Court convicts defendant of theft and orders community service while awarding victim compensation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of theft and sentenced him to 100 hours of community service. Although the defendant admitted guilt and requested no evidence examination, the court proceeded to verify his identity and confirmed the crime's legal qualification. The court rejected the request for confiscation of stolen goods due to lack of specific identification but fully awarded the victim's claim for 48 euros in compensation.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 175. panta 3. daļa; Kriminālprocesa likuma 499., 527. panta 3. daļa; Kriminālprocesa likuma 350., 351., 352., 353. panti; Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 520., 528., 529. panti; Krimināllikuma 35., 40., 42. panti; Civillikuma 1779. pants: When a defendant admits guilt and the court finds no reasonable doubt, evidence examination may be waived, but compensation claims must be substantiated and awarded according to civil law principles.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11261013916
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2016.gada 3.augustā
Liepājas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese A.Daidere
piedaloties prokuroram J.Kalvišķim
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas.
Ap r a k s t o š ā d a ļa
/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas saistīta ar iekļūšanu telpā, un konkrēti:
2016.gada 8.janvārī ap plkst.15.00 /pers. A/ zādzības nolūkā iekļuva Grobiņas novada Grobiņas pagasts “/Nosaukums A/” SIA “/Nosaukums B/”
ģērbtuvē, kura neatradās viņa lietošanā, un tur no drēbju skapīša slepeni nozaga /pers. B/ piederošās mantas – mobilo telefonu “Just 5” 188 euro vērtībā,
divas SIM kartes 18 euro vērtībā, atmiņas karti 30 euro vērtībā un telefona maciņu 10 euro vērtībā, tādejādi zādzības rezultātā nodarot /pers. B/
mantisku kaitējumu par 246 euro.
Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.
Cietušais/pers. B/ pirmstiesas procesā pieteicis kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu 48 euro.
Mo t īvu d a ļa
Apsūdzētais /pers. A/ gan pirmstiesas izmeklēšanā, gan tiesas izmeklēšanā savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma
175.panta trešās daļas atzina pilnībā pie apsūdzībā norādītajiem apstākļiem, izdarīto nožēloja, cietušā /pers. B/ pieteikto mantiskā kaitējuma
kompensāciju 48 euro apmērā atzina pilnībā.
Apsūdzētais /pers. A/ lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, apstiprināja, ka viņam ir zināma šāda procesa kārtība un sekas. Arī
prokurors pievienojās apsūdzētā viedoklim un lūdza pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt.
Ņemot vērā to, ka /pers. A/ tiesas sēdē savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā atzinis pilnībā, apsūdzētais ir piekritis tam, ka nav nepieciešams
veikt pierādījumu pārbaudi un tiesai, lietas materiālu pārbaudes rezultātā nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu un noziedzīgo nodarījumu juridisko
kvalifikāciju, kā arī ievērojot prokurora viedokli, tiesa, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neizdarīt, pārbaudot tikai apsūdzētā personas raksturojošos datus.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina visā viņam izvirzītajā apsūdzībā ir pierādīta pilnībā, apsūdzētā /pers. A/ darbības pēc Krimināllikuma 175.panta trešās
daļas ir kvalificētas pareizi un viņš sodāms. Tiesa atzīst, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai, konkrētajā gadījumā pierādījumu
analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.
Nosakot apsūdzētajam soda veidu un mēru, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām ņem vērā soda mērķi, izdarītā noziedzīgā
nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga
soda noteikšanā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētais /pers. A/ izdarījis smagu noziegumu.
Apsūdzētais uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi atzīstams par juridiski nesodītu, sodāmība dzēsta, precējies, apgādībā divi mazgadīgi bērni,
ar pamatskolas izglītību, strādā SIA “/Nosaukums B/” (lietas 45.lapa).
Par sevi tiesai norādīja, ka izdarīto ir kritiski izvērtējis un nožēlo savu rīcību un pēc tiesas apņemas atlīdzināt cietušajam nodarītos materiālos
zaudējumus.
Par /pers. A/atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst to, ka apsūdzētais vaļsirdīgi atzinies un izdarīto
nožēlo. Apsūdzētā atbildību pastiprinoši apstākļi tiesā netika konstatēti.
Nosakot /pers. A/ sodu, tiesa ņem vērā arī apstākli, ka apsūdzētais ir izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību
ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko
attiecību taisnīgu noregulējumu.
Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai
piespiedu darbu, vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Izvērtējot apsūdzētā personību un izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu- smags noziegums, kaitējuma kompensācijas nelielo apmēru, ņemot vērā
apsūdzētā kritisko attieksmi pret izdarīto, tiesa uzskata, ka Krimināllikuma 35.pantā noteiktā soda mērķa sasniegšanai, tas ir, lai vainīgā persona tiktu
sodīta par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un, lai tiktu panākts, ka notiesātā un citas personas pildītu likumu un atturētos no noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanas, apsūdzētajam /pers. A/ nav nosakāms likumā paredzētais bargākais sods, kas saistīts ar brīvības atņemšanu. Tiesa atzīst, ka Krimināllikuma
35.pantā izvirzītā soda mērķa sasniegšana sekmīgi iespējama piespriežot apsūdzētajam soda veidu- piespiedu darbs. Ar šādu soda veidu būs ievērotas
sabiedriskās drošības intereses, šāds sods būs pietiekoši audzinošs apsūdzētajam un taisnīgs un tas ir reāli izjūtams sods. Apsūdzētais tiks iesaistīts
sabiedrībai nepieciešamajos darbos savas dzīvesvietas apvidū un, izciešot sodu, apsūdzētajam būs iespējas pārdomāt savas darbības un turpmāk
atturēties no likumpārkāpumu izdarīšanas. Apstākļus, kas saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta nosacījumiem ierobežotu piespiedu darba piemērošanu
apsūdzētajam, tiesa nekonstatē.
Izlemjot jautājumu par nosakāmā soda mēru, tiesa ņem vērā apsūdzētā personību raksturojošos datus, attieksmi pret izdarīto, apsūdzētā vienu
atbildību mīkstinošo apstākli un atzīst, ka sodu iespējams noteikt zem Krimināllikuma 40.pantā noteiktās piespiedu darba vidējās robežas.
Izvērtējusi lietas apstākļus kopumā, tiesa neatzīst par lietderīgu un soda mērķim atbilstošu Krimināllikuma 175.panta trešās daļas soda sankcijā
alternatīvā formā paredzētā papildsoda- mantas konfiskācija piemērošanu. Turklāt, lai piemērotu mantas konfiskāciju, ir jānorāda konkrēta konfiscējamā
manta, kas izriet no Krimināllikuma 42.panta trešās daļas noteikumiem. Izskatāmajā kriminālprocesā ziņu par apsūdzētā mantu nav, un arī iztiesāšanā
tādas netika iesniegtas vai iegūtas.
Pirmstiesas procesā /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis uzturēšanās noteiktā vietā (lietas 36.-37.lapa), kas atstājams spēkā līdz spriedums
stāsies likumīgā spēkā.
Cietušais/pers. B/ pieteicis mantiskā kaitējuma kompensācijas pieteikumu par 48 euro (lietas 30.lapa). Izlemjot jautājumu par kaitējuma
kompensācijas pieteikumiem, tiesa vadās no Kriminālprocesa likuma 350., 351., 352., 353.panta un secina, ka cietušā kaitējuma kompensācijas
pieteikums ir pamatots, pierādīts un apmierināms pilnā apjomā, jo zaudējumi cietušajam nodarīti apsūdzētā /pers. A/ prettiesisko darbību- zādzības ar
iekļūšanu rezultātā, apsūdzētais kaitējumu kompensācijas pieteikumu un kompensācijas apmērus ir atzinis un nav tos atlīdzinājis. Saskaņā ar Civillikuma
1779.pantu, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Tādējādi zaudējumi par labu cietušajam /pers.
B/ 48 euro apmērā piedzenami no /pers. A/.
Par rīcību ar lietiskiem pierādījumiem - mobilo telefonu “Just 5” un mobilā telefona maciņu, procesa virzītājs jau ir izlēmis pirmstiesas procesā,
atdodot tos cietušajam /pers. B/ (lietas 51.lapa).
Re zo lut īvā d a ļa
Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 520., 527.panta trešo daļu, 528., 529.pantu, tiesa
no s p r ie d a :
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 100
(viens simts) stundām.
/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli- uzturēšanās noteiktā vietā atstāt spēkā līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Piedzīt no /pers. A/ par labu cietušajam /pers. B/ materiālā kaitējuma kompensāciju 48 euro (četrdesmit astoņi euro) apmērā.
Tiesas spriedumu daļā par piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem 10 (desmit) dienu laikā no pilna
sprieduma pieejamības dienas var pārsūdzēt vai noprotestēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.
Tiesnese (personiskais paraksts) Aiva Daidere