Court orders defendant to pay privatization agency for land purchase debt, interest, and court costs.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of the Privatization Agency, ordering the defendant to pay the outstanding land purchase price, accrued interest, and penalties. The plaintiff successfully argued that the 2007 land purchase agreement remained valid and enforceable despite the defendant's request for an extension. Consequently, the court found the defendant liable for the full debt amount plus statutory interest and court fees.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 41., 42., 93., 96., 97., 187., 190., 193., 195., 204.1, 208.1 panti: When a land purchase agreement is valid and the buyer fails to pay according to the schedule, the seller is entitled to claim the principal debt, interest, and penalties.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C31292714
Nr. C-0782-14/01
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2014.gada 23.maijā
Jūrmalas pilsētas tiesa
tiesnese S.Beļajeva
ar tiesas sēdes sekretāri I.Štokmani
piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. B/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” prasību pret /pers. C/ par pirkuma
līguma saistību izpildi un prasības nodrošināšanu.
Aprakstošā daļa
2013.gada 28.decembrī prasītājs valsts akciju sabiedrība „Privatizācijas aģentūra” iesniedza tiesā prasību pret atbildētāju /pers. C/
par pirkuma līguma saistību izpildi un prasības nodrošināšanu, norādot, ka ar Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojumu
Nr.507 „Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai”, valsts zemesgabals /adrese/, nodots privatizācijai. 2007.gada 6.martā starp
prasītāju un atbildētāju kā pirmpirkuma tiesīgo pretendentu tika noslēgts Zemesgabala nomaksas pirkuma līgums, kurš ir spēkā
esošs un pusēm ir pienākums ievērot tā noteikumus. Saskaņā ar līgumu, zemesgabala pirkuma cena ir Ls 58472,00, pirkuma cena
maksājama 20% latos un 80% sertifikātos. Saskaņā ar līguma 3.5.punktu, atbildētājs atlikušo sertifikātos maksājamo daļu (797,04
sertifikāti) pēc to nominālvērtības latos Ls 22317,12 apmērā maksā vienādās daļās 5 gadu laikā. Saskaņā ar līgumu, atbildētājam
katru mēnesi papildus ir jāmaksā maksa par atlikto maksājumu 12% gadā no vēl nesamaksātās summas. Prasītājs ir ņēmis vērā
likuma noteikumus un no 2007.gada 1.augusta maksai par atlikto maksājumu ir piemērojis 6% likmi, bet līdz 2007.gada 31.jūlijam –
12% likmi. Maksājumi veicami, saskaņā ar grafiku. Par pirkuma cenas maksājumu un maksas par atlikto maksājumu samaksas
termiņa neievērošanu atbildētājam ir jāmaksā soda naudu latos 0,1% apmērā no kopējās latu un sertifikātu nokavējuma summas par
katru nokavēto dienu. Par citu maksājumu neievērošanu atbildētājam ir jāmaksā soda nauda 0,1% apmērā no nokavējuma summas
par katru nokavēto dienu. 2011.gada 9.decembrī prasītājs saņēma atbildētāja iesniegumu, kurā atbildētājs lūdza pagarināt līguma
termiņu līdz 2017.gada 5.martam un pirkuma cenas parādu pievienot nesamaksātajai pirkuma cenai. 2012.gada 11.janvārī starp
pusēm tika noslēgta vienošanās par grozījumiem līgumā, ar kuru noteikts, ka prasītājam ir tiesība prasīt visas pirkuma maksas un
jaunās saistības samaksu pirms pielīgtā termiņa, ja kopējais parāds pārsniedz 3 mēnešu pamatsummas maksājumu kopējo apmēru.
Vienlaikus konstatēts, ka atbildētājam uz 2011.gada 8.decembri kopējā nesamaksātā pirkuma cena, neskaitot ar 2011.gada
30.marta tiesas spriedumu piedzenamo parādu, ir Ls 5251,12 ko veido pirkuma cenas parāds Ls 3339,00 un atlikusī nesamaksātā
pirkuma cenas daļa, kurai nav iestājies samaksas termiņš Ls 1912,12 apmērā. Puses vienojušās, ka pirkuma cenas parāda summa
vienādās daļā pievienota nesamaksātajai pirkuma cenas pamatsummas daļai, kurai nav iestājies samaksas termiņš, un tā
jāsamaksā līdz 2017.gada 5.martam. Puses arī vienojušās, ka par pirkuma cenas maksājumu termiņa kavējumu netiek aprēķināta
soda nauda no brīža, kad prasītājs saņēmis atbildētāja iesniegumu, t.i., no 2011.gada 9.decembra. Ievērojot to, ka atbildētājs nebija
pildījis līgumā noteiktās saistības, prasītājs bija iesniedzis tiesā prasību par parāda piedziņu. Ar 2011.gada 30.marta spriedumu no
atbildētāja par labu prasītājam piedzīts pamatparāds Ls 11879,95, atliktā maksājuma maksas parāds Ls 2744,82, soda nauda par
maksājuma termiņa kavējumu Ls 5686,54, soda nauda par atliktā maksājuma maksas kavējumu Ls 1314,69. Spriedums ir stājies
likumīgā spēkā. Atbildētājs arī pēc sprieduma spēkā stāšanās nemaksā līgumā, vienošanās un maksājumu grafikā noteiktos pirkuma
cenas un ar to saistītos maksājumus. Neskaitot ar spriedumu piedzenamo parādu, atbildētājam ir izveidojies maksājumu parāds Ls
923,66 apmērā par periodu no 2013.gada 1.marta līdz 2013.gada 12.novembrim. Atbildētāja pirkuma maksas pamatsummas
maksājumu parāds ir Ls 662,74. Savukārt, 3 mēnešu pirkuma maksas pamatsummas maksājums ir Ls 252,00. Līdz ar to, ir iestājies
līguma nosacījums – ja pirkuma cenas parāda apmērs pārsniedz 3 mēnešu pamatsummas maksājumu kopējo summu, prasītājam ir
tiesības prasīt visas pirkuma maksas un jaunās saistības maksas samaksu pirms līgumā pielīgtā samaksas termiņa. Prasības
kopsumma uz 2013.gada 12.novembri ir Ls 4355,24, ko veido atlikusī pirkuma maksa Ls 3431,58 un parādi un soda naudas līdz
2013.gada 12.novembrim Ls 923,66. Atbildētājs par parādu ir brīdināts ar 2013.gada 21.oktobra pirmstiesas brīdinājumu. Līdz
prasības sastādīšanas dienai parāda samaksa nav veikta. Prasītājs, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma
objektu privatizāciju” 6.panta ceturto daļu, 8.panta pirmās daļas 11.punktu, Civillikuma 1587., 1590., 1756., 1759., 1760., 1765.,
1843., 2021., 2035.pantu, Civilprocesa likuma 1., 23., 43.panta trešo daļu, 137., 138., 195.pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja parādu
par laika periodu no 2013.gada 1.marta līdz 2013.gada 12.novembrim Ls 4355,24 apmērā, ko veido pirkuma cenas parāds Ls
662,74, atlikusī pirkuma cena Ls 3403,12, soda nauda par pirkuma cenas maksājumu termiņu kavējumu Ls 78,03, maksas par atlikto
maksājumu parāds Ls 163,35, aprēķinātā maksa par atlikto maksājumu Ls 28,46, soda nauda par maksas par atlikto maksājumu
samaksas termiņa kavējumu Ls 19,54, lūdz noteikt tiesības saņemt likumiskos 6% gadā, lūdz nodrošināt prasību, ierakstot ķīlas
tiesības atzīmi atbildētājam piederošajam nekustamajam īpašumam.
Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnese s 2014.gada 7.janvāra lēmumu pieteikums par prasības nodrošināšanu
apmierināts.
2014.gada 28.aprīlī tiesā saņemti prasītāja prasības papildinājumi, kuros norādīts, ka atbildētājs turpina nemaksāt pielīgtos
maksājumus, līdz ar to ir pieaudzis kopējais parāds, kas uz 2014.gada 15.aprīli sastāda EUR 6581,30 un ko veido atlikusī pirkuma
maksa EUR 4287,99 un parādi un soda naudas līdz 2014.gada 15.aprīlim EUR 2293,31. Līdz ar to, prasītājs lūdz piedzīt no
atbildētāja parādu EUR 6581,30 apmērā, ko veido pirkuma cenas parāds EUR 1540,60, atlikusī pirkuma cena EUR 4244,60, soda
nauda par pirkuma cenas maksājumu termiņu kavējumu EUR 301,18, maksas par atlikto maksājumu parāds EUR 377,07, aprēķinātā
maksa par atlikto maksājumu EUR 43,39, soda nauda par maksas par atlikto maksājumu samaksas termiņa kavējumu EUR 74,46.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus par prasību tiesā nav iesniedzis.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāve prasību uzturēja uz prasības pieteikumā un prasības pieteikuma papildinājumos minētajiem
pamatiem, norādot, ka atbildētājs ilgstoši nav pildījis uzņemtās saistības, pret atbildētāju jau tiek veiktas piespiedu izpildes darbības,
pirkuma līgums ir izbeidzies un prasība celta par pēdējo galīgo parāda summu saistībā ar noslēgto līgumu. Parāds piedzenams par
periodu no 2013.gada 1.marta līdz 2014.gada 15.aprīlim.
Atbildētājs uz tiesas sēdi neieradās, par savas neierašanās iemesliem tiesai nav ziņojis. Par tiesas sēdes laiku un vietu
atbildētājam paziņots likumā noteiktā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu. Tiesā nav saņemti atbildētāja
lūgumi atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās
dzīvesvietas adreses (…). Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē (…).
Pie šādiem apstākļiem tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 1.punktu un 156.panta pirmo daļu, atzīst,
ka lietas izskatīšana iespējama bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.
Civilprocesa likuma 208.1panta pirmā daļa noteic, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā,
kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās
iemeslu.
Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā paredzētais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums, un nav
saskatāmi Civilprocesa likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.
Motīvu daļa
Noklausījusies atbildētāja pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi pierādījumus, tiesa
atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un apmierināma.
Lietā konstatēts, ka 2007.gada 6.martā starp prasītāju kā pārdevēju un atbildētāju kā pircēju noslēgts Valsts Zemesgabala
nomaksas pirkuma līgums par valsts zemesgabala /adrese/, pirkumu (lietas 7.-9.lapa) (turpmāk tekstā – Līgums).
Kā norādījis prasītājs, atbildētājs nav pienācīgi pildījis Līguma nosacījumus, jo nav veicis maksājumus atbilstoši Līgumā
noteiktajam, kā rezultātā prasītājs vērsies tiesā ar prasību par parāda piedziņu.
Saskaņā ar lietā esošo Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2011.gada 30.marta spriedumu, prasītāja iesniegtā prasība
apmierināta un no atbildētāja piedzīts pamatparāds Ls 11879,95, atliktā maksājuma maksas parāds Ls 2744,82, soda nauda par
maksājuma termiņa kavējumu Ls 5686,54, soda nauda par atliktā maksājuma maksas kavējumu Ls 1314,69 (lietas 15.-16.lapa).
Lietā pierādīts, ka 2012.gada 11.janvārī puses noslēgušas Vienošanos par grozījumiem Līgumā (lietas 11.lapa) nodibinot jaunus
nosacījumus par maksājumu veikšanas kārtību un termiņiem. Vienlaikus Līgumā pielīgts punkts 7.2., saskaņā ar kuru prasītājam ir
tiesības prasīt visas zemesgabala pirkuma cenas samaksu pirms Līgumā pielīgtā samaksas termiņa, ja kopējais pirkuma cenas
parāda apmērs pārsniedz trīs mēnešu pamatsummas kopējo apmēru.
Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus.
Kā norādījis prasītājs, arī pēc 2011.gada 30.marta tiesas sprieduma atbildētājs turpina nepildīt Līgumā pielīgtās maksājumu saistības,
kā rezultātā par periodu no 2013.gada 1.marta līdz 2014.gada 15.aprīlim ir izveidojies parāds, ko veido pirkuma cenas parāds EUR
1540,60, atlikusī pirkuma cena EUR 4244,60, soda nauda par pirkuma cenas maksājumu termiņu kavējumu EUR 301,18, maksas
par atlikto maksājumu parāds EUR 377,07, aprēķinātā maksa par atlikto maksājumu EUR 43,39 un soda nauda par maksas par
atlikto maksājumu samaksas termiņa kavējumu EUR 74,46.
Tiesa konstatē, ka parāds aprēķināts, pamatojoties uz pušu noslēgtā Līguma (ar grozījumiem) 3.1., 3.2., 3.4., 3.5., 3.8., 3.9., 4.1., 4.2.,
4.3., 6., 7.2., 8., 8.4.punktu nosacījumiem.
Parāda apmēru pierāda lietā esošie parādsaistību apmēra un maksājumu izpildes grafiskie atspoguļojumi (lietas 38.-48., 53.-63.,
87.-100.lapa), kā arī izziņa par atbildētāja maksājumu saistībām (lietas 86.lapa) un prasības papildinājumos ietvertais parāda
aprēķins (lietas 84.lapa).
Lietā konstatēts, ka prasītājs ir brīdinājis atbildētāju par pielīgto maksājuma saistību neievērošanu, lūdzot veikt parāda samaksu līdz
2013.gada 8.novembrim un norādot par iespējamu vēršanos tiesā ar prasību par atlikušās zemesgabala pirkuma maksas samaksu
pirms pielīgtā samaksas termiņa, ko apstiprina lietā esošais 2013.gada 21.oktobra pirmstiesas brīdinājums (lietas 19.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus
vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt,
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi
otra puse.
Tiesa atzīst, ka lietā ir gūti pietiekami pierādījumi tam, ka prasītājs ir pilnībā izpildījis no pušu starpā noslēgtā Līguma izrietošās
saistības, savukārt atbildētājs tās nav pildījis pienācīgi. Uzņemtās saistības atbildētājs turpinājis nepildīt arī pēc Rīgas pilsētas
Zemgales priekšpilsētas tiesas 2011.gada 30.marta sprieduma, kā rezultātā izveidojies parāds, kuru atbildētājs, neskatoties uz
prasītāja rakstveida brīdinājumu, nav nomaksājis.
Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus,
nav cēlis iebildumus par prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniedzis pierādījumus, ka būtu
veikta parāda samaksa, no kā secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt
prasījuma pamatotību. Turklāt saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst prasību par parāda EUR 6581,30 piedziņu par pilnībā pierādītu.
Bez tam prasītājs lūdz tam atzīt tiesības saņemt likumiskos procentus 6% apmērā gadā no parāda par laika periodu līdz sprieduma
izpildei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (...)
prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, tiesa atzīst prasītājam tiesības saņemt likumiskos
procentus 6% apmērā gadā no parāda summas līdz sprieduma izpildes dienai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses
visus tās samaksātos tiesas izdevumus (…).
Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis
atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Ņemot vērā, ka prasītājs no tiesas izdevumu samaksas ir atbrīvots, no atbildētāja valsts ienākumos ir piedzenama valsts nodeva EUR
497,99 apmērā par prasības pieteikumu, valsts nodeva EUR 71,14 apmērā par prasības nodrošinājuma pieteikumu un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 11,04 apmērā.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no minētā un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu,
96.panta piekto daļu, 97., 187., 190., 193., 195., 204.1, 208.1 pantu, tiesa
nosprieda
Prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra”, reģ.
Nr.40003192154 (norēķinu konts naudas līdzekļu iemaksai - Nr.LV07PARX0003805160002, saņēmēja banka: AS „Citadele banka”,
kods: PARXLV22; norēķinu konta Nr.LV17HABA0551032309150, saņēmēja banka: AS „Swedbank”, kods HABALV22, vai norēķinu
konta Nr.LV38TREL9120351000000, saņēmējs: Valsts kase, kods TRELLV22), parādu EUR 6581,30 (seši tūkstoši pieci simti
astoņdesmit viens euro, 30 euro centi), ko veido pirkuma cenas parāds EUR 1540,60, atlikusī pirkuma cena EUR 4244,60, soda
nauda par pirkuma cenas maksājumu termiņu kavējumu EUR 301,18, maksas par atlikto maksājumu parāds EUR 377,07, aprēķinātā
maksa par atlikto maksājumu EUR 43,39 un soda nauda par maksas par atlikto maksājumu samaksas termiņa kavējumu EUR 74,46.
Atzīt valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra” tiesības saņemt no /pers. C/ likumiskos procentus 6% gadā no parāda
summas līdz sprieduma izpildes dienai.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu EUR 569,13 (pieci simti sešdesmit deviņi euro, 13
euro centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 11,04 (vienpadsmit euro, 04 euro centi).
/pers. C/ ir tiesības 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.
Valsts nodeva par labu valstij iemaksājama, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus – saņēmējs: Valsts kase,
reģ.Nr.90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr. LV55TREL1060190911200, maksājuma
mērķis: dati lietas identificēšanai.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par labu valstij iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus – saņēmējs: Tiesu
administrācija, NMR90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ. Nr. LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC
kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: EKK 21499 un dati lietas identificēšanai.
Maksājumus apliecinoši dokumenti iesniedzami Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejā.
Prasītājs ir tiesīgs spriedumu pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā,
apelācijas sūdzību iesniedzot Jūrmalas pilsētas tiesā.
Atbildētājs ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai, kura spriedumu taisījusi,
pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese S.Beļajeva