Court dismissed public servant's appeal claiming discrimination and unfair dismissal due to job reorganization.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Court of Riga rejected the applicant's request to annul a decision terminating her civil servant status. The applicant argued the dismissal violated equality principles and failed to offer alternative positions, while the agency cited job reorganization and efficiency as valid grounds. The court found the dismissal lawful because it resulted from the liquidation of a specific post, a matter within the agency's internal competence rather than judicial review.
Legislator headnote
AI generatedAdministrative Procedure Law; Labour Law: The court held that termination of a civil servant's position due to job reorganization and efficiency considerations is an internal administrative act, and the court lacks jurisdiction to review the legality of the specific post's liquidation or the agency's assessment of efficiency.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.A42912909
Lietvedības Nr.A00293-10/40
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rēzeknē 2010.gada 20.aprīlī
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese S.Pujāte
piedaloties pieteicējai I.V., pieteicējas pilnvarotajai pārstāvei S.L.,
atbildētāja – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Lauku atbalsta dienesta
pilnvarotajam pārstāvim A.L.,
atklātā tiesas sēdē 2010.gada 30.martā izskatīja administratīvo lietu I.V. pieteikumā par
Lauku atbalsta dienesta 2009.gada 27.jūlija lēmuma Nr.2.2/V-550/490 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Lauku atbalsta dienesta 2009.gada 27.jūlija lēmumu Nr.2.2/V-550/490
(turpmāk arī Lēmums) atstāts negrozīts Lauku atbalsta dienesta /darbavieta/ 2009.gada
19.jūnija lēmums Nr.1.1-16/1062 par atteikumu neieskaitīt uzteikuma termiņā pārejošas
darbnespējas laiku un atstāts negrozīts Lauku atbalsta dienesta /darbavieta/ 2009.gada
25.jūnija rīkojums Nr.68p „Par I.V.” par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu ar
/amats/ I.V.
[2] 2009.gada 28. augustā Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā
saņemts I.V. (turpmāk arī pieteicēja) pieteikums par Lauku atbalsta dienesta (turpmāk
arī LAD) 2009.gada 27.jūlija lēmuma Nr.2.2/V-550/490 atcelšanu un morālā kaitējuma
Ls 3 000 apmērā atlīdzinājumu.
Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009.gada 2.septembra lēmumu
pieteikums daļā par Lēmuma atcelšanu pieņemts un ierosināta administratīvā lieta.
Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.
[2.1] LAD ir pārkāpis Darba likuma 7.panta pirmo un otro daļu, kā arī 29.panta
pirmo un devīto daļu. Minētajās tiesību normās noteikts vienlīdzīgu tiesību ievērošanas
princips un atšķirīgas attieksmes aizliegums darba tiesiskajās attiecībās. Vienlīdzīgu
tiesību princips bez jebkādas diskriminācijas ir noteikts arī Latvijas Republikas
Satversmes 91.pantā.
Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 2.panta ceturtajā daļā noteikto, iestādes
reorganizācijas, amatu samazināšanas un iekšējo strukturālo pārkārtojumu gadījumā
attiecībā uz amatpersonām ir attiecināmas darbinieka tiesības un aizsardzība tiktāl,
ciktāl šīs tiesības ietekmē atšķirīga attieksme un diskriminācija.
Nepiemērojot Darba likuma 109.panta otro daļu un nepiedāvājot pieteicējai citu
vakantu amatu, bet ieceļot tajā citas amatpersona, vai atstājot amatpersonas, kuru
atbilstība attiecīgajam amatam nav novērtēta, LAD vistiešākā veidā ir pieļāvis atšķirīgu
attieksmi. Neiekļaujot ierēdņa vērtēšanas sistēmā kritērijus, kas ļauj novērtēt ierēdņa
darbību saistībā ar darba pienākumu izpildi pēc iestādes augstāko amatpersonu
rīkojumiem, ir panākusi konkrētas amatpersonas, proti, I.V. prettiesisku atbrīvošanu.
[2.2] LAD nav ievērojis Darba likuma 109.panta otrās daļas nosacījumus. Valsts
civildienesta tiesiskās attiecības regulē Valsts civildienesta likums un darba tiesiskās
attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, ciktāl to nenosaka Valsts civildienesta
likums.
2008.gada 3.oktobrī pieteicēja atzīta par otrās grupas invalīdi. Ņemot vērā, ka
Valsts civildienesta likums neregulē jautājumu par valsts civildienesta attiecību
izbeigšanu ar ierēdņiem, kas atzīti par invalīdiem, tad šādos gadījumos ir
piemērojamas attiecīgās Darba likuma normas. Tādēļ, izlemjot jautājumu par valsts
civildienesta attiecību izbeigšanu ar pieteicēju, LAD bija jāpiemēro Darba likuma
109.panta otrā daļa, kas aizliedz uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par
invalīdu. Darba likuma 109.panta otrā daļa nosaka atsevišķus izņēmumus aizliegumam
atlaist darbiniekus, kas atzīti par invalīdu, taču konkrētajā gadījumā uz pieteicēju šajā
tiesību normā noteiktie izņēmumi nav attiecināmi, jo tiek likvidēts ierēdņa amats.
Turklāt LAD nav ņēmis vērā faktu, ka pieteicējas apgādībā atrodas bērns līdz
14 gadu vecumam.
[2.3] Pieteicējas darbības un tās rezultātu novērtēšanas protokols ir neobjektīvs,
neatbilstošs faktiskajai situācijai un prettiesisks.
[2.3.1] Vērtējuma daļā „3.Izglītība” nav norādītas visas pieteicējas iegūtās
izglītības, tādējādi ieliekot mazāku punktu skaitu.
Vērtēšanas kritērijos nav skaidri norādīts, ka papildus punktu skaits kritēriju
sadaļā ,,Izglītība” pieteicējai nav piešķirams, jo papildus vērtējums par katru nākamo
iegūto izglītības diplomu ierēdņa darba un kvalifikācijas novērtēšanas kritērijos nav
paredzēts, izņemot gadījumus, kad ierēdnim ir maģistra grāds.
Tiešo darba pienākumu izpildē ļoti svarīga un noderīga ir iegūtā ekonomista
kvalifikācija finansu un grāmatvedības vadībā un lauksaimniecības zinātņu bakalaura
grāds. Pieteicējas kolēģiem nav zināšanu finansu un grāmatvedības vadībā, tādēļ
pieteicēja regulāri devās tiem līdzi uz viņu fiziskām kontrolēm, lai sniegtu
konsultācijas saistībā ar finansēm un grāmatvedību, kā arī sniedza kolēģiem šādas
konsultācijas, gatavojot atskaites un ziņojumus. Ņemot vērā minēto, pieteicējai
vērtējumā bija jāpiešķir punktu skaits par iegūto ekonomista kvalifikāciju finansu un
grāmatvedības jomā.
[2.3.2] Vērtējuma daļās ,,7.Veikto fizisko kontroļu skaits (no 2008.gada
1.janvāra līdz 2009.gada 28.maijam iesk.)” un ,,8.Veikto fizisko kontroļu skaits
(2009.gada I. ceturksnī)” nav ņemts vērā, ka laika periodā no 2008.gada 3.marta līdz
2009.gada 28.aprīlim pieteicējai ar pārtraukumiem bija piešķirta pārejošas
darbnespējas lapa. Tā kā pieteicēja darbā neatradās attaisnojošu iemeslu dēļ,
pieteicējas darba un kvalifikācijas vērtējums ir nepareizs. Attaisnojošs kavējums
nedrīkst ietekmēt pieteicējas kopējo vērtējumu. Turklāt pieteicējas vērtējums
konkrētajā gadījumā nevar tikt salīdzināts ar to ierēdņu vērtējumu, kas attiecīgajā
periodā veica fiziskās kontroles.
[2.3.3] Lēmumā nav pamatojuma, kādēļ, vērtējot ierēdņu veiktās fiziskās
kontroles, nav ņemts vērā apstāklis, ka pieteicēja pārejošas darbnespējas laikā nevarēja
veikt kontroles, kā arī nav pamatojuma, kāpēc nav ņemts vērā tas, ka pieteicēja ar tiešā
priekšnieka rīkojumu tika „piekomandēta” veikt pārbaudes kopā ar citiem kolēģiem kā
finansu un grāmatvedības speciāliste.
[2.3.4] Attiecībā uz veikto fizisko kontroļu skaitu kā būtisku kritēriju attiecīgā
darbinieka darba efektivitātes noteikšanai pieteicēja norāda, ka objektīvai darbinieku
veikto fizisko kontroļu izvērtēšanai projektus nepieciešams sadalīt pēc to apjoma un
veidiem, jo projekti ir ļoti atšķirīgi, līdz ar to arī projektu kontrole ir atšķirīga. Viena
projekta kontrole var aizņemt vienu līdz divas stundas, bet citu – vienu līdz vairākas
dienas. Veicot vienīgi veikto kontroļu aritmētisku saskaitīšanu, ierēdņu vērtējums nav
objektīvs un nav iespējams noteikt konkrētā ierēdņa darba efektivitāti. Turklāt
pieteicējai jau sākotnēji uzticēti projekti, kuru kontrole salīdzinājumā ar kolēģu pārziņā
esošajiem projektiem, bija daudz apjomīgāka un prasīja vairāk laika. Līdz ar to, kamēr
pieteicēja veica viena projekta kontroli, tikmēr kolēģis varēja veikt vairākas kontroles.
[2.3.5] Pieteicēja tika noteikta par Tehniskās palīdzības darbinieku Eiropas
lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (turpmāk – ELVGF) un struktūrfonda
Zivsaimniecības vadības finanšu instruments (turpmāk – ZVFI) administrēšanā. Līdz
ar to pieteicēja nevarēja veikt citu valsts vai Eiropas Savienības (turpmāk – ES)
atbalsta programmu pasākumu administrēšanu. Šo fondu pasākumu ietvaros lauku
uzņēmēji un lauku zemju īpašnieki realizēja dažādas sarežģītības projektus saistītus
gan ar lauksaimniecības, mežistrādes tehnikas iegādi, gan ar lauksaimniecības būvju,
lauku tūrismā izmantojamo viesu māju celtniecību. Apturot Tehniskās palīdzības
atbalstu, pieteicējai tika uzlikts kārtot Kontroles daļas nomenklatūru un veikt citus
pienākumus saskaņā ar iestādes rīkojumu.
[2.3.6] Ievērojot pieteicējas gūto pieredzi ELVGF projektu kontrolē un
uzraudzībā, pieteicējai ar mutisku rīkojumu tika uzdota to Eiropas lauksaimniecības
garantiju fonda (turpmāk – ELGF), Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai
(turpmāk – ELFLA) un Eiropas zivsaimniecības fonda (turpmāk – EZF) atbalsta
pasākumu projektu uzraudzība, kur nepieciešama ilgstošāka sagatavošanās – darbam
nepieciešamo dokumentu kopēšana, iepazīšanās ar tehnisko dokumentāciju (tehnisko
projektu izpēte, tehnisko specifikāciju un saskaņoto izmaiņu atbilstības noteikšana),
konsultācijas ar LAD darbiniekiem, kontrolei nepieciešamās informācijas iegūšana no
citām organizācijām (Sertifikācijas un testēšanas centra (turpmāk arī STC), būvvaldes,
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (turpmāk arī VTUA), Lauksaimniecības datu
centra utt.), fiziskā kontrole būvniecības objektiem, projektiem ar lielāku iegādāto
tehnikas vienību skaitu, pēckontroles darbības (vizuālā pielikuma noformēšana,
dokumentu kopēšana daļas nomenklatūras vajadzībām, datu ievade nepieciešamajās
datu bāzēs). Līdz ar to pieteicēja veica sarežģītāku un problemātiskāku projektu
kontroli un uzraudzību, kas prasa vairāk laika un ir darbietilpīgāka.
[2.3.7] LAD kopš 2004.gada administrē ES atbalsta Kopējās tirgus
organizācijas (KTO) pasākumu ,,Tiešie maksājumi”. Pieteicēja katru pavasari –
saspringtāko laika periodu, kad notiek nepieciešamo iesnieguma veidlapu un
rokasgrāmatu izsniegšana ieinteresētajiem lauku zemju īpašniekiem un
lauksaimniekiem, tika mutiski norīkota ES Tiešo maksājumu daļas vadītājas rīcībā.
Līdz ar to pieteicēja veica amata aprakstā noteiktos citus pienākumus atbilstoši
iestādes rīkojumam – izdalīja nepieciešamo informāciju, ievadīja datus datu bāzē.
2009.gada pavasarī pieteicēja bija ES Tiešo maksājumu daļas rīcībā un nevarēja veikt
darba pienākumus Kontroles daļā.
[2.3.8] Pieteicējai, veicot projektu kontroli un uzraudzību, nācās pielāgoties
kolēģiem, viņu ieplānotajam maršrutam un laika grafikam, jo atbilstoši iestādes
vadītāja mutiskam rīkojumam sievietes ar iestādes automašīnu braukt nedrīkstēja, kaut
gan viens no kritērijiem darba sludinājumā bija autovadītāja tiesības un pieteicējai tās
ir. Minētais apstāklis liedza patstāvīgi plānot kontroļu un uzraudzības grafiku, tādējādi
ietekmējot arī kontroļu skaitu.
[2.3.9] Saskaņā ar Kontroles daļas vadītāja mutisku rīkojumu pieteicēja tika
nozīmēta doties līdzi kolēģiem sarežģītākajās līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumu
kontrolēs, veikt pārbaudi un dot savu atzinumu kolēģiem, tādējādi izniekojot darba
dienu. Kontroles ziņojumos pieteicēja neparakstījās.
[2.3.10] Pieteicējas darba pienākumos, atšķirībā no citiem kolēģiem, ietilpa arī
lietvedības kārtošana, nomenklatūras uzturēšana, ienākot jauniem darba dokumentiem
(metodiskie norādījumi, procedūras utt.), šo dokumentu sagatavošana kolēģiem
apmācībai, apmācības protokolu noformēšana, atskaišu sagatavošana LAD Kontroles
departamentam, Finanšu ministrijai, priekšlikumu un atbilžu sagatavošana uz audita
ziņojumiem, Kontroles daļas gada pārskata sastādīšana. Minētie dokumenti tika
sagatavoti parakstīšanai Kontroles daļas vadītājam.
[2.4] LAD ir pārkāpis Administratīvā procesa likuma 5.pantu.
[2.5] Iestāde, slimības laiku ietverot periodā, kurā pieteicējai būtu pienākums
veikt pārbaudes, ir pārkāpusi Latvijas Republikas Satversmes 111.pantā garantētās
pamattiesības.
[2.6] Nepiedāvājot pieteicējai citu vakantu amatu civildienestā, LAD ir
pārkāpis vienlīdzības principu.
Reorganizācijas rezultātā Kontroles daļā strādājušie ierēdņi ar 2009.gada
1.jūliju ir pārcelti uz Kontroles un uzraudzības daļu. Pieteicējai šāds piedāvājums
netika izteikts. Tāpat uz šiem amatiem nav vērtēts pieteicējas darba vērtējums.
[2.7] Pieteicējas ieskatā, vērtējuma neobjektivitāti pierāda arī apstāklis, ka
iestādes vadība viņai uzlika veikt papildus pienākumus.
[2.8] Ikgadējās ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas rezultātā par
periodu no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim pieteicējai tika piešķirts
vērtējums „B”, savukārt nākamās novērtēšanas rezultātā par periodu no 2007.gada
11.novembra līdz 2008.gada 15.oktobrim pieteicējai piešķirts vērtējums ,,C”.
Vērtējums „C” ir neobjektīvs, jo gada vērtējumā ietvertos norādījumus nākošajam
gadam pieteicēja izpildīja ar uzviju, taču iestāde, zinot, ka vērtēšanas rezultātus sakarā
ar pēkšņo veselības stāvokļa pasliktināšanos pieteicēja neapstrīdēs, piešķīra pieteicējai
zemāku vērtējumu nekā iepriekšējā periodā. Minētais vēlreiz apstiprina, ka iestāde
mērķtiecīgi un savlaicīgi ir rīkojusies, lai radītu iemeslus pieteicējas atbrīvošanai no
valsts civildienesta.
[2.9] Iestāde nav ņēmusi vērā, ka ierēdni atbilstoši Valsts civildienesta likuma
37.panta pirmajai daļai var pārcelt citā amatā valsts iestādēs.
[2.10] LAD /darbavieta/ 2009.gada 27.maija rīkojumā Nr.32 par /amats/
likvidēšanu nav pamatots, kādēļ tieši šis amats ir jālikvidē.
[2.11] Lēmumā nav pamatots arguments, ka saistībā ar LAD /darbavieta/
Kontroles daļas un Zemes un ūdens resursu daļas reorganizēšanu, cita starpā, tika
izvērtēta katra reģiona noslogotība, un samazināmo amatu vietu skaits tika pamatots ar
funkcionāliem apsvērumiem. Pieteicējas ieskatā, pamatojumu šādam argumentam
iestāde nevarēja norādīt, jo, piemēram, Zemes un ūdens resursu daļā pēc
reorganizācijas ir zudusi lauku zemju transformācijas pieteikumu izvērtēšanas un
atļauju izsniegšanas funkcija, bet ierēdņi, kas veica minētos darba pienākumus, amatā
ir palikuši un amati nav likvidēti.
[3] 2009.gada 5.oktobrī Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā
saņemts atbildētājas pusē pieaicinātās iestādes Lauku atbalsta dienesta (turpmāk arī
atbildētājs) rakstveida paskaidrojums (lietas 79.-84.lapa), kurā norādīts, ka pieteikumu
Lauku atbalsts dienests neatzīst un lūdz to noraidīt turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
[3.1] 2009.gada februārī tika veikts LAD darba rezultātu izvērtējums (t.sk.
personālresursu un veicamo funkciju sadalījuma izvērtējums) un saskaņā ar Valsts
pārvaldes iekārtas likuma 10.panta desmito daļu, kā arī ņemot vērā likuma „Grozījumi
likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” un likuma ,,Par valsts un pašvaldību
institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” normas, tika veikti
pasākumi LAD funkciju izpildes efektivitātes palielināšanai un amata vietu
optimizācijai.
[3.1.1] Vērtējot LAD, tajā skaitā, reģionālo lauksaimniecības pārvalžu
turpmākās darba optimizēšanas iespējas, pirmkārt, bija jānodrošina akreditācijas
kritēriju ievērošana atbilstoši regulām Nr.1290/2005, Nr.885/2006 un Nr.1198/2006.
[3.1.2] Izvērtējot līdzšinējos LAD struktūrvienību darbības rezultātus, tika
ņemti vērā katras struktūrvienības sasniegtie rezultāti 2008.gada būtiskākajās veicamo
funkciju grupās, tajā skaitā kopējā administrētā un izmaksātā valsts un ES atbalsta
summa, administrēto ELGF un ELFLA tiešo maksājumu pieteikumu skaits, veikto
visu veidu atbalsta pasākumu (ELGF, ELFLA, EZF, valsts atbalsts) fizisko kontroļu
skaits, administrēto investīciju veida atbalsta pasākumu (ELFLA, EZF) pieteikumu
skaits un veiktā darba apjoms specifisko valsts funkciju izpildē.
[3.1.3] Pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta pirmo daļu
un ņemot vērā LAD veicamo pasākumu darbības optimizēšanai un organizatoriskās
struktūras izmaiņām aprakstu un LAD 2009.gada 25.maija rīkojumu Nr.368p „Par
reorganizāciju reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs”, ar 2009.gada 30.jūniju tika
reorganizēta LAD /darbavieta/ Kontroles daļa, kā arī Zemes un ūdens resursu daļa.
Bez tam ar LAD /darbavieta/ 2009.gada 27.maija rīkojumu Nr.62p, tika izveidota
ierēdņu darbības un tās rezultātu izvērtēšanas komisija (turpmāk – Komisija).
[3.1.4] Pieņemot lēmumu par LAD /darbavieta/ Kontroles daļas un Zemes un
ūdens resursu daļas reorganizēšanu, cita starpā tika izvērtēta katra reģiona noslogotība,
un samazināmo amatu vietu skaits tika pamatots ar funkcionāliem apsvērumiem.
[3.1.5] Ar LAD 2009.gada 25.maija rīkojumu Nr.368p „Par reorganizāciju
reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs” netika likvidēta pieteicējas amata vieta, bet
LAD /darbavieta/ /amats/, nekonkretizējot konkrētu personu. Ierēdņu darba un
kvalifikācijas izvērtēšanas rezultātā atbrīvo no amata vecāko referentu ar mazāko
punktu skaitu.
Ņemot vērā minēto, LAD ir ievērojis Darba likuma 7. un 29.pantā ietverto
tiesisko regulējumu.
[3.1.6] LAD nav veicis mērķtiecīgas darbības, lai atbrīvotos no pieteicējas kā
invalīdes. Secinājumi, ka amats tika likvidēts tādēļ, ka pieteicēja ir invalīde, pieļaujot
jebkādu tiešu vai netiešu diskrimināciju, ir nepamatoti un pārsteidzīgi. LAD norāda,
ka, ņemot vērā izveidojušos ekonomisko situāciju valstī, pamatojoties uz saņemto
informāciju no Zemkopības ministrijas par LAD budžeta līdzekļu samazinājuma
apjomu, lai nodrošinātu LAD turpmāku nepārtrauktu darbību, bija nepieciešama
tūlītēja un radikāla rīcība LAD struktūras optimizācijai. LAD darbības optimizācijas
rezultātā Lauku atbalsta dienestā tika samazināts amata vietu skaits par 15 %.
Funkcionālu un finansiālu apsvērumu dēļ LAD veiks vēl vienu LAD darbības
optimizāciju, kuras rezultātā LAD amata vietu skaits tiks samazināts – 20% apmērā.
Izbeidzot valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju, tika ievērots vienlīdzības
princips, diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizliegums. Līdz ar to LAD rīcība
nav bijusi diskriminējoša pamatojoties uz invaliditāti vai citiem apstākļiem.
[3.1.7] Jautājumu izlemšana par iestādes institucionālās reorganizācijas
pasākumu veikšanas nepieciešamību un lietderību ietilpst vienīgi LAD kompetencē. Ja
iestādē ir veikti šāda rakstura pasākumi un to rezultātā objektīvi nav iespējams
saglabāt ierēdnim iepriekšējos darba apstākļus vai noteikumus, atzīstams, ka valsts
civildienesta attiecību izbeigšana ir tiesiski pamatota.
[3.2] Valsts civildienesta likums neparedz ierobežojumus valsts civildienesta
attiecību izbeigšanai ar darbinieku, ja viņš atzīts par invalīdu vai ierēdņa slimības
laikā. Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 2.panta ceturto daļu Valsts civildienesta
tiesiskajās attiecībās Darba likuma nosacījumi par darbinieka, kurš atzīts par invalīdu,
atlaišanu nav piemērojami. Darbiniekiem kā civildienesta ierēdņiem nav paredzēts tāds
regulējums kā darba tiesiskajās attiecībās, līdz ar to pieteicējai nav pamata atsaukties
uz Darba likuma 109.pantu.
[3.2.1] Valsts civildienesta likumā ir iestrādāts mehānisms par kvalifikācijas
prasmju novērtēšanu gadījumos, kad jāizlemj jautājums par ierēdņa atbrīvošanu no
amata, līdz ar to Darba likuma normas šajā gadījumā nav piemērojamas.
[3.2.2] Neviena tiesību norma nenosaka publisko tiesību subjekta pienākumu
vienu mēnesi iepriekš brīdināt valsts civildienesta ierēdni par valsts civildienesta
attiecību izbeigšanu. No tā savukārt secināms, ka brīdinājumam ir formāls, nevis
tiesisks raksturs, līdz ar to pieteicējas arguments par Darba likuma 109.panta otrās
daļas pārkāpumu nav pamatots.
[3.3] Valsts civildienesta likums, kā arī citi normatīvie akti nenosaka
vērtēšanas kritērijus ierēdņu skaita samazināšanas gadījumā, tādēļ Komisija izstrādāja
un apstiprināja ierēdņa darba un kvalifikācijas novērtēšanas kritērijus laika periodā no
2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 28.maijam, tādējādi nodrošinot vienlīdzības
principa ievērošanu attiecībā pret visiem vecākajiem referentiem, kuri tika vērtēti.
[3.3.1] Katra ierēdņa vērtējumā tika summēti kritērijos noteiktie punkti.
Konkrētā gadījumā pieteicējas novērtējums bija zemāks salīdzinājumā ar citiem
izvērtētajiem ierēdņiem, kas ieņēma /amats/.
[3.3.2] Pieteicējas izglītības atbilstību Komisija ir novērtējusi atbilstoši,
konstatējot, ka pieteicēja ir ieguvusi lauksaimniecības zinātņu bakalaura grādu, līdz ar
to darbinieku novērtējuma tabulā kritērijā „Izglītība”, piešķirot četrus punktus. Papildu
punktu skaits šajā sadaļā pieteicējai nav piešķirams, jo vērtējums par katru nākamo
iegūto izglītības diplomu ierēdņa darba un kvalifikācijas novērtēšanas kritērijos nav
paredzēts, izņemot gadījumus, kad ierēdnim ir maģistra grāds.
[3.3.3] Veikto fizisko kontroļu skaits ir būtisks nosacījums attiecīgā darbinieka
darba efektivitātes noteikšanai, kas ir par pamatu LAD turpmākās akreditācijas
kritēriju un funkciju izpildē. Tādējādi Komisijai, vērtējot ierēdņus, ir jāvadās no
konkrētā ierēdņa faktiskajiem rādītājiem.
[3.3.4] LAD nav guvis pierādījumus pieteicējas norādītajam apstāklim, ka
pieteicējai tika uzticēti projekti, kuru kontrole salīdzinājumā ar citiem bija daudz
apjomīgāka vai prasīja vairāk laika.
[3.3.5] LAD /darbavieta/ uzstādījums kontroļu izbraukumus plānot atbilstoši
divu ierēdņu veicamajam kontroļu apjomam ir vērtējams kā funkcionāls apsvērums,
kas balstīts uz valsts līdzekļu efektīvu izmantošanu. Līdz ar to pieteicējas apgalvojums,
ka viņai nācās pielāgoties kolēģiem, viņu saplānotajam maršrutam un laika grafikam ir
vērtējams kā nepamatots.
[3.3.6] Veicot novērtēšanu tika ņemtas vērā visas pieteicējas veiktās fiziskās
kontroles.
[3.3.7] Vērtējot pieteicējas veikto fizisko kontroļu skaitu periodā, kad viņa
atradās darbā, ir konstatēts, ka salīdzinājumā ar citiem vērtētajiem vecākajiem
referentiem attiecīgajā laika periodā pieteicējas veikto kontroļu skaits ir mazāks.
[3.3.8] Iepazīstoties ar LAD /darbavieta/ 2009.gada 28.maija ierēdņa darbības
un tās rezultātu novērtēšanas protokolu, piezīmes par protokolā konstatēto faktu
nepamatotību pieteicēja protokolam nav pievienojusi, līdz ar to secināms, ka pieteicēja
brīdī, kad iepazinās ar protokolu, nenoliedza tajā atspoguļoto faktu pamatotību.
Pretenzijas par pieteicējas darbības un tās rezultātu novērtēšanas protokolu pieteicēja
izteica tikai pēc vērtēšanas rezultātu apkopošanas un brīdinājuma saņemšanas, proti,
jau pēc tiesisko seku iestāšanās. Minētais norāda uz pieteicējas atšķirīgo attieksmi pret
vērtēšanas rezultātiem.
[4] 2010.gada 29.martā Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā
saņemti pieteikuma papildinājumi (lietas 89.-91.lapa), kuros norādīti sekojoši
argumenti.
[4.1] LAD pieteicējas darbību un tās rezultātus par vienu un to pašu periodu ir
vērtējis divas reizes, turklāt katras vērtēšanas rezultāti atšķiras. Proti, I.V. ir vērtēta:
1) par laiku no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim (turpmāk
1.vērtējums);
2) par laiku no 2007.gada 11.novembra līdz 2008.gada 15.oktobrim (turpmāk
2.vērtējums) (pārklājas 2 mēneši salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu);
3) par laiku no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 28.maijam (turpmāk 3.vērtējums)
(pārklājas 11 mēneši salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, turklāt šajā periodā divreiz
tiek vērtēts 2009.gada I ceturksnis).
Vērtējuma rezultāti ir sekojoši. 1.vērtējuma rezultāts ir B. 2.vērtējuma – C,
turklāt atkārtotajā 3.vērtējumā par to pašu 2.vērtējuma periodu vērtējums ir B, kas
norāda uz to, ka 2.vērtējums bijis kļūdains, kas savukārt noved pie kļūdaina
3.vērtējuma rezultāta, jo 3.vērtējumā tiek ņemts vērā 2.vērtējuma rezultāts. Pie tam,
veicot vērtējumu par 2009.gada I ceturksni (turpmāk 4.vērtējums) pilnībā ir izslēgts
kritērijs – darbs vadītāja uzdevumā. Konkrētajā gadījumā nav ņemts vērā pieteicējas
veiktais darbs – Kontroles daļas veikto kontroļu apkopošana, tajā skaitā, kontroļu
analīze un analīzes atspoguļojums pielikumā pie LAD gada pārskata, kā arī darbs
Tiešo maksājumu daļas uzdevumā 2009.gada I ceturksnī.
Pie pārbaužu skaita nav ņemts vērā to pārbaužu skaits, kurās bija
nepieciešamas zināšanas grāmatvedībā un kurās pieteicēja piedalījās kopā ar kolēģiem,
lai pārbaudītu uzņēmējiem piešķirto ES un pašu līdzekļu izlietojumu un to
atspoguļojumu uzņēmēju grāmatvedībā.
[4.2] LAD nav ņēmis vērā 2008.gada 23.decembrī Saeimā pieņemtā likuma
„Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”
10.pantā noteikto. Šīs tiesību normas regulējums ir līdzīgs Darba likuma 108.panta
regulējumam.
Saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta paustajām atziņām Darba likuma 108.pants
uzliek darba devējam pienākumu izvērtēt darbinieku priekšrocības turpināt darba
tiesiskās attiecības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. Sākotnēji ir izvērtējami
attiecīgo darbinieku darba rezultāti un darbinieku kvalifikācija, un tikai pēc tam
vērtējamas priekšrocības, kas paredzētas Darba likuma 108.panta otrajā daļā.
Izbeidzot civildienesta attiecības, izdodot administratīvo aktu, ir jāizdara
lietderības apsvērumi, kas būtībā atbilst Darba likumā noteiktajam regulējumam par
pienākumu izvērtēt darbinieku priekšrocības turpināt darba/dienesta tiesiskās attiecības
darbinieku skaita samazināšanas gadījumā.
Neizvirzot kritērijus, kas izriet no pieteicējas kā vecākās referentes darba
apraksta, LAD nenonāca un nevarēja nonākt pie taisnīgākā rezultāta. Neizdarot
lietderības apsvērumus, izdodot administratīvo aktu, atbildētājs ir pieļāvis būtiskus
procesuālo normu pārkāpumus.
[5] Tiesas sēdē pieteicēja un pieteicējas pilnvarotā pārstāve uzturēja pieteikumā
ietverto prasījumu, pamatojoties uz tajā norādītajiem apstākļiem.
Papildus paskaidroja, ka LAD /darbavieta/ 2009.gada 25.jūnija rīkojums
Nr.68p „Par I.V.” ir pamatots ar Valsts civildienesta likuma 35.panta ceturto daļu.
Minētā tiesību norma noteic, ka novērtēšanas rezultāti izmantojami lemjot par ierēdņa
statusa piešķiršanu vai ierēdņa neatbilstību ieņemamajam amatam. Atzīstams, ka
ierēdnis neatbilst ieņemamajam amatam, ja ikgadējā novērtēšanā ir iegūts novērtējums
„E”, un pēc pusgada tas nav uzlabojies. Lietā nav pierādījumu tam, ka pieteicēja ir
novērtēta uz „E”, tādējādi nav saprotams, uz kāda pamata ar pieteicēju ir izbeigtas
civildienesta attiecības.
Attiecībā uz LAD argumentu, ka pieteicēja intervijas laikā nav izteikusi
piezīmes vai pretenzijas, pieteicējas pārstāve paskaidro, ka novērtējumā pieteicējai
nebija iespējas izteikties. Turklāt jau pirms novērtējuma parakstīšanas pieteicēja ir
brīdināta. Tāpat pieteicēja no brīdinājuma nevarēja konstatēt, ka viņas vērtējums ir
viszemākais.
Nav saprotams, kāpēc pieteicējai tika norādīts iegūt specialitāti būvniecībā, ja,
veicot ierēdņa novērtējumu, tiek vērtēta tikai viena iegūtā izglītība.
Ierēdņu novērtēšanas kritēriji ir prettiesiski un tie ir vērsti uz konkrētas
personas, proti, pieteicēja atbrīvošanu no amata.
[6] Atbildētāju pārstāvošās iestādes pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina,
pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos tiesai norādītajiem
apsvērumiem.
Attiecībā uz vērtēšanas rezultātiem papildus paskaidroja, ka pieteicēja
novērtēšanā ir ieguvusi vismazāko punktu skaitu, par ko lietā nav strīda, tādējādi nav
pamata runāt par to kritēriju piemērošanu, kas piemērojami vienāda punktu skaita
gadījumā. Pārvaldes vadība, kā arī amatpersonas, kuras izstrādāja šos kritērijus
redzēja, kādiem tiem jābūt, lai paliktu labākie darbinieki.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas
apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums nav pamatots, tādēļ
noraidāms.
[8] No lietas materiāliem tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus.
[8.1] Ar LAD direktora 2009.gada 25.maija rīkojumu Nr.368p LAD
/darbavieta/ vadītājam uzdots ar 2009.gada 1.jūliju izveidot Kontroles un uzraudzības
daļu, likvidēt Kontroles daļā trīs amatus, tajā skaitā, vecākā referenta amatu ar 26.3
saimi III līmeni (lietas 105.-110.lapa).
[8.2] LAD /darbavieta/ vadītājs 2009.gada 27.maijā izdeva rīkojumu Nr.32 par
trīs amata vietu Kontroles daļā, tajā skaitā, vecākā referenta viena amata likvidēšanu ar
2009.gada 30.jūniju (lietas 104.lapa).
[8.3] 2009.gada 28.maijā veikta LAD /darbavieta/ Kontroles daļas
ierēdņu/darbinieku darba un kvalifikācijas novērtēšana par laika periodu no 2008.gada
1.janvāra līdz 2009.gada 28.maijam (lietas 32.-34., 111.-114.lapa).
[8.4] 2009.gada 29.maijā /amats/ I.V. brīdināta par valsts civildienesta attiecību
izbeigšanu ar 2009.gada 30.jūniju (lietas 15.lapa).
[8.5] Ar LAD /darbavieta/ vadītāja 2009.gada 19.jūnija lēmumu Nr.1.1-16/1062
pieteicējai atteikts neieskaitīt uzteikuma termiņā pārejošas darbnespējas laiku. Lēmums
pamatots ar apstākli, ka uz ierēdņiem nav attiecināms Darba likuma regulējums par
darbnespējas laika neieskaitīšanu uzteikuma termiņā (lietas 16.lapa).
[8.6] Ar LAD /darbavieta/ vadītāja 2009.gada 25.jūnija rīkojumu Nr.68p „Par
I.V.” (turpmāk –Rīkojums) uzdots ar 2009.gada 30.jūniju izbeigt valsts civildienesta
attiecības un atbrīvot no ieņemamā amata /amats/ I.V.. Rīkojums pamatots ar Valsts
civildienesta likuma 35.panta ceturto daļu, 41.panta 1.punkta „g” apakšpunktu, LAD
/darbavieta/ 2009.gada 27.maija rīkojumu Nr.32, 2009.gada 28.maija ierēdnes I.V.
darbības un tās rezultātu novērtēšanas protokolu (lietas 17.lapa).
2009.gada 26.jūnijā LAD saņemts pieteicējas apstrīdēšanas iesniegums (lietas
18.-21.lapa).
[8.7] Ar LAD direktora vietnieka 2009.gada 27.jūnija lēmumu Nr.2.2/V-
550/490 atstāts negrozīts LAD /darbavieta/ 2009.gada 19.jūnija lēmums Nr.1.1-
16/1062 par atteikumu neieskaitīt uzteikuma termiņā pārejošas darbnespējas laiku un
LAD /darbavieta/ 2009.gada 25.jūnija rīkojums Nr.68p „Par I.V.” par valsts
civildienesta attiecību izbeigšanu ar /amats/ I.V. (lietas 18.-21.lapa).
[9] Lietā pastāv strīds par to, vai atbildētājs pamatoti un tiesiski atbrīvojis
pieteicēju no ieņemamā amata, izbeidzot valsts civildienesta attiecības, kā arī vai
atbildētājs pamatoti atteica pārejošas darbnespējas periodu ieskaitīt uzteikuma termiņā,
proti, vai atbildētāja Lēmums ir tiesisks un pamatots.
[10] Pieteicējas pirmais arguments pieteikumā ir, ka atbildētājs nav ievērojis
Darba likuma normas, proti, 7.panta pirmo daļu, 29.panta pirmo un devīto daļu,
103.panta otro daļu, kā arī nav piemērojis Darba likuma 109.panta otrās daļas
nosacījumus, jo 2008.gada 3.oktobrī pieteicēja atzīta par II grupas invalīdi.
Valsts civildienesta likuma 2.panta ceturtā daļa noteic, ka Valsts civildienesta
tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu
normas, kas nosaka vienlīdzīgu tiesību principu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma
principu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, darba un atpūtas laiku, darba samaksu,
darbinieka materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums.
Tādējādi likumdevējs Valsts civildienesta likumā ir devis norādi uz privāto
tiesību normu piemērošanu un noteicis, ciktāl tās piemērojamas. Saistībā ar ierēdņa
atbrīvošanu no amata, tai skaitā sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai
ierēdņu skaita samazināšanu, ir piemērojams Valsts civildienesta likuma tiesiskais
regulējums nevis Darba likuma regulējums par darba tiesisko attiecību izbeigšanos.
Nozīmīgā atšķirība, kas pastāv starp civiltiesiski noslēgtu darba līgumu un
publisko tiesību jomā piešķirto amatu (tā zaudēšanu) ir vairākkārtīgi norādīta arī
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta praksē un arī Latvijas
Republikas Satversmes tiesas praksē.
Attiecībā uz Darba likuma normu piemērošanu civildienestā nodarbinātajām
personām Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2003.gada 18.decembra spriedumā
lietā Nr.2003-12-01 „Par Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta „f”
apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91., 101. un 106.pantam”
atzinusi: „Darbs civildienestā atšķiras no privātajā sektorā veicamā darba gan pēc
tiesisko attiecību nodibināšanas juridiskajiem aspektiem, gan veicamā darba mērķiem.
Ierēdņi ir valsts amatpersonas, kam uzticēta valsts uzdevumu pildīšana valsts
pārvaldes sistēmā. Ierēdņi ir tādās publiski tiesiskajās attiecībās ar valsti, kurās, pretēji
darba tiesībās noteiktajam, nepastāv līgumslēdzēju pušu vienlīdzības princips. Šādas
nodarbinātības attiecības neveidojas, noslēdzot darba vai kādu citu līgumu, bet
veidojas, kompetentām valsts institūcijām ieceļot personu ierēdņa amatā. Ņemot vērā
ierēdņu lomu un uzdevumus valsts pārvaldes funkciju īstenošanā, valsts vienpusēji
regulē arī ierēdņu pilnvaras, darba tiesību aizsardzību, ieskaitot atalgojumu un sociālās
garantijas, kā arī dienesta attiecību izbeigšanu.
Tiesības pildīt valsts dienestu kā patstāvīgas tiesības ir garantētas Apvienoto
Nāciju Organizācijas Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.
Savukārt tiesības uz darbu – Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un
kultūras tiesībām. Arī Satversmē garantētās tiesības pildīt valsts dienestu ir regulētas
Satversmes 101.panta pirmajā daļā, bet tiesības uz darbu – Satversmes 106.pantā.
Līdz ar to ir pieļaujams, ka tiesības pildīt valsts civildienestu, salīdzinot ar
darba tiesiskajām attiecībām, regulē citas tiesību normas un šis tiesiskais regulējums
var būt atšķirīgs (sk. minētā sprieduma 8.punktu).
Arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments attiecībā uz
darba tiesisko attiecību regulējošo normu piemērošanu civildienesta attiecībām
norādījis, ka darba tiesiskās attiecības ir privāto tiesību attiecības, turpretim dienesta
attiecības ir publisko tiesību attiecības. Kaut arī likumdevējs atsevišķos normatīvajos
aktos, kas regulē publisko tiesību sfēru, ir devis norādi uz privāto tiesību normu
piemērošanu (kā tas, piemēram, ir Valsts civildienesta likuma 2.panta ceturtajā daļā),
piemērojot attiecīgās privāto tiesību normas, iestāde tomēr rīkojas publisko, nevis
privāto tiesību jomā. Tādējādi Darba likuma normas publiskā dienesta attiecībās ir
piemērojamas tikai tiktāl, ciktāl publisko tiesību normas nenoteic citādi (sk. Augstākās
tiesas Senāta administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija sprieduma lietā
Nr.SKA-216 [9] punktu).
Tiesa konstatē, ka ar 2009.gada 29.maija vēstuli Nr.1.1-1/6925 ,,Brīdinājums
par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu” pieteicēja tika brīdināta par valsts
civildienesta attiecību izbeigšanu, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 41.panta
1.punkta „g” apakšpunktu. Savukārt valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju tika
izbeigtas 2009.gada 25.jūnijā. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka, lai gan Valsts
civildienesta likums neparedz konkrētu termiņu valsts civildienesta attiecību
uzteikumam, tomēr atbildētāja attiecībā uz pieteicēju ir ievērojusi labas pārvaldības
principu, un valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju tika izbeigtas, brīdinot par to
mēnesi iepriekš.
Ievērojot šajā punktā minēto, kā arī to, ka Valsts civildienesta likums neparedz
ierobežojumus valsts civildienesta attiecību izbeigšanai ar ierēdni, ja viņš atzīts par
invalīdu, ka Valsts civildienesta likumā ir iestrādāts mehānisms par kvalifikācijas
prasmju novērtēšanu gadījumos, kad jāizlemj jautājums par ierēdņa atbrīvošanu no
amata, tiesa nesaskata minēto tiesību normu pārkāpumus un rīcības brīvības
izmantošanas kļūdas LAD rīcībā, izbeidzot ar pieteicēju valsts civildienesta attiecības
un atsakot uzteikuma termiņā ieskaitīt pārejošas darba nespējas periodu.
[11] Pieteikumā norādīts arguments, ka pieteicējas darbības un tās rezultātu
novērtēšanas protokols ir neobjektīvs, neatbilstošs faktiskajai situācijai un prettiesisks.
[11.1] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka LAD direktors 2009.gada
25.maijā izdevis rīkojumu Nr.368p „Par reorganizāciju reģionālajās lauksaimniecības
pārvaldēs”. Ar minēto rīkojumu uzdots LAD reģionālo lauksaimniecības pārvalžu
vadītājiem ar 2009.gada 30.jūniju veikt reorganizāciju, proti, atbilstoši 2.2.punktam
/darbavieta/ vadītājam uzdots reorganizēt Kontroles daļu un Zemes un ūdens resursu
daļu un ar 2009.gada 1.jūliju izveidot Kontroles un uzraudzības daļu, nosakot daļas
vadītāja amatam 26.3 saimes IV līmeni un daļas vadītāja vietnieka amatam 35.saimes
III līmeni un likvidēt Kontroles daļā trīs amatus, t.sk., daļas vadītājs – ar 26,3 saimi IV
līmeni (1 amats); daļas vadītāja vietnieks – ar 26.3 saimi IV līmenis (1 amats);
vecākais referents – ar 26.3 saimi III līmenis (1 amats).
Ar LAD /darbavieta/ 2009.gada 27.maija rīkojumu Nr.32 likvidētas Kontroles
daļā trīs amata vietas, t.sk. 1 vecākā referenta amats, proti, ar minēto rīkojumu nolemts
likvidēt vienu vecākā referenta amata vietu, nekonkretizējot personu. Tādējādi ir
konstatējams tiesisks pamats vienas vecākā referenta amata vietas likvidācijai. Kā
tiesas sēdē paskaidroja atbildētāja pārstāvis un atzina arī pieteicēja, LAD /darbavieta/
Kontroles daļā bija trīs vecāko referentu amatu vietas.
[11.2] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis paskaidroja, ka LAD /darbavieta/ tika
izveidota ierēdņu darbības un tās rezultātu izvērtēšanas komisija, tika izstrādāti ierēdņu
vērtēšanas kritēriji, pēc kuriem komisija izvērtēja visus trīs vecākos referentus. Kā arī
norādīja, ka iestāde noteica tādus kritērijus, lai objektīvi varētu izvērtēt un atlasīt
labākos darbiniekus un, ievērojot, ka vecāko referentu pamatpienākums ir fizisko
kontroļu veikšana, tika salīdzināts veikto kontroļu skaits par attiecīgo periodu.
[11.3] Kā konstatējams no 2009.gada 28.maija novērtējuma 7. un 8.punkta,
pieteicējas veikto fizisko kontroļu skaita periodā no 2008.gada 1.janvāra līdz
2009.gada 28.maijam vērtējums ir 1 punkts (11 kontroles) un 2009.gada I ceturksnī
vērtējums ir 1 punkts (kontroles nav veiktas) (lietas 33.lapa), savukārt pārējo divu
vecāko referentu vērtējums attiecīgi periodā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada
28.maijam ir 5 punkti (234 kontroles) un 4 punkti (162 kontroles) un 2009.gada I
ceturksnī ir 5 punkti (33 kontroles) un 4 punkti (25 kontroles) (lietas 111. un
113.lapa).
[11.4] No lietas materiālos esošajām darba nespējas lapām (lietas 39.-61.lapa)
konstatējams, ka pieteicēja 2008.gadā ir slimojusi no 3.marta līdz 1.aprīlim, no
12.aprīļa līdz 13.jūnijam, 18.jūlija līdz 30.oktobrim, no 5.novembra līdz 2009.gada
5.janvārim un 2009.gadā no 6.janvāra līdz 3.martam, no 24.aprīļa līdz 28.aprīlim.
Pieteicējai 2008.gada 3.oktobrī noteikta II grupas invaliditāte, cēlonis – vispārēja
saslimšana (lietas 27.lapa).
Kā tiesas sēdē atzina atbildētājas pārstāvis, vērtējot veikto kontroļu skaitu, tika
salīdzināts veikto kontroļu skaits par attiecīgo periodu, neņemot vērā pieteicējas darba
nespēju. Vienlaicīgi pieļāva, ka arī, ievērojot pieteicējas darba nespējas periodu,
pārējām personām veikto kontroļu skaits būtu bijis lielāks.
Tiesa, matemātiski pārbaudot, ievērojot pieteicējas ilgstošo slimības periodu,
konstatē, ka pieteicēja mēnesī ir veikusi vidēji 1,37 kontroles, savukārt pārējās
personas attiecīgi 14 un 10 kontroles mēnesī. Līdz ar to tiesa nonāk pie secinājuma, ka
vērtējums attiecībā uz veikto kontroļu skaitu ir objektīvs un atbilstošs faktiskajai
situācijai.
[11.5] Nav pamatots pieteicējas iebildums, ka vērtējuma daļā „Izglītība” nav
norādītas visas pieteicējas izglītības, tādējādi piešķirot mazāku punktu skaitu.
No novērtēšanas protokola konstatējams, ka pieteicējai šajā sadaļā vērtējums ir
4 punkti. Augstākais vērtējums ir 5 punkti, ja iegūts maģistra grāds atbilstoša
pienākuma izpildei. Pieteicēja nenorādīja uz apstākļiem, ka viņai būtu iegūts maģistra
grāds, līdz ar to vērtējums šajā daļā ir pamatots.
[11.6] Attiecībā uz pieteikumā norādīto argumentu, ka pieteicējai jau sākotnēji
tika uzticēti sarežģītākie un apjomīgākie projekti, un tiesas sēdē norādīto, ka
vērtēšanas kritēriji tika izstrādāti tā, lai no amata atbrīvotu tieši pieteicēju, tiesas
ieskatā ir pretrunīgi, proti, ja pieteicējai kā labākajai speciālistei tika uzticēti
apjomīgākie projekti, tad nav saprotama LAD rīcība atbrīvojot no amata tieši labāko
speciālistu. Minētais liek secināt, ka nav pamatots pieteicējas pārstāves tiesas sēdē
norādītais arguments, ka vērtēšanas kritēriji tika izstrādāti tā, lai no amata atbrīvotu
tieši pieteicēju.
Tiesas ieskatā, nav pamatots pieteicējas arguments, ka ikgadējās ierēdņa
darbības un tās rezultātu novērtēšanas rezultātā par periodu no 2007.gada 11.novembra
līdz 2008.gada 15.oktobrim pieteicējai piešķirts vērtējums ,,C” , jo iestāde mērķtiecīgi
un savlaicīgi ir rīkojusies, lai radītu iemeslus pieteicējas atbrīvošanai no valsts
civildienesta. Tiesa nekonstatē apstākļus, ka atbildētāja jau 2008.gada oktobrī būtu
bijusi informēta, ka ar 2009.gada 1.jūliju jālikvidē /amats/ vieta un tādējādi jau laicīgi
sākusi īstenot plānu atbrīvot no amata tieši pieteicēju. Turklāt uz apstākļiem, kas būtu
par pamatu šādai atbildētāja rīcībai, pieteicēja nenorāda.
Tiesas ieskatā, vērtējot lietas apstākļus to kopumā, nav pietiekama pamata
uzskatīt, ka konkrētajā gadījumā vērtēšana ir tikusi vērsta uz to, lai panāktu konkrētas
amatpersonas atbrīvošanu no amata, proti, valsts civildienesta attiecību izbeigšanu tieši
ar pieteicēju.
[12] Nav pamatots pieteicējas arguments, ka LAD nav ievērojis vienlīdzības
principu, nepiedāvājot pieteicējai citu vakantu amatu civildienestā, ievērojot, ka
reorganizācijas rezultātā Kontroles daļā strādājošie ar 2009.gada 1.jūliju pārcelti uz
Kontroles un uzraudzības daļu.
Valsts civildienesta likuma 37.panta pirmajā daļā noteikts, lai nodrošinātu labu
pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību
civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot
atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var
pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā
iestādē.
Šā likuma 35.panta pirmajā daļā noteikts, ka iestādes vadītājs izveido
vērtēšanas komisiju, kas katru gadu novērtē ierēdņa darbību un tās rezultātu. Saskaņā
ar šā panta ceturto daļu novērtēšanas rezultāts tiek izmantots par pamatu lēmumam par
ierēdņa statusa piešķiršanu, ierēdņa neatbilstību ieņemamajam amatam, pārcelšanu
amatā, ierēdņa kvalifikācijas pakāpes piešķiršanu.
Tātad no minētajām tiesību normām izriet, ka ierēdņu pārcelšana citā amatā ir
vēlama, lai nodrošinātu labu pārvaldību, civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi u.c.
Taču minētā tiesību norma neuzliek par pienākumu iestādei jebkurā gadījumā pārcelt
darbinieku citā amatā, ja ierēdņa ieņemamais amats tiek likvidēts, it īpaši, ja visas
amata vietas iestādē ir aizpildītas.
Kā konstatējams no lietas materiāliem, ar LAD direktora 2009.gada 25.maija
rīkojumu Nr.368p „Par reorganizāciju reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs” uzdots
LAD reģionālo lauksaimniecības pārvalžu vadītājiem ar 2009.gada 30.jūniju veikt
reorganizāciju. Atbilstoši 2.2.punktam /darbavieta/ vadītājam uzdots reorganizēt
Kontroles daļu un Zemes un ūdens resursu daļu un ar 2009.gada 1.jūliju izveidot
Kontroles un uzraudzības daļu. Šajā gadījumā iepriekš Kontroles daļā strādājošie
netika pārcelti darbā uz citu daļu, bet pēc darbinieku skaita samazināšanas, kuras
rezultātā valsts civildienesta attiecības tika izbeigtas ar pieteicēju, apvienoti kopā ar
Zemes un ūdens resursu daļu, izveidojot jaunu Kontroles un uzraudzības daļu.
[13] Pieteicējas pārstāve pamatoti tiesas sēdē norādīja, ka Rīkojumā nav
norādīts likuma „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku
atlīdzību 2009.gadā” 10.pants, kas Rīkojuma izdošanas brīdī bija jāpiemēro. Kā
konstatējams no Lēmuma, atbildētājs, izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, ir
atsaucies arī uz šo likumu.
Likuma „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku
atlīdzību 2009.gadā” 10.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka amatpersonu (darbinieku)
skaita samazināšanas gadījumā vai amatpersonas amata likvidēšanas gadījumā
priekšrocības saglabāt amatu vai palikt darbā ir tām amatpersonām (darbiniekiem),
kurām ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija. Ja amatpersonu (darbinieku)
darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, priekšrocības saglabāt amatu vai
palikt darbā ir tām amatpersonām (darbiniekiem), kurām nav cita pastāvīga ienākuma
avota. Ja amatpersonām (darbiniekiem) nav cita pastāvīga ienākuma avota,
priekšrocības saglabāt amatu vai palikt darbā nosaka saskaņā ar Darba likumu.
No minētās tiesību normas secināms, ka priekšrocības saglabāt amatu
nosakāmas saskaņā ar Darba likumu, ja amatpersonu darba rezultāti un kvalifikācija
būtiski neatšķiras. Kā konstatējams no lietas materiāliem un atbildētāja pārstāvja
paskaidrojumiem konkrētajā lietā būtiski atšķīrās /amats/ darba rezultāti, līdz ar to šajā
gadījumā Darba likuma 108.pants nav piemērojams.
Tādējādi lietā nav konstatējams, ka minētā panta nosacījumi konkrētajā
vērtēšanas procesā nav ievēroti.
[14] Izvērtējot lietas materiālus, tiesa negūst apstiprinājumu tam, ka attiecībā
pret pieteicēju ir piemērota atšķirīga attieksme salīdzināmos apstākļos un ka
darbinieku (amatpersonu) novērtējumā salīdzināmos apstākļos piemēroti atšķirīgi
vērtēšanas kritēriji. Arī pieteicēja par šādu faktu nav iesniegusi kādus pierādījumus, lai
būtu pamats lemt par šādu pierādījumu ticamību.
[15] Attiecībā uz pieteicējas argumentu, ka LAD /darbavieta/ 2009.gada
27.maija rīkojumā Nr.32 par /amats/ likvidēšanu nav pamatots, kādēļ tieši šis amats ir
jālikvidē, tiesa norāda, ka tiesa nevar pārvērtēt iestādē veikto optimizācijas pasākumu
lietderību, tiesa var tikai izvērtēt vai veikto optimizācijas pasākumu rezultātā ar
pieteicēju pamatoti izbeigtas valsts civildienesta attiecības.
[15.1] Rīkojums pamatots ar Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta „g”
apakšpunktu, kas noteic, ka valsts civildienesta attiecības izbeidzas, ja ierēdnis ar
iestādes vadītāja, iestādes vadītājs ar ministra, bet Valsts kancelejas direktors ar
Ministru prezidenta lēmumu tiek atbrīvots no ierēdņa amata sakarā ar iestādes vai
ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu.
[15.2] Kā jau konstatēts iepriekš, ņemot vērā ierēdņu darba un kvalifikācijas
izvērtēšanas rezultātus, pieteicēja ar Rīkojumu tika atbrīvota no vecākā referenta
amata kā ierēdnis, kas vērtēšanā ieguvis vismazāko punktu skaitu.
Tiesas ieskatā Rīkojums par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu ar
pieteicēju ir lēmums par amatpersonas tiesiskā statusa izbeigšanu, tādēļ Rīkojums ir
uzskatāms par administratīvo aktu, kuram jāatbilst Administratīvā procesa likuma
67.pantam.
Tiesa konstatē, ka Rīkojumā nav ietvertas vairākas sastāvdaļas, piemēram,
faktu konstatējums, administratīvā akta pamatojums, norāde, kur un kādā termiņā šo
administratīvo aktu var apstrīdēt.
Tiesas ieskatā Rīkojuma pārsūdzības termiņa un iestādes (tiesas) nenorādīšana
pati par sevi nav novedusi pie pieteicējas konstitucionālo tiesību aizskāruma, jo
Rīkojumu pieteicēja ir apstrīdējusi, augstāka iestāde to ir izskatījusi un pieņēmusi
Lēmumu. Proti, Rīkojums savu galīgo noformējumu ir ieguvis Lēmumā.
[15.3] Tiesa iepriekš konstatēja, ka valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju
izbeigtas, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta „g”
apakšpunktu, kas noteic, ka valsts civildienesta attiecības izbeidzas, ja ierēdnis ar
iestādes vadītāja, iestādes vadītājs ar ministra, bet Valsts kancelejas direktors ar
Ministru prezidenta lēmumu tiek atbrīvots no ierēdņa amata sakarā ar iestādes vai
ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta otrajai daļai, ja
normatīvajā aktā nav noteikts citādi, iestādes vadītājs nosaka iestādes pārvaldes
amatpersonu un darbinieku pienākumus (4.punkts), ieceļ amatā un atbrīvo no tā
amatpersonas, pieņem darbā un atbrīvo no tā darbiniekus (5.punkts). Minētā likuma
10.panta desmitā daļa noteic vispārēju principu, ka valsts pārvaldi organizē pēc
iespējas efektīvi un valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja
nepieciešams, pilnveido. Šis princips savā darbībā jāievēro jebkurai amatpersonai, it
īpaši iestāžu vadītājiem, kuriem dots uzdevums nodrošināt normatīvajos aktos noteikto
funkciju izpildi un atbildēt par to. Tas nozīmē, ka iestādes institucionālās sistēmas
maiņa, amatu saraksta un pienākumu loka noteikšana ir iestādes iekšējā kompetence,
kuru noteic likums un kas vērsta uz iepriekš minētā principa īstenošanu dzīvē, kā arī uz
valsts doto uzdevumu efektīvu izpildi. Līdz ar to privātpersonai nav publisko
subjektīvo tiesību to apšaubīt.
Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumu Nr.876 „Lauku atbalsta
dienesta nolikums” 12.punkts noteic, ka reģionālo lauksaimniecības pārvalžu un
Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvaldes darbību vada attiecīgās pārvaldes
vadītājs. Pārvaldes vadītājs ir tieši pakļauts dienesta direktoram.
No minētā secināms, ka amata likvidācija notika, pamatojoties uz LAD
direktora 2009.gada 25.maija rīkojumu Nr.368p „Par reorganizāciju reģionālajās
lauksaimniecības pārvaldēs” un LAD /darbavieta/ 2009.gada 27.maija rīkojumu
Nr.32. Kā tiesa norādīja iepriekš, nav tiesas kompetencē pārbaudīt, vai tiesiski tika
likvidēta konkrēta amata vieta, šāds jautājums ir iestādes vadītāja kompetencē.
Minētais apstiprina, ka valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju tika izbeigtas
sakarā ar amata likvidāciju un ierēdņu skaita samazināšanu. Atbildētājs Lēmumā ir
norādījis uz pierādījumiem, kas apstiprina Rīkojumā esošo pamatojumu. Tādējādi tiesa
secina, ka lietderības apsvērumus atbildētājs ir izdarījis.
[16] Attiecībā uz pieteicējas argumentu, ka viņa pildīja citus vadītāja mutiski
uzliktos pienākumus, kā rezultātā tajā laikā nevarēja veikt savus tiešos pienākumus,
tiesa atzīst, ka šis apgalvojums neapstiprinās ar lietas materiāliem, turklāt pieteicēja
atzina, ka nekur par šādu papildus pienākumu veikšanu viņa neparakstījās, proti,
pierādījumus tam neiesniedza. Kā arī vienlaicīgi pieteicēja atzina, ka amata apraksti
visiem vecākajiem referentiem bija vienādi, tātad arī pārējo /amats/ pienākumos ietilpa
„5.11. Pildīt citus Pārvaldes vadības uzdevumus”.
Pārējos pieteicējas argumentus tiesa nevērtē, jo tie nespēj ietekmēt tiesas
nolēmumu pēc būtības.
[17] Ievērojot šajā spriedumā minēto, tiesa secina, ka Lēmums ir tiesisks un
pamatots, savukārt pieteicējas pieteikums kā nepamatots ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-290.pantu,
291.panta pirmo daļu tiesa
nosprieda:
noraidīt I.V. pieteikumu par Lauku atbalsta dienesta 2009.gada 27.jūlija lēmuma
Nr.2.2/V-550/490 atzīšanu par prettiesisku.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no
tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas
Rēzeknes tiesu namā.
Tiesnese S.Pujāte