksmes negadījuma ir kvalificētas
kā administratīvai pārkāpums pēc LAPK 149. 16 panta piektās daļas noteikumiem (aizbraukšana no notikuma vietas), līdz ar ko atbildētājas subjektīvā
attieksme pret aizbraukšanu no notikuma vietas tiesai nav vērtējama.
Ievērojot minētos apstākļus, tiesa atzīst, ka atbildētājas /pers. E/ iebildumi pret prasību ir atzīstami par nepamatotiem, un prasība par zaudējumu
EUR 700,91 piedziņu ir pamatota un apmierināma pilnībā.
Prasītāja lūgusi norādīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus no pamatparāda.
Tiesa atzīst, ka prasība šajā daļā ir apmierināma, jo šādas prasītājas tiesības noteiktas Civillikuma 1765.pantā. Savukārt Civilprocesa likuma
195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt procentus, minot arī tā apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos
procentus 6% gada no nenomaksātās pamatparāda summas.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
Atbilstoši minētajam, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama samaksātā valsts nodeva EUR 105,14 (lietas 7.lapa) un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi EUR 4,70 (lietas 6. lapa), kopā EUR 109,84.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa spriedumā nosaka termiņu
sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93.,97., 187., 194., 199., 204.1, 250.27 pantu,
tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu apdrošināšanas AS ”BTA Baltic Insurance Company”, vienotais
reģistrācijas Nr.40103840140, zaudējumus EUR 700,91 un tiesas izdevumus EUR 109,84, kopā EUR 810,75 (astoņi simti desmit euro un
septiņdesmit pieci centi) nosakot, ka samaksa veicama biedrības ,, apdrošināšanas AS ”BTA Baltic Insurance Company”, kontā AS ,,Citadele banka”
Nr. LV90PARX0016356700003.
Noteikt apdrošināšanas AS ”BTA Baltic Insurance Company”, vienotais reģistrācijas Nr.40103840140, tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no piedzītās un nesamaksātās summas.
Noteikt labprātīgai sprieduma izpildei termiņu 10 (desmit) dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas
sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 12.oktobrī.
Tiesnese L.Vīksna