Court convicts defendant of minor bodily injury and orders restitution of state compensation to victim.

ECLI:LV:RIRT:2019:0612.11352002718.2.S

Lietas Nr.11352002718

Lietvedības Nr.K33-0220-19/14

SP RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 12.jūnijā

Rīgas rajona tiesa tiesnese

Inese Biteniece

piedaloties prokurorei Anita Divakovai.

aizstāvei Ivetai Vietniecei

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 126.panta

otrās daļas 1.punkta,

konstatēja:

/pers. A/ tīši izdarīja vidēja smaguma miesas bojājumu, ja tas izdarīts sakarā ar to, ka cietušais izpildīja savu

profesionālos pienākumus.

2017.gada 25.septembrī /pers. B/, būdams Valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” darbinieks, pildot savus profesionālos

pastnieka pienākumus ap plkst.14.30 ieradās /adrese A/”, SIA “/Nosaukums A/” veikalā, lai izsniegtu ierakstīto pasta sūtījumu veikala

īpašniecei /pers. C/. Sūtījumu nodošanas laikā starp /pers. B/ un /pers. C/ izcēlās konflikts sakarā ar domstarpībām par pasta piegādes

nosacījumiem. Pēkšņi no veikala blakus telpas izskrēja /pers. C/ dēls /pers. A/ un apzināti, vardarbīgi vērsās pret /pers. B/, prot,

apzinoties savu darbību prettiesisko saturu, nolūkā nodarīt /pers. B/ miesas bojājumus, tīši iesita ne mazāk kā divas reizes ar dūri /pers.

B/ krūts rajonā. /pers. B/ nodarīti sekojoši miesas bojājumi: kreisā atslēgas kaula lūzums, kas pēc sava rakstura pieskaitāms pie vidēja

smaguma miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošas veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas. Tādā veidā /pers. A/ nodarīja vidēja

smaguma miesas bojājumus /pers. B/, kurš pildīja savus profesionālos pienākumus.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 1.punktā.

Motīvu daļa

Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 1.punkta neatzina, cietušā pieteikto materiālā

kaitējuma kompensāciju neatzina. 2019.gada 30.maija tiesas sēdē /pers. A/ par apsūdzībā norādītajiem apstākļiem attiecībā uz

2017.gada 25.septembri liecināt atteicās.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu tiesas izmeklēšanā tika nolasītas /pers. A/ pirmstiesas

izmeklēšanas laikā sniegtās liecības.

2018.gada 26.aprīlī /pers. A/ aizdomās turētā statusā liecināja, ka var paskaidrot, ka viņam izskaidrots, par kādu noziedzīgo

nodarījumu viņu tur aizdomās, sakarā ar ko grib paskaidrot sekojošo: nekad viņam nekāda konflikta ne ar kādu pastnieku nebija, viņš

nekad nenodarīja nekādam pastniekam miesas bojājumus. Par to, ka mātei veikalā izraisījās konflikts ar pastnieku, viņš uzzināja tikai tad,

kad viņus izsauca uz policiju. Tad viņam mamma izstāstīja par to, teica, ka it kā kāds sakāvies ar kādu, bez viņš neiedziļinājās viņas

stāstītajā, jo viņu tas neinteresē. Savu vainu kategoriski neatzīst. Kur viņš atradās 2017.gada 25.septembrī, pateikt nevar, neatceras, vai

nu mājās, vai nu darbā. Vairāk neko paziņot nevar (lietas 60.,81.lapa).

2018.gada 2.oktobrī /pers. A/ apsūdzētā statusā liecināja, ka apsūdzība viņam ir saprotama, tiesības ir izskaidrotas, advokāta

pakalpojumi pašlaik nav nepieciešami. Savu vainu viņam uzrādītajā apsūdzība neatzīst. Vēlas izmantot savas tiesības un atsakās sniegt

liecības pēc apsūdzības būtības (lietas 109.-110.lapa).

Cietušais/pers. B/ 2018.gada 30.novembra tiesas sēdē liecināja, ka 2017.gada 25.septembrī, tā bija viņa darba diena. Viņam bija

jānogādā ierakstīta vēstule uz veikalu SIA “/Nosaukums A/”. Aptuveni ap plkst. 14-14.30, iebrauca minētā veikalā, lai nodotu vēstuli pret

parakstu veikala īpašniecei /pers. C/, tas sākās saruna par pasta piegādi, viņa uzstāja, ka pasts ir jāpiegādā tieši uz veikalu. Savukārt, viņš

norādīja, ka pēc pasta noteikumiem, pasts jāpiegādā uz pasta kastīti, individuālās vēstules jāpiegādā tieši rokās. Pirms tam pastu licis

pasta kastītē, kura bijusi parasti pilna. /pers. C/ atteicās pieņemt ierakstīto vēstuli, jo vēstule nebija “īpaši laba”. Tā bija kaut kāda parādu

piedziņas vēstule. Teica, ka tā esot viņas brīva griba, ka vēstuli tad nodos atpakaļ pastā. Paņēma no viņas rokām vēstuli atpakaļ, pagriezās,

lai ietu ārā no veikala, tad pēkšņi izskrēja /pers. A/ no blakus telpas, pieskrēja klāt, ar vārdiem, ka viņu “noraks” un iesita divas reizes pa

krūtīm, pirmajā reizē īsti netrāpīja, otrajā reizē trāpīja pa atslēgas kaulu. Sajuta sāpes un tad iejaucās /pers. C/, izstūma /pers. A/ ārā no

veikala. Tad ejot ārā no veikala viņš abiem pateicis, ka sauks policiju par uzbrukumu. Piezvanīja uz darbu, /pers. D/, kas ir viņa

priekšniece, paziņoja par notikušo un pateica, ka nevar turpināt darbu sakarā ar notikušajiem apstākļiem, ka vajadzīga medicīniskā

palīdzība. Izsauca Neatliekamo medicīnisko palīdzību, piezvanīja policijai uz Olaines iecirkni. Pēc brīža atbrauca Neatliekamā

medicīniskā palīdzība, sniedza pirmo palīdzību, iedeva pretsāpju zāles un aizbrauca, pateica, ka neko vairs nevar palīdzēt, tad piezvanīja

uz mājām, atbrauca viņa dēls, jo pats ar darba mašīnu vairs nevarēja braukt. Sēdēja mašīnā ar dēlu un gaidīja policiju, kādas 40 minūtes.

Līdz notikušajam /pers. A/ nepazina. Gaidot policiju redzēja, /pers. A/ dažas reizes paiet viņiem garām, tad arī viņa dēls pateica, ka tas ir

veikala īpašnieces dēls /pers. A/. Kad atbrauca policija /pers. A/ bija jau pazudis. Iegāja veikalā un /pers. C/ pateica, ka tas neesot bijis

viņas dēls, tas esot bijis kāds makšķernieks, kurš iepriekš dzēris tur kafiju. Policija mašīnā sastādīja protokolu par notikušo, tad dēls

viņu aizveda uz Bulduru poliklīniku, lai uztaisītu rentgenu. Rentgenā konstatēja, ka ir lauzts atslēgas kauls. Policija, kad sastādīja

protokolu iedeva norīkojumu uz tiesu medicīnisko ekspertīzi. Nākamajā dienā aizbrauca uz tiesu medicīnisko ekspertīzi, tur noteica

otrās pakāpes miesas bojājumus. Bulduru slimnīcā uzlika apsēju, salauztajam atslēgas kaulam, tad turpināja ārstēties traumatoloģijas

institūtā.

Nešauboties var apgalvot, ka persona, kas atrodas tiesas zālē kā apsūdzētais ir tā pati persona, kura nodarīja viņam miesas

bojājumus pie iepriekš minētiem apstākļiem. Pats nevienu nav grūdis un nerāva neko no rokām. Citu liecinieku veikalā nebija, bijuši

tikai trijatā. Kad gribēja iziet no veikala, /pers. A/ aizšķērsoja ceļu. Iepriekšējais pastnieks nogādāja pastu tieši /pers. C/ rokās, taču tas

neietilpa viņa darba pienākumos. Dēlu sauc /pers. E/. Neatliekamajai medicīnas brigādei pateica, kā guvis traumas. Ja nebūtu jāgaida

policija būtu braucis līdzi ārstiem. Tajā pašā dienā iegāja veikalā un /pers. C/ uzreiz visu noliedza, jo gribēja pasargāt savu dēlu. /pers. C/

policijas klātbūtnē teica, ka viņas dēls tur nav bijis, ka viņš ir darbā. Apsūdzētais tajā dienā bija alkohola reibuma stāvoklī, vidēji smagā

reibumā, iespējams viņš nesaprata ko dara. Apsūdzētā māte runāja ar viņu (cietušo) augstprātīgā tonī, to visu aiz sienas dzirdēja dēls,

māte nevarēja uzspiest savu viedokli un /pers. A/ gribēja iespaidot fiziski, jo viņš nepiekrita /pers. C/ viedoklim.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu tiesas sēdē nolasīts cietušā /pers. B/ paskaidrojums, kurā viņš

norādīja, ka strādā VAS “Latvijas Pasts” Kauguru filiālē. 2017.gada 25.septembrī piegādāja pastu Babītes novada, Salas pagastā,

veikalam SIA “/Nosaukums A/”. Apmēram ap plkst.15.00 saņēma rupju aizrādījumu no minētā veikala īpašnieces – /pers. C/ par to, ka

nepiegādā pastu pie veikala durvīm, bet gan liek mājas pasta kastītē, tam likumā paredzētajā vietā. No veikala iznāca ārā arī viņas dēls –

/pers. A/, iesaistījās konfliktā, kā rezultātā nodarot viņam miesas bojājumus, lauzts atslēgas kauls (sitot viņam ar dūri). Par notikušo

ziņoja Neatliekamajai medicīniskai palīdzībai un valsts policijai. Lūdz nosūtīt viņu uz Tiesu medicīnisko ekspertīzi un saukt vainīgo

personu pie atbildības (lietas 2.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu tiesas sēdē nolasītas cietušā /pers. B/ liecības, kurās viņš liecināja,

k a viņš strādā VAS “Latvijas pasts” par Kauguru pasta nodaļas pastnieku – automobiļa vadītāju. Ar VAS “Latvijas pasts” viņam ir

noslēgts darba līgums Nr./numurs/ no 2017.gada 11.augusta. Viņa profesionālos pienākumos ietilpst pasta sūtījumu piegāde pēc

noteiktajām adresēm. 2017.gada 25.septembrī plkst.8.00 viņš sāka pildīt savus profesionālos pienākumus. Pēc plkst.14.30 viņš atbrauca

uz /adrese A/”, SIA “/Nosaukums A/” veikalu, lai piegādātu pasta sūtījumu – ierakstīto vēstuli, kas bija adresēta SIS “/Nosaukums A/”.

Pirms šī datuma, parastās vēstules, kas tika adresētas SIA “/Nosaukums A/”, viņš lika pasta kastītē, kas atrodas 200 m attālumā no

veikala, pēc SIA “/Nosaukums A/” juridiskās adreses /adrese B/”. Pirms 2017.gada 25.septembra SIA “/Nosaukums A/” īpašniece /pers.

C/, kuru viņš pazīst personīgi, jau bija izteikusi pretenzijas sakarā ar to, ka pastu viņš liek pasta kastītē, jo pēc viņas ieskata, pasta

sūtījumi viņai ir jāpiegādā uz veikalu, kur viņa parasti, katru dienu atrodas, bet viņš neuzskatīja, ka viņam tas būtu jādara un turpināja

ievietot pasta sūtījumus pasta kastītē. Tad augstāk norādītāja datumā, ņemot vērā, ka ierakstīto sūtījumu viņam bija jānodod SIA

”/Nosaukums A/” īpašniecei rokās pret parakstu, un zinot, ka viņa pa dienu atrodas augstāk norādītajā veikalā, viņš gāja uz turieni.

Veikalā viņu starpā atkal izcēlās strīds sakarā ar pasta sūtījumu piegādes veidu, rezultātā /pers. C/ atteicās pieņemt no viņa viņai adresēto

ierakstīto vēstuli. Pateica, ka tā ir viņas brīva griba un taisījās iet prom, bet /pers. C/ sāka viņam draudēt ar to, ka viņa iesniegs par viņu

sūdzību viņa vadībai, kā arī draudēja, ka uzkūdīs kādu, lai ar viņu fiziski izrēķinās. Kad viņš jau virzījās veikala izejas pusē, no veikala

blakus esošās telpas izskrēja vīrietis, kuru viņš pazīst vizuāli, ka viņš ir /pers. C/ dēls /pers. A/. Viņš pieskrēja pie viņa un ar kliedzienu

krievu valodā ”es tevi tūlīt norakšu” metās viņam virsū un divas reizes iesita ar labās rokas dūri viņam pa krūts augšējo daļu. Pirmais

sitiens bija slīdošs, bet ar otro sitienu /pers. A/ trāpīja viņam tieši pa atslēgas kaulu no kreisās puses. Tad /pers. C/ metās viņu starpā,

mēģināja nomierināt /pers. A/ un aizvilka viņu no viņa prom. Var norādīt, ka /pers. A/ uzbrukuma brīdī bija manāmā alkohola reibuma

stāvoklī, no viņa nāca alkohola smaka, arī pēc viņa uzvedības saprata, ka viņš ir alkohola reibumā. Var papildus norādīt, ka ir pār liecināts,

ka /pers. A/ dzirdēja viņu sarunu ar /pers. C/, jo starp telpām, kur atradās viņš ar /pers. C/ un no kurienes izskrēja /pers. A/ nebija durvju.

Pēc notikušā viņš izgāja ārā, paziņoja par notikušo vadībai, tika izsaukta ātrā palīdzība un policija. Sakarā ar viņam nodarītajiem miesas

bojājumiem viņam tika nodarīts materiālais zaudējums 56,51 euro apmērā, kurā ietilpst ārstnieciskie izdevumi. Čeku kopijas par

medicīniskiem pakalpojumiem lūdz pievienot pie nopratināšanas protokola. Uz doto brīdi piesaka materiālā zaudējuma kompensāciju

par kopējo summu 56,51 euro, lūdz minēto summu piedzīt no vainīgās personas vēlas, lai vainīgā persona tiktu saukta pie likumā

paredzētās atbildības (lietas 39.-40.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu tiesas sēdē nolasītas cietušā /pers. B/ un aizdomās turētā /pers. A/

2018.gada 26.aprīļa konfrontēšanas protokols, no kura izriet, ka uz jautājumu konfrontējamām personām, vai viņi pazīst viens otru

un kādas ir viņu savstarpējās attiecības /pers. B/ atbildēja, ka viņš pazīst pretī sēdošo vīrieti, viņu sauc /pers. A/, pazīst viņu vizuāli,

pirms 2017.gada 25.septembra nekādas saskarsmes ar viņu nebija, attiecības nav nekādas. /pers. A/ atbildēja, ka pretī sēdošo vīrieti viņš

nepazīst, redz viņu šodien pirmo reizi, kā viņu sauc, viņš nezina. Uz jautājumu /pers. B/ par to pie kādiem apstākļiem 2017.gada

25.septembrī viņš satikās ar /pers. A/, /pers. B/ atbildēja, ka 2017.gada 25.septembrī pa dienu viņš atbrauca uz /adrese A/”, SIA

“/Nosaukums A/” veikalu, lai nodotu ierakstīto vēstuli augstāk norādītās firmas īpašniecei /pers. C/. Viņam ar /pers. C/ izcēlās konflikts,

jo viņiem nesakrita domas par pasta piegādes adresēm, viņu starpā notika asu vārdu apmaiņa. Tad pēkšņi no blakus telpas izskrēja /pers.

A/, kurš metās viņam virsū ar vārdiem krievu valodā - ?????? ???? ????, un nodarīja viņam divus sitienus ar rokas dūri pa krūts rajonu. Pēc

tam viņa māte izšķīra viņus, un viņš aizgāja no notikuma vietas, ziņoja par notikušo vadībai un policijai. Uz jautājumu /pers. A/ par to, vai

viņš piekrīt /pers. B/ teiktajam, /pers. A/ atbildēja, ka viņam nekad nav bijis konflikts ar šo vīrieti, viņš redz viņu šodien pirmo reizi.

Kāpēc viņš norādīja, ka tieši viņš viņam nodarīja miesas bojājumus, viņš nezina (lietas 75.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu tiesas sēdē nolasītas cietušā /pers. B/ un liecinieces /pers. C/

2018.gada 26.aprīļa konfrontēšanas protokols, no kura izriet, ka uz jautājumu vai viņi pazīst viens otru un kādas ir viņu savstarpējās

attiecības /pers. B/ atbildēja, ka pazīst pretī sēdošo sievieti, viņu sauc /pers. C/, ziņa viņu tikai saistībā ar pasta piegādi, attiecību nekādu

nav. /pers. C/ atbildēja, ka pretī sēdošo vīrieti redzēja vienu reizi, 2017.gada 25.septembrī, pirms tam nebija redzējusi, kā viņu sauc,

nezina. Uz jautājumu /pers. B/ par to, pie kādiem apstākļiem 2017.gada 25.septembrī viņš satikās ar /pers. A/, /pers. B/ atbildēja, ka

2017.gada 25.septembrī pa dienu viņš atbrauca uz /adrese A/”, SIA “/Nosaukums A/” veikalu, lai nodotu ierakstīto vēstuli augstāk

norādītās firmas īpašniecei /pers. C/. Viņam ar /pers. C/ izcēlās konflikts, jo viņiem nesakrita domas par pasta piegādes adresēm, viņu

starpā notika asu vārdu apmaiņa. Tad pēkšņi no blakus telpas izskrēja /pers. A/, kurš metās viņam virsū ar vārdiem krievu valodā – “tūlīt

tevi norakšu”, un nodarīja viņam divus sitienus ar rokas dūri pa krūts rajonu. Pēc tam viņa māte izšķīra viņus, un viņš aizgāja no notikuma

vietas, ziņoja par notikušo vadībai un policijai. Uz Jautājumu /pers. C/ par to, vai viņa piekrīt /pers. B/ teiktajam, /pers. C/ atbildēja, ka

nepiekrīt /pers. B/ teiktajam. Norādītajā datumā pie viņas uz veikalu atnāca pretī sēdošais vīrietis, stādījās priekšā kā pasta darbinieks.

Viņš atnesa un deva rokās apliecinošo dokumentu, kuru viņai vajadzēja parakstīt par vēstules saņemšanu. Viņa /pers. B/ uzrādīja

pretenzijas sakarā ar to, ka viņš ievieto vēstules, kas adresētas viņas firmai, pastkastītē, kura atrodas firmas juridiskajā adresē, nevis nes

uz veikalu, kur viņa patstāvīgi atrodas. Uz ko šis cilvēks viņai rupji atbildēja, ka viņam tas nav jādara, vienīgi, ja viņa viņam samaksās. Pie

tam, viņš sāka izraut viņai no rokām dokumentu, kuru viņa neparakstīja, ņemot vērā to, ka ierakstītās vēstules viņa neredzēja. Dzirdot

viņu konfliktu, no veikala blakus telpas iznāca klients - zvejnieks, un saķēra šo vīrieti ai virsjakas priekšdaļas un pakratīja, uzrādot

pretenzijas sakarā ar to, kādā veidā viņš runāja ar sievieti. Nekādus sitienus viņš pastniekam nenodarīja. Viņas dēla /pers. A/ veikalā

nebija, viņš atradās mājās. Uz jautājumu /pers. B/ par to, vai viņš apstiprina savas liecības, /pers. B/ atbildēja, ka pilnībā apstiprina savas

liecības, papildina, ka pirms 2017.gada 25.septembra viņš satikās ar /pers. C/, kas bija atnesis pastu pie viņas uz veikalu, un tad /pers. C/

viņam aizrādīja sakarā ar to, ka viņš bija pieklauvējis pie nepareizajām durvīm. Turklāt, var norādīt, ka nekādus dokumentus rokās viņš

/pers. C/ nedeva, un attiecīgi neko no rokām viņai neizrāva. Cik viņš atceras, ka /pers. C/ atteicās parakstīt apliecinošo dokumentu, līdz

ar ko viņam nebija iemesla dot viņai rokās šo dokumentu. /pers. C/ atbildēja, ka viņa nepiekrīt, ka viņa bija satikusies ar cietušo pirms

2017.gada 25.septembra, viņa apgalvo, ka redzēja viņu pirmo reizi 2017.gada 25.septembrī (lietas 76.-77.lapas).

Cietušais/pers. B/ 2019.gada 19.marta tiesas sēdē papildināja, ka tās personas it kā zvejnieki, kurus nosauca /pers. C/ nebija

atbraukuši ar mašīnu. Ir vēl citas durvis, katlu mājas durvis, tās izmanto tikai ziemā. Nezina kā būtu nepamanījis. Otrā pusē veikalā ir

sētas durvis, kur viņi nes malku. Durvis ir praktiski pretī ieejas durvīm. Pa durvīm var iziet nemanot. Zvejnieki nebūtu gājuši pa sētas

durvīm. Cietušais redzēja, ka pati /pers. C/ izstūma apsūdzēto no veikala. /pers. C/ pati piedalījās visā notikumā. Pēc tam, kad sēdēja

mašīnā apsūdzētais pagāja garām, pēc tam vairs neparādījās, iespējams izgāja pa sētas durvīm.

Lieciniece/pers. F/ 2018.gada 30.novembra tiesas sēdē liecināja, uz 2017.gada 25.septembri strādāja VAS Latvijas Pasts”.

Sastādīja nelaimes gadījuma aktu darbā, kurš pēc tam tika atnests parakstīšanai. /pers. B/ bija incidents darbā veicot darba pienākumus,

akts tika iesniegts darba inspekcijā. veicot savus darba pienākumus cietušais /pers. B/, piegādājot pastu ierakstītā sūtījumā, kundze, kurai

vajadzēja saņemt pastu, ir atteikusies to pieņemt. Bijusi vārdu pārmaiņa ar viņu, noticis incidents, kur kāds cilvēks uzbrucis cietušajam.

Cietušais zvanīja tiešai priekšniecei, lai ziņotu par notikušo.

Lieciniece/pers. C/ tiesas sēdē 2018.gada 30.novembrī liecināja, ka apsūdzētais ir viņas dēls, cietušo pazīst, redzējusi viņu vienu

reizi, kad notika incidents ar viņu, tas bija 2017.gada 25.septembrī, viņa strādāja veikalā, tas ir viņai piederošs veikals “/Nosaukums A/”.

Pie viņas veikalā iegāja vīrietis, sniedza viņai papīru, redzēja, ka tas ir dokuments uz kura ir jāparakstās, lai pretī izsniegtu vēstuli.

Prasīja viņam, izteica pretenziju, kāpēc saņem finanšu vēstules slapjas un saburzītas. Pastnieks sāka raut ārā pasniegto lapu no rokām un

grūstīties, pateica, ka iepriekšējais pastnieks 7 gadus veda pastu uz veikalu. Viņai tas bija ērti. Tajā laikā viņai bija klienti, bieži tur

uzturas makšķernieki, pircēji, kas dzer tēju, laikam viens no viņiem dzirdēja sarunu starp viņu un pastnieku (cietušo), un tad tas vīrietis

iznāca no turienes un saņēma pastnieku pie krūtīm. Neredzēja, ka kāds kādam būtu sitis. Pateica, lai pārtrauc to visu, lai nesagāž veikala

piedāvājumu. Teica, lai iet ārā no veikala. Viņi izgāja no veikala un viss it kā beidzās. /pers. A/ – viņas dēls tajā brīdī atradās mājās.

Policijas darbinieki jautāja, kur ir uzbrucējs nevis, kur ir dēls. Policijas darbinieki apstaigāja telpu kopā ar viņu. Uzbrucējs bija vidējas

miesas būves, ap 40 gadu vecs, nebija agresīvi noskaņots. Par incidentu veikalā ar savu dēlu nav runājusi. Nevar pateikt, kādēļ cietušais

apmelo viņas dēlu. Policijas darbiniekiem nebija aizliegts ieiet telpās, visas durvis bija vaļā, nav teikusi policistiem, ka nevar iet telpās.

Policijas darbinieki varēja brīvi pārvietoties pa telpām. Tajā dienā dēls nebija pie viņas veikalā.

Lieciniece/pers. C/ 2019.gada 19.marta tiesas sēdē papildināja, ka policijas darbinieki nejautāja, kas nodarīja miesas bojājumi

cietušajam /pers. B/. Policija uzreiz gāja pa visām telpām, neko nejautājot, pēc tam pajautāja, kur ir vīrietis, kurš ir uzsācis kautiņu?

Viņa teica, ka cilvēki, kuri uzrīkoja kautiņu sen jau aizgāja. Tie bija zvejnieki, 2 cilvēki. Viņi sēdēja, dzēra kafiju. Pēc 15 minūtēm

aizbrauca.

Liecinieks/pers. G/ 2019.gada 19.marta tiesas sēdē liecināja, ka strādā Rīgas rajona pārvaldē par Kārtības policijas jaunāko

inspektoru. 2017.gada 27.septembrī /pilsēta/, pie veikala “/Nosaukums A/”. Cietušais izsauca policiju norādot, ka viņam miesas

bojājumus nodarījis veikala īpašnieces dēls. Pats tajā brīdi uz vietas nebija. No cietušā paņēma iesniegumu. Izrakstīja nosūtījumu uz

tiesu medicīnisko ekspertīzi. Ar to visas darbības beidzās. Cietušais norādīja, ka sāp ribas. Veikala īpašniece teica, ka nezina, kur

atrodas viņas dēls. Iegāja pašā veikalā, tur neviena nebija. Pārinieks bija /pers. H/. Viņš strādā bijušā drošības dienestā. Kad ieradās,

cietušais atradās pie veikala. Cietušais bija kopā ar dēlu. Dēls atradās blakus tēvam. Prasīja konkrēti, kur ir īpašnieces dēls, uz ko viņa

īsti nevarēja atbildēt. Citas personas - apmeklētāju telpā nebija. Iegāja banketa telpā, bet tad īpašniece teica, ka tālāk nav tiesības

policijai iet, nav tiesības, lai pārmeklētu telpas, īpašniece protestēja. Īpašniece laikam nenorādīja uz kādām citām personām, kuras būtu

varējušās izdarīt miesas bojājumus cietušajam. Taču cietušais uzreiz nepārprotami norādīja, ka miesas bojājumus viņam nodarīja veikala

īpašnieces dēls. Mājās, pie durvīm, meklējot īpašnieces dēlu, klauvēja pietiekami stipri, lai varētu sadzirdēt.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē nolasītas liecinieka /pers. G/ sniegtās liecības, kas

sniegtas 2018.gada 18.jūnijā, kurās norādīts, ka strādā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa dežūrdaļā par

Kārtības policijas nodaļas jaunāko inspektoru. 2017.gada 25.septembrī pēc plkst.15.35 uz Olaines iecirkņa dežūrdaļu telefoniski vērsās

persona /pers. B/, kurš paziņoja, ka viņam /adrese A/, SIA ”/Nosaukums A/” veikalā uzbruka un nodarīja miesas bojājumus. Ar savu

kolēģi Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa Kārtības policijas inspektoru Rihardu Munkevicu nekavējoties izbrauca

uz notikuma vietu. Pie augstāk minētā veikala sastapa /pers. B/, kurš uzrādīja savu personas apliecinošu dokumentu. /pers. B/

paskaidroja, ka viņš strādā Valsts akciju sabiedrība “Latvijas pasts” un šajā veikalā atbrauca, lai nodotu veikal īpašniecei /pers. C/

ierakstīto pasta sūtījumu. Pasta nodošanas laikā starp /pers. B/ un /pers. C/ notika domstarpības par pasta piegādes nosacījumiem, kā

rezultātā izcēlās konflikts. Pēc konflikta, kad /pers. B/ jau taisījās iet prom, no veikala blakus telpas izskrēja īpašnieces dēls /pers. A/ un

nodarīja /pers. B/ divus sitienus ar dūri krūts rajonā. Pēc notikušā /pers. B/ izgāja ārā no veikala, izsauca policijas darbiniekus un par

notikušo paziņoja savai vadībai. Iesnieguma pieņemšanas laikā /pers. B/ sūdzējās par sāpēm atslēgas kaula rajonā. Pēc norādīto faktu

noskaidrošanas viņi ar /pers. H/ iegāja augstāk norādītajā veikalā. Tur pie ieejas viņus satika veikala īpašniece /pers. C/. Viņi /pers. C/

jautāja, kur atrodas viņas dēls /pers. A/, uz ko /pers. C/ rupji atbildēja, ka nekādas ziņas nesniegs un atteicās uzrādīt viņiem veikala

telpas, kuras nebija viņu redzes lokā, brīdī, kad viņi atradās pie veikala durvīm, veikala iekšpusē. Ņemot vērā to, ka tiesiska pamata ieiet,

pārbaudīt veikala iekšējās telpas viņiem nebija, viņi atstāja notikuma vietu. Pēc tam viņi piegāja arī pie /pers. A/ deklarētās dzīvesvietas

– /adrese B/”, pieklauvēja pie durvīm, bet neviens neatbildēja. Sakarā ar /pers. B/ sniegto informāciju var norādīt, ka kaut arī iesnieguma

pieņemšanas brīdī /pers. B/ sūdzējās par sāpēm, savas liecības viņš sniedza pārliecinoši un viņiem nebija nekāda pamata apšaubīt

informāciju, ka miesas bojājumus /pers. B/ nodarīja tieši /pers. A/ (lietas 91.lapa). Tiesas sēdē apstiprināja nolasītās liecības.

Liecinieks/pers. E/ 2019.gada 19.marta tiesas sēdē liecināja, ka tas bija 2017.gada 25.septembrī, atradās savā darba vietā un

saņēma zvanu no tēva, ka viņam tikko ir uzbrukts. Tēvs teica, ka /vietas nosaukums/ veikalā uzbruka, izskatījās pēc cietumnieka.

Aizbrauca skatīties, kas noticis, bija tur jau pēc 15 minūtēm, jo strādā netālu. Tēvs atradās pie tuvumā esošā doktorāta, tur jau bija

izsaukta ātrā palīdzība, kuru viņš gaidīja. Tēvs teica, ka izskatās, ka lauzts atslēgas kauls. Ātrā palīdzība konstatēja, ka lauzts atslēgas

kauls, tēvs atteicās braukt līdzi ārstiem, jo bija izsaukta jau policija, kura bija jāsagaida. Kopa vienā mašīnā ar tēvu pārbrauca uz veikalu

kur bija noticis negadījums. Pēc neilga brīža pie veikala parādījās cilvēks un pagāja garām. Tie bija kādi 30 m, ap stūri un veikalā iekšā,

tēvs teica, :redz, redz, kur tas cilvēks, kas uzbruka”, es viņam teicu, tas ir veikalniecei dēls. Šad tad apmeklē pats to veikalu un dēls mēdz

tur sēdēt pie mātes veikalā. Gaidīja policiju kādu stundu. No veikala neviens neizgāja. Atbrauca policija un sāka rakstīt dokumentus.

Tiesas zālē atrodas šī persona, kas nodarīja miesas bojājumus tēvam, jo bieži viņu redz.

Pats ciemā uzturas ļoti daudz gadu, liela vizuāla līdzība, arī apsūdzētais bieži uzturas veikalā un bieži redz, ka viņš dodas prom no

mājas uz veikalu, regulāri. Uz notikuma brīdi nezināja vārdu, uzvārdu, to uzzināja pēc tam, pajautājot cilvēkiem, kas dzīvo ielas pretējā

mājās, kas ir pazīstami. Policijas darbinieks ieejot un iznākot no veikala teica, ka nevienas personas veikalā nav. Tad pats brauca atpakaļ

uz darbu. Pats arī veda tēvu uz Bulduru slimnīcu. Tēvs teica, ka ātrā palīdzība teica, ka jāvēršas slimnīcā viņam. Pats veikalā negāja,

kontakta ar veikala īpašnieci pašam nebija.

Lieciniece/pers. D/ 2019.gada 30.maija tiesas sēdē liecināja, ka 2017.gada septembrī strādāja AS “Latvijas Pasts” par vadītāju.

Dienā, kad notika nelaimes gadījums, viņai bija brīvdiena. Viņai piezvanīja darbinieks /pers. B/ ap plkst.14.00, paziņoja, ka viņam ir

veikts uzbrukums. Teica, lai izsauc policiju un neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tajā brīdi devās uz darbu, lai paziņotu priekšniecībai

par notikušo. Nākamajā dienā /pers. B/ sniedza viņai paskaidrojumu. No viņa vārdiem saprata, ka viņš aizgājis uz veikalu piegādāt

ierakstītu vēstuli, taču īpašniece atteicās to saņemt, ejot prom no veikala, vīrietis iesita /pers. B/ pa plecu, izejot ārā no veikala, viņš

saprata, ka sāp plecs un tad viņš piezvanījis viņai, izsauca policiju un ārstus. Tajā brīdi cietušais neteica, kas viņam iesitis, pēc tam tikai

uzzināja, ka tas bijis klientes, veikala īpašnieces dēls, to uzzināja no paša cietušā. Dēla vārdu un uzvārdu nenosauca. /pers. B/ ziņoja, ka

ierakstītās vēstules un parastās vēstules jāpiegādā pēc norādītās adreses, taču kliente prasīja, lai piegādā uz citu adresi, kas atrodas 500

m tālāk no juridiskās adreses, kur bija jāpiegādā. /pers. B/ var raksturot kā atbildīgu, godprātīgu darbinieku, nekad nekādu konfliktu ar

viņu nav bijuši, viņš apzinājās un godprātīgi pildīja savus pienākumus. Pārkāpumu darbā viņam nebija. Noticēja cietušā stāstītajam, ka

viņam sāp, jo viņam runājot trīcēja balss, varēja dzirdēt, ka cilvēkam sāp, ka viņš netēlo. Otrreiz sazvanījās ar viņu, kad viņš jau bija

slimnīcā, gan arī notikuma vietā. Apliecina, ka 2017.gada septembri /pers. B/ pildīja dienesta pienākumus. Iespējams, ka iepriekšējā

pastniece bija vienojusies ar veikala īpašnieci, ka piegādā viņai pastu uz veikalu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē nolasītas liecinieces /pers. D/ sniegtās liecības, kas

sniegtas 2018.gada 17.maijā, kurās liecina, ka viņa strādā VAS “Latvijas Pasts” par Kauguru pasta nodaļas vadītāju. 2017.gada

25.septembrī ap plkst.14.30 uz savu mobilo telefonu saņēma zvanu no VAS “Latvijas Pasts” darbinieka, pastnieka, automobiļa vadītāja –

/pers. B/, kurš paziņoja viņai, ka viņš pildīja savus dienesta pienākumus, piegādājos pastu /adrese A/, SIA “/Nosaukums A/” veikalā,

veikala īpašniecei. No sarunas ar /pers. B/ viņa saprata, ka viņam ar veikala īpašnieci izraisījās konflikts, kuras laikā /pers. B/ uzbruka

vīrietis, iesita /pers. B/ ar dūri pa pleca rajonu, nodarot miesas bojājumus. Viņa uzreiz izsauca policiju uz notikuma vietu un paziņoja par

notikušo pasta drošības departamentam. Kamēr /pers. B/ uz vietas gaidīja policijas darbiniekus, viņi ar /pers. B/ vēl sazvanījās, jo gribēja

uzzināt notikuma detaļas un /pers. B/ viņai paziņoja, ka viņam uzbruka augstāk norādītā veikala vadītājas dēls, vārdu un uzvārdu viņš

nenosauca. Par minēto faktu viņa sniedza paskaidrojumu darba vietā. Sīkāk par notikušo nekas nav zināms (lietas 87.-88.lapa).

Liecinieks Rihards Munkevics 2019.gada 30.maija tiesas sēdē liecināja, ka uz 2017.gada septembrī strādāja Valsts policijā par

inspektoru. Atceras, ka izsaukums bija Babītes novadā, ierodoties notikumu vietā tika sastapts pastnieks, kurš vēlējās rakstīt iesniegumu

par viņam nodarītajiem miesas bojājumiem. Neatceras uz kurieni bija izsaukums, bet blakus bija kafejnīca vai bistro, Ventspils šosejai

blakus. Atceras, ka pastniekam bija nodarīti miesas bojājumi, pieņēma iesniegumu un nosūtīja uz tiesu medicīnisko ekspertīzi.

Pastnieks paskaidroja, ka vēlējās piegādāta pastu, bet veikala īpašnieces dēls nodarīja viņam miesas bojājumus, sakarā ar to, ka iegājis

par tālu viņas īpašumā, precīzi nevar apgalvot teikto, jo tas noticis pirms 2 gadiem. Pastnieku satika ārā pie notikumu vietas. Pastnieks

teica, ka bistro īpašnieces dēls iesitis. Īpašniece saprata, ka meklē dēlu. Ir pārliecināts, ka citas personas nebija.

No akta Nr./numurs/ par nelaimes gadījumu darbā izriet, ka nelaimes gadījums noticis 2017.gada 26.septembrī plkst.14.30, 6,5

stundas pēc darba laika sākuma. Cietušais – /pers. B/, personas kods /personas kods/, kurš dzīvo /adrese C/. Nelaimes gadījuma apstākļu

apraksts sastādīts pēc nelaimes gadījuma darbā cietušā – Kauguru pasta nodaļas pastnieka – automobiļa vadītāja /pers. B/ rakstiska

paskaidrojuma, VAS “Latvijas Pasts” Kauguru pasta nodaļas vadītājas /pers. D/ paskaidrojuma un citiem nelaimes gadījuma materiāliem.

Nelaimes gadījums ar /pers. B/ notika /adrese B/”. Darba laiks 2017.gada 25.septembrī /pers. B/ sākās plkst.08.00. Pastniekam –

automobiļa vadītājam /pers. B/ 2017.gada 25.septembrī plkst.14.30 veicot pasta piegādi veikalā SIA “/Nosaukums A/”, pēc adreses

/adrese B/, notika domstarpības ar veikala īpašnieci par pasta piegādes nosacījumiem, konkrēti pasta kastes esamību. Veikala īpašniece

apgalvoja, ka pastniekam – automobiļa vadītājam /pers. B/ jāpiegādā visus pasta sūtījumus veikala īpašniecei uz veikalu. Uz pastnieka –

automobiļa vadītāja /pers. B/ iebildumiem par pasta kasti, veikala īpašniece atbildēja noliedzoši. Rakstot, ka pastnieks – automobiļa

vadītājs /pers. B/ atsakās izpildīt veikla īpašnieces gribu, veikala īpašniece ķeras pie draudiem sūdzēties pasta vadībai un ar fizisku

izrēķināšanos ar pastnieku – automobiļa vadītāju /pers. B/. Piegādāto ierakstīto vēstuli veikala īpašniece atteicās pieņemt, uz ko

pastnieks – automobiļa vadītājs /pers. B/ atbildēja, ka tā ir veikala vadītājas brīva izvēle. Tad pastnieks – automobiļa vadītājs /pers. B/

pagriezās uz izejas pusi un taisījās iziet no veikala, no blakus telpas izskrēja aptuveni 35 gadus vecs vīrietis, kurš vēlāk izrādījās veikala

vadītājas dēls, un metās pastniekam – automobiļa vadītājam /pers. B/ virsū ar draudiem nosist, un divas reizes iesita /pers. B/ ar kulaku

pa krūtīm, kā rezultātā salauza pastniekam – automobiļa vadītājam /pers. B/ atslēgas kaulu. Pēc tam veikala īpašniece metās savu dēlu

nomierināt un pastnieks – automobiļa vadītājs /pers. B/ izgāja no veikala, piezvanīja uz mobilo telefonu un paziņoja Kauguru pasta

nodaļas vadītājai /pers. D/, ka viņam uzbruka vīrietis. Kauguru pasta nodaļas vadītāja /pers. D/ izsauca policiju un Neatliekamo

medicīnisko palīdzību, kā arī informēja par notikumu pasta drošības departamenta dežūrdaļai (lietas 12.-14.lapa).

No piegādes paziņojumu saraksta izriet, ka 2017.gada 25.septembrī ierakstīta pasta sūtījuma adrese ir SIA “/Nosaukums A/”, pasta

sūtījums nav piegādāts, jo adresāts to atteicies saņemt (lietas 51.lapa).

No VAS “Latvijas Pasts” 2018.gada 16.maija Nr.01-10.2/156 par informācijas sniegšanu izriet, ka VAS “Latvijas Pasts” ir

saņēmis un izskatījis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa 2018.gada 2.maija vēstuli Nr.20/10/17-2862 “Par

informācijas sniegšanu kriminālprocesā”. VAS “Latvijas Pasts” atbildot uz saņemto vēstuli informē, ka /pers. B/, personas kods

/personas kods/, bija darba tiesiskajās attiecībās ar VAS “Latvijas Pasts” no 2017.gada 15.augusta līdz 2018.gada 28.februārim.

Vēstules pielikumā uzziņa par darba attiecībām ar VAS “Latvijas Pasts” (lietas 53.lapa)

No 2018.gada 15.maija izziņas Nr.1-5/212 par darbu VAS “Latvijas Pasts” izriet, ka izziņa ir izsniegta par /pers. B/, personas kods

/personas kods/, par to, ka viņš no 2017.gada 15.augusta līdz 2018.gada 28.februārim bija darba tiesiskajās attiecībās ar VAS “Latvijas

Pasts” un strādāja Rīgas reģiona (Rīgas novads) Kauguru pasta nodaļas pastnieka – automobiļa vadītāja amatā (lietas 54.lapa).

No 2017.gada 9.maija izziņas Nr.R014/814 izriet, ka /pers. A/, personas kods /personas kods/, strādā SIA MAXIMA Latvija

veikalā R103 (/adrese/) par miesnieku no 2009.gada 1.jūnija. Savus tiešos pienākumus veic atbildīgi, saskaņā ar amata aprakstu uz

uzņēmuma iekšējiem darba kārtības noteikumiem. Darbinieka personas lietā atzīmes par pārkāpumiem nav. 2017.gada 25.septembrī

darbinieks nebija darbā, pievieno darba laika uzskaites tebeli (lietas 71.lapa).

No 2017.gada septembra mēneša darba laika uzskaites tabeles izriet, ka /pers. A/ 2017.gada 25.septembrī neatradās savā darbā

vietā (lietas 72.lapa).

No Babītes novada pašvaldības administrācijas 2018.gada 4.jūnija atbildes uz pieprasījumu Nr.2-3.1/18/1057-N izriet, ka sakarā ar

pieprasījumu Nr.20/10/17-2835, sniegt informāciju par personu – /pers. A/, personas kods /personas kods/, paziņoju, ka Babītes

novada pašvaldības Sabiedriskās kārtības daļā nav reģistrēta negatīva rakstura informācija par iepriekš minēto personu (lietas 83.lapa).

No SIA Tele2 informācijas par publiskā mobilā telefonu tīkla saglabājamiem datiem par tālruņa numuru /tālruņa numurs/, kas

pieder /pers. A/, izriet, ka laika posmā no 2017.gada 25.septembra plkst.09.41 līdz 2017.gada 25.septembra plkst.20.06, konkrētais

numurs tika izmantots 13 reizes. Bāzes stacijas adrese /adrese D/ (lietas 95.-99.lapas).

No cietušā /pers. B/, personas kods /personas kods/, iesnieguma izriet, ka /pers. B/ uzskata, ka /pers. A/ darbības kvalificējamas

pēc Krimināllikuma 126.panta otrās daļas – par tāda miesas bojājuma tīšu nodarīšanu, kas nav bīstams dzīvībai un nav izraisījis šā

likuma 125.pantā paredzētās sekas, bet izraisījis ilgstošu veselības traucējumu (vidēja smaguma miesas bojājumus), ja tas izdarīts

sakarā ar to, ka cietušais izpildījis savus dienesta vai profesionālos pienākumus. Līdz ar ko, lūdz veikt Latvijas administratīvo pārkāpumu

kodeksa 245.pantā minētās darbības, jo /pers. A/ veiktās darbības satur noziedzīga nodarījuma pazīmes (lietas 8.-9.lapa).

No VAS “Latvijas Pasts” 2017.gada 11.oktobra izziņas Nr.8-2/1268 Par draudiem un uzbrukumu VAS “Latvijas Pasts”

darbiniekam izriet, ka VAS “Latvijas Pasts” saņemts ziņojums no VAS “Latvijas Pasts” Rīgas reģiona Kauguru pasta nodaļas vadītājas

/pers. D/, par to, ka 2017.gada 25.septembrī, pastniekam – autovadītājam /pers. B/, piegādājot adresātam pasta sūtījumu /adrese A/

veikalā “/Nosaukums A/”, nezināma personas izteica draudus un fiziski uzbruka viņam, nodarot miesas bojājumus. Par notikušo tika

paziņots policijai un izsaukta medicīniskā palīdzība (lietas 19.lapa).

No pasta nodaļas Kauguri, /pasta indekss/, vadītājas /pers. D/ ziņojuma izriet, ka viņa, /pers. D/, pasta nodaļas Kauguri vadītāja,

2017.gada 25.septembrī saņēma zvanu uz mobilo telefonu no pastnieka - automobiļa vadītāja /pers. B/, ka veicot savus pienākumus,

pasta piegādi, viņam uzbruka vīrietis un iesita ar kulaku pa plecu, tas notika veikala “/Nosaukums A/” telpās. Viņi uzreiz izsauca policiju

un ātro palīdzību, kā arī informēja pasta drošības departamenta dežūrdaļu. Pastniekam veikta pirmā palīdzība, sastādīts akts no policijas

(lietas 20.lapa).

No 2017.gada 26.septembra /pers. B/ paskaidrojuma izriet, ka 25.septembrī aptuveni plkst.14.30 tika veikta pasta piegāde pēc

adreses SIA “/Nosaukums A/”, kas atrodas /vietas nosaukums/. Veikalā, kur notika domstarpības ar tā īpašnieci par pasta piegādes

nosacījumiem, konkrēti par pasta kastes esamību. Viņa apgalvoja, ka viņam jāpiegādā visi pasta sūtījumi viņai uz veikalu, uz viņa

iebildumiem par pasta kasti, viņa atbildēja noliedzoši. Redzot, ka viņš atsakās izpildīt viņas gribu, viņa ķērās pie draudiem sūdzēties

pasta vadībai un ar fizisku izrēķināšanos pret viņu. Piegādāto ierakstīto vēstuli viņa atteicās pieņemt, uz ko viņš atbildēja, ka tā ir viņas

brīva izvēle. Tad viņš pagriezās uz izejas pusi un taisījās iziet no veikala no blakus telpas izskrēja aptuveni 35 gadus vecs vīrietis, kurš

vēlāk izrādījās viņas dēls un metās viņam virsū ar draudiem viņu nosist, un divas reizes viņam iesita ar dūri pa krūtīm, kā rezultātā salauza

viņam atslēgas kaulu. Pēc tam saimniece metās viņu nomierināt un viņš izgāja no veikala (lietas 21.lapa).

No eksperta atzinuma Nr.27-2630 izriet, ka pamatojoties uz Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa Kārtības

policijas nodaļas inspektora virsleitlanta /pers. H/ 2017.gada 25.septembra lēmumu par tiesu medicīniskās ekspertīzes noteikšanu

administratīvajā lietā ENŽ-1840, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra Ekspertīzes un izpētes departamenta Klīniskās tiesu

medicīniskās ekspertīzes nodaļas telpās vecākais tiesu medicīnas eksperts Juris Straubergs veica /pers. B/, personas kods /personas

kods/, tiesu medicīnisko ekspertīzi. Pamatojoties uz tiesu medicīniskās apsekošanas un medicīnisko dokumentu datiem, ņemot vērā

lietas apstākļus, atbildot uz lēmumā ekspertam uzdotajiem jautājumiem, eksperts secina, ka /pers. B/ konstatēti šādi miesas bojājumi:

kreisā atslēgas kaula lūzums. Minētais miesas bojājums varēja rasties 2017.gada 25.septembrī cietu, trulu priekšmetu iedarbības

rezultātā lēmumā, medicīnas dokumentos un apsekojumā norādītājos apstākļos, un pēc sava rakstura pieskaitāms pie vidēja smaguma

miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas (lietas 24.-25.lapa).

No Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma elektroniskās kartes Nr./numurs/ izriet, ka izsaukums izdarīts 2017.gada

25.septembrī plkst.14.52, pacienta vārda uzvārds ir /pers. B/, personas kods /personas kods/. Izsaukuma motīvs: piekauts, sasists,

saspārdīts. Izsaukuma izpildes rezultāts: atteikums no nogādāšanas ārstniecības iestādē. Diagnoze: ribas (u), krūškaula un mugurkaulāja

krūšu skriemeļa lūzumi. Sūdzības: iesita ar kulaku nezināma persona. Pacients – Latvijas pasta darbinieks. Trauma gūta pildot savus

dienesta pienākumus. Gaida policiju. Sūdzības par sāpēm (lietas 28.-29.lapa).

No 2018.gada 2.maija apskates protokola izriet, ka apskati veica Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa kārtības

policijas nodaļas inspektors M.Zariņš Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas vecākās

inspektores Nataļja Dormidonovas uzdevumā. Apskate tika izdarīta veikala – kafejnīcas /adrese E/”. Apskatē noskaidrots, ka apskate

tiek veikta diennakts gaišajā laikā un mākslīgā apgaismojumā, pie gaisa temperatūras +12 grādi. Apskatīts tiek veikals-kafejnīca, tā

telpas pēc adreses /adrese E/”. Apskatāmā ēka celta no brūnas krāsas ķieģeļiem. Ēkas sānos redzama ieeja ar atvērtām durvīm. Pirms

durvīm izklātas betona plāksnes, kas veido celiņu nokļūšanai ēkas iekšpusē. Pa kreisi no durvīm, pie ēkas fasādes piestiprināts plakāts ar

uzrakstu “veikals kafejnīca”. Nokļūstot caur durvīm ēkas iekšpusē, pa labi pie sienas redzamas vitrīnas-plaukti ar pārtikas precēm.

Telpas vidusdaļā redzama lete ar kases aparātu, aiz letes pie sienas skapji ar plauktiem, kuros iekārtoti dažādas alkoholisko dzērienu

pudeles. Virzoties gar leti gar kases aparātu pa kreisi aiz stikla vitrīnas, kura izvietota pie telpas kreisās sienas redzama arkveida niša –

ieeja uz mazāku telpu. Nokļūstot aiz ieejas nišas, redzama telpa 3x2 m platībā. Telpā izvietots apaļš galdiņš ar galdautu, pie galdiņa

novietoti divi krēsli ar atzveltnēm zilā krāsā. Minētais galdiņš novietots telpas kreisajā pusē. Tās pašas telpas labajā pusē redzams

augstāks un šaurāks tumši brūnas krāsas koka galdiņš, kuram līdzās novietots brūnas krāsas mīkstā polsterējuma krēsls ar atzveltni.

Apskates laikā izņemts nekas netiek (lietas 84.lapa).

No Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa fototabulas, kas uzņemta /adrese E/”, veikala – kafejnīcas telpās ir

redzama ēkas priekšpuse, kur priekšplānā atrodas nelieli krūmi, betona plākšņu taciņa, kas ved uz veikala – kafejnīcas ieejas durvīm. Kā

arī redzamas veikala - kafejnīcas ieejas durvis. Turklāt fototabulā redzama veikala iekšiene un galdiņš ar diviem krēsliem (lietas 85.-

86.lapa).

No Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākās inspektores majores Nataļjas

Dormidonovas ziņojuma par informācijas analīzi izriet, ka viņas lietvedībā atrodas kriminālprocess Nr.11352002718, kas uzsākts

2018.gada 11.janvārī pēc Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 1.punkta par to, ka 2017.gada 25.septembrī ap plkst.15.00 /adrese A/”,

SIA “/Nosaukums A/” veikalā cietušajam – VAS “Latvijas Pasts” pastniekam – automobiļa vadītājam /pers. B/, pildot profesionālos

pienākumus, tika nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi. Būdams nopratināts kā aizdomās turētais, /pers. A/, personas kods /personas

kods/, savu vainu neatzina, paskaidroja, ka neatceras, kur atradās augstāk norādītajā datumā un laikā.

Kriminālprocesa ietvaros elektronisko sakaru komersantam, kurš sniedz publiskā mobilā telefonu tīkla pakalpojumus, un proti,

SIA TELE2 tika nosūtīts pieprasījums izsniegt saglabājamos datus par /pers. A/ mobilā telefona atrašanās vietu augstāk norādītajā

datumā.

Izanalizējot no SIA TELE2 saņemto informāciju, tika noskaidrots, ka mobilais telefons ar abonenta numuru /tālruņa numurs/, kas

pieder /pers. A/, 2017.gada 25.septembrī no plkst.09.41 līdz plkst.20.08 tika izmantots 13 reizes (bāzes stacijas aptuvenā adrese

izdrukā norādīta /adrese D/”, kas atbilst tagadējai adresei /adrese D1/). Pēc pārbaudes tika noskaidrots, ka SIA “/Nosaukums A/” veikals

/adrese A/” atrodas 1 kilometra attālumā no bāzes stacijas adreses, savukārt, bāzes stacijas darbības zona ir aptuveni 20 kilometri (lietas

100.lapa).

Izvērtējusi iepriekš izklāstītos pierādījumus, tiesa secina, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā ir pierādīta pilnībā, viņa darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 1.punkta. Apsūdzētā vaina šī

noziedzīgā nodarījumā izdarīšanā ir pieradīta pilnībā ar krimināllietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā un tiesai nerodas

šaubas par apsūdzētā vainu.

Tiesa kriminālprocesā esošos pierādījumus vērtē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta otrajā daļā noteikto, t.i., ka to, cik

ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par

faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Tiesa izklāstītos pierādījumus novērtē kā ticamus un pieļaujamus, tie attiecināmi uz konkrēto

kriminālprocesu un apliecina, ka /pers. A/ ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 126.panta otrās daļas

1.punktā.

Attiecībā par to, ka /pers. A/ 2017.gada 25.septembrī nodarīja vidēja smaguma miesas bojājumus, ja tas izdarīts sakarā ar to, ka

cietušais izpildījis savus profesionālos pienākumus, tiesa atzīst, ka minētais fakts apstiprinās ar cietušā /pers. B/ liecībām, kurās norāda,

ka piegādājot pastu uz SIA “/Nosaukums A/” izcēlās strīds ar veikala īpašnieci /pers. C/. /pers. A/ iznāca no veikala blakus telpas, divas

reizes iesita /pers. B/ pa krūtīm, otrajā reizē trāpīja pa atslēgas kaulu. Pēc notikušā tika izsaukta Neatliekamā medicīniskā palīdzība un

policija. Gaidot policiju, ieradās cietušā dēls /pers. E/, kurš norādīja, ka uzbrucējs ir /pers. C/ dēls /pers. A/.

Cietušā/pers. B/ liecības apstiprinās arī ar liecinieka /pers. E/ liecībām, kurš liecināja, ka pēc tēva norādes uz personu, kurš viņam

nodarīja miesas bojājumus, /pers. E/ nepārprotami apgalvoja, ka tas ir veikala īpašnieces dēls /pers. A/. Savu apgalvojumu pamatoja ar

to, ka /pers. A/ redz bieži, jo dzīvo vienā ciemā.

Turklāt arī liecinieks /pers. G/ norādīja, ka cietušais /pers. B/ uzreiz nepārprotami norādīja, ka miesas bojājumus viņam ir nodarījis

tieši /pers. A/, lieciniekam nebija pamata apšaubīt, ka /pers. A/ izdarīja miesas bojājumus. Bez tam, arī liecinieks /pers. H/ norādīja, ka

pastniekam (/pers. B/) miesas bojājumus nodarīja /pers. A/, kas ir veikala īpašnieces dēls.

Tiesa neatstāj bez ievērības liecinieka /pers. G/ norādīto, ka /pers. C/ liedza policijas darbiniekiem apskatīt veikala – kafejnīcas

telpas, turklāt /pers. C/ lieciniekam /pers. G/ norādīja, ka nezina, kur atrodas viņas dēls, bet cita starpā, savās liecībās norāda, ka dēls

atradās mājās.

Lieciniece/pers. D/ tiesas sēdē apstiprināja cietušā sniegtās liecības, proti, /pers. D/ 2017.gada septembrī strādāja AS “Latvijas

Pasts” par vadītāju. Viņai piezvanīja darbinieks /pers. B/ ap plkst.14.00, paziņoja, ka viņam ir veikts uzbrukums, no /pers. B/ uzzināja, ka

piegādājot pastu, viņam ir uzbrucis vīrietis, kas beigās noskaidrojās, ka bija /pers. A/, un ir iesitis cietušajam pa plecu.

Arī ar liecinieces /pers. F/ liecībām apstiprinās /pers. B/ sniegtās liecības, proti, lieciniece sastādīja nelaimes gadījuma aktu darbā.

Liecināja, ka cietušajam /pers. B/ bija incidents darbā veicot darba pienākumus. Veicot savus darba pienākumus cietušais /pers. B/,

piegādājot pastu ierakstītā sūtījumā, ir bijusi vārdu pārmaiņa, noticis incidents, kur kāds cilvēks uzbrucis cietušajam.

Tiesa nesaskata pretrunas cietušā sniegtajās liecībās, kā arī tiesa nekonstatē motīvus kādēļ cietušajam būtu jāapmelo apsūdzētais,

kuru viņš iepriekš personīgi nav pazinis.

Turklāt, /pers. B/ nodarīto miesas bojājumu laiku, vietu un smaguma pakāpi apstiprina arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības

izsaukuma elektroniskā karte, kurā redzams, ka ziņojums saņemts 2017.gada 25.septembrī plkst.14.52 un izsaukuma adrese ir /adrese

F/. Kā arī no eksperta atzinuma Nr.27-2620 izriet, ka /pers. B/ konstatēts kreisā atslēgas kaula lūzums, kurš varēja rasties 2017.gada

25.septembrī cietu, trulu priekšmetu iedarbības rezultātā, kas savukārt sakrīt ar cietušā teikto un inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā

norādīto.

Tiesa liecinieces /pers. C/ sniegtās liecības uzskata kā sniegtas nolūkā, lai pasargātu savu dēlu, proti, lieciniece norādīja, ka

notikuma dienā, 2017.gada 25.septembrī, kad veikalā bija ieradies cietušais /pers. B/, viņas veikalā atradās klienti – zvejnieki, kuriem

dzirdot /pers. B/ un /pers. C/ konfliktu, viens no viņiem atnāca, un sāka raustīt /pers. B/ aiz jakas, nekādus sitienus nevienam neizdarīja.

Liecinieces/pers. C/ liecības par to, ka uzbrucējs bija kāds no viņas klientiem – zvejniekiem, neapstiprinās ar pārējo liecinieku

liecībām un lietas materiāliem kopumā, proti, cietušais norādīja, ka zvejnieki nebija atbraukuši ar mašīnu, norādīja, ka zvejnieki nebūtu

no veikala telpām gājuši ārā pa sētas durvīm.

Lieciniece/pers. C/ norādīja, ka uzbrucējs nebija viņas dēls /pers. A/, to, ka viņš tajā dienā veikalā nav atradies, bet gan ir atradies

savās mājās. Šīs liecības neapstiprinās ar /pers. E/ un /pers. B/ sniegtajām liecībām, proti, pēc notikuma, gaidot policiju gan liecinieks,

gan cietušais redzēja, ka /pers. A/ vairākkārtīgi ieiet veikalā, un iet garām mašīnai, kurā atradās liecinieks un cietušais. No /pers. G/

liecībām izriet, ka klauvējoties pie /pers. A/ mājas durvīm, durvis neviens neatvēra.

Turklāt tiesa neatstāj bez ievērības faktu, ka lieciniece /pers. C/ ir apsūdzētā /pers. A/ māte.

Apsūdzētā norādītais, ka par notikušo ir uzzinājis tikai no savas mātes /pers. C/, ka notikuma vietā nav bijis klāt, neapstiprinās ar

liecinieku un cietušā sniegtajām liecībām, kā arī ar lietas materiāliem to kopumā.

Vērā ņemams fakts ir tas, ka /pers. A/ pirsmtiesas izmeklēšanas laikā sniedza liecības, ka neatceras kur tieši atradās 2017.gada

25.septembrī, norādot, ka iespējams atradās darbā, šis fakts ir pretrunā ar SIA Maxima Latvija 2017.gada 9.maija izziņu Nr.R014/814

no kuras izriet, ka /pers. A/, personas kods /personas kods/, 2017.gada 25.septembrī nebija darbā un darba laika uzskaites tabeli, no

kuras izriet, ka /pers. A/ 2017.gada 25.septembrī neatradās savā darba vietā.

Tiesas debatēs aizstāve norādīja, ka rodas jautājums, kā cietušais /pers. B/ zināja, ka uzbrucējs ir /pers. A/, tiesa norāda, ka

sākotnēji /pers. B/ nezināja, ka uzbrucēja vārds uzvārds ir /pers. A/, tādēļ Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai nevarēja nosaukt

konkrētu uzbrucēja vārdu uzvārdu, tomēr, kad Neatliekamā medicīniskā palīdzība bija aizbrauksi un cietušais /pers. B/ ar savu dēlu /pers.

E/ gaidīja policijas darbiniekus, /pers. B/ pēc izskata atpazina uzbrucēju un /pers. E/ norādīja, ka konkrētā persona ir veikala īpašnieces

dēls.

Turklāt tiesa nepiekrīt aizstāves norādītajam, ka cietušais uzreiz pēc notikušā kļūdās ar svarīgu faktu nosaukšanu, kas apstiprina to,

ka cietušais atradās šoka stāvoklī. Tiesas ieskatā, ir loģiski, ka cietušais /pers. B/, ņemot vērā viņam nodarītos miesas bojājumus, uzreiz

pēc notikušā varēja kļūdīties ar precīzu uzbrukuma laika nosaukšanu.

Kā arī, tiesa nepiekrīt aizstāves viedoklim, ka cietušais /pers. B/ kļūdās norādot uz to, ka uzbrucējs bija tieši /pers. A/. Tas, ka

/pers. B/ nekļūdās norādot, ka uzbrucējs bija /pers. A/ pierādās ar liecinieku liecībām un lietas materiāliem to kopumā, kā arī /pers. B/

nav pamata aprunāt apsūdzēto /pers. A/, jo pirms noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apsūdzētais /pers. A/ ar cietušo /pers. B/ nebija

pazīstami.

Tiesa vērš uzmanību uz aizstāves norādīto faktu, ka ja /pers. A/ būtu iegājis veikalā, tad policijas darbinieki būtu viņu tur atraduši,

tas neapstiprinās ar liecinieka /pers. G/ norādīto, ka veikala – kafejnīcas īpašniece policijas darbiniekus neielaida pilnīgi visās veikala –

kafejnīcas telpās, tādēļ nevar apgalvot, ka /pers. A/ tiešām tur neatradās.

Izvērtējusi iepriekš izklāstītos pierādījumus, tiesa secina, ka /pers. A/ vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir

pierādīta pilnībā, viņa darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 1.punkta. /pers. A/ vaina šī noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta pilnībā ar krimināllietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā un tiesai nerodas šaubas par

/pers. A/ vainu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kāds paredzēts Krimināllikuma 126.panta otrās

daļas 1.punktā, ir smags noziedzīgs nodarījums.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ ir sodāms par šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un, nosakot sodu un tā mēru, saskaņā ar Krimināllikuma

46.panta nosacījumiem, ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Pārbaudot /pers. A/ personību raksturojošos datus, noskaidrots, ka viņam ir deklarētā dzīvesvieta /adrese B/.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otrās daļas nosacījumiem, tiesa apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākļus nekonstatē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas nosacījumiem, tiesa apsūdzētā atbildību pastiprinošus apstākļus nekonstatē.

Ņemot vērā augstākminēto, proti, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteiktos principus par sodu un tā mērķi, noklausoties

apsūdzētā paskaidrojumus, aizstāves un prokurora viedokli par soda noteikšanu piespiedu darbu veidā, tiesa uzskata, ka apsūdzētajam

/pers. A/ sods par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 1.punktā nosakāms piespiedu

darba veidā atbilstoši sankcijai.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā /pers. A/ personību, ar noziedzīgo nodarījumu radītās sekas, to, ka netika konstatēts apsūdzētā

atbildību mīkstinošs un pastiprinošs apstāklis, attieksmi pret izdarīto, ka apsūdzētais iepriekš nav sodīts.

Izvērtējusi iepriekš minētos apstākļus, tiesa ir guvusi pārliecību, ka tieši piespiedu darbs sasniegs Krimināllikumā noteikto soda

mērķi t.i. sodīt un atturēt personu no turpmākas noziedzīgas darbības, un apsūdzētais neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus.

Krimināllietas ietvaros /pers. A/ nav bijis aizturēts, kā arī nav atradies apcietinājumā.

Drošības līdzekli – dzīvesvietas maiņas paziņošana – atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

Saskaņā ar Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu, apsūdzētajam ir pienākums desmit darba dienu laikā pēc sprieduma spēkā

stāšanās dienas reģistrēties Valsts probācijas dienestā pēc deklarētās dzīves vietas.

Cietušais /pers. B/ pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 56,51 euro apmērā par ārstnieciskajiem izdevumiem(lietas 39.-

40.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.pantu - kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar

noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko

zaudējumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu, pienākums samaksāt cietušajiem mantisko zaudējumu

uzliekams apsūdzētajam.

Tiesa uzskata, ka no cietušā pārstāvja puses iesniegtā kaitējuma kompensācijas apmērs, kuru veido mantiska rakstura zaudējumi,

nosakāms atbilstoši Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmās daļas un 352.panta pirmās daļas nosacījumiem.

Tiesa atzīst par iespējamu apmierināt cietušā pieteikto materiālā kaitējuma kompensācijas apmēru, kas atbilst apsūdzības

apjomam.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 528.panta 9.punktu, /pers. A/ noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei par

kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu - 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, un pienākumu iesniegt tiesai dokumentu par

kaitējuma kompensācijas samaksu.

nodevas samaksas.

Tiesas sēdē prokurore uzturēja pieteikumu par kompensācijas piedziņu 1075 euro apmērā valsts interesēs.

Saskaņā ar likumu „Par valsts kompensāciju cietušajiem” Juridiskās palīdzības administrācija ar 2018.gada 28.marta lēmumu

Nr.6-1.1.18/160 nolēmusi izmaksāt /pers. B/ valsts kompensāciju 1075,00 euro apmērā kriminālprocesā Nr.11352002718. Minētā

kompensācija izmaksāta /pers. I/ 2018.gada 29.martā.

Minētā likuma 3.1panta 2.punkts nosaka, ka noziedzīga nodarījuma izdarītājam, kurš atzīts par vainīgu, pamatojoties uz notiesājošu

spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, [..] ir pienākums atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju.

Savukārt likuma 4.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka

Juridiskās palīdzības administrācijai ir uzdevums regresa kārtībā vērsties pret vardarbīgā noziedzīgā nodarījuma izdarītāju vai viņa

līdzdalībnieku un 16.pants nosaka, ka Juridiskās palīdzības administrācija pret vardarbīga noziedzīga nodarījuma izdarītāju vai viņa

līdzdalībnieku pārņem cietušā tiesības uz kompensāciju izmaksātās summas apmērā.

Tiesa uzskata, ka pieteikums par kompensācijas piedziņu no apsūdzētā valsts labā ir pamatots un apmierināms. Līdz ar to no

apsūdzētā ir piedzenama kaitējuma kompensācija 1075,00 euro apmērā par labu valstij.

Lietā nav uzlikts arests mantai.

Rezolutīvā daļā

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520. pantu tiesa

nosprieda:

atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 1.punktā un

sodīt ar piespiedu darbu uz 280 stundām.

/pers. A/ izpildei jāierodas Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai desmit darba

dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – dzīvesvietas maiņas paziņošana, atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Piedzīt no /pers. A/ valsts labā cietušajam /pers. B/ izmaksāto Juridiskās palīdzības administrācijas valsts kompensāciju saskaņā ar

lēmumu Nr.6-2.18/344, 1075 euro, iemaksājot to valsts budžeta kontā: Valsts kase; reģ.Nr.90000050138, konta

Nr.LV68TREL1060001239300; saņēmējs Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis - Valsts kompensācijas summas

apmaksa, kriminālprocesa numurs Nr.11352002718.

Piedzīt no /pers. A/ par labu cietušajam /pers. B/ kaitējuma kompensāciju 56,51 euro apmērā.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 528.panta 9.punktu, /pers. A/ noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 30 dienas

no sprieduma spēkā stāšanās dienas, un pienākumu iesniegt tiesai dokumentu par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams. Procesa dalībnieki 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var

rakstveida iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.

Pilno spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 (desmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā,

apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Biteniece