Court partially allowed claim for car storage damages and court costs in lease dispute under Latvian Civil Procedure Law.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's appeal against the first-instance judgment regarding damages for a leased vehicle stranded in the UK. While the court found the defendant liable for 1,000 euros in storage costs and awarded proportional court fees, it rejected the claim for the remaining 6,359.71 euros due to insufficient evidence. The decision applied Civil Procedure Law provisions to balance the parties' arguments on liability and cost allocation.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 432.-434. panti; Civila likuma 1763. un 1765. panti: Tiesa daļēji apmierina prasību par zaudējumu piedziņu, ja pierādījumi par konkrēto summu ir nepilnīgi, un piespriež tiesas izdevumus proporcionāli apmierinātajam prasījumam.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. CA-0175-19/11
ECLI:LV:ZAT:2019:0618.C33533417.10.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2019.gada 18.jūnijā
Zemgales apgabaltiesa
tiesas sēdes priekšsēdētājs Aigars Sniedzītis
tiesnese Marianna Terjuhana
tiesnesis Juris Siliņš
ar sekretāri Gunu Agrumu
piedalotiesnbsp; prasītāja pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/
atbildētāja pilnvarotajai pārstāvei /pers. C/
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. D/ (pēc uzvārda maiņas /Uzvārds/) prasībā pret /pers. E/ par zaudējumu piedziņu sakarā ar /pers. E/
apelācijas sūdzību par Zemgales rajona tiesas Jelgavā 2018.gada 19.septembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] /pers. D/ cēlis tiesā prasību pret /pers. E/, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam zaudējumusnbsp; 7359,71 euro un tiesāšanās
izdevumus, nosakot prasītāja tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no piedzītās zaudējuma summas līdz sprieduma izpildei.
[1.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2015.gada 6.oktobrī starp pusēm noslēgts Nomas līgums Nr.7 (turpmāk – Līgums), saskaņā ar kuru
prasītājs kā iznomātājs nodeva, bet atbildētājs kā nomnieks pieņēma lietošanā no 2015.gada 6.oktobra līdz 2015.gada 13.oktobrim automašīnu /TL
marka/ 115, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – transportlīdzeklis), ko apstiprina transportlīdzekļa pieņemšanas – nodošanas akts.
Puses telefoniski vienojās par Līguma termiņa pagarināšanu līdz 2015.gada 24.oktobrim.
Atbildētājs paskaidroja, ka transportlīdzeklis nepieciešams braukšanai pa Eiropu, kur vēlāk pārvadātā prece tiks iekrauta kuģī ceļam uz
Lielbritāniju, no kurienes prece tiks nogādāta tālākai realizācijai.
[1.3] 2015.gada 23.oktobrī atbildētājas brauca ar transportlīdzekli pa ceļu A20 no Doveras uz Folkestoni, Apvienotajā Karalistē un nokļuva ceļu
satiksmes negadījumā, kā rezultātā ar transportlīdzekli nebija iespējams braukt un tas tika nogādāts stāvlaukumā.
Atbildētājs sākotnēji solīja, ka nogādās transportlīdzekli Latvijā, apgalvojot, ka par stāvlaukumu nav jāmaksā, tāpēc nav pamata steigai, tādējādi
maldinot prasītāju. Sarunā atbildētājs arī izteica prasītājam varbūtību, ka iegādāsies sasisto transportlīdzekli.
2016.gada 4.janvārī prasītājs uzzināja transportlīdzekļa konkrētu atrašanās vietu stāvlaukumā Noromnijā, Kentā, Apvienotajā Karalistē (turpmāk –
stāvlaukums) un sazinājās ar stāvlaukuma pārstāvjiem, kuri informēja prasītāju, ka transportlīdzeklis stāvlaukumā nogādāts pēc atbildētāja pieprasījuma
un viņš bija informēts par transportlīdzekļa glabāšanas maksu, ja tas netiek aizvest nākamajā dienā.
[1.4] Prasītāja noslēgtie apdrošināšanas līgumi nesedza negadījumu un ar to saistītos izdevumus, kas notikuši Apvienotajā Karalistē, līdz ar to
prasītājs bija spiests samaksāt par transportlīdzekļa stāvēšanu stāvlaukumā GBP 2200 jeb 3054.71 euro, kā arī par transportlīdzekļa nogādi Latvijā
605 euro.
Atbilstoši Līguma 7.16. un 7.17.punktam, atbildētājs ir atbildīgs par visiem izdevumiem un zaudējumiem sakarā ar transportlīdzekli, kas Līguma
darbības laikā radušies nomnieka darbības vai bezdarbības rezultātā.
[1.5] Tā kā atbildētājs atteicās atlīdzināt prasītājam aprēķinātos transportlīdzekļa remonta izdevumusnbsp; 4203.67 euro apmērā, prasītājs
pārdeva transportlīdzekli par 1300 euro. Līdz ar to, atbildētājam, ievērojot Līguma 2.1.punktā pielīgto transportlīdzekļa cenu 5000 euro, ir pienākums
atlīdzināt prasītājam zaudējumus 3700 euro.
Norāda, ka atbildētājam bija zināms, ka transportlīdzeklis tiks izmantots Apvienotajā Karalistē, tāpēc viņam bija pienākums par to paziņot
prasītājam, kā arī pašam noskaidrot apdrošināšanas līguma nosacījumus un izvērtēt esošās KASKO apdrošināšanas pietiekamību.
[1.6] Uzskata, ka atbildētājs rīkojies pretēji Līguma 4.2.punktam, jo atbildētājam bija zināma transportlīdzekļa atrašanās vieta, par ko netika
savlaicīgi paziņots prasītājam, kā arī bija zināms, cik jāmaksā par stāvlaukumu, taču nerīkojās, lai maksa par stāvlaukumu nepieaugtu.
[2] Atbildētājs iesniedzis tiesā rakstveida paskaidrojumus, kuros norāda, ka prasību neatzīst pilnībā.
Paskaidro, ka iesniegtajā Nomas līgumā Nr.7 ir papildināts nomas periods līdz 2015.gada 24.oktobrim, kas netika saskaņots ar atbildētāju. Arī
līguma formas oriģināls atšķiras no kopijas.
Norāda, ka Nomas līguma 7.1.1.apakšpunktā norādīta lietošanas teritorija – Eiropas Savienība, no kā izriet, ka pieļaujama transportlīdzekļa
izmantošana Apvienotajā Karalistē. Prasītājs mutiski bija informēts par transportlīdzekļa izmantošanu Apvienotajā Karalistē.
[2.1] Ceļā A 20 no Apvienotās Karalistes ostas Doveras uz pilsētu Peterborough atbildētājs nokļuva ceļa satiksmes negadījumā, kur notika
transportlīdzekļa sadursme ar/TL marka/ markas kravas furgonu, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ no Čehijas, par ko Apvienotās Karalistes
ceļu policija sastādīja ceļa negadījuma protokolu.
[2.2] Tā kā transportlīdzeklis vairs nebija izmantojams, ceļa policija izsauca evakuatoru, kas bojāto transportlīdzekli 2018.gada 23.oktobrī
plks.23.39 nogādāja pagaidu stāvvietā ar visu kravu, jo nebija iespējams nodrošināt kravas izkraušanu. Atbildētājam tika izsniegta lapiņa, uz kuras tika
uzrakstīta stāvvietas atrašanās adrese.
[2.3] Atbildētājs nekavējoties pēc transportlīdzekļa nodošanas stāvvietā zvanīja prasītājam un informēja par ceļu satiksmes negadījumu, lai prasītājs
varētu informēt Kasko apdrošināšanas kompāniju, kura noorganizētu transportlīdzekļa paņemšanu no stāvlaukuma.
Norāda, ka atbildētājs izpildīja visus Līguma 4.2.punkta nosacījumus. Tālāk lietas bija jākārto pašam prasītājam, par cik KASKO apdrošināšanu
bija veicis pats prasītājs un tas nebija atbildētāja pienākumos un prasītājs nebija iepazīstinājis atbildētāju ar polises noteikumiem.
[2.4] 2015.gada 24.oktobrī, atbildētājs sazinājās ar stāvvietas pārstāvjiem, lai varētu paņemt savu pārvadājuma kravu, pamatojoties uz
pavaddokumentiem – Invoice PN007-2015 par summu GB 1865.62, Invoice LF0010 par summu GB 1700 un pieņemšanas-nodošanas aktu par
kravas saturu un vērtību 5400 euro, kad dežurants paskaidroja, ka paņemt transportlīdzekli drīkst tikai īpašnieks /pers. D/, jo Līguma termiņš bija
beidzies, kā arī neatļāva izņemt kravu, neskatoties uz to, ka bija ieradies kravas īpašnieks. Līdz ar to atbildētājs nevarēja solīt prasītājam transportlīdzekļa
nogādāšanu Latvijā, kā to apgalvo prasītājs.
Atbildētājs vairākkārtēji bija zvanījis prasītājam, lai kārto apdrošināšanu un transportlīdzekļa izņemšanu, lai varētu saņemt savu kravu, uz ko
prasītājs atbildēja, ka KASKO apdrošināšana ir atteikta, jo prasītāja veiktajā apdrošināšanā negadījumi Apvienotajā Karalistē netiek iekļauti un
apdrošināšana Apvienotajā Karalistē bija jāpiesaka atsevišķi.
[2.5] Tā kā prasītājs nebija veicis Līguma 6.punktā noteikto apdrošināšanas pienākumu, atbildētājs uzskata, ka nav jāatlīdzina līgumā noteiktā
transportlīdzekļa vērtība, jo no Līguma 7.punkta secināms, ka Līguma sastādīšanas brīdī transportlīdzekļa vērtība nebija augstāka par 3000 euro, jo šādā
apmērā ir noteikts līgumsods. Turklāt prasītājs ar savu bezdarbību pats sev radījis zaudējumus, kā arī radījis atbildētājam zaudējumus 9884.92 euro.
[3] Prasītājs iesniedzis tiesā atsauksmi uz atbildētāja paskaidrojumiem, kurā papildus prasības pieteikumā norādītajam, paskaidro, ka nav nozīmes
tam, ka prasītājs savā Līguma eksemplārā ir veicis atzīmes par Līguma pagarināšanu, bet atbildētāja eksemplārā to nav, jo puses mutiski vienojās par
līguma pagarināšanu un atbildētājs bija veicis samaksu par visu nomas termiņu.
[3.1] Noslēdzot līgumu, puses Līguma 2.1.punktā bija vienojušās par transportlīdzekļa vērtību 5000 euro un atbildētājs iebildumus par šādu
vērtību necēla.
Atbilstoši Līguma 2.6.punktam, atbildētājam līgumā noteiktajā termiņā bija pienākums nodot transportlīdzekli tādā pašā vizuālajā un tehniskajā
kārtībā, kādā tas tika saņemts.
[3.2] Uzskata, ka atbildētāja paskaidrojumi, ka viņš nav pielaists pie transportlīdzekļa Apvienotās Karalistes stāvlaukumā ir apšaubāmi, jo pēc
stāvlaukuma pakalpojumu samaksas viņš būtu tiesīgs saņemt transportlīdzekli un tajā esošo preci, jo īpaši tāpēc, ka tieši atbildētājs nodeva
transportlīdzekli stāvlaukumā.
Prasītāja ieskatā, atbildētāja paskaidrojumi apstiprina faktu, ka viņam bija atteikts saņemt transportlīdzeklī esošo preci, nevis pašu transportlīdzekli.
No sarakstes ar stāvlaukuma pārstāvi ir redzams, ka atteikums izsniegt preci ir saistīts ar to, ka atbildētājs atteicās uzrādīt jebkādus identifikācijas
apliecinošus dokumentus.
[3.3] Atbildētājs bija informēts jau 2015.gada 27.oktobrī, ka apdrošināšanas polises darbības teritorijā nav iekļauta Apvienotajā Karalistē un
viņam bija iespēja pašam samaksāt par stāvlaukumu, atgādāt transportlīdzekli līdz prasītājam, kā to paredzēja Līgums, taču atbildētājs ieradās
stāvlaukumā tikai 2015.gada 14.decembrī.
[3.4] Attiecībā par apdrošināšanu norāda, ka prasītājs bija veicis gan OCTA, gan Kasko apdrošināšanu. Puses nebija vienojušās, ka
transportlīdzeklis tiks izmantots Apvienotajā Karalistē. Arī gadījumā, ja būtu apdrošināšana, kas ietver Apvienoto Karalisti, atbildētājs nebūtu atbrīvots
no pienākuma segt zaudējumus.
[4] Ar Zemgales rajona tiesas Jelgavā 2018.gada 19.septembra spriedumu prasība apmierināta pilnīgi.
Tiesa nosprieda piedzīt no /pers. E/ par labu /pers. D/ zaudējumus 7359,71 euro un tiesas izdevumus 530.36 euro, kas jāieskaita /pers. D/ kontā
Nr./konta numurs/, AS “DNB Banka”, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas,
atzīstotnbsp; /pers. D/ tiesības saņemt likumiskos 6%gadā par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai.
Spriedums pamatots ar sekojošiem apstākļiem.
[4.1] Norādīja, ka saskaņā ar Civillikuma nosacījumiem, lai iestātos civiltiesiskā atbildība un būtu nosakāms pienākums atlīdzināt zaudējumus,
prasītājam ir jāpierāda atbildētāja visi priekšnoteikumi zaudējumu atlīdzībai.
[4.2] Nodibināja, ka starp pusēm nepastāv strīds, ka 2015.gada 6.oktobrī noslēgts Nomas līgums Nr.7 par transportlīdzekļa /TL marka/ 115,
reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ iznomāšanu un nodošanu atbildētājam izmantošanai Eiropas Savienībā. Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve
apstiprināja, ka puses bija vienojušās par nomas perioda pagarināšanu no 2015.gada 13.oktobrim līdz 2015.gada 24.oktobrim. Līdz ar to neapstiprinās
atbildētāja rakstveida paskaidrojumos norādītais iebildums, ka prasītāja Līguma eksemplārā veiktie labojumi ir viltojums.
[4.3] Līguma 2.6.punktā pielīgts, ka Līgumā noteiktajā laikā nomniekam ir pienākums nodot transportlīdzekli tādā pašā vizuālajā un tehniskajā
kārtībā, kādā tas tiek saņemts, pretējā gadījumā Nomniekam tiks piemērotas Līgumā noteiktās sankcijas.
Atbilstoši Līguma 2.1.punktam, līdzēji vienojušies, ka nomā nodotā transportlīdzekļa tirgus cena tiek noteikta 5000 euro apmērā.
[4.4] Konstatēja, ka nav strīda, ka 2015.gada 23.oktobrī atbildētājs, braucot ar transportlīdzekli pa ceļu A20 no Doveras uz Folkestoni,
Apvienotajā Karalistē, nokļuva ceļu satiksmes negadījumā, kā rezultātā notika transportlīdzekļa sadursme ar /TL marka/ markas kravas furgonu, valsts
reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ no Čehijas, par ko Apvienotās Karalistes ceļu policija sastādīja ceļa negadījuma protokolu. Transportlīdzeklis tika
bojāts un nogādāts stāvlaukumā Apvienotajā Karalistē.
[4.5] Pirmās instances tiesas ieskatā, atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka ievēroti visi Līguma 4.2.punktā noteiktie pienākumi, jo nav iesniegti
pierādījumi, ka ne vēlāk kā desmit stundu laikā atbildētājs iesniedzis prasītājam visus nepieciešamos dokumentus un aktus, kas attiecas uz šo negadījumu,
tajā skaitā, pierādījumus par transportlīdzekļa nogādāšanu stāvlaukumā.
[4.6] Spriedumā secināja, ka Atbildētājs apstrīd pienākumu atlīdzināt zaudējumus par transportlīdzekļa stāvēšanu stāvlaukumā GBP 2200 jeb
3054,71 euro, kā arī par transportlīdzekļa nogādi Latvijā 605 euro un pielīgtās transportlīdzekļa cenas atlīdzināšanunbsp; 3700 euro apmērā, jo
uzskata, ka prasītājs nebija veicis Līguma 6.punktā noteikto apdrošināšanas pienākumu.
[4.7] Konstatēja, ka no Kasko apdrošināšanas polises Nr.880097054 redzams, ka transportlīdzekļa apdrošināšanas darbības teritorija ir Eiropa
I. Savukārt no apdrošināšanas sabiedrības pārstāves atbildes secināms, ka Apvienotā Karaliste neietilpst Eiropa I daļas teritorijā.
Savukārt Līguma 2.5.punktā ietverts nosacījums, ka no brīža, kad nomnieks ir pieņēmis transportlīdzekli no iznomātāja un parakstījis
transportlīdzekļa pieņemšanas – nodošanas aktu, nomniekam pāriet viss transportlīdzekļa nejaušas bojāejas risks un nomnieks uzņemas pilnu atbildību
par transportlīdzekli un satiksmes noteikumu ievērošanu.
[4.8] Pirmās instances tiesa atsaukusies uz Civillikuma 2128.pantu, kas nosaka, ka abām pusēm jāpiegriež no līguma izrietošām saistībām visa tā
rūpība, kādu pēc taisnības var no viņām prasīt, it sevišķi lietas glabāšanas ziņā. Tādēļ viņas atbild viena otrai par katru zaudējumu, kas noticis viņu
ļaunprātības vai neuzmanības dēļ, un tikai nejauši zaudējumi nevienam nav jāatlīdzina.
Norādīja, ka saskaņā ar Līguma 4.11.punktu nomnieks apņemas veikt visus remonta darbus automobilim ārpus Latvijas Valsts robežām, kā arī
nogādāt transportlīdzekli atpakaļ Latvijas teritorijā.
Savukārt, saskaņā ar Līguma 7.16.punktu, nomnieks ir atbildīgs par visiem izdevumiem un zaudējumiem sakarā ar transportlīdzekli, kas šī līguma
darbības laikā radušies nomnieka darbības vai bezdarbības rezultātā.
Civillikuma 2152.pantā noteikts, ka pēc nomas vai īres izbeigšanās nomniekam vai īrniekam jāatdod atpakaļ iznomātā vai izīrētā lieta ar visiem tās
piederumiem, cik iespējams labā stāvoklī. (..).
[4.9] Konstatēja, ka ar SIA “Glazūra AG” remonta aprēķinu (lietas 55.-61.lapa) apstiprinās, ka transportlīdzekļa remonta izmaksas aprēķinātas
4203.67 euro apmērā, atbildētājs šādu aprēķinu neapstrīdēja.
[4.10] Ar Automašīnas pirkuma līgumu un maksājuma uzdevumiem (lietas 67.- 69.lapa) apstiprinās, ka transportlīdzeklis pārdots par pirkuma
maksunbsp; 1300 euro.
Secināja, ka atbildētāja pārstāve nenoliedza tiesas sēdē, ka atbildētājs nebija vērsies stāvlaukumā ar lūgumu atļaut veikt samaksu par
transportlīdzekļa stāvēšanu.
[4.11] Pirmās instances tiesa no prasītāja un stāvlaukuma pārstāvja elektronisko vēstuļu satura nodibināja, ka atbildētājs bija informēts, ka
transportlīdzekļa glabāšana ir par maksu, ja to neaizved nākamajā dienā. Stāvlaukuma pārstāvji norādīja, ka 2015.gada 14.decembrī saņemts zvans, kad
zvanītājam paziņots, ka transportlīdzeklis joprojām atrodas stāvlaukumā, uz ko zvanītājs atbildētāja, ka centīsies sazināties ar īpašnieku, lai paziņotu
transportlīdzekļa atrašanās vietu. Vēlāk, tajā pašā dienā stāvlaukuma teritorijā ieradās trīs vīrieši baltā furgonā un vēlējās aizvest no tā visu īpašumu. Viņi
atteicās nosaukt savus vārdus vai uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, tāpēc tika atteikts ielaist viņus stāvlaukuma teritorijā.
[4.12] Zemgales rajona tiesa uzskatīja, ka atbildētāja arguments, ka viņam atteikts izsniegt transportlīdzekli neapstiprinās ar lietā esošajiem
pierādījumiem un ir pretrunā stāvlaukuma pārstāvja norādītajam minētajā sarakstē. Līdz ar to ir konstatējama Līguma 7.16.punktā pielīgtā atbildība un
atbildētāja bezdarbība Līguma 4.11.punktā pielīgtā pienākuma izpildē.
Pirmās instances tiesa atsaucoties uz Civillikuma 1431., 1432. pantiem, ņemot vērā līguma nosacījumus, atzina, ka atbildētājs bija apņēmies
atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti prasītājam sakarā ar iznomāto transportlīdzekli.
Norādīja, ka lai iestātos civiltiesiskā atbildība, ir jākonstatē trīs priekšnoteikumi: 1) personas darbība (bezdarbība), 2) zaudējumu esamība, 3)
cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (bezdarbību), bet kā ceturtais apsverams Civillikuma 1776.panta nosacījums.
Skaidrojot Civillikuma 1776.pantā iekļautās normas saturu un piemērošanu, tiesa atsaucās uznbsp; tiesību doktrīnā atzīto, ka nodarītājs
atbrīvojams no atbildības tikai tad, ja cietušā paša vaina ir zaudējumu galvenais cēlonis, respektīvi, viņa vaina ir pārsvarā (sk. V.Sinaiskis. Saistību
tiesības . Latvijas civiltiesību apskats.- Rīga, 1940, 37.lpp., Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 19.decembra spriedumu lietā Nr. SKC-
811/2012 (C 27115509)).
[4.13] Pirmās instances tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā nav atzīstama prasītāja kā cietušā vaina zaudējumu nodarīšanā, pamatojoties uz
atbildētāja argumentu, ka prasītājs nebija veicis transportlīdzekļa apdrošināšanu darbības zonā, kurā iekļauta Apvienotā Karaliste.
Norādīja, ka ievērojot Līguma nosacījumus par nomnieka atbildību, atbildētājam bija pienākums pārliecināties par transportlīdzekļa apdrošināšanu
un tās darbības zonas. Turklāt no Līgumā norādītās lietošanas teritorijas nav izdarāms secinājums, ka atbildētājs bija darījis zināmu prasītājam par
transportlīdzekļa lietošanu Apvienotajā Karalistē.
[4.14] Tiesa atzina, ka ir pierādīti visi priekšnosacījumi atbildētāja pienākumam atlīdzināt prasītājam zaudējumus par transportlīdzekļa stāvēšanu
stāvlaukumā GBP 2200 jebnbsp; 3054,71 euro , kā arī par transportlīdzekļa nogādi Latvijā 605 euro un pielīgtās transportlīdzekļa cenas
atlīdzināšanunbsp; 3700 euro apmērā (lietas 67.-69.lapa). Tiesas ieskatā, šādi zaudējumi nav kvalificējami kā nejauši zaudējumi, jo tie ir cēloniskā
sakarā ar atbildētāja kā transportlīdzekļa nomnieka vainojamu rīcību, kas radījusi zaudējumus prasītājam, tādējādi atbildētājam pienākums tos atlīdzināt.
[4.15] Spriedumā uzsvēra, ka nav pamatots atbildētāja uzskats, ka izpildot Līguma 4.2.punkta nosacījumus, visu atbildību pārņem īpašnieks un
apdrošināšanas kompānija. Atbildētāja zaudējumu atlīdzības pienākumu tiesa saista ar Līguma 2.5., 2.6., 4.11. un 7.16.punktā pielīgto atbildību un
Civillikuma 1775 pantā noteikto.
Zemgales rajona tiesas ieskatā atbildētāja atbildība izpildīt Līgumā pielīgtos noteikumus nav saistāma ar SIA “Lettia Food Ltd” preces bojāeju vai
iespējamiem zaudējumiem juridiskajai personai.
[5] Atbildētājs/pers. E/ par Zemgales rajona tiesas Jelgavā 2018.gada 19.septembra spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, pārsūdzot
to pilnā apmērā, lūdzot to atcelt un lietu izskatīt pēc būtības.
[5.1] Sūdzībā norāda, ka tiesa taisot spriedumu vērtējusi pierādījumus un no sprieduma satura izriet, ka tiesa devusi priekšroku vienīgi prasītāja
sniegtajiem pierādījumiem un paskaidrojumiem. Turklāt, norāda, ka tiesa nav ņēmusi vērā atbildētāja iesniegtos pierādījumus un paskaidrojumus par
prasītāja pieteikto zaudējumu pamatotību.
[5.2] Uzskata, ka tiesa kļūdaini vērtējusi starp prasītāju un atbildētāju noslēgtā Līguma saturu, nepareizi interpretējot tā nosacījumus.
Norāda, ka atbildētāja rīcībā ir informācija, ka transportlīdzeklim KASKO apdrošināšanas polise EIROPA I tika izsniegta ERGO apdrošināšanas
kompānijā.
[5.3] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka Atbilstoši ERGO apdrošināšanas kompānijas darbinieces /pers. P/ atbildētājam 2015.gada 27.
oktobrī sniegtajā e-pasta vēstulē prasītājam tika izsniegta apdrošināšanas polise transportlīdzeklim - EIROPA I, kas neiekļauj Apvienoto
Karalisti, proti apdrošināšanas polises noteikumu 4.pants Apdrošināšanas līguma darbības teritorija paredz - „Ja apdrošināšanas polisē nav
norādīts citādi, tad apdrošināšana ir spēkā šādās valstīs: Baltija -Latvija, Lietuva, Igaunija. EIROPA 1— Baltija, Albānija, Andora, Austrija, Beļģija,
Bosnija un Hercogovina, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Islande, Itālija, Kipra, Lihtenšteina, Luksemburga, Maķedonija,
Melnkalne, Monako, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Sanmarino, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Ungārija,
Vatikāns, Vācija, Zviedrija. EIROPA II sevī ietver apdrošināšanu — EIROPA I, Baltkrievija, Īrija, Lielbritānija. Malta, Moldova, Ukraina un Krievijas
Eiropas daļas teritorijas. ”
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka prasītājs tika informēts, kādam mērķim transportlīdzeklis tiks lietots braukšanai uz Apvienoto Karalisti, atbildētāja
ieskatā minētie Līguma punkti pārpratumus nevarēja radīt un prasītājs zināja kādā teritorijā darbojas prasītāja iegādātā KASKO apdrošināšanas polise
EIROPA I.
[5.4] Tādējādi sūdzības iesniedzējs secina, ka slēdzot nomas līgumu, prasītājs maldināja atbildētāju pienācīgā kārtā neinformējot par KASKO
polises darbības teritoriju. Līdz ar to prasītājs uzņēmās risku un kļuva atbildīgs par zaudējumiem, kas var rasties ceļu satiksmes negadījumu rezultātā.
Minētajā situācijā prasītājs savas nolaidības un neizdarības dēļ pats ir radījis zaudējumus sev.
[5.5] Sūdzībā uzsver, ka atbildētājs savos 2017.gada 17.oktobra rakstveida paskaidrojumos tiesai norādīja, ka pēc 2015.gada 23. oktobrī
notikušā ceļu satiksmes negadījuma apvienotajā Karalistē, atbilstoši starp prasītāju un atbildētāju noslēgtā Līguma 4.2. punktam izpildīja visus
priekšnoteikumus, lai informētu prasītāju par notikušo, kā arī sazinājās ar apdrošināšanas kompāniju. Minēto apstiprina arī elektroniskā sarakste ar
apdrošināšanas kompānijas darbinieci, turklāt prasītāja pārstāvis tiesas sēdē minēto nenoliedza. Tiesa minēto nav ņēmusi vērā.
[5.6] Atbildētāja ieskatā nepamatots ir tiesas apgalvojums, ka atbildētāja pārstāve nenoliedza tiesas sēdē, ka atbildētājs nebija vērsies stāvlaukumā
ar lūgumu atļaut veikt samaksu par transportlīdzekļa stāvēšanu, (sprieduma sestā lapaspuse septītā rindkopa).
Norāda, ka ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus un prasītāja rīcību, atbildētāja ieskatā, prasītāja rīcība vērtējama atbilstoši
Civillikuma 2134.panta normām.
[5.7] Atbildētāja ieskatā, vērtējot lietas apstākļus, tiesa nav ņēmusi vērā un piemērojusi minētās materiālo tiesību normas, nav vērtējusi, kā arī
ignorējusi līguma 1.1. un 6.1. punktus, kuri nosaka prasītāja kā iznomātāja atbildību.
Sūdzības iesniedzējs pamatojies uz Civillikuma 1593., 2135. pantiem, Civilprocesa likuma 190., 189. - 198., 193., 97.pantiem.
Atbildētāja ieskatā, norādīto procesuālo tiesību normu nepiemērošana novedusi pie civillietas nepareizas izspriešanas - tiesa nav vērtējusi un
argumentējusi savus secinājumus un atbildētāja argumentus kopsakarā ar lietas faktiskajiem apstākļiem. Turklāt, tiesa nav devusi pilnīgu lietas apstākļu
juridisko novērtējumu materiālo tiesību normu izpratnē, kas ietekmējis lietas nepareizu izspriešanu.
[6] Par iesniegto apelācijas sūdzību paskaidrojumus iesniedza /pers. D/ pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe, norādot, ka
apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu.
[6.1] Paskaidro, ka atbildētāja norādes apelācijas sūdzībā, ka prasītājs it kā esot maldinājis atbildētāju, pienācīgā kārtā neinformējot atbildētāju par
KASKO apdrošināšanas polises darbības teritoriju, un tādējādi prasītājs pats uzņēmies risku un atbildību par zaudējumiem, kas varējuši rasties ceļu
satiksmes negadījumu rezultātā, neatbilst lietā esošajiem pierādījumiem.
Uz minēto paskaidro, ka lietas materiālos atrodama KASKO apdrošināšanas polise, saskaņā ar kuru tās darbības periods ir no 2015.gada 4.jūnija
līdz 2016.gada 3.jūnijam, tas ir - Līguma darbības laikā, līdz ar ko prasītājs nebija melojis, ka KASKO apdrošināšanas polise Transportlīdzeklim bija, kā
to paredzēja arī Līguma 6.1.punkts.
[6.2] Norāda, ka prasītājs arī nenoliedz, ka KASKO apdrošināšanas polises darbības teritorija neiekļāva Apvienoto karalisti, taču nav saprotams,
ko atbildētājs domājis ar “pienācīgu paziņošanu” par KASKO apdrošināšanas polises noteikumiem, jo lietā nav un nevar būt pierādījumu tam, ka
prasītājs būtu izvairījies vai slēpis KASKO apdrošināšanas polises noteikumus. Pat, ja teorētiski pieļauj, ka atbildētāja teiktais ir patiesība un prasītājs ir
izvairījies atbildētājam sniegt informāciju par KASKO apdrošināšanas polises noteikumiem, tad tieši pretēji - nevis prasītājs ir uzņēmies visus riskus par
iespējamiem zaudējumiem ar Transportlīdzekli, bet tieši atbildētājs, jo nenoskaidrojot KASKO apdrošināšanas polises noteikumus un darbības teritoriju,
atbildētājs vienalga pieņēmis no prasītāja Transportlīdzekli un lietojis to ceļu satiksmē.
Pat ja prasītājam būtu apdrošināšana, kas ietvertu Apvienoto karalisti, tas automātiski negarantētu atlīdzības izmaksu prasītājam, kā arī tas
automātiski neatbrīvotu atbildētāju no jebkādu zaudējumu segšanas, jo kā norādīja prasītājs iepriekš, tad saskaņā ar likuma Par apdrošināšanas līgumu
(spēkā no 01.09.1998 līdz 01.0.2018.) 40.panta pirmo daļu, apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā
pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums personas dzīvībai,
veselībai vai fiziskajam stāvoklim. Šis izņēmums nav spēkā, ja apdrošināšanas līgumā ir paredzēts piemērot kompensācijas principu.
Arī šobrīd spēkā esošais Apdrošināšanas līguma likums paredz subrogācijas tiesību, tas ir, apdrošinātāja, kas ir izmaksājis apdrošināšanas
atlīdzību, tiesību pārņemt apdrošinātā prasības tiesības izmaksātās summas apmērā pret personu, kura ir atbildīga par zaudējumiem.
[6.3] Ņemot vērā iepriekšminēto, atbildētājs nepamatoti uzskata, ka prasītāja KASKO apdrošināšanas polise, kas ietvertu Apvienoto Karalisti,
atbrīvotu atbildētāju no jebkādiem pienākumiem segt zaudējumus, ko atbildētājs ar savu darbību vai bezdarbību būtu radījis prasītājam.
[6.4] Papildus prasītājs vēlas norādīt, ka atbildētāja norāde, ka atbildētājam pēc ceļu satiksmes negadījuma un Transportlīdzekļa nogādāšanas
stāvlaukumā Apvienotajā karalistē it kā neesot bijusi iespēja pašam saņemt Transportlīdzekli un nogādāt to atpakaļ uz Latviju, neatbilst lietā esošajiem
pierādījumiem, jo, kā redzams no lietā esošajās elektronisko vēstuļu satura starp prasītāju un stāvlaukuma pārstāvi, uz ko norādījusi arī pirmās instances
tiesa, tad, atbildētājs bija informēts, ka Transportlīdzekļa glabāšana ir par maksu, ja to neaizved nākamajā dienā. Savukārt atbildētāja pārstāve pirmās
instances tiesas sēdē nenoliedza, ka atbildētājs nebija vērsies stāvlaukumā ar lūgumu atļaut veikt samaksu par Transportlīdzekļa stāvēšanu.
Pie tam, kā jau prasītājas pārstāvis norādīja pirmās instances tiesā, tad tiklīdz prasītājs bija veicis samaksu par stāvlaukumu, no stāvlaukuma
pārstāvju puses netika pieprasītas nekādas papildus darbības vai pilnvaras, lai Transportlīdzekli būtu iespējams saņemt un nogādāt līdz Latvijas teritorijai.
[6.5] Prasītāja ieskatā pirmās instances tiesa ir pilnībā, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tādējādi pareizi atzinusi, ka ir
pierādīti visi priekšnoteikumi atbildētāja pienākumam atlīdzināt prasītājam zaudējumus par transportlīdzekļa stāvēšanu stāvlaukumā, kā arī par
Transportlīdzekļa nogādi Latvijā un pielīgtās transportlīdzekļa cenas atlīdzināšanu. Pirmās instances tiesa pareizi konstatējusi, ka šādi zaudējumi nav
kvalificējami kā nejauši zaudējumi, jo tie ir cēloniskā sakarā ar atbildētāja kā Transportlīdzekļa nomnieka vainojumu rīcību, kas radījusi zaudējumus
prasītājam, tādējādi atbildētājam ir pienākums tos atlīdzināt.
[7] Apelācijas instances tiesas sēdē atbildētāja pilnvarotā pārstāve /pers. C/ prasību neatzina, apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā norādītajiem
argumentiem.
Apelācijas instances tiesa sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis /pers. B/ prasību uzturēja pilnā apmērā, apelācijas sūdzību neatzina par pamatotu.
Motīvu daļa
[8] Pārbaudījusi pierādījumus lietā, noklausījusies pušu paskaidrojumus, apsvērusi apelācijas sūdzībā izvirzītos argumentus Civillietu
tiesas kolēģija atzīst, ka /pers. D/ prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
Kā izriet no Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas apelācijas instances tiesai jāizskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā
apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.
[8.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu fakti, kas konstatēti pirmās instance tiesā, apelācijas instances tiesā nav
jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.
Lai gan atbildētājs pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzējis pilnā apmērā, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka lietā nav strīda par faktiem,
kas konstatēti pirmās instances tiesas spriedumā.
[8.2] Starp pusēm nepastāv strīds, ka 2015.gada 6.oktobrī noslēgts Nomas līgums Nr.7 (lietas 14.-16.lapa) par transportlīdzekļa /TL marka/ 115,
reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/iznomāšanu un nodošanu atbildētājam (lietas 17.lapa) izmantošanai Eiropas Savienībā. Pirmās instances tiesas
sēdē atbildētāja pārstāve apstiprināja, ka puses bija vienojušās par nomas perioda pagarināšanu no 2015.gada 13.oktobrim līdz 2015.gada 24.oktobrim.
Līdz ar to ir apstiprinājies fakts, ka nomas līguma darbība turpinājās pēc sākotnēji noteiktā termiņa. Arī fakts, ka transportlīdzeklis netika nodots
prasītājam, liecina par to, ka nomas tiesiskās attiecības turpinājās pēc sākotnēji noteiktā nomas termiņa beigām.
[8.3] Tika parakstīts transportlīdzekļa Pieņemšanas nodošanas akts, Līguma pielikums Nr.19 (lietas 17.lapa), atbildētājam izsniegta
transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība, kā arī OCTA civiltiesiskās apdrošināšanas polise, transportlīdzekļa KASKO apdrošināšanas polisi prasītājs
atbildētājam neizsniedza. Šādu apdrošināšanas līgumu esamību apliecina nomas līgums.
[8.3.1] Līguma 2.6.punktā pielīgts, ka Līgumā noteiktajā laikā nomniekam ir pienākums nodot transportlīdzekli tādā pašā vizuālajā un tehniskajā
kārtībā, kādā tas tiek saņemts, pretējā gadījumā Nomniekam tiks piemērotas Līgumā noteiktās sankcijas.
[8.3.2] Atbilstoši Līguma 2.1.punktam, līdzēji vienojušies, ka nomā nodotā transportlīdzekļa tirgus cena tiek noteikta 5000 euro apmērā.
[8.3.3] Puses vienojas ka transportlīdzekļa lietošanas teritorija ir Eiropas Savienība.
[8.4] Nav strīda, ka 2015.gada 23.oktobrī atbildētājs, braucot ar transportlīdzekli pa ceļu A20 no Doveras uz Folkestoni, Apvienotajā Karalistē,
nokļuva ceļu satiksmes negadījumā, kā rezultātā notika transportlīdzekļa sadursme ar /TL marka/ markas kravas furgonu, valsts reģistrācijas Nr.
/reģistrācijas numurs/ no Čehijas, par ko Apvienotās Karalistes ceļu policija sastādīja ceļa negadījuma protokolu (lietas 28., 40.-45.lapa).
Transportlīdzeklis tika bojāts un nogādāts stāvlaukumā Apvienotajā Karalistē.
[8.5] Atbildētājs apstrīd pienākumu atlīdzināt zaudējumus par transportlīdzekļa stāvēšanu stāvlaukumā GBP 2200 jeb 3054,71 euro, kā arī
izdevumus par transportlīdzekļa nogādi Latvijā 605 euro un pielīgtās transportlīdzekļa cenas atlīdzināšanu 3700 euro apmērā, jo uzskata, ka prasītājs
nebija veicis Līguma 6.punktā noteikto apdrošināšanas pienākumu.
[8.6] Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka lietā pastāv strīds par atbildētāja vainojamību zaudējumu nodarīšanā un prasītāja
tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzību un to apmēru.
[8.7] Civillietu tiesas kolēģija izvērtējot lietā nodibinātos apstākļus uzskata, ka pirmās instances tiesa spriedumā izdarījusi nepamatotu secinājumu
par prasības pilnīgu apmierināšanu, t.i., noteikusi nepamatotu piedzenamo zaudējumu apmēru.
[8.8] Apelācijas sūdzībā apstrīdētas prasītāja prasījuma tiesības vērst zaudējumu piedziņu pret atbildētāju. Iebildumus atbildētājs argumentējis ar to,
ka prasītājs, slēdzot nomas līgumu maldinājis atbildētāju pienācīgā kārtā neinformējot par KASKO polises darbības teritoriju.
[8.9] Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 1.panta 9.punkts noteic, ka polise ir dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un
ietver apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī visus šā līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs ir
vienojušies apdrošināšanas līguma darbības laikā.
Tādējādi saskaņā ar likumu, kas bija spēkā apdrošināšanas polises noslēgšanas laikā un apdrošināšanas gadījuma laikā, apdrošināšanas līguma
esamību lietā apstiprina apdrošināšanas polise Nr.880097054.
Līguma 1.1. punktā norādīts’- “Lietošanas teritorija EU’’, no kā izriet, ka lietošanas teritorija ir visa Eiropas Savienība, tai starpā Apvienotā
Karaliste, kura no 1973.gada 1.janvāra ir Eiropas Savienības dalībvalsts.
Līguma 6.1. punktā noteikts, ka “Iznomātājs veic Transporta līdzekļa KASKO apdrošināšanu pret visiem riskiem, kas saistīti ar Transporta
līdzekļu bojāeju, zādzību, tā vērtības samazināšanos, u.c. un OCTA - sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto
apdrošināšanu.”
Lietā ir nodibināts, ka transportlīdzekļa KASKO apdrošināšanas polise tika izsniegts ERGO apdrošināšanas kompānijā. No KASKO
apdrošināšanas polises Nr.880097054 (lietas 51.-52.lapa) redzams, ka transportlīdzekļa apdrošināšanas darbības teritorija ir Eiropa I. Savukārt no
apdrošināšanas sabiedrības pārstāves atbildes (lietas 53.lapa) secināms, ka Apvienotā Karaliste neietilpst Eiropa I daļas teritorijā.
Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka atbildētājs varēja paļauties, ka iznomājot transportlīdzekli un pārvietojoties pa Eiropas Savienības dalībvalstīm
būs spēkā esoša KASKO apdrošināšanas polise. Pušu starpā noslēgtais nomas līgums neparedz pienākumu atbildētājam saskaņot brauciena maršrutu un
pārliecināties par KASKO darbības teritoriju, ja nomas līgumā tā ir norādīta.
Prasītājs savos paskaidrojumos norādīja, ka nomas līguma darbības laikā atbildētājs nevarēja aizbraukt līdz Apvienotajai Karalistei un atpakaļ, jo
bija noteikts dienā nobraucamo kilometru maksimums, proti, 500 km. Neskatoties uz to, ka līgumā ir noteikts dienā maksimāli nobraucamo kilometru
skaits, Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka minētais fakts nepierāda, ka atbildētājam nebija tiesības braukt uz Apvienoto Karalisti un, ka atbildētājs
nebūtu to veicis. Lietā ir nodibināts, ka nomas līguma darbības laikā atbildētājs ir nobraucis 14170 km, kas norāda uz to, ka atbildētājs veicot kravu
pārvadājumus uz Apvienoto Karalisti un izvērtējot laiku ceļam un lietas faktiskos apstākļus atrod, ka ceļu satiksmes negadījums ir noticis atkārtotā
braucienā uz Apvienoto Karalisti un nomas līguma pagarināšana notikusi tieši tā iemesla dēļ, ka atbildētājam bija nepieciešama kravu nogādāšana.
Prasītājs nav izvirzījis prasījumu piedzīt līgumā pielīgto maksu par dienas kilometru limita pārsniegšanu, tāpēc par to netiks veikta tālākā izpēte. Vērtējot
iesniegtos pierādījumus, ir atzīstams, ka nomas līguma darbības laikā atbildētājs bija tiesīgs lietot transportlīdzekli un braukt uz Apvienoto Karalisti un
atbildētājam bija pienākums sniegt šādu informāciju, lai varētu aprēķināt dienā nobraukto kilometru skaitu un aprēķināt maksu par pārsniegto kilometru
daudzumu.
Turklāt, minētais kopumā norāda uz to, ka nomas tiesiskās attiecības noteica KASKO līgumu kā obligātu priekšnosacījumu nomas līgumam un
atbildētājs varēja paļauties, ka šādu pienākumu prasītājs būs izpildījis.
[8.10] Lietā nav strīda par to, ka ERGO apdrošināšanas kompānijas darbiniece atbildētājam 2015.gada 27.oktobrī ir sniegusi e- pasta atbildi
(lietas 53.lapa) kurā norādīts, ka prasītājam ir izsniegta apdrošināšanas polise transportlīdzeklim Eiropa I, kur neietilpst Apvienotā Karaliste, līdz ar to
neatbilst polises darbības teritorijai, līdz ar to kompensācija netiks izmaksāta. Minētais norāda uz to, ka atbildētājs ir izpildījis nomas līgumā noteikto
pienākumu informēt prasītāju par visiem ceļu satiksmes negadījumiem, atbildētājs savlaicīgi ir sazinājies ar apdrošināšanas kompāniju, bet prasītāja
nekorekti sniegtās informācijas dēļ par KASKO polises darbības teritoriju pastāv ticamība, ka apdrošināšanas atlīdzība netiks izmaksāta.
[8.11] Civillietu tiesas kolēģija atrod, ka atbildētājs nav veicis visas darbības, kuras būtu jāveic kā rūpīgam un gādīgam saimniekam, saskaņā ar
apdrošināšanas kompānijas darbinieces ieteikumu e-pasta vēstulē, proti, atbildētājs nav turpinājis saziņu ar apdrošināšanas kompāniju, nav saņēmis
apdrošināšanas kompānijas lēmumu par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, nav veicis darbības, tai skaitā iesniedzis pieteikumu, lai apzinātu
iespēju izmantot OCTA līguma iespējas. Lietā ir nodibināts, ka arī pats prasītājs nav veicis darbības, lai iesniegtu pieteikumu apdrošināšanas kompānijā,
lai izmantotu OCTA līguma iespējas atgūt zaudējumus, kaut prasītājam ir ziņas par otra ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa datiem.
Minētais kopumā norāda uz to, ka puses nav pietiekami aktīvi veikušas darbības, lai izmantojot apdrošināšanas sabiedrības starpniecību mazinātu
zaudējumus.
[8.12] Tādējādi kā pareizi norādījis apelācijas sūdzības iesniedzējs, secināms, ka slēdzot nomas līgumu, prasītājs atbildētāju pienācīgā kārtā
neinformēja par KASKO polises darbības teritoriju. Turklāt arī pats prasītājs nav izmantojis iespējas atgūt zaudējumus OCTA līguma ietvaros.
[8.13] Lietā nav strīda, ka Līguma 2.5.punktā ietverts nosacījums, ka no brīža, kad nomnieks ir pieņēmis transportlīdzekli no iznomātāja un
parakstījis transportlīdzekļa pieņemšanas – nodošanas aktu, nomniekam pāriet viss transportlīdzekļa nejaušas bojāejas risks un nomnieks uzņemas pilnu
atbildību par transportlīdzekli un satiksmes noteikumu ievērošanu.
Atbilstoši Civillikuma 2128.pantam, abām pusēm jāpiegriež no līguma izrietošām saistībām visa tā rūpība, kādu pēc taisnības var no
viņām prasīt, it sevišķi lietas glabāšanas ziņā. Tādēļ viņas atbild viena otrai par katru zaudējumu, kas noticis viņu ļaunprātības vai
neuzmanības dēļ, un tikai nejauši zaudējumi nevienam nav jāatlīdzina.
Pirmās instances tiesa atzina, ka atbildētājam ir jāuzņemas viss risks zaudējumu atlīdzināšanai, kas bija par pamatu prasības apmierināšanai un
zaudējumu piedziņai, kam Civillietu tiesas kolēģija nevar piekrist.
[8.14] Norādāms, ka no atbildētāja paskaidrojumiem izriet, ka pēc ceļu satiksmes negadījuma Apvienotajā karalistē, atbilstoši starp prasītāju un
atbildētāju noslēgtā Līguma 4.2.punktam, atbildētājs izpildīja visus priekšnoteikumus, lai informētu prasītāju par notikušo, kā arī sazinājās ar
apdrošināšanas kompāniju.
[8.15] Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā svarīgi uzsvērt, ka lietas materiāliem nav pievienots KASKO apdrošināšanas atteikums par apdrošināšanas
atlīdzības izmaksu, kas pamatots ar lēmumu, vien sniegta apdrošināšanas kompānijas darbiniecesnbsp; atbilde e- pasta vēstules formā atbildētājam.
Lietā nav iesniegti pierādījumi par KASKO apdrošināšanas noteikumiem, kas norādītu uz visiem riskiem, ko sedza iesniegtā KASKO apdrošināšanas
polise. Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka apdrošināšanas kompānijā būtu iesniegts apdrošināšanas pieteikums un tā būtu atteikusies izmaksāt
apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar OCTA līguma noteikumiem. No lietas materiāliem nevar izdarīt secinājumus par to, kas ir vainojams ceļu satiksmes
negadījuma izraisīšanā, tādejādi ir pieļaujams, ka OCTA līgums nesegtu zaudējumus. Civillietu tiesas kolēģija ir bijusi atjaunojusi tiesvedību lietā, lai
jautājumus par OCTA līguma izmantošanu un citiem jautājumiem noskaidrotu konkrētāk, bet puses šajā sakarā nav iesniegušas nekādus papildus
pierādījumus un nav lūguši laiku to iesniegšanai. Minētais kopumā norāda uz to, ka pušu rīcībā nav citu iesniedzamo pierādījumu šī strīda izlemšanai, kā
arī puses ir sniegušas savus paskaidrojumus par visiem faktiskajiem apstākļiem, kam ir nozīme šajā lietā.
[8.16] Lietā nav strīda par to, ka ar SIA “Glazūra AG” remonta aprēķinu (lietas 55.-61.lapa) apstiprinās, ka transportlīdzekļa remonta izmaksas
aprēķinātas 4203.67 euro apmērā. Atbildētājs nav iebildis pret šo remonta aprēķinu, vien ir norādījis, ka transportlīdzeklis ir ticis atsavināts citai
personai, kam šajā strīdā nav izšķirošas nozīmes un nemaina tiesas nodibinātos faktus un sekas. Nomas līgumā transportlīdzekļa vērtība bija noteikta
5000,- euro, savukārt, KASKO līgumā apdrošinājuma summa noteikta 4500,- euro. Minētais kopumā norāda uz to, ka transportlīdzekļa faktiskā tirgus
vērtība varētu būt līdzīga nomas līgumā noteiktajam un transportlīdzekļa atjaunošana varētu nebūt ekonomiski izdevīga.
[8.17] Saskaņā ar nomas līguma 6.2 punktu nomniekam ir pienākums maksāt Iznomātājam pašrisku 20% apmērā no Transporta līdzekļa tirgus
vērtības, ja transportlīdzekļa vērtība būs kritusies vairāk kā par 50% vai ja transportlīdzeklis būtu atzīts par pilnībā zudušu. Puses nav apstrīdējušas
remonta aprēķinu, kas norāda uz to, ka transportlīdzekli varētu atzīt par zudušu nomas līguma izpratnē. Pašrisks ir noteikts arī KASKO līgumā.
[8.18] Ņemot vērā, ka transportlīdzekļa tirgus vērtība nomas līgumā tika noteikta 5000 euro, varētu būt atzīstams, ka transportlīdzekļa remonta
izmaksas gandrīz sasniedz transportlīdzekļa tirgus vērtību, Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā atbildētājam ir pienākums atlīdzināt nomas līgumā ietverto
pašrisku 1000 euro apmērā. Minētais būtu taisnīgs risinājums pušu strīdā, ņemot vērā pušu rīcību un nomas līguma noteikumus.
[8.19] Prasītājs prasības pieteikumā izteica lūgumu piedzīt zaudējumus 3054,71 euro apmērā par transportlīdzekļa atrašanos stāvlaukumā un 605
euro apmērā par transportlīdzekļa transportēšanu uz Latviju.
Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā šāds prasījums nav pamatots un ir noraidāms. Lietā ir nodibināts, ka prasītājam bija pienākums veikt KASKO
līguma noslēgšanu ar iespēju atbildētājam lietot transportlīdzekli visā Eiropas Savienības teritorijā. No iesniegtā KASKO līgums ir redzams, ka iestājoties
apdrošināšanas gadījumam ir paredzēts segt izdevumus par transportlīdzekļa transportēšanu un iespējams arī par stāvēšanu. Ņemot vērā to, ka tieši
prasītājs ir vainojams pie KASKO līguma neesamības, kas darbotos Apvienotajā Karalistē, tad prasītājs ir vainojams par sev radīto zaudējumu
segšanas. Ja prasītājs būtu veicis savus nomas līgumā noteiktos pienākumus, tad šādi zaudējumi prasītājam nebūtu radušies un daļu no tiem būtu sedzis
apdrošināšanas kompānija.
[8.20] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka izvērtējot lietas materiālus, apelācijas sūdzības argumentus ir pamats pirmās instances tiesas spriedumā
norādītos argumentus vērtēt savādāk, un, ka prasība par zaudējumiem, kas prasītājai radušies saistībā ar automašīnas nomu, nav pilnībā pierādīta un no
atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami zaudējumi 1000 euro apmērā.
[8.21] Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības
par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem
likumiskie procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības līdz
sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 1000 euro.
Ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punktā noteikto, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla
lielumu.
[8.22] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, pusei, kuras labā taisīts spriedums, no otras puses piedzenami visi samaksātie tiesas
izdevumi. Ja prasība apmierināta daļēji, tiesas izdevumi piespriežami prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Ceļot prasību, prasītājs samaksājis valsts nodevu 527,16 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro (lietas lapas 12.,13.), kopā
530,36 euro. Tādējādi prasītāja samaksātie tiesas izdevumi piedzenami no atbildētāja par labu prasītājam – valsts nodeva proporcionāli (13,59 %)
apmierināto prasījumu apmēram 72,89 euro.
Atbildētājs iesniedzot apelācijas sūdzību samaksājis valsts nodevu 530,36 euro (lietas 242.lapa), līdz ar to no prasītāja atbildētāja labā
piedzenama valsts nodeva (86,41% par cik prasība noraidīta) 458,28 euro.
[8.23] Atbilstoši Civilprocesa likuma 434.panta ceturtajai daļai un 204.1 pantam atbildētājam nosakāms 10 (desmit) dienu termiņš no sprieduma
spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Civilprocesa 432.- 434.pantu
nosprieda
prasību apmierināt daļēji.
piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/ (iepriekš /Uzvārds/), personas kods /personas kods/, zaudējumus1000
euro un tiesas izdevumus 72,89 euro, kas jāieskaita /pers. D/ kontā Nr./konta numurs/, AS “DNB Banka”, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai
izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
noraidīt prasību daļā par zaudējumu atlīdzības piedziņu 6359,71 euro.
Atzīt /pers. D/tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. E/, likumiskos 6% gadā no nesamaksātās
pamatparāda summas 1000 euro, ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods /personas kods/, labā tiesāšanās izdevumus 458,28 euro apmērā,
nosakot termiņu labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma stāšanas dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Zemgales apgabaltiesā,
Jelgavā.
Spriedums pieejams tiesas kancelejā sākot no 2018.gada 18.jūnija.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs A. Sniedzītis
Tiesnese M. Terjuhana
Tiesnesis J.Siliņš