Court orders father to pay child support based on minimum living standards and child's age.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's claim that he had already fulfilled his support obligations and ordered him to pay monthly child support. The plaintiff sought enforcement of support payments for her daughter, while the defendant argued he had made sufficient contributions since August 2013. The court ruled that support is mandatory until the child reaches adulthood and ordered the defendant to pay the statutory minimum amount plus court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 179. panta; Civilprocesa likuma 219. panta: Child support obligations persist until the child reaches majority age and must be calculated based on statutory minimum living standards.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lietas Nr.C13046013
460/13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Dobelē 2013.gada 5.novembrī
Dobeles rajona tiesa
tiesnese I.Kovaļova,
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Aprakstošā daļa
2013.gada 7.augustā prasītāja /pers. B/, pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem
Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, cēlusi Dobeles rajona tiesā maza apmēra prasību pret /pers. C/ par
uzturlīdzekļu piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus meitas /pers. D/ uzturam saskaņā ar Ministru
kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” noteikto minimālo
uzturlīdzekļu apmēru bērnam, kas uz pieteikuma iesniegšanas brīdi ir Ls 60, palielinoties minimālajai mēneša darba algai,
piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru palielināt proporcionāli minimālās mēneša darba algas apmēram saskaņā ar Ministru kabineta
2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, noteikt, ka spriedums izpildāms
nekavējoties.
Prasības pieteikumā norādīts, ka pušu kopdzīves laikā prasītājai /datums/dzimis viens bērns – meita /pers. D/. Atbildētājs labprātīgi
atzinis paternitāti un atbildētājs reģistrēts kā bērna tēvs. Kopš 2012.gada jūnija mēneša bērns /pers. D/ atrodas prasītājas ikdienas
aizgādībā un aprūpē. Puses dzīvo šķirti kopš 2012.gada jūnija mēneša un atbildētājs kopš šī laika pārtraucis uzturlīdzekļu sniegšanu
bērna uzturam, bērna apgādībā un aprūpē nepiedalās. Ņemot vērā, ka atbildētājs uzturlīdzekļus labprātīgi nemaksā, bet prasītājas
ienākumi nav pietiekoši pilnvērtīgai bērna uzturēšanai, prasītāja vēlas piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus bērna uzturam saskaņā ar
normatīvajos aktos noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram bērna vecākam ir pienākums nodrošināt neatkarīgi no viņa
mantas stāvokļa. Prasītājas ienākumi sastāda Ls 350 mēnesī. Atbildētāja ienākumu apmērs prasītājai nav zināms.
2013.gada 1.novembrī Dobeles rajona tiesā saņemti atbildētāja /pers. C/ rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību atzīst
pilnā apmērā, papildus paskaidrojot, ka kopš 2012.gada jūnija līdz 2013.gada jūlijam /pers. D/ praktiski dzīvoja pie atbildētāja mātes
/pers. E/ /adrese/, šajā adresē dzīvo arī atbildētājs, kurš piedalījās meitas aprūpē un uzturēšanā. Nepatiesa ir informācija, ka
atbildētājs labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus bērna /pers. D/ uzturam, prasītāja nekad nav mēģinājusi vienoties ar atbildētāju par
uzturlīdzekļu apmēru. Kopš 2013.gada augusta, kad meita dzīvo pie prasītājas, atbildētājs veicis uzturlīdzekļu maksājumus – augustā
Ls 157,90 - uzturlīdzekļus mācību līdzekļu un bērna uzturēšanai, septembrī Ls 50 - uzturlīdzekļus bērna uzturēšanai, oktobrī Ls 60 -
uzturlīdzekļus bērna uzturēšanai. Atbildētājs uzskata, ka tiesas starpniecība nebija nepieciešama, lūdz tiesas izdevumus dalīt uz
pusēm ar prasītāju.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,
pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir
savlaicīgi paziņots, nosūtot informatīvu vēstuli ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītājas norādīto adresi 2013.gada 1.oktobrī un atbildētāja
deklarētās dzīvesvietas adresi 2013.gada 27.septembrī. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta 3. punktu, uzskatāms, ka pusēm
tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Prasības pieteikumam pievienotā dzimšanas apliecības kopija apstiprina, ka /pers. D/ dzimusi/datums/, kuras vecāki norādīti /pers.
C/ un /pers. B/.
Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu.
Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir
tiesa. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem
vai abiem vecākiem.
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piektās daļas noteikumiem minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums
katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī
noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Saskaņā ar 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”
katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt savam bērnam minimālos uzturlīdzekļus šādā
apmērā: līdz septiņu gadu vecumam 25 % apmērā, no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā
no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1096 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un
minimālo stundas tarifa likmi” minimālā mēnešalga sastāda Ls 200.
Atbildētājs savos paskaidrojumos norādījis, ka prasību atzīst, paskaidrojot, ka nepilngadīgā meita no 2012.gada jūnija līdz 2013.gada
jūlijam dzīvojusi pie viņa mātes adresē, kurā dzīvo viņš pats un viņš piedalījies meitas aprūpē un uzturēšanā.
Prasība tiesā celta 2013.gada 7.augustā.
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi
otra puse. Līdz ar to ņemot vērā atbildētāja rakstveida paskaidrojumos norādīto, tiesa atzīst, ka lietā nav strīds par to, ka pušu kopīgā
meita no prasības celšanas brīža dzīvo pie prasītājas un viņa īsteno bērna ikdienas aprūpi, ka atbildētājam kā bērna tēvam ir
jāpiedalās bērna uzturēšanā un jāmaksā uzturlīdzekļi.
Minēto vecāka pienākumu atbildētājs esot pildījis, norādot, ka maksājis uzturlīdzekļus gan augustā, gan septembrī, gan oktobrī.
Tiesa norāda, ka nosūtot prasības pieteikumu atbildētājam, tiesa ir izskaidrojusi atbildētāja pienākumu iesniegt pierādījumus. Taču
līdz sprieduma taisīšanai lietā neviens rakstveida pierādījums no atbildētāja nav saņemts.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 29.augustā lietā Nr. SKC-556 ir atzinis, ka iztulkojot Latvijas Republikas
Satversmes 92.pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām
attiecībām, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas
brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā. Līdz ar to tiesa uzskata, ka ar tiesas
spriedumu uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma sākuma brīdi var noteikt prasības celšanas brīdi. Taču atbildētājam pierādot veikto
uzturlīdzekļu maksājumus, nododot piespiedu izpildei spriedumu prasītājai jāņem vērā atbildētāja veiktie maksājumi.
Tāpat tiesa uzskata, ka prasītājas pieprasītais uzturlīdzekļu apmērs neprasa vērtēt atbildētāja mantisko stāvokli, jo tas ir atbilstošs
minimālo uzturlīdzekļu apmēram, kuru katram vecākam, neatkarīgi no viņa spējām un mantas stāvokļa, ir pienākums nodrošināt
katram savam bērnam.
Ņemot vērā bērna intereses, tiesa uzskata, ka uzturlīdzekļi nosakāmi atbilstoši valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēram un
jānosaka procentu izteiksmē, jo minimālās darba algas apmērs ir mainīgs, tādēļ, mainoties minimālās darba algas apmēram, bērns
uzreiz varēs saņemt lielāku uzturlīdzekļu summu. Turklāt uzturlīdzekļu apmērs, kas noteikts procentos no Ministru kabineta noteiktās
minimālās darba algas, dod iespēju precīzi noteikt uzturlīdzekļu summu latos.
Ņemot vērā iepriekš norādīto un to, ka pušu kopīgā meita uz prasības celšanas brīdi un uz sprieduma taisīšanas brīdi sasniegusi
vienpadsmit gadu vecumu, no atbildētāja prasītājas labā piedzenami uzturlīdzekļi meitas uzturam Ls 60 mēnesī, bet ne mazāk par
iepriekš norādītajos Ministru kabineta noteikumos noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, ieskaitot uzturlīdzekļu apmērā /pers. C/
veiktos uzturlīdzekļu maksājumus.
Ievērojot to, ka vecāku aizgādība pār bērnu beidzas ar bērna pilngadības sasniegšanu (Civillikuma 219.pants), pēc kuras bērns pats
iegūst pilnīgu tiesībspēju, uzturlīdzekļi par labu prasītājai bērna uzturam piedzenami līdz bērna pilngadībai.
Valsts nodevas apmērs ir nosakāms atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punkta un 34.panta pirmās daļas
1.punkta a) apakšpunkta prasībām un sastāda Ls 108 (60 x 12 = 720, 720 x 15% = 108). Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par
prasības pieteikuma un tiesas pavēstu nosūtīšanu sastāda Ls 4,40 apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami
no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu prasītāja, ceļot prasību, bija atbrīvota no tiesas izdevumu nomaksas
valsts ienākumos, tādējādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu norādītie tiesas izdevumi ir piedzenami no
atbildētāja. Atbildētāja norādītajam lūgumam par tiesas izdevumu sadali uz pusēm ar prasītāju nav tiesiska pamata, līdz ar to tas ir
noraidāms.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu daļā par tiesas izdevumu piedziņu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10
dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu spriedumā nosakāms, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu
izpildāms nekavējoties.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189. - 193., 204.1 pantu, 205.panta pirmās daļas 1.punktu un 250.25pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt /pers. B/ maza apmēra prasību pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, uzturlīdzekļus par labu /pers. B/, /personas kods/, meitas /pers. D/, /personas kods/, uzturam Ls
60 (sešdesmit lati) mēnesī, sākot no 2013.gada 7.augusta līdz bērna pilngadībai, bet ne mazāk kā 30 % no Ministru kabineta
noteiktās minimālās mēneša darba algas, ieskaitot uzturlīdzekļu apmērā /pers. C/, /personas kods/, veiktos uzturlīdzekļu maksājumus.
Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, valsts ienākumos tiesas izdevumus - valsts nodevu Ls 108 (viens simts astoņi lati) un ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 4,40 (četri lati 40 santīmi).
Noteikt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
Noteikt daļā par tiesas izdevumu piedziņu sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas. Noteikt, ka labprātīgas sprieduma izpildes termiņā valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu apstiprinoši
dokumenti iesniedzami Dobeles rajona tiesas kancelejā.
Spriedumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no
sprieduma pasludināšanas dienas - 2013.gada 5.novembra, iesniedzot kasācijas sūdzību Dobeles rajona tiesā.
Tiesnese (personiskais paraksts) I.Kovaļova
NORAKSTS PAREIZS
Dobeles rajona tiesas
tiesnese I.Kovaļova
Dobelē 05.11.2013.