Court dismissed casino's appeal, upholding a €6000 fine for inadequate staff training on suspicious transaction detection.

Lietas arhīva Nr. A42-01070-24/14

ECLI:LV:ADRJRIT:2024:1114.A420107024.2.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2024. gada 14. novembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Līga Hāzenfuse,

piedaloties SIA “/pers. A/” pārstāvei /pers. B/, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Izložu un azartspēļu uzraudzības

inspekcijas – pārstāvei /pers. C/,

tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA “/pers. A/” pieteikumu par Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas

/datums 1/ lēmuma Nr. /Numurs 1/ atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (turpmāk – inspekcija) /datums 2/ pieteicējas SIA “/pers. A/” spēļu zālē /adrese 1/, veicot noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizācijas un proliferācijas finansēšanas novēršanas pārbaudi, pārbaudīja spēļu zāles atbildīgās personas /pers. D/ (turpmāk – atbildīgā

persona Nr.1) zināšanu līmeni par darījumu uzraudzību azartspēļu organizēšanas vietā. Atbildīgā persona Nr.1 uzrakstīja 13 aizdomīga darījuma pazīmes.

/datums 3/ pieteicējas spēļu zālē /adrese 2/, tika veikta spēļu zāles atbildīgās personas /pers. E/ (turpmāk – atbildīgā persona Nr.2) zināšanu līmeņa

pārbaude par darījumu uzraudzību azartspēļu organizēšanas vietā. Atbildīgā persona Nr.2 uzrakstīja sešas aizdomīga darījuma pazīmes.

[2] Ar inspekcijas /datums 1/ Nr. /Numurs 1/ (turpmāk – lēmums) pieteicējai piemērota soda nauda 6000 euro apmērā, uzlikts par pienākumu

pilnveidot darbinieku zināšanas un prasmes konstatēt aizdomīgus darījumus, to pazīmes un izpildīt iekšējās kontroles sistēmā paredzētās darbības.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Pieteicējai ir pienākums nodrošināt darbinieku zināšanas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas

novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) jomā, tai skaitā par aizdomīga darījuma pazīmēm, un nodrošināt zināšanu apjomu, pamatojoties uz pieteicējas

izstrādātajām iekšējās kontroles sistēmas (turpmāk – IKS) procedūrām.

[2.2] Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) 9. pantā ne tikai

noteikts pienākums Likuma subjektam apmācīt darbiniekus, bet arī iemiesota Likuma atbildība par savu darbinieku zināšanām. Apmācību organizēšana

nav pašmērķis. Pieteicējai ir pienākums nodrošināt darbinieku zināšanas par aizdomīgu darījumu pazīmēm pilnā apmērā, lai darbinieku zināšanu trūkums

un vājas spējas identificēt potenciāli aizdomīgu darījumu vai situāciju netiktu izmantots noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma un proliferācijas

finansēšanā.

[2.3] Laika posmā no /datums/līdz 2023. gada 29. novembrim kopējais sliekšņa deklarāciju skaits ir 1639. Tas liecina par klientu lielām darījuma

summām klātienes azartspēlēs, kas ir NILLTPF risku paaugstinošs faktors un pieprasa īpašu uzmanību no darbinieku puses.

[2.4] Pārbaudes laikā iegūtā informācija pierāda, ka darbiniecēm pieteicējas IKS nav zināma pilnā apmērā un pieteicējas veiktās mācības ir bijušas

formālas.

[2.5] Pieteicējai pirmreizēja licence izsniegta 2006. gadā, tādējādi secināms, ka tā jau ilgstoši organizē azartspēles un nepārtraukti darbojas

azartspēļu tirgū un ir Likuma subjekts. 2022. gadā pieteicējas apgrozījums sastāda /summa/ euro. 2023. gadā iesniegto sliekšņa deklarāciju skaits liecina

par nepārtrauktu risku paaugstinošu faktoru – klientu veiktajiem liela apmēra darījumiem. Likuma nepildīšana apdraud valsts finansiālo stabilitāti un

sociālās drošības jomu. Izdarītais pārkāpums rada draudus, ka pieteicējas klātienes azartspēļu organizēšanas vietas var būt izmantotas noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijā. Vienlaikus ņemts vērā, ka pieteicēja sadarbojas ar uzraudzības un kontroles institūciju, pēc pārkāpuma konstatēšanas veica

apmācības procesa pilnveidošanu.

[3] Pieteicēja vērsās ar pieteikumu tiesā. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Lēmumā nav ņemts vērā, ka institūciju pārbaude jebkuram darbiniekam ir neierasta situācija, darbinieki uztraucas, kas ir papildus faktors,

kāpēc nav iespējams nosaukt visas sev zināmās aizdomīga darījuma pazīmes.

[3.2] Spēļu zāles darbinieku ikdiena nav saistīta ar dokumentācijas aizpildīšanu ar roku manuāli, tādēļ tas arī ir papildus faktors nespējai nosaukt

visas sev zināmās aizdomīga darījuma pazīmes.

[3.3] Darbinieki ir spējuši nosaukt visbiežāk sastopamās aizdomīga darījuma pazīmes, ko inspekcija nav ņēmusi vērā.

[3.4] Lai konstatētu aizdomīga darījuma pazīmes, tās nav jānosauc pilnā apmērā, jo nereti šī pazīme var būt gara.

[3.5] Inspekcijas pārbaude spēļu zālē /adrese 1/ pierāda, ka darbiniece pārzina aizdomīga darījuma pazīmes. Arī spēļu zāles Ventspilī darbinieces

atbildes pierāda, ka viņa zina, kā rīkoties situācijās, ja tiek konstatētas aizdomīga darījuma pazīmes.

[3.6] Kritiski ir vērtējams pārbaudes veids – uzrakstīt visas aizdomīga darījuma pazīmes uz veidlapas.

[3.7] Inspekcija nav norādījusi, kāds ir standarts, kas ļauj noteikt, vai darbinieku zināšanas ir pietiekošas. Nav skaidrots, cik daudz darbinieki ir

jāaptaujā, lai iegūtie rezultāti būtu attiecināmi uz visu organizāciju.

[3.8] Likums nenosaka, ka Likuma subjektam būtu jānodrošina savu darbinieku prasme nosaukt aizdomīga darījuma pazīmes.

[3.9] Pēc mazāk kā 1% spēļu zāļu darbinieku pārbaudes nav pamatoti secināt, ka nav nodrošināta Likuma 9. panta prasību izpilde.

[3.10] Lēmumā nav vērtēts, ka spēļu zālē /pilsēta/ darbiniece strādāja tikai nepilnu mēnesi.

[3.11] Laika periodā pēc /datums 3/ pieteicēja ir veikusi daudz būtisku uzlabojumu.

[3.12] Piemērotais naudas sods ir nesamērīgs.

[4] Paskaidrojumos tiesai inspekcija atsaucas uz lēmumā norādīto argumentāciju. Papildus paskaidro, ka spēļu zāles darbiniecēm tika likts uzrakstīt

visas zināmās aizdomīga darījuma pazīmes. Nosakot konkrētu, sava uzņēmuma riska līmenim atbilstošu pazīmju skaitu, pieteicēja apzinās, ka, nezinot

ievērojamu skaitu pazīmju, tās arī darbiniekiem nebūs iespējams fiksēt kontroles sistēmās. Ja pati pieteicēja ir noteikusi pienākumu attiecīgajiem spēļu

zāles darbiniekiem ikdienā atpazīt 37 pazīmes, tad inspekcijai nav jālemj, cik un kādas pazīmes būtu jāzina un jāņem vērā spēļu zāles darbiniekiem. Tieši

spēļu zāles darbinieks ir pirmais, kurš var spēt identificēt aizdomīgu darījumu un nekavējoties uzsākt tādu darbību veikšanu, lai to novērstu. Aizdomīgu

darījumu nepārzināšana rada augstu iespējamību pieteicējai būt iesaistītai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Arguments par darbinieku stresu

pārbaudes laikā un nespēju rakstveidā aizpildīt dokumentus vērtējams kritiski, jo darbs ikvienā spēļu zālē ir saistīts ar paaugstinātu risku un nestandarta

situācijām. Ņemot vērā šīs nozares specifiku, darbiniekam ir jāspēj pārliecinoši un atbilstoši reaģēt ikvienā situācijā. Piemērotais naudas sods ir samērīgs

un veicinās Likuma mērķu sasniegšanu.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem. Paskaidroja, ka pārbaudes procesā

nav ņemts vērā, ka pieteicēja pārbaudes laikā ir sadarbojusies ar inspekciju. Svarīga ir darbinieku izpratne par to, kā aizdomīga darījuma pazīmes

identificēt. Pieeja lūgt darbiniekiem uzskaitīt visas pazīmes nav pareiza. Uzraudzības sistēma sistemātiski tiek pilnveidota un uzlabota. Pieteicēja

nodrošina, lai darbiniekiem būtu vispusīga izpratne par aizdomīgu darījumu identificēšanu, viņi sistemātiski tiek apmācīti. Darbiniekiem divdesmit četras

stundas diennaktī ir pieejams atbalsts un konsultācijas.

Inspekcijas pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz lēmumā ietverto argumentāciju. Papildus paskaidroja, ka aizdomīga darījuma

pazīmju identificēšana un noteikšana ir organizētāja pienākums. Vadlīnijas regulāri tiek pilnveidotas un ievietotas inspekcijas mājas lapā. Inspekcija nav

sadarbības partneris, bet uzraugošā iestāde. Inspekcija pārbaudes veic izlases kārtībā. Konkrētajā gadījumā to mērķis bija saprast, vai organizatora

darbinieki spēj saprast un konstatēt aizdomīgus darījumus. Pieteicēja pati IKS instrukcijā ir paredzējusi standartu, ka spēļu zāles darbiniekam ir jāzina 37

aizdomīga darījuma pazīmes. IKS instrukcijas 19.2. punktā konkrēti norādīts, ka uzņēmuma darbiniekiem, lai konstatētu aizdomīgus darījumus, jāseko

līdzi klientu darbībām, ņemot vērā instrukcijas 5. un 6. punktā noteiktās pazīmes. Klātienes spēļu zāles ir paaugstināta riska objekts, jo tajās tiek

apgrozīta skaidra nauda. Pieteicējai bija pienākums pārliecināties, ka apmācības ir rezultējušās ar zināšanām. Brīdinājumu kā sodu piemērot nebija

tiesiska pamata, jo spēļu zāles ir paaugstināta riska objekti. Pieteicējas pieļautais pārkāpums var ietekmēt finanšu drošību. Piemērota soda nauda

salīdzinoši minimāla.

Motīvu daļa

[6] Likuma 6. pants noteic pienākumu likuma subjektam veikt risku novērtējumu un izveidot IKS, kuras mērķis ir noskaidrot, novērtēt, izprast un

pārvaldīt savai darbībai un klientiem piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus. Pamatojoties uz

šo novērtējumu, likuma subjekts izveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās IKS, tai

skaitā izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras. Likuma 9. pants noteic, ka likuma subjekts nodrošina, lai likuma subjekta

darbinieki atbilstoši to amata pienākumiem pārzina ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu saistītos riskus

atbilstoši likuma subjekta darbības veidam un tās apmēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu

regulējošos normatīvos aktus un personas datu aizsardzības prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas

novēršanas jomā, kā arī regulāri apmāca darbiniekus, lai pilnveidotu viņu prasmi konstatēt aizdomīgus darījumus un to pazīmes un izpildīt iekšējās

kontroles sistēmā paredzētās darbības.

Lietā nepastāv strīds, ka pieteicēja ir Likuma subjekts. Tāpat nepastāv strīds, ka pieteicēja 2022. gada 7. novembrī ir izstrādājusi IKS instrukciju,

kuras mērķis ir novērst iespēju, izmantojot azartspēles, legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus un novērst terorisma un proliferācijas finansēšanas iespējas

(lietas 19.-24. lapa).

[7] Pieteicējas IKS instrukcijas 5. un 6. punktā kopā noteiktas 37 aizdomīga darījuma pazīmes. Noziedzīgi iegūtu risku pārvaldības principi spēļu

zālē noteikti IKS instrukcijas 10. punktā. Atbilstoši IKS instrukcijas 10.4. punktam, ja ir konstatēts kāds no NILLTPF riskiem vai kāda no aizdomīga

darījuma pazīmēm, pārraugs veic nepieciešamās darbības, lai identificētu klientu (..).

Savukārt IKS instrukcijas 19.2. punktā konkrēti norādīts, ka uzņēmuma darbiniekiem, lai konstatētu aizdomīgus darījumus, jāseko līdzi klientu

darbībām, ņemot vērā instrukcijas 5. un 6. punktā noteiktās pazīmes.

Tas nozīmē, ka pati pieteicēja ir identificējusi un noteikusi tieši sava uzņēmuma riska līmenim atbilstošu pazīmju skaitu, pēc kurām ir iespējams

identificēt aizdomīgu darījumu. Ne instrukcija, ne Likums neuzskaita būtiskākās no tām, gluži pretēji, IKS instrukcijas 19.2. punktā ir noteikts pienākums

uzņēmuma darbiniekam vadīties pēc instrukcijas 5. un 6. punktā identificētajām visām aizdomīga darījuma pazīmēm. Līdz ar to, ja spēļu zāles atbildīgā

persona nespēj identificēt kādu no IKS instrukcijas 5. un 6. punktā noteiktajām aizdomīga darījuma pazīmēm, tad attiecīgi secināms, ka darbiniekiem ir

zināšanu trūkums un vājas spējas identificēt potenciāli aizdomīgu darījumus. Attiecīgi tādā veidā tiek pavērtas iespējas izmantot šīs spēļu zāles noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizācijai. Fakts, ka inspekcija šos pārkāpumus ir fiksējusi tikai divās no visām pieteicējai piederošajām zālēm, nemaina šā pārkāpuma

būtiskumu un iespējamās sekas.

[8] Nav strīda, ka atbildīgā persona Nr.1 uzrakstīja 13 aizdomīga darījuma pazīmes, bet atbildīgā persona Nr.2 uzrakstīja sešas aizdomīga

darījuma pazīmes. Tas nozīmē, ka divas dažādas darbinieces dažādos pārbaudes laikos spēja nosaukt mazāk kā pusi no pašas pieteicējas identificētajām

aizdomīga darījuma pazīmēm (lietas 18., 25.lapa). Tostarp tiesa vērš uzmanību, ka otra pārbaude ir veikta mēnesi pēc pirmās pārbaudes, kad atbildīgā

darbiniece Nr.1 spēja uzrakstīt vien 13 aizdomīga darījuma pazīmes. Lietā nav strīda, ka pieteicējai par pārbaudi un darbinieces Nr.1 zināšanu pārbaudes

rezultātu bija zināms. Līdz ar to būtu tikai loģiski, ka, konstatējot darbinieku nespēju rīkoties atbilstoši IKS instrukcijā noteiktajam, pieteicējai būtu

jāpārliecinās par pārējo darbinieku zināšanu līmeni un nepieciešamības gadījumā jānodrošina apmācības par darījumu uzraudzību azartspēļu

organizēšanas vietā un spēju atklāt aizdomīgus darījumus pēc raksturīgām pazīmēm. Neskatoties uz minēto, tika konstatēts, ka darbinieces Nr.2

zināšanas par aizdomīga darījuma pazīmēm ir vēl ierobežotākas. Kā paskaidrojusi pati darbiniece un tas fiksēts pārbaudes aktā Nr. /Numurs 2/, viņa

nekad nav piedalījusies apmācībās par NILLTPF, šo tēmu viņa apguva pati vai no kolēģu stāstītā. 2023. gada jūlijā bija notikušas NILLTPFN

apmācības tiešsaistē, taču darbiniece Nr.2 tajās nepiedalījās, jo nebija laicīgi izlasījusi e-pastu ar uzaicinājumu (lietas 25. lapa). Darbiniece ar savu

parakstu ir apliecinājusi pārbaudes aktā fiksēto, piezīmes nav izteikusi, līdz ar to nav pamata apšaubīt viņas paskaidro. Tādējādi ir acīmredzams, ka

darbinieču zināšanas par darījumu uzraudzību azartspēļu organizēšanas vietā un spēju atklāt aizdomīgus darījumus pēc raksturīgām pazīmēm nav bijušas

pietiekamas, t.i., nav atbilstošas IKS instrukcijā noteiktajam un attiecīgi nesasniedz Likuma 6. pantā noteikto IKS izveides mērķi – noskaidrot, novērtēt,

izprast un pārvaldīt savai darbībai un klientiem piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus.

Papildus tam tiesa vērš uzmanību, ka apmācību mērķis ir nodrošināt darbiniekiem zināšanas par aizdomīgiem darījumiem, iemācīt identificēt to

pazīmes. Līdz ar to pieteicējai bija ne tikai pienākums nodrošināt atbilstošas apmācības, bet arī pienākums pārliecināties, ka darbinieki tās apmeklē, kā

arī pienākums pārliecināties, ka apmācības ir rezultējušās ar konkrētām darbinieku zināšanām. Pretējā gadījumā parakstam par apmācību kursa

pabeigšanu ir vien formāls raksturs. Tādējādi pieteicēja nav izpildījusi arī Likuma 9. pantā noteikto pienākumu nodrošināt, lai Likuma subjekta darbinieki

atbilstoši to amata pienākumiem pārzina ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu saistītos riskus.

[9] Tiesa pievienojas inspekcijas paskaidrotajam, ka arguments par darbinieku stresu pārbaudes laikā un nespēju rakstveidā aizpildīt dokumentus

vērtējams kritiski, jo darbs ikvienā spēļu zālē ir saistīts ar paaugstinātu risku un nestandarta situācijām. Ņemot vērā šīs nozares specifiku, darbiniekam ir

jāspēj pārliecinoši un atbilstoši reaģēt ikvienā situācijā.

Tāpat tiesas ieskatā 20 minūtes ir pietiekami ilgs laiks, lai rakstveidā, atbildot īsos, nepaplašinātos teikumos, varētu uzrakstīt vismaz lielāko daļu

pašas pieteicējas IKS instrukcijā izstrādāto aizdomīga darījuma pazīmju. Tostarp, tā kā darbiniece Nr.2 paskaidroja, ka viņa nekad nav piedalījusies

apmācībās par NILLTPF, tad nav šaubu, ka viņa pārējās aizdomīga darījuma pazīmes pat nespēja nosaukt. Līdz ar to šajā gadījumā inspekcijas dotajam

laikam un atbilžu sniegšanas formai nav izšķirošas nozīmes.

[10] Kā norādīts Finanšu izlūkošanas dienesta izstrādātajās vadlīnijās „Ziņojumu sniegšana par aizdomīgiem darījumiem un atturēšanās no darījumu

veikšanas”, katrs Finanšu izlūkošanas dienestā laicīgi un atbilstošā kvalitātē iesniegts Novēršanas likuma subjekta ziņojums par aizdomīgu darījumu ir

vērtīgs un nereti ir pirmais signāls, lai uzsāktu darbības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma finansēšanā un proliferācijas finansēšanas vai šo

darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, kriminālprocesa uzsākšanai un iztiesāšanai, tādējādi veicinot

Latvijas finanšu sistēmas drošību (“Ziņojumu sniegšana par aizdomīgiem darījumiem un atturēšanās no darījumu veikšanas” vadlīnijas, 2023,

pieejams:

https://fid.gov.lv/uploads/files/2023/vadlinijas/FID_Zi%C5%86o%C5%A1anas%20vadl%C4%ABnijas_2.%20redakcija_21022023.pdf).

Iepriekš minētais, kā to pamatoti norādījusi inspekcija, īpaši apliecina katra iesaistītā darbinieka zināšanu un prasmju nozīmīgumu aizdomīga darījuma

konstatēšanā, jo spēļu zāles darbinieki ir pirmie, kuri var spēt identificēt aizdomīgu darījumu un nekavējoties uzsākt darbību veikšanu to novēršanā.

Vienlaikus lēmumā norādīts, ka laika posmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 29. novembrim pieteicējas iesniegtais kopējais sliekšņa

deklarāciju skaits ir 1639. Tādējādi tas liecina par klientu lielām darījuma summām klātienes azartspēlēs, kas attiecīgi ir NILLTPF risku paaugstinošs

faktors un pieprasa īpašu uzmanību no darbinieku puses. Darbinieku nespēja ikdienā identificēt aizdomīgus darījumus rada plašas iespējas izmantot šo

konkrēto spēļu zāli noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Līdz ar to šie pārkāpumi ir būtiski un rada platformu arī valsts amatpersonām iespējamu

koruptīvu darbību rezultātā iegūto naudas līdzekļu legalizēšanai.

[11] Likuma 77. panta pirmā daļa noteic, ka uzraudzības un kontroles institūcija piemēro šā likuma 78. pantā noteiktās sankcijas, ja tiek konstatēti

normatīvo aktu pārkāpumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. Likuma 78. panta pirmā

daļa noteic, ka par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, tai

skaitā attiecībā uz klienta izpēti, darījuma attiecību un darījumu uzraudzību, ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem, informācijas sniegšanu uzraudzības un

kontroles institūcijai vai Finanšu izlūkošanas dienestam (..) likuma subjektam var piemērot šādas sankcijas:

1) izteikt publisku paziņojumu, norādot par pārkāpumu atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;

2) izteikt brīdinājumu;

3) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai personai (fiziskajai vai juridiskajai) soda naudu divkāršā apmērā no pārkāpuma rezultātā iegūtās peļņas (ja to

iespējams aprēķināt) vai citādu soda naudu līdz 1 000 000 euro;

4) apturēt vai pārtraukt darbību (tai skaitā apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā reģistrā, apturēt saimniecisko darbību,

piemērot liegumu izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā komercsabiedrības reorganizācijai un dalībnieku maiņai) un dot kredītiestādēm vai maksājumu

pakalpojumu sniedzējiem rīkojumus par likuma subjekta norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu;

5) noteikt pagaidu aizliegumu par pārkāpumu atbildīgajai personai pildīt tai likuma subjekta noteiktos pienākumus;

6) pienākumu veikt noteiktu rīcību vai atturēties no tās;

7) uzlikt par pienākumu likuma subjektam atcelt par pārkāpumu atbildīgo personu no amata.

Saskaņā ar likuma 77. panta trešo daļu uzraudzības un kontroles institūcija, atbilstoši šā panta pirmajai daļai nosakot sankciju vai uzraudzības

pasākumu veidu un apmēru, ņem vērā visus būtiskos apstākļus, tostarp:

1) pārkāpuma smagumu, ilgumu un sistemātiskumu;

2) fiziskās vai juridiskās personas atbildības pakāpi;

3) fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stāvokli (atbildīgās fiziskās personas gada ienākumu apmēru vai atbildīgās juridiskās personas kopējo

gada apgrozījumu un citus finansiālo stāvokli ietekmējošos faktorus);

4) fiziskās vai juridiskās personas pārkāpuma rezultātā iegūto peļņu, ciktāl to var aprēķināt;

5) pārkāpuma radītos zaudējumus trešajām personām, ciktāl tos var noteikt;

6) to, cik lielā mērā pie atbildības sauktā fiziskā vai juridiskā persona sadarbojas ar uzraudzības un kontroles institūciju;

7) fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas

novēršanas un starptautisko vai nacionālo sankciju jomā.

Pieteicējai piemērota likuma 78. panta trešās daļas 3. un 6. punktā noteiktā sankcija – uzlikta soda nauda 6000 euro apmērā un uzlikts par

pienākumu pieteicējai pilnveidot darbinieku zināšanas un prasmes konstatēt aizdomīgus darījumus, to pazīmes un izpildīt iekšējās kontroles sistēmā

paredzētās darbības.

Pārbaudot piemērotā soda pamatotību, tiesa secina, ka pārkāpums ir atzīstams par smagu, jo Likuma prasību neievērošana apdraud valsts

finansiālo stabilitāti, tostarp rada plašas iespējas izmantot šo konkrēto spēļu zāli noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Tieši pieteicēja ir atbildīga par

atbilstošu IKS procedūru izstrādi un darbinieku apmācību identificēt aizdomīgu darījumu un ziņot par to. Līdz 2023. gada 29. novembrim pieteicēja

iesniedza 1639 sliekšņa deklarācijas par klātienes azartspēlēm, kas liecina par sistemātiskiem klientu veiktajiem liela apmēra darījumiem.

Ņemot vērā minēto, konkrētajā gadījumā likuma 78. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteiktās sankcijas nav atbilstošas nodarītā pārkāpuma

smagumam un nesasniegtu soda mērķi. Līdz ar to pieteicējai pamatoti piemērota likuma 78. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktā sankcija.

Kā norādīts lēmumā un pieteicēja neapstrīd, 2022. gadā pieteicējas pārskata gada neto apgrozījums sastāda /summa/ euro. Vienlaikus ņemts vērā,

ka pieteicēja sadarbojusies ar inspekciju, pēc pārkāpuma konstatēšanas veikusi apmācības procesa pilnveidošanu. Ievērojot visu iepriekš minēto,

atzīstams, ka pieteicējai pamatoti piemērots naudas sods 6000 euro, kas sastāda mazāk kā 1% no pieteicējas 2022. gada pārskata neto apgrozījuma.

Tiesa minēto sankciju atzīst par samērīgu attiecībā pret pieteicējas gada pārskata apgrozījumu un pievienojas inspekcijas viedoklim, ka ja Likuma

subjektam soda naudas piemērošana neradītu nekādu finansiālu slogu, tā nesasniegtu sodīšanas un prevencijas mērķi.

Tā kā Likuma subjekta pienākums ir iesaistīties noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā, tad

pieteicējai arī pamatoti uzlikts par pienākumu pilnveidot darbinieku zināšanas un prasmes konstatēt aizdomīgus darījumus, to pazīmes un izpildīt iekšējās

kontroles sistēmā paredzētās darbības.

[12] Pamatojoties uz minēto, tiesa secina, ka lēmums ir tiesisks un pamatots, savukārt pieteikums noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251. pantu, 289. –291. pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt SIA “/pers. A/” pieteikumu par Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas /datums 1/ lēmuma Nr. /Numurs 1/ atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese L. Hāzenfuse