Court dismisses request for second disability group, ruling third group legally sufficient and final.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the applicant's request for a more favorable administrative act granting a second disability group. The applicant argued that their medical conditions warranted a higher disability rating, while the Health and Work Capacity Expert Commission's final decision established a third disability group with 25-59% work capacity loss. The court held that the third group was legally sufficient and that the applicant could not simultaneously claim both a permanent disability status and an extended work incapacity certificate for the same health issues.
Legislator headnote
AI generatedInvaliditātes likums 8. pats; Administratīvā procesa likums 246.-251. pants; 289.-290. pants: A final administrative act establishing a third disability group is legally sufficient and precludes a subsequent request for a second group based on the same health conditions.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420250324
A42-00865-25/5
ECLI:LV:ADRJRIT:2025:0822.A420250324.7.S
Administratīvā rajona tiesa
Rīgas tiesu nams
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2025.gada 22.augustā
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Aija Tauriņa,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /Persona A/ pieteikuma par Veselības un
darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru /Persona A/ tiktu
noteikta otrā invaliditātes grupa.
Aprakstošā daļa
[1]2024.gada 27.augustā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – komisija) pieņēma
lēmumu Nr.2024/30764 (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru pieteicējam /Persona A/ tika noteikts vispārējais
darbspēju zaudējums līdz 24% un netika noteikta invaliditāte. Uzskatot, ka sākotnējais lēmums nav pamatots,
pieteicējs to apstrīdēja.
[2] Ar komisijas 2024.gada 28.oktobra lēmumu Nr.2024/42584 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) tika atcelts
sākotnējais lēmums, noteikts darba spēju zaudējuma apjoms 25–59% un noteikta trešā invaliditātes grupa.
Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk minēto.
[2.1] Pieteicējam ir diagnosticēts pankreatogēns cukura diabēts, hronisks kalcificējošs pankreatīts, elektrolītu
disbalanss, refluksa ezofagīts B pakāpē, arteriāla hipertensija 1.pakāpē, hroniska obstruktīva plaušu slimība,
mugurkaula jostas daļas deformējoša spondiloze, spondilartroze, sekas pēc pārciestiem multipliem kompresijas tipa
lūzumiem mugurkaula jostas daļā, L4-S1 līmeņa radikulopātija, ekstremitāšu ateroskleroze.
[2.2] Rehabilitologa slēdzienā ir norādes uz konstatētiem mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumiem.
Traumatologa slēdzienā ir norādes uz konstatētiem mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumiem. 2024.gada
23.jūlijā veiktajā mugurkaula jostas daļas datortomogrāfijas izmeklējumā konstatēti mērenas pakāpes veselības
traucējumi.
[2.3] Pieteicēja funkcionēšana ir būtiski ierobežota, bet ne tik lielā mērā, lai ierobežojums būtu smags. Pieteicējs
ikdienas dzīves aktivitātes var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē,
salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā. Tātad ir pamats pieteicējam noteikt vispārējo darbspēju
zaudējumu 25–59% un trešo invaliditātes grupu ar cēloni slimība uz diviem gadiem.
[3] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta
izdošanu, ar kuru viņam tiktu noteikta otrā invaliditātes grupa.
[4] Komisija rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteikums ir nepamatots, un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz
pārsūdzētajā lēmumā norādīto, papildus norādot turpmāk minēto.
[4.1] Ar sākotnējo lēmumu pieteicējam netika noteikta invaliditāte, bet gan komisija sniedza atzinumu
Nr.2024/17086 (turpmāk – sākotnējais atzinums) par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas darbnespējas
periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām. Ar komisijas 2024.gada 28.oktobra atzinumu Nr.2024/23722 tika atcelts
sākotnējais atzinums, jo pieteicējam bija radušies stabili, mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumi un noteikta
trešā invaliditātes grupa, līdz ar to nav pamata vienlaicīgi sniegt atzinumu par darbnespējas lapas pagarināšanu.
[4.2] Pieteicēja lietā esošajos medicīniskajos dokumentos nav ģimenes ārsta vai cita speciālista rekomendācijas
pagarināt pārejošas darbnespējas lapu ilgāk par 26 nedēļām. Komisija, izvērtējot radušos funkcionēšanas
ierobežojumus, konstatēja, ka tie ir ilgstoši un stabili, kā arī to dēļ pieteicējam saglabājas būtiski ierobežojumi
ikdienas dzīves aktivitāšu veikšanā. Taču medicīniskajos dokumentos nav norādes, ka minētie veselības traucējumi
viņam rada smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumus vai izteikti ierobežo viņa darba un sevis apkopšanas
spējas, kā arī iekļaušanos sabiedrībā.
[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek
rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi. Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka
procesa dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu mutvārdu procesā un nepastāv citi šķēršļi lietas izskatīšanai
rakstveida procesā, tādējādi tiesa lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, rakstveida procesā izvērtējot procesa dalībnieku lietā iesniegtos rakstveida paskaidrojumus kopsakarā ar
lietas materiāliem un lietā esošajiem pierādījumiem, secina, ka pieteikums ir noraidāms.
[7] Kā atzīts tiesu praksē, ja pieteikums ir par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai ir jāpārbauda, vai
pastāv visi no tiesību normām izrietošie kritēriji administratīvā akta izdošanai. Senāts ir norādījis, ka, izskatot
prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai neatkarīgi no iestādes lēmumā (atteikumā) ietvertā
pamatojuma ir objektīvi jāizvērtē, vai pieteicējam ir tiesības uz labvēlīgu administratīvo aktu. Konstatējot, ka kāds
labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikums nav iestājies, tiesai nav pamata apmierināt prasījumu
(Senāta 2007.gada 12.aprīļa spriedums lietā Nr.SKA-118/2007 (A42254704)).
Tiesa secina, ka pieteicējs ir vērsies tiesā ar pieteikumu, jo uzskata, ka viņam ir nepareizi noteikts darbspēju
zudums procentos un nepamatoti noteikta trešā invaliditātes grupa, uzskatot, ka pieteicēja veselības traucējumi
atbilst otrajai invaliditātes grupai.
Līdz ar to lietā noskaidrojams, vai pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas brīdī bija konstatējami kritēriji augstākas
invaliditātes grupas noteikšanai.
[8] Invaliditātes definīcija ietverta Invaliditātes likumā. Tā noteic, ka invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti
smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās
spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā (minētā likuma 5.panta pirmā daļa).
Šā paša likuma 1.panta 3.punkts nosaka arī jēdziena “funkcionēšanas ierobežojums” legāldefinīciju, proti, tas ir
slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts fizisks vai garīgs (organisma spēju; apmācības, komunikācijas,
orientācijas, pārvietošanās, pašaprūpes spēju; savas uzvedības, aktivitāšu, līdzdalības kontrolēšanas spēju)
traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina tās iekļaušanos sabiedrībā.
Tātad, lai personai konstatētu invaliditāti, nepieciešams noskaidrot:
1) vai personai ir ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums;
2) vai šis ierobežojums ir ilgstošs vai nepārejošs;
3) vai un kā šis funkcionēšanas ierobežojums ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un
iekļaušanos sabiedrībā.
Komisijas lēmums, ar kuru nodibinātas konkrētas tiesiskās attiecības – noteikta konkrēta invaliditātes grupa vai
darbspēju zaudējuma procenti uz noteiktu laiku – ir patstāvīgs administratīvais akts, kurš tā pārsūdzēšanas
gadījumā pārbaudāms neatkarīgi no citiem komisijas lēmumiem par to pašu personu citā laika periodā, un tiesai,
izlemjot konkrēto pieteikumu, ir jānoskaidro un jāvērtē tie apstākļi, kas pastāvēja tieši šā akta izdošanas laikā (sk.
Senāta 2006.gada 18.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-237 13.punktu).
Invaliditātes noteikšanas kritērijus reglamentē Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumi Nr.805
“Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem,
termiņiem un kārtību” (turpmāk – noteikumi Nr.805) (no 2021.gada 13.aprīļa noteikumu nosaukums
“Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša
dokumenta izsniegšanas noteikumi”).
Atbilstoši minēto noteikumu 18.2.punktā noteiktajam, pamatojoties uz ekspertīzes aktu, komisijās amatpersona
pieņem lēmumu un nosaka personām no 18 gadu vecuma – invaliditātes grupu un darbspēju zaudējumu procentos
saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajiem kritērijiem, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu.
Saskaņā ar noteikumu Nr.805 5.pielikuma 3.punktu veselības traucējumu un funkcionālo spēju kopējais
novērtējums ir pamats lēmuma pieņemšanai par invaliditāti un darbspēju zaudējumu. Funkcionēšanas
ierobežojumus atkarībā no to smaguma iedala šādi:
1) funkcionēšanas ierobežojumu nav vai tie ir viegli – nerada būtiskas problēmas funkcionēt. Invaliditāti nenosaka.
Vispārējo darbspēju zaudējums līdz 24%;
2) funkcionēšanas ierobežojumi mēreni – funkcionēšana ir būtiski ierobežota, bet ne tik lielā mērā, lai
ierobežojums būtu smags (ikdienas dzīves aktivitātes var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku
piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā). Nosakāma 3.invaliditātes
grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 25–59%;
3) funkcionēšanas ierobežojumi smagi – funkcionēšana ir būtiski ierobežota, ierobežojums ir lielāks par mērenu,
bet tas nav ļoti smags (ikdienas dzīves aktivitāšu lielāko daļu var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar
lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā, epizodiski
nepieciešama palīdzība vai uzraudzība). Nosakāma 2.invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 60 –
79 %;
4) funkcionēšanas ierobežojumi ļoti smagi – funkcionēšana ir ļoti ierobežota vai praktiski nav iespējama
(nepieciešamība pēc pastāvīgas vai biežas epizodiskas palīdzības vai uzraudzības ikdienas dzīves aktivitātēs).
Nosakāma 1.invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 80 –100%.
[9] No minētā tiesiskā regulējuma secināms, ka, konstatējot medicīniskos kritērijus invaliditātes statusa atzīšanai
personai, ir individualizēti jānosaka, kādi ir personas funkcionēšanas ierobežojumi un to smagums, kas ir
noteicošais kritērijs attiecīgās invaliditātes grupas noteikšanai.
Tālāk jāizvērtē personas darbspējas, pašaprūpes spējas un spējas iekļauties sabiedrībā. Invaliditāti noteic, veicot
invaliditātes ekspertīzi, vispārējā un speciāla profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija Ministru
kabineta noteiktajā kārtībā, atkarībā no fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpes.
Konkrētajā lietā komisija secināja, ka pieteicēja darbspēju zaudējums ir 25–59%, kas atbilst trešajai invaliditātes
grupai. Savukārt pieteicējs lūdz izdot labvēlīgāku administratīvo aktu. Līdz ar to lietā noskaidrojams, vai pieteicēja
darbspēju zaudējums ir lielāks par 59% un vai ir pamats noteikt otro invaliditātes grupu.
Līdz ar to lietā vērtējams, vai pieteicējam konstatētie funkcionālie traucējumi vērtējami kā smagi, funkcionēšana ir
būtiski ierobežota, ierobežojums ir lielāks par mērenu, bet tas nav ļoti smags (ikdienas dzīves aktivitāšu lielāko
daļu var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli
pieņemto attiecīgā vecuma grupā, epizodiski nepieciešama palīdzība vai uzraudzība), tātad atbilst otrajai
invaliditātes grupai vai arī tie ir mēreni – funkcionēšana ir būtiski ierobežota, bet ne tik lielā mērā, lai ierobežojums
būtu smags (ikdienas dzīves aktivitātes var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai
sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā) un atbilst trešajai invaliditātes grupai.
Tiesa vispirms vērtēs, vai pieteicējam konstatētie funkcionālie traucējumi vērtējami kā mēreni, proti, funkcionēšana
ir būtiski ierobežota, bet ne tik lielā mērā, lai ierobežojums būtu smags (ikdienas dzīves aktivitātes var veikt
patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto
attiecīgā vecuma grupā), tātad atbilst trešajai invaliditātes grupai.
[10] No lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos faktiskos apstākļus.
[10.1] 2024.gada 2.jūlijā pieteicējs iesniedza komisijā iesniegumu invaliditātes ekspertīzei un darbnespējas lapas
pagarināšanai, iesniegumam pievienojot nosūtījumu uz komisiju kopā ar funkcionālo spēju pašnovērtējuma
anketu(lietas 26., 27.lapa).
[10.2] Ģimenes ārsts 2024.gada 2.jūlija nosūtījumā uz komisiju(lietas 24., 25.lapa) norādījis diagnozes –
pirmreizēji diagnosticēts pankreatogēns cukura diabēts, hronisks kalcificējošs pankreatīts, elektrolītu disbalanss,
refluksa ezofagīts B pakāpē, arteriāla hipertensija 1.pakāpē, hroniska obstruktīva plaušu slimība A pakapē, motori
sensora demielinizējoša polineiropātija, mugurkaula jostas daļas deformējoša spondiloze, spondilartroze,
osteoporoze ar patoloģiskiem lūzumiem, sekas pēc pārciestiem multipliem kompresijas tipa lūzumiem mugurkaula
jostas daļā, mugurkaula L4-S1 līmeņa radikulopātija kreisā pusē, ekstremitāšu ateroskleroze, hemoroidāla slimība.
Veselības traucējumu aprakstā norādīts, ka slimo no 2023.gada. Dinamikā – sākās ar mugurkaula deformējošu
spondilozi, aterosklerozi, pankreatītu, atklājot cukura diabētu. Strauja pasliktināšanās pēdējā gada laikā.
2023.gada augustā ārstējies Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, kur veikta pilna diagnostika un
nozīmēta terapija. Dinamikā novērojas pie endokrinologa, neirologa un traumatologa-ortopēda. Pastāvīgi ir sāpes
mugurkaula jostas daļā, abās kājās. Samazināts spēks abās rokās. Mainīga apetīte, zaudējis svaru >10kg. Bijusi
nestabila vēdera izeja, jušanas traucējumi abās kājās, prevalē kreisā kājā. Samazināta fiziskās slodzes tolerance. Pēc
nelielas fiziskas slodzes ļoti ātri nogurst, grūti koncentrēties, galvassāpes un galvas reiboņi. Ir organiski bojājumi, ir
funkcionālā nespēja, kuras dēļ grūti veikt ikdienas aktivitātes, nespēj veikt fizisku darbu. Ir stabilas invaliditātes
pazīmes, nepieciešams noformēt invaliditātes grupu.
Nosūtījuma 6.punktā norādīti izmeklējumi un konsultantu slēdzieni, kas pamato diagnozes. 2023.gada 26.augustā
doplerogrāfija kāju asinsvadiem. Slēdziens: femoralis communis sin stenoze 40-50%, femoralis communis dxt
stenoze 30-40%.
OXA 2023.gada 6.septembrī. Slēdziens: kaulu minerālblīvums atbilst osteoporozei.
2024.gada 15.janvārī veiktajā kreisās gūžas locītavas rentgenogrāfijas izmeklējumā konstatēta deģeneratīva
rakstura izmaiņas, osteoartroze kreisajā gūžas locītavā ar izteiktāku bojājumu acetabulāri jumta daļā.
2023.gada 30.augustā veiktajā neirogrāfijas izmeklējumā konstatēta motori sensora, demielinizējoša polineiropātija
kāju un roku nervos.
Nosūtījuma 7.punktā norādīti darbnespējas periodi.
Nosūtījuma 8.punktā norādīti fizikālās/psihiskās izmeklēšanas dati: palpatori muguras muskuļu sasprindzinājums
mugurkaula jostas daļā. Ierobežotas un sāpīgas kustības mugurkaula jostas daļā un kreisā gūžas locītavā.
Hipoestēzija kreisā kājā, izmainīta gaita straujāk ejot. Samazināta muskuļu masa uz rumpja – vēdera. Samazināts
muskuļu spēks abās rokās. Mentāli – koncentrēts uz slimību, uz jautājumiem atbild ilgāk padomājot. Pulss norma,
ritmisks, TA 125/80, vēders palpatori mīksts, nesāpīgs.
Sadaļā “pievienoto dokumentu kopiju saraksts” norādīti izmeklējumi un konsultantu slēdzieni.
[10.3] Pieteicējs 2024.gada 2.jūlija funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketā personām no 18 gadu vecuma
attiecībā uz darbībām sadaļās “saprašana un komunikācija” norādījis, ka nekādas grūtības nesagādā koncentrēšanās
kādam darbam uz 10 minūtēm, atcerēšanās paveikt kaut ko svarīgu, ikdienas problēmu analīze un to risināšana, citu
cilvēku teiktā saprašana, saprašanās ar sev tuviem cilvēkiem, sarunāšanās un sarunas uzturēšana. Savukārt nelielas
grūtības sagādā jauna uzdevumu apgūšana, piemēram, nokļūšana iepriekš nezināmā vietā un saskarsme ar
nepazīstamiem cilvēkiem.
Sadaļā “mobilitāte” pieteicējs norādījis, ka nelielas grūtības sagādā pārvietošanās pa mājokli un iziešana no
mājokļa. Vidējas grūtības sagādā piecelšanās kājās no sēdus stāvokļa un 200 metru attāluma noiešana. Savukārt
lielas grūtības sagādā atrašanās vertikāli (stāvēšana, iešana ilgāku laiku (30 minūtes)).
Sadaļā “pašaprūpe” pieteicējs norādījis, ka nekādas grūtības nesagādā ēšana un palikšana uz dažām dienām
vienatnē. Savukārt nelielas grūtības sagādā mazgāšanās un ģērbšanās.
Sadaļā “mājas dzīve un darbs” norādīts, ka vidējas grūtības sagādā galveno mājsaimniecības darbu veikšana,
savukārt lielas grūtības sagādā darba pienākumu veikšana.
Piezīmēs par darba pienākumu veikšanu pieteicējs norādījis, ka strādā ofisa darbu, viņam ir grūtības ilgu laiku sēdēt
pie datora, jo viņam sāp mugura, trīc rokas, kā arī ir grūti pārvietoties no mājvietas uz darbu.
[10.4] 2024.gada 27.augustā komisija pieteicējam veica invaliditātes ekspertīzi bez viņa klātbūtnes, sastādīja
ekspertīzes aktu un tajā pašā dienā arī pieņēma sākotnējo lēmumu(lietas 21.-23.lapa).
Aktā norādītas pieteicēja diagnozes – I tipa cukura diabēts ar citām precizētām komplikācijām. Medicīniskā
anamnēze un pašreizējā ārstēšana: Slimo no 2023.gada. Sākotnēji parādījušās sāpes mugurā, saslimis ar
pankreatītu, patoloģiskais procesa rezultējies ar cukura diabētu. 2023.gada augustā ārstējies Paula Stradiņa
klīniskās universitātes slimnīcā, kur veikta pilna diagnostika un uzsākta ārstniecība. Šobrīd novērojas pie
endokrinologa, neirologa, traumatologa-ortopēda. Izdarīts slēdziens, ka pieteicējam sakarā ar minētajām diagnozēm
darbnespējas lapas turpināšana pēc 26.nedēļas ir pamatota.
Ar sākotnējo lēmumu noteikts vispārējo darbspēju zudums līdz 24% un nav noteikta invaliditāte. Secināts, ka
klients ārstējies 26 nedēļas, patlaban kritēriju invaliditātes grupas noteikšanai nav, darba nespēja ir pārejoša, tādēļ
nepieciešams turpināt ārstēšanos un rehabilitācijas pasākumus darba spēju atjaunošanai.
[10.5] Izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, komisija pieteicējam 2024.gada 21.oktobrī veica atkārtotu
ekspertīzi bez pieteicēja klātbūtnes un sastādīja ekspertīzes aktu(lietas 18.-20.lapa).
Aktā norādītas pieteicējam diagnosticētās saslimšanas – pankreatogēns II tipa cukura diabēts, hronisks kalcificējošs
pankreatīts, elektrolītu disbalanss, refluksa ezofagīts B pakāpē, gastroezofageālā refluksslimība bez ezofagīta,
arteriāla hipertensija 1.pakāpē, hroniska obstruktīva plaušu slimība, mugurkaula jostas daļas deformējoša
spondiloze, spondilartroze, sekas pēc pārciestiem multipliem kompresijas tipa lūzumiem mugurkaula jostas daļā,
L4-S1 līmeņa radikulopātija, ekstremitāšu ateroskleroze.
Aprakstīta medicīniskā anamnēze – pieteicējs slimo no 2023. gada. Sākotnēji parādījušas sāpes mugurā, saslimis ar
pankreatītu, patoloģiskais process rezultējies ar cukura diabētu. No 2023.gada 26.augusta līdz 2023.gada
7.septembrim pieteicējs izmeklēts un ārstēts Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, saistībā ar sūdzībām
par sāpēm labās kājas apakšstilbā un muguras lejasdaļā, vairāk labajā pusē. Izmeklēts un pirmreizēji diagnosticēts
cukura diabēts (pankreatogēns). Analīzes – hiperglikēmija, uzsākta insulīna terapija. Anamnēzē akūta pankreatīta
epizodes, alkohola lietošanas dēļ. Šobrīd novērojas pie endokrinologa, neirologa, traumatologa-ortopēda. No
2024.gada 9.janvāra saņēmis terapiju uz darbnespējas lapas.2024.gada 15.janvārī veiktajā kreisās gūžas locītavas
rentgenogrāfijā konstatēta deģeneratīva rakstura izmaiņas, osteoartroze kreisajā gūžas locītavā ar izteiktāku
bojājumu acetabulāri jumta daļā, iegūtie rezultāti atbilst mērenas pakāpes veselības traucējumiem. 2024.gada
26.martā rehabilitologs konstatēja, ka pieteicējam ir sūdzības par nespēku, naktī tirpšanas sajūtu kājās, vairāk
kreisajā, sāpes mugurkaula jostas daļas, kreisās kājas muskuļu spēks 3 balles, nepieciešams ilgāks laiks pozu
maiņai. Slēdzienā ir norādes uz pieteicējam konstatētiem mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumiem. No
2024.gada 13.maija līdz 24.maijam pieteicējs saņēmis rehabilitācijas kursu dienas stacionārā, mērķi daļēji sasniegti.
2024.gada 15.maijā traumatologs konstatēja, ka pieteicējam ir sūdzības par sāpēm jostas daļā, ierobežota ektensija
jostas daļā, muskuļu spēks kājās dxt-sin, novājināti Ahileja refleksi, negatīvs Lasega simptoms, jušanas traucējumi
nav. Slēdzienā ir norādes uz pieteicējam konstatētiem mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumiem. 2024.gada
23.jūlijā veiktajā mugurkaula jostas daļas datortomogrāfijas izmeklējumā konstatēta deģeneratīva lumbāla
spondiloze, spondolartroze, L1, L3 skriemeļu ķermeņu deformācijas pēc osteoporotiskiem lūzumiem, L4 apakšējās,
L5 augšējās noslēdzošās plātnītes osteoporotiski lūzumi, noslēdzošo plātnīšu uzuracijas ar lītiskām izmaiņām,
iegūtie rezultāti atbilst mērenas pakāpes veselības traucējumiem. Medicīniskajos dokumentos un ģimenes ārsta vai
cita speciālista rekomendācijās nav pagarināt darbnespējas lapu ilgāk par 26 nedēļām.
Veselības traucējumu novērtējumā norādīts, ka neskatoties uz nepārtrauktu ārstēšanu, saglabājas vieglic, periodiski
mēreni simptomi.
Fizikālās izmeklēšanas datos norādīts, ka 2024.gada 26.martā rehabilitologs konstatēja, ka pieteicējam ir sūdzības
par nespēku, tirpšanas sajutām kājās, vairāk kreisajā, sāpēm mugurkaula jostas daļā. Pieteicējam ir samazināts
kreisās kājās muskuļu spēks līdz 3 ballēm (mēreni samazināts) un ir nepieciešams ilgāks laiks ķermeņa pozu
maiņai, slēdzienā ir norādes uz konstatētiem mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumiem.
2024.gada 15.maijā traumatologs konstatēja, ka pieteicējam ir sūdzības par sāpēm un kustību ierobežojumu
muguras jostas daļā, ierobežota ekstensija jostas daļā, muskuļu spēks kājās simetrisks, mēreni samazināts muskuļu
spēks kājās, novājināti Ahileja refleksi, negatīvs Lasega simptoms, jušanas traucējumi nav un rekomendēta
darbnespējas lapa uz diviem mēnešiem, ir konstatēti mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumi.
Laboratoriski instrumentālās izmeklēšanas datos norādīts, ka 2023.gada 6.septembrī veiktajā osteodensitomētrija
izmeklējumā konstatēts, ka kaulu minerālblīvums atbilst osteoporozei, kas atbilst mērenas pakāpes veselības
traucējumiem. 2024.gada 15.janvārī veiktajā kreisās gūžas locītavas rentgenogrāfijā konstatēta deģeneratīva
rakstura izmaiņas, osteoartroze kreisajā gūžas locītavā ar izteiktāku bojājumu acetabulāri jumta daļā, iegūtie
rezultāti atbilst mērenas pakāpes veselības traucējumiem. 2024.gada 23.jūlijā veiktajā mugurkaula jostas daļas
datortomogrāfijas izmeklējumā konstatēta deģeneratīva lumbāla spondiloze, spondilartroze, L1, L3 skriemeļu
ķermeņu deformācijas pēc osteoporotiskiem lūzumiem, L4 apakšējās, L5 augšējās noslēdzošās plātnītes
osteoporotiski lūzumi, noslēdzošo plātnīšu uzuracijas ar lītiskām izmaiņām, iegūtie rezultāti atbilst mērenas
pakāpes veselības traucējumiem.
Funkcionālo spēju novērtējumā komisija vispārējas sāpes, slodzes toleranci un citu precizētu problēmu risināšanu
novērtējusi ar 2. pakāpi.
Novērtējot pieteicēja funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketā norādīto, komisija norādījusi, ka tajā uzrādītās
grūtības atbilst diagnozēm.
Gala slēdzienā norādīts, ka 2024.gada 26.martā rehabilitologs konstatēja, ka pieteicējam ir sūdzības par nespēku,
tirpšanas sajutām kājās, vairāk kreisajā, sāpēm mugurkaula jostas daļā. Pieteicējam ir samazināts kreisās kājās
muskuļu spēks līdz 3 ballēm (mēreni samazināts) un ir nepieciešams ilgāks laiks ķermeņa pozu maiņai, slēdzienā ir
norādes uz konstatētiem mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumiem.
2024.gada 15.maijā traumatologs konstatēja, ka pieteicējam ir sūdzības par sāpēm un kustību ierobežojumu
muguras jostas daļā, simetrisks, mēreni samazināts muskuļu spēks kājās, novājināti Ahileja refleksi, negatīvs
Lasega simptoms, slēdzienā nav norādes uz konstatētiem smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumiem.
/Datums D/ veiktajā mugurkaula jostas daļas magnētiskās rezonanses izmeklējumā konstatēta deģeneratīva lumbāla
spondiloze, spondilartroze, osteoporoze, L1, L3 skriemeļu ķermeņu deformācijas pēc osteoporotiskiem lūzumiem,
L4 apakšējās, L5 augšējās noslēdzošās plātnītes osteoporotiski lūzumi subakūta fāzē, neliela subkortikāla atlieku
kaulu smadzeņu tūska, kas atbilst būtiskiem, bet ne smagas pakāpes veselības traucējumiem.
2024.gada 23.jūlijā veiktajā mugurkaula jostas daļas datortomogrāfijas izmeklējumā konstatēta deģeneratīva
lumbāla spondiloze, spondilartroze, L1, L3 skriemeļu ķermeņu deformācijas pēc osteoporotiskiem lūzumiem, L4
apakšējās, L5 augšējās noslēdzošās plātnītes osteoporotiski lūzumi, noslēdzošo plātnīšu uzurācijas ar lītiskām
izmaiņām, iegūtie rezultāti atbilst mērenas pakāpes veselības traucējumiem.
Izvērtējot funkcionālo spēju pašnovērtējumu kopsakarā ar informāciju medicīniskajos dokumentos saskaņā ar
Invaliditātes likuma 5.panta pirmo un otro daļu, noteikumu Nr.805 14., 17.2., 18.2., 19., 20.2.1.apakšpunktu un
5.pielikuma 3.2.piezīmi secināms, ka pieteicējam ir radušies stabili mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumi,
funkcionēšana ir būtiski ierobežota, bet ne tik lielā mērā, lai ierobežojums būtu smags, pieteicējs ikdienas dzīves
aktivitātes var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar
normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā. Tādējādi pieteicējam nosakāms vispārējo darbspēju zaudējums 25-59%
un trešā invaliditātes grupa ar cēloni slimība uz diviem gadiem.
[11] Tiesa secina, ka komisija pamatoti noteica pieteicējam trešās grupas invaliditāti, pamatojoties uz turpmāk
norādīto.
Konkrētajā gadījumā komisija pieteicēja veselības traucējumu smaguma pakāpi saskaņā ar noteikumu Nr.805
5.pielikumu novērtējusi kā mērenus, proti, konstatēts, ka pieteicējam ir diagnosticēts pankreatogēns cukura diabēts,
hronisks kalcificējošs pankreatīts, elektrolītu disbalanss, refluksa ezofagīts B pakāpē, arteriāla hipertensija
1.pakāpē, hroniska obstruktīva plaušu slimība A pakapē, motori sensora demielinizējoša polineiropātija,
mugurkaula jostas daļas deformējoša spondiloze, spondilartroze, osteoporoze ar patoloģiskiem lūzumiem, sekas
pēc pārciestiem multipliem kompresijas tipa lūzumiem mugurkaula jostas daļā, mugurkaula L4-S1 līmeņa
radikulopātija kreisā pusē, ekstremitāšu ateroskleroze, hemoroidāla slimība, kas rada mērenus veselības un
funkcionālo spēju ierobežojumus.
Lietā esošie un komisijas vērtētie izmeklējumi neapstiprina pieteicējam būtiskas izmaiņas organismā, kas varētu
radīt smagus vai ļoti smagus funkcionēšanas ierobežojumus.
Lietā esošie pierādījumi apliecina, ka pieteicējam ir deģeneratīva rakstura izmaiņas, osteoartroze kreisajā gūžas
locītavā ar izteiktāku bojājumu acetabulāri jumta daļā, kas atbilst mērenas pakāpes veselības traucējumiem.
2024.gada 26.martā rehabilitologs konstatēja, ka pieteicējam ir sūdzības par nespēku, naktī tirpšanas sajūtu kājās,
vairāk kreisajā, sāpes mugurkaula jostas daļas, kreisās kājas muskuļu spēks ir samazināts (3 balles), pieteicējam ir
nepieciešams ilgāks laiks pozu maiņai. Minētais norāda, ka pieteicējam ir mērenas pakāpes funkcionēšanas
ierobežojumi.
Arī /Datums B/ traumatologa izraksts, ka pieteicējam ir sūdzības par sāpēm jostas daļā, ierobežota ektensija jostas
daļā, muskuļu spēks kājās dxt-sin, novājināti Ahileja refleksi, negatīvs Lasega simptoms, jušanas traucējumi nav,
apliecina, ka pieteicējam ir mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumi.
Tāpat 2024.gada 23.jūlijā veiktais mugurkaula jostas daļas datortomogrāfijas izmeklējums, kurā konstatēta
deģeneratīva lumbāla spondiloze, spondolartroze, L1, L3 skriemeļu ķermeņu deformācijas pēc osteoporotiskiem
lūzumiem, L4 apakšējās, L5 augšējās noslēdzošās plātnītes osteoporotiski lūzumi, noslēdzošo plātnīšu uzuracijas ar
lītiskām izmaiņām, norāda uz mērenas pakāpes veselības traucējumiem.
Papildus tiesa norāda, ka uzstādītās diagnozes un to daudzums pats par sevi nenorāda uz smagiem vai ļoti smagiem
funkcionēšanas ierobežojumiem. Tāpat saskaņā traumatologa-ortopēda norādīto (lietas 41.lapa) mugurkaula jostas
daļas ķirurģiska ārstēšana pašreiz nav steidzami indicēta, noteikts, ka ir ilgas sēdēšanas un locīšanās ierobežojumi
un jostas daļai slodzes laikā vai ilgāk staigājot jālieto korsete, tādējādi arī nevar viennozīmīgi apgalvot, ka nav
iespējama funkcionēšanas uzlabošana.
Ekspertu komisija atzinusi, ka izvērtējot funkcionālo spēju pašnovērtējumu kopsakarā ar informāciju
medicīniskajos dokumentos var secināt, ka pieteicējam radušies mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumi, kas
saistīti ar konstatētajām saslimšanām. Minētais nozīmē, ka konstatētie veselības traucējumi nerada pieteicējam
smagas problēmas funkcionēt, proti, veikt ikdienas aktivitātes un pašaprūpi.
Tiesa konstatē, ka no nosūtījuma uz komisiju un no funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketas nav konstatējams, ka
pieteicējam būtu radušies smagi funkcionēšanas ierobežojumi, ko apliecinātu medicīniskie dokumenti. Nosūtījumā
norādītā informācija un tā pielikumā pievienotā medicīniskā dokumentācija apliecina, ka pieteicējam ir noteiktas
saslimšanas, bet neapliecina, ka pieteicējam būtu radušies smagi vai ļoti smagi funkcionālie ierobežojumi
Invaliditātes likuma 6.panta trešās daļas 1.punkta b) apakšpunkta izpratnē.
Pieteicējs funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketā ir norādījis, ka viņam lielas grūtības sagādā atrašanās vertikāli
(stāvēšana, iešana ilgāku laiku (30 minūtes)) un darba pienākumu veikšana, savukārt vidējas grūtības sagādā
piecelšanās kājās no sēdus stāvokļa un 200 metru attāluma noiešana. Piezīmēs par darba pienākumu veikšanu
pieteicējs norādījis, ka strādā ofisa darbu, viņam ir grūtības ilgu laiku sēdēt pie datora, jo viņam sāp mugura, trīc
rokas, kā arī ir grūti pārvietoties no mājvietas uz darbu. Minētais norāda uz to, ka pieteicējs ikdienas dzīves
aktivitātes var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar
normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā. Ieraksti medicīnas dokumentos neapliecina, ka pieteicējam kādu
ikdienas aktivitāšu veikšanai epizodiski nepieciešama palīdzība vai uzraudzība, kas būtu pamats noteikt lielāku
darbspēju zaudējumu. Arī rehabilitācijas ārsta izrakstā nav norādes, ka pieteicējs ikdienas darbībās būtu asistējams.
Tiesa neapšauba, ka pieteicējam diagnosticētā mugurkaula saslimšana rada sāpes un psiholoģisku diskomfortu, ka
pieteicējs savās ikdienas aktivitātēs ir ierobežots, ka slimību paasinājuma gadījumā nav iespējams tādā pat kvalitātē
veikt darbības, ko var pilnīgi vesels cilvēks, taču tas pats par sevi neliecina, ka pieteicēja darbspējas, pašaprūpes
spējas un spējas iekļauties sabiedrībā lēmuma pieņemšanas brīdī bija ierobežotas vairāk nekā mērenā pakāpē.
Tiesa arī neapšauba, ka diagnosticētās saslimšanas pieteicējam rada sāpes, taču sāpes ir subjektīvs faktors un tās
nav iespējams objektīvi novērtēt, turklāt pieteicējs sāpju kontrolei lieto medikamentus un sadarbībā ar ārstiem
speciālistiem medikamentozo terapiju ir iespējams pielāgot, lai tā būtu efektīvāka.
Pieteicēja dokumentāri fiksētie funkcionālie ierobežojumi neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai
būtu pamats noteikt lielāku darbspēju zudumu un augstāku invaliditātes grupu. Tai skaitā no medicīnas
dokumentiem neizriet, ka ikdienas dzīves aktivitāšu veikšanā pieteicējam būtu nepieciešama epizodiska palīdzība
vai uzraudzība.
Ievērojot minēto secināms, ka pieteicējam ir mēreni funkcionālo spēju ierobežojumi un ir nosakāma trešā
invaliditātes grupa.
[12] To, vai personai nosakāma invaliditāte un kāds ir personas darbspēju zaudējuma apmērs, nosaka komisijas
ārsti - eksperti, izvērtējot personas nosūtījumā uz komisiju un medicīniskajos dokumentos esošo informāciju.
Komisija pieteicējam noteiktās diagnozes ir vērtējusi kompleksi.
Atbilstoši noteikumu Nr.805 5.pielikuma 3.2.piezīmei, ja funkcionēšana ir būtiski ierobežota, bet ne tik lielā mērā,
lai ierobežojums būtu smags (ikdienas dzīves aktivitātes var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku
piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā), nosakāma 3.invaliditātes
grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 25–59 %.
Tiesa ne no lietas materiāliem, ne no pieteicējas argumentiem nekonstatē, ka komisijas secinājumi ar lielu
varbūtības pakāpi būtu vērtējami kā neatbilstoši vai patvaļīgi, tiesa nekonstatē pamatu lēmumā izdarītā vērtējuma
apšaubīšanai. Komisija ir konstatējusi un vērtējusi visos iesniegtajos medicīnas dokumentos pieteicējam noteiktās
diagnozes un vērtējusi pieteicēja funkcionālos ierobežojumus saistībā ar tām, kā arī atbilstoši noteikumu Nr.805
5.pielikuma nosacījumiem.
Līdz ar to secināms, ka nepastāv priekšnosacījumi pieteicējam labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai, ar kuru
pieteicējam tiktu noteikta otrā invaliditātes grupa.
[13] Attiecībā uz pieteicēja norādītajiem argumentiem par to, ka, pieņemot sākotnējo lēmumu, pieteicējam
vienlaikus tika izsniegts atzinums par darbnespējas pagarināšanu ilgāk par 26 nedēļā, bet ne ilgāk par 52 nedēļām
(lietas 17.lapa), taču pēc lēmuma pieņemšanas minētais atzinums tika atcelts un darbnespējas lapas anulētas,
tādējādi pieteicējam valstij jāatmaksā slimības pabalsts 2 672,31 euro, tiesa norāda turpmāk minēto.
Pieteicējs tiesā nav pārsūdzējis lēmumu, ar kuru atcelts pieteicējam izsniegtais atzinums par darbnespējas
pagarināšanu ilgāk par 26 nedēļām, līdz ar to tiesa nevērtē minētā lēmuma tiesiskumu un pieteicēja argumentus, kas
attiecas uz to.
Vienlaikus tiesa vērš pieteicēja uzmanību uz to, ka ņemot vērā Invaliditātes likumā ietverto invaliditātes termina
skaidrojumu, invaliditāte tiek noteikta personai, kurai tiek konstatēts ilgstošs vai nepārejošs attiecīga smaguma
funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un
iekļaušanos sabiedrībā.
Savukārt, ja dabnespēja ir pārejoša, proti, nav konstatēti stabili, ilgstoši un nepārejoši veselības traucējumi un
noteikta invaliditāte, komisija personai izsniedz atzinumu par darbnespējas pagarināšanu ilgāk par 26 nedēļām, bet
ne ilgāk par 52 nedēļām.
Tādējādi konstatējot, ka attiecīgā saslimšana ir tāda, kuras dēļ ir nosakāma invaliditāte, proti, saslimšana nav
izārstējama 52 nedēļu laikā un veselības traucējumi rada ilgstošu vai nepārejošu funkcionēšanas ierobežojumu,
komisijai nav pamats sniegt pozitīvu atzinumu par darbnespējas lapas pagarināšanu, jo darbnespējas lapu ir pamats
izsniegt un pagarināt tikai sakarā ar pārejošu darbnespēju. Respektīvi, par vienu un to pašu veselības traucējumu
izraisītu funkcionēšanas ierobežojumu nevar vienlaikus noteikt gan invaliditāti, gan pagarināt darbnespēju ilgāk par
26 nedēļām.
Pārsūdzētais lēmums ir administratīvā akta galīgais noformējums vienotā administratīvā procesā un konkrētās
tiesiskās sekas iestājas, neatkarīgi no tā, kura iestāde (zemākā vai augstākā) lēmumu ir pieņēmusi.
Savukārt finansiālās sekas vai finansiāla rakstura izdevība saņemt slimības pabalstu vai invaliditātes pensiju nevar
būt vērtēšanas priekšmets un iemesls komisijai pieņemt lēmumu, kas neatbilst Invaliditātes likuma 8.panta trešajai
daļai. Vērtējot pieteicēja veselības stāvokli, ar pārsūdzēto lēmumu kā galīgo lēmumu minētā administratīvā procesa
ietvaros komisija ir labojusi sākotnējā lēmumā pieļautās kļūdas, pēc būtības atgriežot tiesisko situāciju tādu, kādai
tai vajadzēja būt jau sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdī. Attiecīgi pieteicēja finansiālajām sekām, nesaņemot
slimības pabalstu, bet tā vietā par attiecīgo periodu saņemot invaliditātes pensiju, būtu jau jāiestājas sākotnējā
lēmuma pieņemšanas brīdī.
[14] Apkopojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka lietā nepastāv priekšnosacījumi pieteicējam labvēlīgāka komisijas
administratīvā akta izdošanai, tādējādi pieteicēja pieteikums ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251.pantu un 289.–290.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
noraidīt /Persona A/ pieteikumu par Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas labvēlīgāka
administratīvā akta izdošanu, ar kuru /Persona A/ tiktu noteikta otrā invaliditātes grupa.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot
apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese A. Tauriņa