Court orders management company to collect debt, penalty, and interest from tenant for unpaid maintenance fees.

Lieta Nr.C30740716

C-1143-16/7

A I ZM U G U R I S K S S P R I E D U M S

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā, 2016.gada 20.decembrī

Valmieras rajona tiesa,

tiesnesis Didzis Līdacis,

tiesas sēdes sekretāre Elīna Lauce,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā par naudas piedziņu no /pers. A/.

Aprakstošā daļa.

[1] Prasītājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk prasītājs) cēla tiesā prasību piedzīt no atbildētāja /pers. A/ (turpmāk atbildētājs) par labu

prasītājam pamatparādu 3554,45 EUR, līgumsodu 355,45 EUR, likumiskos procentus 275,92 EUR un tiesas izdevumus. Atzīt prasītājam tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda.

[1.1] Prasības pieteikumā (l.l.4) norādīts, ka daudzdzīvokļu māja /adrese/, saskaņā ar 2003.gada 14.februāra nekustamo īpašumu

apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.Di-03-77-lī bija nodota Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvaldes “Jugla”

pārvaldīšanā. 2004.gada 1.novembrī, pamatojoties uz Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr.3549 Rīgas pašvaldības uzņēmums bezpeļņas

organizācija namu pārvalde “Jugla” tika reorganizēta un reģistrēta LR komercreģistrā par Rīgas pašvaldības SIA “Juglas nami”. Ar 2010.gada

29.decembri Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Juglas nami” tika reorganizēta un reģistrēta LR Uzņēmuma reģistrā par SIA ”Rīgas

namu pārvaldnieks. Prasītājs ir reorganizētā uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmējs.

[1.2] Atbildētājai, pamatojoties uz 2001.gada 23.maija pirkuma līgumu pieder īpašuma tiesības uz dzīvokli /adrese/, ar kadastra reģistra numuru

/numurs A/.

[1.2.1] 2002.gada 26.septembrī atbildētājs noslēdza ar prasītāju dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu (turpmāk Līgums) par

dzīvokli /adrese/, ar noslēgto Līgumu atbildētājs apņēmās segt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas /adrese/, uzturēšanu un apsaimniekošanu,

kā arī maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta prasībām atbildētāja pienākums ir piedalīties dzīvojamās

mājas pārvaldīšanā segt tā izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu.

[1.3] Neskatoties uz to, ka nekādi šķēršļi lietot savā īpašumā esošo dzīvokli nav likti, maksājumi netiek veikti savlaicīgi un pilnā apmērā.

Pamatparāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem atbildētājam izveidojies par laika posmu no

2012.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 1. augustam un sastāda 3554.45 EUR.

[1.4] Līgumsods aprēķināts par laika posmu no 2012.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 1.augustam un sastāda 1189,64 EUR. Līgumsods samazināts

sekojoši: 3554,45 EUR x 0.10 = 355,45 EUR.

[1.5] Likumiskie procenti aprēķināti par laika posmu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.augustam un sastāda 275,92 EUR.

[1.6] Atbildētāja neizpildītās saistības par dzīvokli /adrese/, sastāv no pamatparāda 3554,45 EUR, līgumsoda 355,45 EUR, likumiskajiem

procentiem 275,92 EUR, pavisam kopā 4185,82 EUR.

[1.7] Prasītājs informē, ka nav izmantojis meditāciju pirms prasības celšanas un nepiekrīt izmantot procesa gaitā.

[2] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par prasības pieteikumu neiesniedza. Tiesa atzīst, ka paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma

taisīšanai šajā lietā.

[3] Prasītājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Prasītāja pilnvarotais pārstāvis iesniedza tiesā iesniegumu ar lūgumu izskatīt lietu bez prasītāja pilnvarotā

pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē. Tiesa atzīst, ka lietu var izskatīt bez prasītāja pilnvarotā pārst6āvja klātbūtnes tiesas sēdē.

[4] Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies un nav paziņojusi neierašanās iemeslu, kā arī nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu. Tiesa atzīst, ka lietu var

izskatīt bez atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa.

[5] Tiesa konstatē, ka atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus par prasību un nav ieradusies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās

iemeslu. Civilprocesa likuma 208.1panta pirmajā daļā noteikts, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā

atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, un otrajā daļā noteikts, ka

aizmugurisku spriedumu tiesa taisa, pamatojoties uz prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ja tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda

izšķiršanai. Tiesa uzskata, ka prasītāja prasības pieteikumā norādītie paskaidrojumi un lietā esošiem materiāli ir pietiekami strīda izšķiršanai. Tādejādi lietā

ir taisāms aizmugurisks spriedums.

[5.1] Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumu un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un izvērtējusi visu kopumā, atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma pilnīgi.

[6] Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā

devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta

saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[6.1] Tiesa konstatē, ka prasības pieteikums atbildētājam ir nosūtīts uz deklarēto adresi. Tādejādi atzīstams, ka atbildētājam ir paziņots par

prasības pieteikuma saturu.

[6.2] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Tiesa konstatē, ka atbildētāja nav apstrīdējusi

prasības pieteikumā norādītos apstākļus, kā arī nav cēlusi pretprasību. Tādejādi tiesai nav pamata uzskatīt, ka atbildētājai ir iebildumi pret prasības

pieteikumā norādītajiem apstākļiem.

[7] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājai no 2001.gada 23.maija pieder dzīvokļa īpašums Nr.38 un 348/37353 domājamās daļas no

daudzdzīvokļu mājas, adrese: /adrese/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/, kadastra numurs /numurs A/(l.l.18-19).

[8] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka 2003.gada 14.februārī Rīgas domes Īpašuma departaments, Rīgas pašvaldības uzņēmums bezpeļņas

organizācija namu pārvalde “Jugla” un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija noslēdza Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas

pilnvarojuma līgumu Nr.Di-03-77-lī (l.l.7-9) (turpmāk Pilnvarojuma līgums). Puses vienojās par līguma priekšmetu – Rīgas pašvaldības uzņēmums

bezpeļņas organizācija namu pārvalde “Jugla” apņēmās apsaimniekot Rīgas pašvaldības īpašumus saskaņā ar šim līgumam pievienoto sarakstu. Rīgas

domes Īpašuma departamenta bilancē esošo ēku sarakstā, kas tiek nodotas Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvaldes

“Jugla” apsaimniekošanā norādīta ēka ar adresi /adrese/(l.l.13).

[8.1] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka 2002.gada 26.septembrī Rīgas pašvaldības uzņēmums bezpeļņas organizācija namu pārvalde “Jugla” un

atbildētāja noslēdza Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu (turpmāk Apsaimniekošanas līgums) (l.l.20-22). Puses vienojās par

līguma priekšmetu – apsaimniekotājs apņemas uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju, kur atrodas atbildētājas īpašumā esošās telpas – dzīvoklis

Nr.38, bet atbildētāja apņemas segt mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus proporcionāli viņas īpašumā esošā dzīvokļa lielumam.

[8.2] 2004.gada 1.novembri, pamatojoties uz Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr.3549 (l.l.15-17) Rīgas pašvaldības uzņēmums

bezpeļņas organizācija namu pārvalde ”Jugla” tika reorganizēta un reģistrēta LR komercreģistrā par Rīgas pašvaldības SIA “Juglas nami”. Ar 2010.gada

29.decembri Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Juglas nami” tika reorganizēta un reģistrēta LR Uzņēmuma reģistrā par SIA “Rīgas

namu pārvaldnieks” (l.l.34). Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītājs ir reorganizētā uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmējs. Atbildētāja iebildumus pret

iepriekš minēto nav cēlusi.

[9] Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētājas pamatparādu par pakalpojumiem 3554,45 EUR par laika periodu no 2012.gada 1.aprīļa

līdz 2016.gada 1.augustam.

[9.1] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Likuma 13.pants paredz, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa

dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti

veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Tādejādi atbildētājai kā atsevišķa īpašuma īpašniecei, neatkarīgi no tā vai viņa

personīgi ir vai nav noslēgusi dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar attiecīgo atsevišķo īpašumu.

[9.1.1] Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Tiesa,

ņemot vērā, ka starp prasītāju un atbildētāju ir personīgi noslēgts līgums par attiecīgās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu,

kā arī atbildētāja pienākumi ir noteikti Dzīvokļa īpašuma likumā un Apsaimniekošanas līgumā, uzskata, ka saistību tiesības starp prasītāju un atbildētāju ir

radušas pēc likuma un Apsaimniekošanas līguma.

[9.2] Atbildētāja iebildumus pret galvenā parāda apmēru un tā aprēķinu nav cēlusi. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veiktā galvenā parāda

aprēķina pamatotību. Tiesa secina, ka no atbildētājas par labu prasītājam piedzenams galvenais parāds 3554,45 EUR.

[10] Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 355,45 EUR, kas noteikts 10% apmērā no galvenā parāda un aprēķināts par

laika periodu no 2012.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 1.augustam.

[10.1] Tiesa konstatē, ka puses Apsaimniekošanas līguma 3.4.punktā vienojās par prasītāja tiesībām aprēķināt līgumsodu 0,1% apmērā no

kopējās parādu summas par katru nokavējuma dienu, ja atbildētāja savlaicīgi neveic attiecīgos maksājumus.

[10.2] Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim), līgumsods ir pametums, ko kāda persona

uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra

civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās

tiesības.

[10.3] Tiesa uzskata, ka prasītāja tiesības aprēķināt un pieprasīt no atbildētāja līgumsodu ir radusies laika periodā, ka bija spēkā iepriekš minētā

Civillikuma 1716.panta redakcija. Tādejādi tiesai šajā lietā ir jāizvērtē vai prasītāja līgumsods ir saprātīgā apmērā, vai tas nav pārmērīgs, salīdzinot ar

neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai maksājumu, par kura nesamaksu tiek aprēķināts līgumsods.

[10.4] Tiesa konstatē, ka līgumsods 355,45 EUR ir aprēķināts par pamatparāda 3554,45 EUR samaksas kavējumu. Atbildētāja nav cēlusi

iebildumus pret prasītāja aprēķināto līgumsoda apmēru un tā aprēķina kārtību. Tiesa atzīst, ka prasītāja aprēķinātais līgumsods ir samērīgs ar

pamatparāda apmēru, t.i., tas nepārsniedz 10% apmēru no tā. Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītāja piedzenams līgumsods 355,45 EUR.

[11] Prasītājs ir aprēķinājis un vēlas piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 275,92 EUR par laika periodu no 2015.gada

1.janvāra līdz 2016.gada 1.augustam.

[11.1] Civillikuma 1946.panta izpratnē procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai, ja parādnieks pielaidis

nokavējumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

[11.2] Civillikuma 1759.panta pirmajā punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma

1765.panta otro daļu, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par

pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās

patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

[11.3] Atbildētāja nav cēlusi iebildumus pret likumisko procentu aprēķinu un apmēru. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veikto likumisko

procentu aprēķinu. Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenami likumiskie procenti 275,92 EUR (turpmāk procenti).

[12] Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punktu, atbildētāja ir atzīstama par patērētāju. Patērētāju tiesību aizsardzības

likuma 6.panta vienpadsmitajā daļā noteikts, ka tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja

noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos

netaisnīgos noteikumus. Tiesai nav pamata uzskatīt, ka prasības pieteikumā norādītie apstākļi un Līguma noteikumi, kas pamato prasījumu, saskaņā ar

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.pantu, būtu atzīstami par netaisnīgiem līguma noteikumiem.

[13] Tiesa secina, ka no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenams galvenais parāds 3554,45 EUR, līgumsods 355,45 EUR un procenti

275,92 EUR.

[13.1] Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda

prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa,

ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

[13.1.1] Tiesa atzīst prasītājam, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% (seši procenti no simta) gadā no piedzītā, bet neatmaksātā, galvenā parāda no sprieduma stāšanās

likumīgā spēkā un termiņa tā labprātīgai izpildei notecēšanas līdz sprieduma izpildei. Saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu, procentu pieaugums apstājas,

kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Tādejādi procentu pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs neatmaksātā

galvenā parāda apmēru.

[14] Tā kā tiesa prasību apmierina pilnīgi, saskaņā Civilprocesa likuma 41.pantu, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva

402,17 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,04 EUR.

[15] Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma stāšanās spēkā.

Rezolutīvā daļa.

Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 190., 193., 195., 204.1pantu, 208.1pantu,

n o s p r i e d a:

1. Prasību pilnīgi apmierināt.

1. Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta: /adrese/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”,

reģistrācijas Nr.40103362321, juridiskā adrese: Aleksandra Čaka iela 42, Rīga, LV-1011, 4593,03 EUR (četri tūkstoši pieci simti

deviņdesmit trīs euro, 03 euro centi), kas sastāv no: 1) galvenā parāda 3554,45 EUR par laika periodu no 2012.gada 1.aprīļa līdz

2016.gada 1.augustam, līgumsoda 355,45 EUR, procentiem 275,92 EUR, valsts nodevas 402,17 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītiem

izdevumiem 5,04 EUR. Samaksu veikt: kredītiestāde - AS “Citadele banka”, konta numurs LV83PARX0013044380019.

2. Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, juridiskā adrese: Aleksandra Čaka iela 42, Rīga, LV-1011,

tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta: /adrese/, likumiskos procentus 6% (seši procenti no

simta) gadā no piedzītā, bet neatmaksātā galvenā parāda no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā un termiņa tā labprātīgai izpildei

notecēšanas līdz sprieduma izpildei. Procentu pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs neatmaksātā galvenā parāda apmēru.

Samaksu veikt: kredītiestāde - AS “Citadele banka”, konta numurs LV83PARX0013044380019.

1. Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma stāšanās spēkā.

2. SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas

dienas – 2016.gada 20.decembris, Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Valmieras rajona tiesā.

3. /pers. A/, personas kods /personas kods/, nav tiesību pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā.

4. /pers. A/, personas kods /personas kods/, 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas, ir tiesības iesniegt Valmieras rajona

tiesā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnesis D.Līdacis