Legislator Case Law & Legislation
C31270915 / C-2672-17 AI generated

Consumer claims unfair contract terms rejected; court finds premiums and surrender values are core bargain elements.

Case Number C31270915 / C-2672-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the plaintiff's claim to declare insurance policy terms unfair and to award damages for non-disclosure of surrender values. The plaintiff argued that undisclosed deduction rates were unfair, but the court held that premium amounts and surrender values are core elements of the contract negotiated by the parties. Consequently, the court ruled that these terms fall outside the scope of unfairness assessment under consumer protection law.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law; Consumer Protection Law; Unfair Terms Directive; Core Contract Elements; Unfairness Assessment Exclusion: Terms defining the main subject matter, price, or compensation for services are excluded from unfairness evaluation as they constitute essential elements of contractual freedom negotiated by the parties.

Keywords

AI generated
unfair contract terms consumer protection law insurance policy terms surrender value core contract elements negotiated terms premium calculation

Cited Legislation

AI generated
Civil Law, Art. 1, 1771, 1775, 1779
Consumer Protection Law, Art. 5(1), 5(2)(5), 6(1), 6(3)(1), 6(3)(10), 6(3)(10.1)
Civil Procedure Law, Art. 42(2), 8, 97, 193-195, 204.1
Council Directive 93/13/EEC on Unfair Contract Terms
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C31270915

Lietas arhīva Nr. C-2672-17/28

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2017.gada 3.februārī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

šādā sastāvā

tiesnese L.Vazdiķe

ar tiesas sēžu sekretāri L.Ušecku

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Baložu ielā 14, civillietu /pers. A/ prasībā pret /Nosaukums/par līguma noteikumu atzīšanu par netaisnīgiem un

zaudējumu piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

2015.gada 3.februārī prasītājs /pers. A/ (turpmāk- prasītājs) cēlis tiesā prasību pret atbildētāju /Nosaukums/ (turpmāk- atbildētāja), kurā, pamatojoties

uz Civillikuma 1., 1771., 1775., 1779.pantu, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5.panta pirmo daļu un otrās daļas 5.punktu, 6.panta pirmo daļu, trešās daļas

1.punktu, desmito daļu un 10.1daļu, lūdz 2004.gada 16.septembra Privātās pensijas apdrošināšanas Polises Nr./numurs/ noteikumu 1.18., 4.4.punktu un

Polises otrās lappuses 2.rindkopas pirmo teikumu daļā, kas paredz atbildētājai tiesības regulāri atskaitīt par labu sev no uzkrātās apdrošinājuma summas

atlīdzību apdrošināšanas līguma uzturēšanas izdevumu segšanai, nenorādot konkrētu atlīdzības summu un atskaitījumu regularitāti, atzīt par netaisnīgiem

līguma noteikumiem; noteikt, ka vidējais atskaitījuma apmērs līguma uzturēšanas izdevumu segšanai sastāda Ls 83,54 jeb EUR 118,87 gadā un piedzīt no

atbildētājas par labu prasītājam zaudējumu atlīdzību EUR 870,63.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2004.gada 16.septembrī starp AAS „/Nosaukums/” un /pers. A/ noslēgts dzīvības apdrošināšanas līgums ar līdzekļu

uzkrāšanu un ar apdrošināšanas periodu 17.09.2004.-28.02.2022., ko apliecina Privātās pensijas apdrošināšanas polise Nr./numurs/ (turpmāk- Polise), kurai

tika pievienoti arī Noteikumi privātās pensijas apdrošināšanai /numurs/ (turpmāk- Noteikumi).

Prasītājs norāda, ka saskaņā ar Polisi ir veicis apdrošināšanas prēmijas maksājumus, kuru plānotais apmērs pie Polises parakstīšanas noteikts Ls 100

mēnesī. Kad un kādā apjomā maksāt apdrošināšanas prēmiju ir prasītāja izvēles brīvība.

Prasītājs norāda, ka ir izmantojis savas Noteikumos (8.2.punkts un 8.3.punkts) noteiktās tiesības un 2013.gada 23.oktobrī nosūtīja atbildētājai

iesniegumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu, vienlaikus pieprasot izmaksāt Polisē noteikto atpirkuma summu pilnā apmērā uz prasītāja norādīto kontu.

Atbildētāja atbildes vēstulē apstiprināja, ka Polises darbība izbeidzas 2013.gada 31.oktobrī u n 2013.gada 31.oktobrī atbildētāja pārskaitījusi prasītājam

atpirkuma summu Ls 5693,20.

Atsaucoties uz Polisi, prasītājs norāda, ka izbeidzot apdrošināšanas līgumu pēc apdrošinājuma ņēmēja iniciatīvas pirms apdrošināšanas perioda beigām,

apdrošinātājs izmaksā atpirkuma summu, kura desmitajā gadā veido 95% no uzkrātās apdrošinājuma summas līguma pārtraukšanas brīdī.

Prasītājs norāda, ka atbildētāja atpirkuma summas skaidrojumu vai pamatojumu nav sniegusi un prasītājs bija vērsies Finanšu un kapitāla tirgus

komisijā, kura sniedzot atbildi savas kompetences robežās, pievienoja prasītājam atbildētājas sagatavoto Polises atskaiti, kurā ir atspoguļota naudas plūsma

visā Polises darbības laikā.

Minētā atskaite apliecina, ka laika periodā no 2004.gada 17.septembra līdz 2013.gada 31.oktobrim prasītājs veica apdrošināšanas prēmijas

maksājumus par kopējo summu Ls 6400, savukārt atpirkuma summa, kuru atbildētājs izmaksāja prasītājam sastādīja Ls 5693,20, jeb 95% no uzkrājuma Ls

5992,84.

Atsaucoties uz Noteikumu 1.12.punktu un 4.3.punktu, prasītājs norāda, ka uzkrāto apdrošināšanas summas apmēru ietekmē trīs faktori:

iemaksāto apdrošināšanas prēmiju apmērs; atņemtās atskaitījuma summas un pieskaitīto garantētās un papildus peļņas apmērs.

Atsaucoties uz Noteikumu 1.18. un 4.4.punktu prasītājs norāda, ka Polisē noteiktās naudas summas par riska uzņemšanos dažādiem

gadījumiem, taču nav noteiktās konkrētās naudas summas atlīdzībai līguma uzturēšanas izdevumu segšanai un to atskaitījumu regularitāte, kā arī nav sniegta

atskaitījumu summu veidošanas metodika. Minētais liecina par to, ka atbildētāja bija tiesīga pēc saviem ieskatiem vienpusējā kārtā tik, cik viņa vēlas veikt

atskaitījumus no uzkrātās apdrošinājuma summas un novirzīt tos apdrošināšanas līguma uzturēšanas izdevumu segšanai, tādējādi neprognozējami un

vienpusējā kārtā samazinot prasītāja uzkrāto apdrošinājuma summu, un kā rezultātā – samazinot atpirkuma summu līguma pirmstermiņa izbeigšanas

gadījumā.

Prasītājs norāda, ka pārbaudot atskaitē norādītos datus, konstatēja, ka pirmajā apdrošināšanas gadā atskaitījums apdrošināšanas līguma

uzturēšanas izdevumu segšanai sastādīja Ls 723,63, bet pārējos – nepārsniedza Ls 102,07 gadā, savukārt vidējais atskaitījuma apmērs sastādīja Ls 83,54

gadā.

Prasītājs norāda, ka neinformējot viņu par uzkrātās apdrošinājuma summas apmēru, no kuras ik gadu tiek aprēķināti garantētie peļņas procenti,

kā arī no kuras tiek veikts Polisē minētās atpirkuma summas aprēķins apdrošināšanas līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā, atbildētāja pārkāpusi

Civillikuma 1.pantu.

Atsaucoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5., .6.pantu un Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2014.gada 28.oktobra vēstulē Nr./numurs/

prasītājam norādīto informāciju, prasītājs norāda, ka apdrošināšanas līguma noteikumi, kas dod tiesības apdrošināšanas kompānijai pēc saviem ieskatiem

vienpusējā kārtā veikt atskaitījumus no uzkrātās apdrošinājuma summas un novirzīt tos apdrošināšanas līguma uzturēšanas izdevumu segšanai, nenorādot

konkrētu atlīdzības apmēru un atskaitījumu regularitāti, nostāda prasītāju kā patērētāju neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām un minētie

noteikumi būtu atzīstami par netaisnīgiem līguma noteikumiem.

Prasītājs norāda, ka ņemot vērā to, ka vidējais atskaitījuma apmērs laika periodā no otrā apdrošināšanas gada līdz desmitajam apdrošināšanas gadam

sastādīja Ls 83,54 gadā, būtu taisnīgi noteikt, ka vidējais atskaitījuma apmērs līguma uzturēšanas izdevumu segšanai sastāda Ls 83,54 gadā.

Pēc prasītāja veiktā aprēķina, uzkrātā apdrošinājuma summa uz 2013.gada 30.septembri, no kuras aprēķināma atpirkuma maksa, būtu palielināma par

Ls 644,09 un sastādītu Ls 6636,93, secīgi, atpirkuma summa, kuru atbildētājai bija pienākums samaksāt prasītājam polises pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā,

sastādītu Ls 6305,08. Savukārt atbildētāja prasītājam samaksājusi Ls 5693,20, līdz ar ko ir pamats atzinumam, ka netaisnīgo līguma noteikumu rezultātā

atbildētājam radās zaudējumi 611,88 Ls (EUR 870,63).

Atbildētāja paskaidrojumos uz celto prasību norāda, ka prasību neatzīst.

Atbildētāja norāda, ka nevienā no LR normatīviem aktiem nav prasības, ka personu apdrošināšanas līgumā ir jānorāda ar apdrošināšanas līguma

noslēgšanu un administrēšanu saistītie apdrošinātāja izdevumi (atskaitījumi). Minēto apliecina arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija, norādot, ka nevienā no

normatīvajiem aktiem nav tiešas norādes, ka personu apdrošināšanā jānorāda ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu un administrēšanu saistītie apdrošinātāja

izdevumi. Apdrošinātājs nepiekrīt Apdrošinātā apgalvojumam, ka Apdrošinātājs pēc sava ieskata būtu veicis atskaitījumus. Norāda, ka Polises otrās lapas

trešā rindkopa skaidri un saprotami nosaka, ka Polises otrās lapas tabulas kolonnā ”Apdrošināšanas atlīdzība apdrošinātā nāves gadījumā ar garantēto peļņu,

LVL” ir norādīta konkrēta apdrošināšanas atlīdzības summa, kas veidojas no riska apdrošinājuma summas un uzkrātās apdrošinājuma summas kopsummas

apdrošināšanas gada beigās, pie nosacījuma, ja prasītāja apdrošinātā apdrošināšanas prēmiju maksājumi veikti saskaņā ar plānoto apdrošināšanas prēmiju

apjomu un regularitāti. Ņemot vērā, ka prasītājs ir izvēlējies noslēgt Līgumu bez riska apdrošinājuma summas, tad Polises otrās lapas tabulas kolonnā

„Apdrošināšanas atlīdzība apdrošinātā nāves gadījumā ar garantēto pelņu, LVL” ir norādīta konkrēta uzkrātā apdrošinājuma summa, ja prasītāja

apdrošināšanas prēmiju maksājumi veikti saskaņā ar Polisē noteikto plānoto apdrošināšanas prēmiju iemaksu regularitāti. Saskaņā ar Noteikumu 4.1.punktu

pastāv brīvo iemaksu kārtība, kas prasītājam dod tiesības veikt iemaksas brīvi – jebkuru summu, jebkurā laikā, ar jebkuru regularitāti, kā rezultātā uzkrātā

apdrošinājuma summa konkrētā atskaites periodā (gadā) var atšķirties no Polisē noteiktās.

Norāda, ka, ja prasītājs ir veicis Līgumā noteiktos plānotos apdrošināšanas prēmijas maksājumus pa gadiem, tad Apdrošinātājs nodrošina Līgumā

noteiktu uzkrātās apdrošinājuma summas apmēru pa gadiem ar garantēto peļņu. Apdrošinātājs Līgumā norāda arī uzkrāto apdrošinājuma summas apmēru pa

gadiem ar garantēto peļņu, kā arī ar iespējamo papildus peļņu, kura būs atkarīga no ieguldījumu atdeves.

Tādējādi, ir uzskatāms, ka prasītājs, noslēdzot apdrošināšanas līgumu, ir izteicis gribu arī prasībā minēto ieturējumu veikšanai, jo prasītājam noslēdzot

Līgumu:

bija zināma riska apdrošinājuma summa (00,00 LVL);

bija zināma apdrošināšanas atlīdzība apdrošinātā nāves gadījumā ar garantēto peļņu (norādīta Polises otrās lapas tabulas kolonnā

„Apdrošināšanas atlīdzība apdrošinātā nāves gadījumā ar garantēto peļņu, LVL”), kas sastāv no riska apdrošinājuma summas (00,00 LVL) un

uzkrātās apdrošinājuma summas kopsummas (nosaka Polises otrās lapas trešā rindkopa);

bija zināma uzkrātā apdrošinājuma summa, jo šinī gadījumā tikai tā tiek norādīta Līguma otrās lapas tabulas kolonnā „Apdrošināšanas atlīdzība

apdrošinātā nāves gadījumā ar garantēto peļņu, LVL”;

bija zināms atskaitījumu apmērs, jo to nepieciešamības gadījumā varēja noteikt, no plānotās apdrošināšanas prēmijas (norādīta Līguma otrās

lapas tabulas kolonnā ,,Plānotā apdrošināšanas prēmija, LVL”) atņemot uzkrāto apdrošinājuma summu.

Līdz ar to atbildētāja uzskata, ka prasītājam bija zināmi prasībā minētie ieturējumi, kurus tas uzskata par nepamatoti ieturētiem, un tādējādi tam

bija arī skaidri un saprotami Līguma noteikumi. Uzskata, ka Līgums atbilst likuma ,,Par apdrošināšanas līgumu” 6.panta un 55.panta prasībām, jo ar

apdrošināšanas līguma noslēgšanu un administrēšanu saistīto apdrošinātāja izdevumu tieša nenorādīšana Līgumā nevar pati par sevi tikt uzskatīta par

tādu, kas padara Līgumu par neskaidru un nesaprotamu, jo neviens normatīvais akts šādu tiešu pienākumu Apdrošinātājam neuzliek. Apdrošinātājs

Apdrošinātā prasību uzskata par nepamatotu un lūdz to noraidīt pilnā apmērā, kā arī pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta trešo punktu,

ņemot vērā, ka spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 11.februāra spriedums lietā Nr. /numurs/ par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata,

lūdz lemt par tiesvedības izbeigšanu lietā.

Prasītāja pārstāvis /pers. H/ tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā minētajiem apstākļiem un motīviem. Uzskata, ka

nepastāv Civilprocesa likuma 223.panta 3.punkta noteiktais pamats tiesvedības izbeigšanai, jo prasība celta uz citiem pamatiem, t.sk., lūgts izvērtēt

līguma noteikumus un atzīt tos par netaisnīgiem.

Atbildētājas pārstāve /pers. I/ tiesas sēdē prasību neatzina. Sniedza paskaidrojumus atbilstoši rakstveida iesniegtajiem.

M o t ī v u d a ļ a

Noklausoties pušu pārstāvju paskaidrojumu un novērtējot tos kopsakarā ar prasības pieteikumu un lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka prasība kā

nepamatota noraidāma.

Tiesa nesaskata pamatu Civilprocesa likuma 223.panta 3.punkta piemērošanai un tiesvedības izbeigšanai lietā, jo uzskata, ka Rīgas apgabaltiesas

2013.gada 11.februāra spriedums lietā Nr./numurs/, uz kuru ir atsaukusies atbildētāja, kaut arī ir taisīts strīdā starp tām pašām pusēm, tomēr prasība

tajā nav celta par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata.

Lietā nav strīda par to, ka 2004.gada 16.septembrī starp /pers. A/ un AAS „/Nosaukums/”, šobrīd - /Nosaukums/, noslēgts apdrošināšanas

līgums - polise Nr./numurs/, par Privātās pensijas apdrošināšanu, kā arī nav strīda par to, ka minētās Polises darbība, pēc prasītāja uzteikuma, izbeidzās

2013.gada 31.oktobrī.

Prasītājs arī neapstrīd, ka saskaņā ar līguma noteikumiem apdrošinātājam ir tiesības veikt ieturējumus no uzkrātās apdrošinājuma summas

apdrošināšanas līguma uzturēšanas izdevumu segšanai.

Prasītājs lūdz izvērtēt un atzīt par netaisnīgajiem līguma noteikumiem 2004.gada 16.septembra Privātās pensijas apdrošināšanas Polises

Nr./numurs/ noteikumu 1.18., 4.4.punktu un Polises otrās lappuses 2.rindkopas pirmo teikumu daļā, kas paredz atbildētājai tiesības regulāri atskaitīt par

labu sev no uzkrātās apdrošinājuma summas atlīdzību apdrošināšanas līguma uzturēšanas izdevumu segšanai, nenorādot konkrētu atlīdzības summu un

atskaitījumu regularitāti.

Noteikumu privātās pensijas apdrošināšanai 1.18. punkts paredz, ka noteikumos lietotais termins „atskaitījumi” nozīmē līgumā noteiktās naudas

summas, kuras tiek atskaitītas par labu apdrošinātājam no uzkrātās apdrošinājuma summas kā atlīdzība par riska uzņemšanos Apdrošinātā nāves

gadījumam, kā arī noteikto Papildapdrošināšanas risku uzņemšanos, kā arī atlīdzība Līguma uzturēšanas izdevumu segšanai.

Noteikumu privātās pensijas apdrošināšanai 4.4. punkts paredz, ka atskaitījumi regulāri tiek veikti no Uzkrātās apdrošinājuma summas.

Polises otrās lappuses 2.rindkopas pirmais teikums paredz, ka atskaitījumi par riska apdrošinājuma summas segumu, apdrošināšanas līguma

uzturēšanas izdevumiem, kā arī atskaitījumi par papildapdrošināšanas segumu, regulāri tiek atskaitīti no uzkrātās apdrošinājuma summas.

Tiesa nepiekrīt prasītāja viedoklim, ka minētie noteikumi par līguma uzturēšanas izdevumu atskaitīšanu no apdrošināšanas prēmijas ir atzīstami

par netaisnīgiem saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5.panta pirmo daļu un otrās daļas 5.punktu, 6.panta pirmo daļu, trešās daļas

1.punktu, desmito daļu un 10.1daļu.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka līgumos, ko patērētājs slēdz ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju,

līgumslēdzējām pusēm ir vienlīdzīgas tiesības.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5.panta otrās daļas 5.punkts noteic, ka līguma noteikumi ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības

principu, ja tie patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmo daļu ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nedrīkst piedāvāt tādus līguma

noteikumus, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

Savukārt minētā panta trešās daļas 1.punkts noteic, ka līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav apspriedušas, ir netaisnīgs, ja tas

pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam. Par netaisnīgiem

līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas ir pretrunā ar šā likuma 5.pantu.

2004.gada 16.septembrī starp /pers. A/ un AAS „/Nosaukums/”, noslēgtā apdrošināšanas līguma - polises Nr./numurs/ otrās lapas otrajā rindkopā

skaidri un saprotami norādīts, ka atskaitījumi par riska apdrošinājuma summas segumu, apdrošināšanas līguma uzturēšanas izdevumiem, kā arī atskaitījumi par

papildapdrošināšanas segumu, regulāri tiek atskaitīti no uzkrātās apdrošinājuma summas. (..) Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumi netiek veikti kā plānots, ir

iespējama situācija, kad iepriekš minētie atskaitījumi pārsniedz uzkrāto apdrošinājuma summu (..). Polises otrās lapas tabulas kolonnā ”Apdrošināšanas

atlīdzība apdrošinātā nāves gadījumā ar garantēto peļņu, LVL” ir norādīta konkrēta apdrošināšanas atlīdzības summa, kas veidojas no riska apdrošinājuma

summas un uzkrātās apdrošinājuma summas kopsummas apdrošināšanas gada beigās, pie nosacījuma, ja prasītāja apdrošinātā apdrošināšanas prēmiju

maksājumi veikti saskaņā ar plānoto apdrošināšanas prēmiju apjomu un regularitāti. No minētās tabulas arī redzams, ka prasītājam noslēdzot līgumu bija

zināma riska apdrošinājuma summa (00,00 LVL); bija zināma apdrošināšanas atlīdzība apdrošinātā nāves gadījumā ar garantēto peļņu (norādīta Polises otrās

lapas tabulas kolonnā „Apdrošināšanas atlīdzība apdrošinātā nāves gadījumā ar garantēto peļņu, LVL”), kas sastāv no riska apdrošinājuma summas (00,00

LVL) un uzkrātās apdrošinājuma summas kopsummas (nosaka Polises otrās lapas trešā rindkopa); bija zināma uzkrātā apdrošinājuma summa; bija zināms

atskaitījumu apmērs, jo to nepieciešamības gadījumā varēja noteikt, no plānotās apdrošināšanas prēmijas (norādīta Līguma otrās lapas tabulas kolonnā

,,Plānotā apdrošināšanas prēmija, LVL”) atņemot uzkrāto apdrošinājuma summu.

Kā redzams no polisē esošās minētās tabulas, kas atspoguļo apdrošināšanas atlīdzības izmaksas apdrošinātā nāves gadījumā, tad pie plānotās

apdrošināšanas prēmijas iemaksas Ls 1200 apmērā gadā, pirmajā apdrošināšanas gadā apdrošināšanas atlīdzība apdrošinātā nāves gadījumā ar garantēto

peļņu izmaksājamā Ls 465,07 apmērā, savukārt atpirkuma summas uzkrājumiem līdzekļi pirmajā gadā netiek novirzīti. Tādejādi prasītājam bija iespēja

aprēķināt līgumā paredzēto atskaitījumu apmēru un viņa iebildumi, ka apdrošināšanas līguma noteikumi ar viņu nav apspriesti, un viņam nav bijis zināms

ieturējumu apmērs, uzskatāmi par nepamatotiem.

Turklāt, tiesa norāda, ka saskaņā ar Eiropas Padomes 1993.gada 5.aprīļa direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos

preambulā norādīto: ,,[..] negodīguma novērtējumam nepakļauj noteikumus, kas apraksta galveno līguma priekšmetu, ne arī piegādāto preču vai pakalpojumu

kvalitātes/cenas attiecību”, savukārt 4.panta otrajā daļā noteikts: ,,Noteikumu negodīguma novērtējums neattiecas ne uz līguma galvenā priekšmeta definīciju,

ne arī ar cenas un atlīdzības atbilstīgumu pakalpojumiem vai precēm, kas par to saņemtas, ciktāl šie noteikumi ir vienkāršā, skaidri saprotamā valodā.”

No minētā izriet, ka gan cena, gan līgumā noteiktā atlīdzība ir būtiski līguma brīvības elementi, ko parasti nosaka, pusēm vienojoties, tāpēc tos nedrīkst

reglamentēt vai pakļaut netaisnīguma izvērtējumam.

Tiesa uzskata, ka tikai pašas apdrošināšanas kompānijas kompetencē ir noteikt līguma uzturēšanas izdevumu summu aprēķināšanas metodiku.

Ievērojot minēto un to, ka ar savu parakstu uz lietā iesniegtās polises (lietas 11.lapa) prasītājs ir apliecinājis, ka, parakstot polisi, apdrošinājuma ņēmējs

apliecina, ka ir iepazinies, tam ir saprotama un pieņemama šī polise, šajā polisē minētie apdrošināšanas noteikumi, plānotā apdrošināšanas atlīdzības un

atpirkuma summas tabula, kā arī papildapdrošināšanas atskaitījumu tabula, tiesa uzskata, nav nekāda pamata atzīt, ka līguma noteikumi Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma izpratnē ir netaisnīgi vai līgumslēdzējpušu neapspriesti.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma.

Turklāt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, no prasītāja valsts labā piespriežami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas nav

samaksāti līdz lietas izskatīšanai un kuru apmērs, atbilstoši lietā esošai izziņai ir 18,66 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, daļā par tiesas izdevumu samaksu prasītājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – desmit

dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193.- 195., 204.1.pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

/pers. A/ prasību pret /Nosaukums/par līguma noteikumu atzīšanu par netaisnīgiem un zaudējumu piedziņu noraidīt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 18,66 euro (astoņpadsmit euro 66 centi),

kas jāiemaksā šādā kontā: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta

Nr.LV51TREL2190458019000, Iemaksas mērķis: 21499, civillieta Nr.C31270915.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu daļā par tiesas izdevumu samaksu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Dokuments, kas

apliecina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā nekavējoties pēc samaksas iesniedzams Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma teksta sastādīšanas dienas - 2017.gada 17.februāra, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijai, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese L.Vazdiķe