Court dismissed appeal against traffic fine, upholding police decision on failure to yield right lane.

Lietas Nr. 133041415 Lietas arhīva Nr. 1-0414-15/14 SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 7.septembrī

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Biteniece rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk - VP RRP KPP) 2015.gada 18.maija lēmumu Nr.1037.

Aprakstošā daļa

2015.gada 9.martā VP RRP Kārtības policijas pārvaldes vecākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC 179958, kurā norādīja, ka 2015.gada 13.februārī plkst.17.32 (izsaukums) vadītājs /pers. A/ vadīja transportlīdzekli Honda CRV ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ Rīgā pa Hanzas ielu no Rūpniecības ielas puses, Eksporta ielas virzienā un pirms krustojuma ar Ausekļa ielu, neieņēma attiecīgo stāvokli uz brauktuves, veicot kreisā pagrieziena manevru, kā rezultātā notika sadursme ar transportlīdzekli VW Transporter ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, kas brauca pa Hanzas ielu tajā pašā virzienā, bojājot to. Protokols sastādīts neklātienē. /pers. A/ pārkāpa Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 149.6 panta piektās daļas prasības. Ar 2015.gada 1.aprīļa lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC 179958, /pers. A/ nolemts uzlikt naudas sodu 20 euro apmērā.

Nepiekrītot 2015.gada 1.aprīļa lēmumam, /pers. A/ (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) to apstrīdēja.

Ar VP RRP KPP 2015.gada 18.maija lēmumu Nr.1037 2015.gada 1.aprīļa lēmums atstāts negrozīts un /pers. A/ iesniegums noraidīts. Lēmumā noradīti šādi apsvērumi. Izvērtējot lietas materiālus, secināms, ka ceļu satiksmes negadījums starp automobili Honda CRV un automobili VW Transporter, noticis Rīgā, Hanzas un Ausekļa ielu krustojumā. Iepazīstoties ar /pers. A/ iesniegumu un lietas materiāliem kopumā, secina, ka lietā nav strīda par to, ka /pers. A/ vadīja automobili Honda CRV pa Hanzas ielas labo malējo braukšanas joslu no Rūpniecības ielas puses un pirms krustojuma ar Ausekļa ielu, veica pārkārtošanās manevru uz kreiso malējo braukšanas joslu.

Dotajā gadījumā lietā ir strīds vai ceļu satiksmes negadījums notika brīdī, kad automobilis Honda CRV, laikus neieņemot attiecīgo malējo stāvokli, veica kustības virzienu uz kreiso pusi, lai veiktu kreisā pagrieziena manevru uz Ausekļa ielu, vai arī brīdī, kad automobilis Honda CRV jau bija pārkārtojies uz kreiso malējo braukšanas joslu un, piebraucot pie Hanzas un Ausekļa ielu krustojuma, apstājies, lai veiktu kreisā pagrieziena manevru, kā arī, lai dotu ceļu pretējā kustības virzienā braucošiem transportlīdzekļiem.

Vērtējot ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokola shēmu un notikuma vietā veiktās fotogrāfijas, var secināt, ka abu negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu kustības virzienā ir divas braukšanas joslas, kā arī var secināt, ka pēc negadījuma automobilis Honda CRV fiksēts uz brauktuves vidus daļas, ieslīpi ar priekšējo daļu pret ceļa kreiso pusi, tas ir, automobiļa Honda CRV priekšējā daļa atrodas uz pretējā kustības virziena braukšanas joslas, bet aizmugurējā daļa atrodas uz automobiļa Honda CRV kustības virziena kreisās malējās braukšanas joslas.

Savukārt, automobilis VW Transporter fiksēts praktiski uz pretējā kustības virziena braukšanas joslas, ieslīpi ar priekšējo daļu pret ceļa kreiso pusi, tas ir, automobiļa VW Transporter lielākā virsbūves daļa atrodas uz pretējā kustības virziena braukšanas joslas, bet aizmugurējās daļas labais stūris atrodas uz automobiļa VW Transporter kustības virziena kreisās malējās braukšanas joslas. VP RRP KPP ieskatā, abu negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu fiksētais stāvoklis uz brauktuves nedod objektīvu priekšstatu par automobiļa Honda CRV kustības trajektoriju ilgākā ceļa posmā, tas ir, pastāv abas lietas materiālos izvirzītās versijas par automobiļa Honda CRV kustību pirms ceļu satiksmes negadījuma.

Vērtējot aculiecinieka /pers. F/ paskaidrojumu, secina, ka tas būtu vērtējams kritiski, jo viņš ir savstarpēji pazīstams ar automobiļa VW Transporter vadītāju /pers. G/ un, iespējams, viņš savas liecības ir saskaņojusi lietas iznākumā par labu tieši viņam. Savukārt, vērtējot aculiecinieka /pers. H/ paskaidrojumu, secināms, ka nav pamata neticēt viņa sniegtajām liecībām, jo nekas neliecina, ka viņš būtu ieinteresēts lietas iznākumā, kas būtu nelabvēlīgs vienam vai otram ar notikumu saistītam transportlīdzekļu vadītājam, turklāt /pers.

H/ nepārprotami norāda, ka redzēja ceļu satiksmes negadījuma rašanās apstākļus, jo pirms negadījuma brauca aiz abiem negadījumā iesaistītiem transportlīdzekļiem. Izvērtējot lietas materiālus kopumā, secināms, ka dotajā gadījumā automobiļa Honda CRV vadītāja /pers. A/ rīcību reglamentēja Ceļu satiksmes noteikumu 83.punkts, kas nosaka, ka pirms nogriešanās pa labi, pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā transportlīdzekļa vadītājam uz bezsliežu transportlīdzekļiem paredzētās brauktuves laikus jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā.

Ņemot vērā augstāk minēto, konstatē, ka dotajā situācijā automobiļa Honda CRV vadītājs /pers. A/ nebija rīkojies atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 83.punkta prasībām, līdz ar ko pieņemtais lēmums lietā Nr.PC 179958 par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības ir tiesisks un pamatots un nav saskatāms neviens likumīgs iemesls, lai pieņemto lēmumu atceltu.

Nepiekrītot lēmumam, sūdzības iesniedzējs vērsās Rīgas rajona tiesā. Sūdzībā norādīti šādi apsvērumi. Ceļu satiksmes noteikumu 83.punkts nosaka – „Pirms nogriešanās pa labi, pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā transportlīdzekļa vadītājam uz bezsliežu transportlīdzekļiem paredzētās brauktuves laikus jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis ...”. Sadursmes brīdī viņa (sūdzības iesniedzēja) vadītais transportlīdzeklis stāvēja otrajā joslā, gaidot, kad atbrīvosies krustojums, lai veiktu kreiso pagriezienu.

To pierāda fakts, ka uz viņa (sūdzības iesniedzēja) vadītās automašīnas kreisā priekšējā riteņa riepas bija palicis oranžs nospiedums no otra sadursmē iesaistītā transportlīdzekļa. Pēc mērījumu veikšanas policijas darbinieki lūdza vispirms no notikuma vietas aizbraukt VW Transporter vadītājam un pēc tam viņam (sūdzības iesniedzējam). Pirms iekāpšanas savā automašīnā, konstatēja, ka sadursmes brīdī viņa (sūdzības iesniedzēja) automašīnas ritenis nav griezies, jo oranžais nospiedums uz riepas bija tieši blakus oranžajiem bojājumiem uz virsbūves, kā arī oranžā krāsa nav uz riteņa diska, kur tai būtu bijis jābūt, ja oranžais nospiedums uz riepas būtu jebkurā citā vietā.

Tāpat no iepriekš minētā ir saprotams, ka, ja sadursmes brīdī viņa (sūdzības iesniedzēja) vadītā automašīna būtu bijusi kustībā, tad uz kreisās priekšējās riepas būtu bijis jāpaliek VW Transporter automašīnas virsbūves krāsai vai citiem bojājumiem. Par visu augstāk minēto varēja pārliecināties arī ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokola sastādītāji. Lēmums pieņemts pamatojoties uz četriem paskaidrojumiem, no kuriem nevienā nav apgalvots, ka viņa (sūdzības iesniedzēja) vadītā automašīna sadursmes brīdī būtu bijusi kustībā.

Fotoattēlā Nr.l redzami viņa (sūdzības iesniedzēja) vadītās automašīnas bojājumi – uz kreisā priekšējā riteņa riepas ir palicis oranžs nospiedums no otra sadursmē iesaistītā transportlīdzekļa. Fotoattēls uzņemts nākamajā dienā pēc sadursmes, jo notikuma vietā policijas darbinieki lūdza atbrīvot brauktuvi pirms bija veicis fotografēšanu. Lēmums pieņemts neizvērtējot arī iespējamo VW Transporter braukšanas ātrumu pirms sadursmes. VW Transporter vadītājs nav norādījis savā paskaidrojumā ar kādu ātrumu viņš ir braucis un lēmuma pieņēmējs to arī nav noskaidrojis, līdz ar to nav iespējams noteikt vai VW Transporter bija iespēja izvairīties no sadursmes.

Tāpat lēmums pieņemts neizvērtējot apstākli, ka VW Transporter vadītājam pēc “izvairīšanās no sadursmes” pagriežot stūri pa kreisi, bija pēc tam jāpaspēj pagriezt stūri atpakaļ taisni vai pat pa labi, lai sadursme vispār notiktu. VW Transporter vadītājs paskaidrojumā raksta – nepārtraukti signalizējot ar skaņas signālu un saprotot ka būs sadursme, centos izvairīties no tās iegriežot pretējā braukšanas joslā ...”. Par šo lēmuma pieņēmējs nav izvērtējis, kādā veidā ir iespējams veikt stūres pagriešanu nepārtraukti signalizējot ar skaņas signālu.

Skaņas signāls atrodas automašīnas stūres vidū, un, lai pagrieztu stūri kaut vai ar vienu roku, otra roka, kura atrodas uz signāla traucē to izdarīt. Lūdz atcelt lēmumu.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus atzīst, ka /pers. A/ sūdzība nav pamatota un tādēļ noraidāma. Saskaņā ar Latvijas APK 289. 13 panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Izvērtējot lēmumu, tiesa atzīst, ka lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Tādējādi tiesa pievienojas lēmumā norādītajai motivācijai.

Ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC 179958 sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149.6 piektās daļas pārkāpšanu. Ar 2015.gada 1.aprīļa lēmumu konstatēts, ka sūdzības iesniedzējs pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk – CSN) 83.punktu, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 149. 6 piektajā daļā un nolemts uzlikt naudas sodu 20 euro apmērā.

Saskaņā ar CSN 83.punktu pirms nogriešanās pa labi, pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā transportlīdzekļa vadītājam uz bezsliežu transportlīdzekļiem paredzētās brauktuves laikus jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā, izņemot gadījumus, kad jānogriežas, lai iebrauktu krustojumā, kurā jābrauc pa loku (409.ceļa zīme). Latvijas APK 149.6 panta piektā daļa noteic, ka par noteiktā stāvokļa uz brauktuves vai tramvaja sliedēm neieņemšanu pirms nogriešanās vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecpadsmit līdz četrdesmit euro.

Ievērojot minēto, lai atzītu, ka sūdzības iesniedzējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības un sodīts saskaņā ar Latvijas APK 149. 6 panta piekto daļu, konkrētajā gadījumā nepieciešams konstatēt, ka viņš neieņēma attiecīgo stāvokli uz brauktuves, veicot kreisā pagrieziena manevru, kā rezultātā notika sadursme. CSN 4.punkts noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksofora signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Latvijas APK 243.pants noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Lietā konstatēti sekojoši pierādījumi: -2015.gada 13.februāra sūdzības iesniedzēja paskaidrojums, kurā norādīts, ka 2015.gada 13.februārī ap plkst.17.30 brauca ar automašīnu Honda CRV pa Hanzas ielu virzienā uz Eksporta ielu, Rīgā.

Pirms krustojuma ar Ausekļa ielu ieņēma otro joslu, lai veiktu kreiso pagriezienu. Uzsākot kreisā pagrieziena manevru, ieraudzīja pretī braucošo vieglo mašīnu un nobremzēja. Tajā brīdī sajuta triecienu mašīnas kreisajā sānā. Satiksme uz ielas avārijas brīdī bija ļoti blīva ar mērenu kopējo plūsmas ātrumu, tādēļ uzskata, ka otra iesaistītā transportlīdzekļa – VW Transporter ātrums bija par lielu, vai arī tas neveica savlaicīgu bremzēšanu, bet mēģināja apbraukt viņa (sūdzības iesniedzēja) vadīto automašīnu pa pretējo joslu.

Bremzēšanas skaņu nedzirdēja. Kreisā pagrieziena manevru izpildīja no otrās joslas aptuveni vidus pozīcijā (lietas 15.lapa); -2015.gada 13.februāra /pers. G/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka 2015.gada 13.februārī brauca ar darba automašīnu pa Hanzas ielu, virzienā no Rūpniecības ielas uz Ausekļa ielas pusi ar VW Caravella, /TL numurs/, laikā ap plkst.17.20. Virzījās pa otro joslu ar atļauto ātrumu, kā ieraudzīja, ka labajā joslā esošā automašīna Honva CRV sāk strauji griezt virsū viņa (/pers. G/) vadītajai automašīnai.

Nepārtraukti signalizējot ar skaņas signālu, un saprotot, ka būs sadursme, centās izvairīties no tās, iegriežot pretējā braukšanas virziena joslā, taču no sadursmes izvairīties neizdevās. No aizmugurē braucošās automašīnas, izkāpa autovadītājs, kurš piedāvāja būt par liecinieku, jo pārskatāmi bija redzējis notiekošo (lietas 16.lapa); -2015.gada 13.februāra /pers. F/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka plkst.17.20 brauca pa otro joslu, šoferis signalizēja un centās izvairīties no sadursmes. Atradās automašīnā VW ar numura zīmi /TL numurs/, braucot pa Hanzas ielu virzienā no Rūpniecības ielas uz Ausekļa ielas pusi, savā joslā ar atļauto ātrumu.

Honda CRV “ieskrēja” labajā sānā, veicot neatļautu manevru (lietas 17.lapa); -2015.gada 17.februāra /pers. H/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka 2015.gada 13.februārī ap plkst.17.30, vadot darba automašīnu Opel Combo Rīgā, pa Hanzas ielu virzienā no Rūpniecības ielas uz Eksporta ielu, pirms krustojuma ar Ausekļu ielu, braucot pa labo malējo joslu aiz oranža busa, kurš brauca pa kreiso joslu tajā pašā virzienā. Pa priekšu, pa labo malējo joslu brauca Honda CRV /TL numurs/, tieši tajā brīdī Honda CRV vadītājs sāka veikt kreiso pagriezienu, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumus un neieņemot kreiso joslu.

Rezultātā notika sadursme ar oranžo VW Transporter busu (lietas 18.lapa); -ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols /TL numurs/(lietas 26.lapa); -fotoattēli no negadījuma vietas (lietas 23.-25.lapa); -2015.gada 9.marta administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC 179958 (lietas 14.lapa); -2015.gada 1.aprīļa lēmums ar kuru uzlikts naudas sods (lietas 13.lapa); -2015.gada 18.maija lēmums Nr.10137 (lietas 7.-10.lapa); -sūdzība par 2015.gada 18.maija lēmumu Nr.10137 (lietas 4.-5.lapa). Tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds par to vai sūdzības iesniedzējs pirms krustojuma ar Ausekļa ielu, neieņēma attiecīgo stāvokli uz brauktuves, veicot kreisā pagrieziena manevru, kā rezultātā notika sadursme.

Tiesai, iepazīstoties ar visiem lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, nerodas šaubas par sūdzības iesniedzēja izdarīto administratīvo pārkāpumu. Tiesa secina, ka sūdzības iesniedzēja izvirzītā versija par to, ka viņa vadītais transportlīdzeklis stāvēja otrajā joslā, gaidot, kad atbrīvosies krustojums, lai veiktu kreiso pagriezienu, neapstiprinās ar VW Transporter vadītāja /pers. G/ paskaidrojumu, ka virzījās pa otro joslu ar atļauto ātrumu, kā ieraudzīja, ka labajā joslā esošā automašīna Honva CRV sāk strauji griezt virsū viņa (/pers. G/) vadītajai automašīnai. Nepārtraukti signalizējot ar skaņas signālu, un saprotot, ka būs sadursme, centās izvairīties no tās, iegriežot pretējā braukšanas virziena joslā, taču no sadursmes izvairīties neizdevās. /pers. G/ paskaidrojumu apstiprina arī /pers. F/ paskaidrotais, ka brauca pa otro joslu, atradās automašīnā VW ar numura zīmi /TL numurs/. Honda CRV “ieskrēja” labajā sānā, veicot neatļautu manevru.

/pers. G/ un /pers. F/ paskaidrojumus apstiprina arī liecinieks /pers. H/, kurš norāda, ka brauca pa labo malējo joslu aiz oranžā busa, kurš brauca pa kreiso joslu tajā pašā virzienā. Pa priekšu, pa labo malējo joslu brauca Honda CRV /TL numurs/, tieši tajā brīdī Honda CRV vadītājs sāka veikt kreiso pagriezienu, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumus un neieņemot kreiso joslu. Tiesa pievienojas iestādes lēmumā secinātajam, ka nav pamata neticēt /pers. H/ sniegtajām liecībām, jo nekas neliecina, ka viņš būtu ieinteresēts lietas iznākumā, kas būtu nelabvēlīgs vienam vai otram ar notikumu saistītam transportlīdzekļu vadītājam, turklāt /pers. H/ nepārprotami norāda, ka redzēja ceļu satiksmes negadījuma rašanās apstākļus, jo pirms negadījuma brauca aiz abiem negadījumā iesaistītiem transportlīdzekļiem. Kā arī no /pers. G/ paskaidrojumiem redzams, ka viņš ar /pers. H/ savstarpēji nav pazīstams, jo paskaidroja, ka aizmugurē braucošais automašīnas izkāpa autovadītājs, kurs nosauca savu telefona numuru un piedāvāja būt kā liecinieks, jo visu bija ļoti pārskārstami redzējis.

Sūdzībā norādīts, ka lēmums pieņemts neizvērtējot VW Transporter braukšanas ātrumu pirms sadursmes. VW Transporter vadītājs nav norādījis savā paskaidrojumā ar kādu ātrumu ir braucis. Līdz ar to nav iespējams noteikt vai VW Transporter bija iespēja izvairīties no sadursmes. Tiesa nepiekrīt sūdzības iesniedzēja norādei, ka VW Transporter vadītājs nav norādījis ar kādu ātrumu braucis, jo kā redzams no /pers. G/ paskaidrojuma, tad braucis ar atļauto braukšanas ātrumu, ko apstiprina arī /pers. F/ liecinātais, ka brauca ar atļauto ātrumu. Arī liecinieks /pers. H/ savā paskaidrojumā nav norādījis, ka VW Transporter vadītājs pārkāpa atļauto braukšanas ātrumu un brauca ātrāk par citām automašīnām, turklāt pats sūdzības iesniedzējs norādīja, ka satiksme bija blīva. Turklāt 2015.gada 13.februārī ap plkst.17.30, kas ir piektdienas darba dienas beigas un kā zināms, tad šajā laikā parasti rodas sastrēgumi, līdz ar ko tiesas ieskatā transportlīdzeklis VW Transporter nevarēja pārvietoties ātrāk par atļauto braukšanas ātrumu.

Tiesa nepiekrīt sūdzībā norādītajam, ka lēmums pieņemts pamatojoties uz četriem paskaidrojumiem, no kuriem nevienā nav apgalvots, ka viņa (sūdzības iesniedzēja) vadītā automašīna sadursmes brīdī būtu bijusi kustībā, jo kā redzams no /pers. G/ paskaidrojuma, tad Honda CRV sāka strauji griezt virsū (tātad atradās kustībā) viņa (/pers. G/) vadītajai automašīnai. Arī liecinieks /pers. H/ liecināja, ka pa priekšu, pa labo malējo joslu brauca Honda CRV /TL numurs/, tieši tajā brīdī Honda CRV vadītājs sāka veikt kreiso pagriezienu, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumus un neieņemot kreiso joslu. Rezultātā notika sadursme ar oranžo VW Transporter busu. Kā arī liecinieks /pers. F/ liecināja, ka Honda Civic “ieskrēja” labajā sānā.

Ņemot vērā augstāk minēto, tiesa uzskata, ka ar lietā esošiem materiāliem un liecinieku liecībām ir pierādīts, ka sūdzības iesniedzēja pārkāpa Latvijas APK 149. 6 piekto daļu. Tiesa uzskata, ka jebkuram automašīnas vadītajam ir obligāts pienākums ceļu satiksmē, stingri ievērot CSN.

Saskaņā ar Latvijas APK 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai gan tiesību pārkāpējs, gan citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. Tiesa atzīst, ka iestādes lēmumā pierādījumi ir novērtēti pēc iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, tas ir, atbilstoši Latvijas APK 244.pantam. Latvijas APK 289.12 panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai tiesa nekonstatē.

Tāpat tiesa nekonstatē procesuālus pārkāpumus, kas būtu par pamatu lēmuma atcelšanai un lietvedības izbeigšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 12 panta otrās daļas 1.punktu, 289. 13 pantu, 289.18 panta pirmo daļu, tiesa nosprieda

noraidīt /pers. A/ sūdzību, bet Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2015.gada 18.maija lēmumu Nr.1037 atstāt negrozītu. Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā. Sprieduma pieejamības diena 2015.gada 7.septembris.

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Biteniece