Court allows gas company to collect unpaid gas fees and interest from non-tenant owner under utility regulations.

Lieta Nr.C30433217

Arhīva Nr.C-2038-17

S P RIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Krāslavā 2017.gada 28.augustā

Daugavpils tiesa

tiesnese I.Galeja

izskatīja rakstveida procesā civillietu akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” maza apmēra prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “FORDAX”

par naudas piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

Akciju sabiedrība “Latvijas Gāze” 2017.gada 28.februārī iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret

atbildētāju sabiedrību ar ierobežotu atbildību “FORDAX” par naudas piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka gazificētajā objektā – dzīvoklī

Nr./adrese/, izlietota dabasgāze, nenoslēdzot par to līgumu ar prasītāju un neveicot samaksu.

Saskaņā ar Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem dzīvokļa īpašniece kopš 2004.gada 21.septembra ir atbildētāja. Prasītājai nav

zināms faktiskais dabasgāzes lietotājs dzīvoklī, savukārt atbildētāja 2016.gada 27.aprīļa vēstulē apliecina, ka dzīvoklis parādsaistību izveidošanās laikā

nav bijis nodots lietošanā trešajām personām (izīrēts, iznomāts).

Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 72., 84., 90.1.punkts paredz

lietotāju pienākumu norēķināties par mājsaimniecībā izlietoto dabasgāzi. Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr.999 “Kārtība, kādā

dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” 25.punkts

paredz atbildētājas pienākumu segt izdevumus par pakalpojumiem, tai skaitā dabasgāzes piegādi, kas attiecas uz neizīrētām un neiznomātām dzīvojamās

mājas telpām un telpu grupām.

2012.gada 21.novembrī parādsaistību dēļ dzīvoklī tika pārtraukta dabasgāzes padeve, fiksēts dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījums 070 m3.

Atbildētājas nesamaksātais parāds ir 302,59 euro, ko veido neveiktie maksājumi par patērēto dabasgāzi no 2009.gada 1.augusta līdz 2012.gada

21.novembrim 200,51 euro; nokavējuma procenti par samaksas kavējumu periodā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 21.novembrim 102,08 euro

(0,15 % dienā no kavētā maksājuma saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas

noteikumi” 65.punktu).

Pirms prasības celšanas tiesā prasītāja vairākkārt aicināja atbildētāju veikt saistību izpildi, pēdējā pretenzija nosūtīta 2016.gada 5.maijā uz

atbildētājas juridisko adresi. Līdz prasības celšanai saistības nav izpildītas. Pēdējais maksājums saņemts 2010.gada 8.oktobrī.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 34., 53., 65., 72.,

76., 84.punktu, 90.1.apakšpunktu, Civillikuma 863., 864., 1402., 1651.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1756., 2021., 2107., 2109., 1828.pantu, lūdz

tiesu piedzīt no atbildētājas prasītājas labā 302,59 euro, valsts nodevu 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā

378,43 euro. Lūdz atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus no tiesas piespriestās, bet nepiedzītās parāda summas par

periodu no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei - astoņu procentpunktu apmērā virs procentu pamatlikmes, ko Eiropas Centrālā banka

piemērojusi savās pirms attiecīgā pusgada pirmās kalendāra dienas veiktajās pēdējās galvenajās refinansēšanas operācijas, un kāda ir spēkā sprieduma

pieņemšanas brīdī.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta noteikumiem ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas 2017.gada 17.maija lēmumu civillieta akciju

sabiedrības “Latvijas Gāze” maza apmēra prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “FORDAX” par naudas piedziņu nodota izskatīšanai

Daugavpils tiesai.

Prasītāja prasības pieteikumā norādīja, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26pantu, lietu izskata rakstveida

procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,

un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

2017.gada 30.maijā tiesnese noteica civillietas izskatīšanu rakstveida procesā 2017.gada 28.augustā. Prasītājai un atbildētājai ir paziņots datums,

kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei.

Prasītājas pārstāve nav pieteikusi noraidījumu tiesnesei.

Atbildētāja SIA “FORDEX” 2017.gada 11.aprīlī iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā rakstveida paskaidrojumu, kurā norāda, ka

prasību neatzīst. Atbildētājai no 2004.gada 21.septembra līdz 2015.gada 29.novembrim bija īpašumā dzīvoklis Nr./adrese/. Atbildētāja par dzīvokļa

īpašumu Nr./adrese/ nav noslēgusi īres, nomas vai patapinājuma līgumus laika periodā no 2009.gada 1.augusta līdz 2012.gada 21.novembrim. Prasītāja

norāda, ka parāds par patērēto dabasgāzi ir izveidojies laika periodā no 2009.gada 1.augusta līdz 2012.gada 21.novembrim, kad objektā tika pārtraukta

dabasgāzes padeve. Starp SIA “FORDAX” un AS “Latvijas Gāze” nav noslēgts līgums par dabasgāzes piegādi. No 1975.gada 7.janvāra dzīvoklī

Nr./adrese/ savu dzīvesvietu bija reģistrējis /pers. A/ (atbilstoši tajā laikā spēkā esošajai pieraksta kārtībai). Viņš bija vienīgais dzīvokļa lietotājs un

attiecīgi arī dabasgāzes lietotājs šajā dzīvoklī. Tādējādi līgumiskām attiecībām bija jābūt nodibinātām starp AS “Latvijas Gāze” un /pers. A/. No

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Rīgas 4.nodaļas izziņas redzams, ka dzīvoklī Nr./adrese/ laika periodā no 2009.gada 1.augusta līdz 2012.gada

21.novembrim savu dzīvesvietu reģistrējusi viena persona - /pers. A/, kurš miris /miršanas datums/. Atbildētāja uzskata, ka prasība ir noraidāma, jo

atbildētāja nav bijusi dzīvokļa Nr./adrese/, un ar to saistīto komunālo pakalpojumu lietotāja.

Atbildētājas pārstāve nav lūgusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē un nav pieteikusi noraidījumu tiesnesei.

2017.gada 27.aprīlī prasītāja akciju sabiedrība “Latvijas Gāze” iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā atsauksmi par

paskaidrojumu. Atsauksmē norāda, ka prasītāja pilnīgi nepiekrīt atbildētājas paskaidrojumam. Prasītāja uzsver, ka vairākkārt sazinājās ar atbildētāju,

informējot par parādsaistībām, kā arī lūdzot sniegt konkrētas ziņas par faktisko dzīvokļa lietotāju. Tomēr, neskatoties uz prasītājas aicinājumiem,

informācija par dzīvokļa faktisko lietotāju netika saņemta. Paskaidrojumos atbildētāja sniedza informāciju par to, ka dzīvoklis parāda izveidošanās

periodā nav ticis nodots lietošanā trešajām personām, bet faktiskais dzīvokļa lietotājs varētu būt persona, kura /miršanas datums/mirusi. Vienlaikus

atbildētājas apgalvojums par faktisko dzīvokļa lietotāju, ievērojot likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrajā daļā noteikto, neapstiprinās ar lietā

esošajiem pierādījumiem.

Atbildētājas kā dzīvokļa īpašnieces pienākumi un atbildība izriet no normatīvajiem aktiem (uz likuma pamata) arī gadījumā, ja atbildētāja nav

noslēgusi dabasgāzes piegādes līgumu.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta ceturto daļu dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu. Arī Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktā ir paredzēta tieša īpašnieka atbildība norēķināties par dabasgāzi, kas izlietota tam piederošajā

gazificētajā objektā, proti, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Attiecībā uz dzīvokļa īpašumu, ciktāl to neregulē minētais likums, piemērojamas Civillikuma normas.

Arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta b) apakšpunkts definē obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, nosakot,

ka dabasgāzes piegāde ir dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamais pakalpojums, bet minētā likuma 17.3pants paredz dzīvojamās mājas īpašnieka,

dzīvokļa īpašnieka pienākumu norēķināties par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem ar attiecīgā pakalpojuma sniedzēju,

veicot tiešos maksājumus pakalpojumu sniedzējam.

Ministru kabineta 1998.gada 20.janvāra noteikumu Nr.23 “Gāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 1.11.apakšpunkts, 70., 104., 108., 112.,

113., 114., 124.1., 128., 129.punkts, Ministru kabineta 2008.gada 12.februāra noteikumu Nr.99 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 33.,

68., 72., 79., 80., 85.1., 89.5. un 90.punkts un Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 34., 72., 76., 84., 36.5., 90.1.,

94.5.apakšpunkts paredz atbildētājas pienākumu un kārtību maksājumu veikšanai. Atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu

Nr.1048 76.punktam, ja mājsaimniecības lietotājs ir gazificētā objekta īrnieks, par šo noteikumu 36.punktā minēto prasību ievērošanu ir atbildīgs gan

lietotājs, gan objekta īpašnieks. Savukārt viens no Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 36.punktā noteiktajiem pienākumiem,

par kura izpildi ir atbildīgs arī gazificētā objekta īpašnieks, ir norēķinu veikšana par patērēto dabasgāzi (36.5.apakšpunkts). Minētās tiesību normas

saturs, tulkojot to teleoloģiski, paredz gazificēto objektu īpašnieku pienākumu atbildēt ne tikai par īrnieku, bet arī par jebkuru citu personu saistībām,

kuras lieto gazificēto objektu ar tā īpašnieka piekrišanu.

Arī Enerģētikas likuma 18.pants paredz, ka gāzes apgādes iekārtas, kuras atrodas ēku un būvju iekšienē un kuras izmanto vienīgi šo ēku un būvju

apgādei ar gāzi ir galveno lietu - ēku un būvju - blakus lietas, un visi ar tām saistītie izdevumi ir jāsedz un nastas ir jānes galvenās lietas īpašniekam vai

valdītājam.

Atbildētāja, zinot par situāciju dzīvoklī, nav informējusi prasītāju par lietotāju, nav lūgusi pārtraukt dabasgāzes piegādi dzīvoklim. Izvērtējot

dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta rādījumu, kas prasītājai paziņots 2010.gada 31.augustā, 2012.gada 21.novembrī prasītājas fiksēto rādījumu,

kā arī faktu, ka dzīvoklī dabasgāze tiek nodrošināta gāzes plīts vajadzībām, jāsecina, ka dabasgāze lietota arī pēc atbildētājas norādītās personas nāves

(/miršanas datums/). Fakts, ka atbildētāja, pretēji normatīvajos aktos noteiktajam, nav veikusi atbilstošu kontroli par savā īpašumā esošo dzīvokli,

nekādā veidā neatbrīvo atbildētāju no normatīvajos aktos īpašniekam noteiktās atbildības.

Mo t īvu d a ļa

Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma.

No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/redzams, ka

nekustamais īpašums /adrese / (tostarp, dzīvoklis Nr.11) pieder SIA “FORDAX”, pamatojoties uz 2004.gada 21.septembra pirkuma līgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 2107.pantu ar piegādes līgumu piegādātājs apņemas piegādāt pasūtītājam noteiktu lietu par zināmu cenu.

Civillikuma 2109.pants noteic, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma

noteikumiem. Savukārt Civillikuma 2033.pants paredz pircēja pienākumu samaksāt pirkuma maksu.

Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” (spēkā no 2008.gada

30.decembra līdz 2016.gada 10.februārim) 46.punkts noteica, ka par saņemto dabasgāzi lietotājs norēķinās saskaņā ar līgumu un sistēmas operatora

apstiprināto norēķinu kārtību. Norēķinu kārtībā paredz, kā lietotājs nolasa norēķinu uzskaites mēraparāta un dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījumus un

paziņo tos sistēmas operatoram. Norēķinu kārtību, kā arī grozījumus tajā sistēmas operators ne vēlāk kā 30 dienas pirms tās spēkā stāšanās publicē

laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un savā mājaslapā internetā.

Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 (spēkā līdz 2016.gada 10.februārim) 84.punkts noteica, ka mājsaimniecības

lietotājs norēķinās ar sistēmas operatoru par kārtējo norēķinu periodu līdz nākamā norēķinu perioda divdesmitajam datumam, savukārt noteikumu

90.1.paredz, ka mājsaimniecības lietotājam ir pienākums atbilstoši sistēmas operatora apstiprinātajai norēķinu kārtībai maksājumus par dabasgāzi veikt

20 dienu laikā pēc norēķinu perioda beigām. Norē​ķinu periods ir kalendāra mēnesis.

Saskaņā ar AS “Latvijas Gāze” apstiprināto Norēķinu kārtības par dabasgāzi mājsaimniecības lietotājiem 3.punktu maksājums par dabasgāzi

mājsaimniecības lietotājam jāveic 20 dienu laikā pēc norēķinu perioda beigām.

Lietā nav strīda, ka starp pusēm nav noslēgts līgums par gāzes piegādi.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Tiesību doktrīnā

norādīts: „Likumā var būt nosacīts, ka noteiktos apstākļos, pie noteiktiem faktiem personai rodas konkrēti pienākumi pret citu personu”(Civillikuma

komentāri. Saistību tiesības. Prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga, Mans Īpašums, 17.lpp.). Tādējādi līgums nav vienīgais saistību

rašanās pamats.

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiskā attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Līdz 2010.gada 31.decembrim tiesiskās attiecības sakarā ar dzīvokļu īpašumiem regulēja likums “Par dzīvokļa īpašumu”, bet no 2011.gada

1.janvāra – Dzīvokļa īpašuma likums. Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašnieks (..)

norēķinās par pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Tādējādi dzīvokļa īpašnieka pienākums maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem ir noteikts ar likumu. Savukārt šāds saistību rašanās pamats

paredzēts Civillikuma 1402.pantā.

Prasītāja norāda, ka atbildētājas īpašumā esošajam dzīvoklim piegādāja dabasgāzi no 2009.gada 1.augusta līdz 2012.gada 21.novembrim. No

2010.gada 31.augusta dabasgāzes skaitītāja rādījumu nolasīšanas kartītes redzams, ka 2010.gada 31.augustā tika nolasīts skaitītāja rādījums 813,

iepriekšējais skaitītāja stāvoklis 2009.gada 31.jūlijā bija 441.

N o 2012.gada 21.novembra akta par dabasgāzes patēriņa skaitītāja atvienošanu redzams, ka 2012.gada 21.novembrī AS “Latvijas Gāze”

darbinieki veica gāzes skaitītāja atslēgšanu sakarā ar parādiem dzīvoklim Nr./adrese/, skaitītāja rādījums 070.

No AS “Latvijas Gāze” sagatavotā parāda aprēķina redzams, ka atbildētājai laika periodā no 2009.gada 31.jūlija līdz 2012.gada 21.novembrim

aprēķināta maksa par dabasgāzi 200,51 euro apmērā.

Tiesai nav pamata apšaubīt AS “Latvijas Gāze” prasībā norādītos apstākļus par atbildētājas neizpildīto parādsaistību apmēru, ko veido faktiski

izlietotais un nesamaksātais dabasgāzes daudzums, kas norādīts aprēķinā. Prasītāja piegādāja atbildētājas dzīvoklim dabasgāzi, bet atbildētāja par to

nesamaksāja.

Tiesa atzīst par pamatotu prasītājas norādi, ka atbildētājai bija tiesības paziņot prasītājai, ja dzīvokļa īpašumā dzīvoja un dabasgāzi izmantoja cita

persona, kā arī varēja noslēgt līgumu ar personu, kura izīrēja dzīvokli, attiecīgi līgumā paredzot, kādā veidā notiek samaksa par dzīvoklim

nodrošinātajiem pakalpojumiem, tostarp dabasgāzi.

Atbildētāja savā paskaidrojumā nav norādījusi tādus apstākļus, kas varētu būt pamats prasības noraidīšanai. Fakts, ka atbildētāja par savu

dzīvokļa īpašumu nebija noslēgusi īres, nomas vai patapinājuma līgumu, nav pamats prasības noraidīšanai, jo īpašniekam pašam ir tiesības izlemt, kā

rīkoties ar savu dzīvokļa īpašumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 65.punktā noteikts, ka par katru

veicamā maksājuma kavējuma dienu lietotājs maksā sistēmas operatoram nokavējuma procentus – 0,15% dienā no nesamaksātās summas. Arī

Norēķinu kārtības par dabasgāzi mājsaimniecības lietotājiem 5.punktā noteikts, ka par katru nokavēto maksājuma dienu mājsaimniecības lietotājs maksā

sistēmas operatoram nokavējuma procentus par kavētiem norēķiniem 0,15 % apmērā no nokavētā maksājuma kopsummas.

No nokavējuma procentu aprēķina redzams, ka nokavējuma procenti 102,08 euro aprēķināti par laika periodu līdz 2012.gada 21.novembrim par

maksas par dabasgāzi kavējumu.

Tiesa uzskata, ka prasītājai ir tiesības lūgt piedzīt no atbildētājas nokavējuma procentus par maksājumu neveikšanu noteiktajos termiņos. Tiesa

uzskata, ka nokavējumu procentu apmērs ir samērīgs attiecībā pret parāda summu un ilgstošu maksājumu neveikšanu.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja parādu ir samaksājusi, atbildētāja nav apstrīdējusi parāda aprēķinu, līdz ar to tiesa atzīst, ka no

atbildētājas prasītājas labā jāpiedzen parāds 200,51 euro un nokavējuma procenti 102,08 euro, kopā 302,59 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības saņemt likumiskos

astoņus procentus gadā no pamatparāda summas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, jo procentu pamatlikme ir mainīga likme (Civillikuma 1765.panta

trešā daļa).

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājai ir jāpiedzen samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva

71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 75,84 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Tiesa atzīst, ka atbildētājai nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 250.25pantu tiesa

n o s p r i e d a

Prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “FORDAX”, reģistrācijas Nr.40003453291, par labu akciju sabiedrībai “Latvijas Gāze”,

reģistrācijas Nr.40003000642, parādu 200,51 euro (divi simti euro, 51 cents), nokavējuma procentus par laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada

21.novembrim 102,08 euro (viens simts divi euro, 08 centi) un tiesas izdevumus 75,84 euro (septiņdesmit pieci euro, 84 centi), kopā 378,43 euro (trīs

simti septiņdesmit astoņi euro, 43 centi), ieskaitot kontā LV32PARX0000004461029, AS “Citadele banka”.

Noteikt akciju sabiedrībai “Latvijas Gāze” tiesības saņemt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “FORDAX” astoņus procentus gadā no

pamatsummas parāda 200,51 euro (divi simti euro, 51 cents) no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “FORDAX” termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2017.gada 28.augusta Latgales apgabaltiesai,

apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese I.Galeja