Court dismissed public servant's appeal claiming discrimination and unfair dismissal due to job reorganization.

Lieta Nr.A42912909

Lietvedības Nr.A00293-10/40

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2010.gada 20.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Pujāte

piedaloties pieteicējai I.V., pieteicējas pilnvarotajai pārstāvei S.L.,

atbildētāja – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Lauku atbalsta dienesta

pilnvarotajam pārstāvim A.L.,

atklātā tiesas sēdē 2010.gada 30.martā izskatīja administratīvo lietu I.V. pieteikumā par

Lauku atbalsta dienesta 2009.gada 27.jūlija lēmuma Nr.2.2/V-550/490 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Lauku atbalsta dienesta 2009.gada 27.jūlija lēmumu Nr.2.2/V-550/490

(turpmāk arī Lēmums) atstāts negrozīts Lauku atbalsta dienesta /darbavieta/ 2009.gada

19.jūnija lēmums Nr.1.1-16/1062 par atteikumu neieskaitīt uzteikuma termiņā pārejošas

darbnespējas laiku un atstāts negrozīts Lauku atbalsta dienesta /darbavieta/ 2009.gada

25.jūnija rīkojums Nr.68p „Par I.V.” par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu ar

/amats/ I.V.

[2] 2009.gada 28. augustā Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā

saņemts I.V. (turpmāk arī pieteicēja) pieteikums par Lauku atbalsta dienesta (turpmāk

arī LAD) 2009.gada 27.jūlija lēmuma Nr.2.2/V-550/490 atcelšanu un morālā kaitējuma

Ls 3 000 apmērā atlīdzinājumu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009.gada 2.septembra lēmumu

pieteikums daļā par Lēmuma atcelšanu pieņemts un ierosināta administratīvā lieta.

Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] LAD ir pārkāpis Darba likuma 7.panta pirmo un otro daļu, kā arī 29.panta

pirmo un devīto daļu. Minētajās tiesību normās noteikts vienlīdzīgu tiesību ievērošanas

princips un atšķirīgas attieksmes aizliegums darba tiesiskajās attiecībās. Vienlīdzīgu

tiesību princips bez jebkādas diskriminācijas ir noteikts arī Latvijas Republikas

Satversmes 91.pantā.

Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 2.panta ceturtajā daļā noteikto, iestādes

reorganizācijas, amatu samazināšanas un iekšējo strukturālo pārkārtojumu gadījumā

attiecībā uz amatpersonām ir attiecināmas darbinieka tiesības un aizsardzība tiktāl,

ciktāl šīs tiesības ietekmē atšķirīga attieksme un diskriminācija.

Nepiemērojot Darba likuma 109.panta otro daļu un nepiedāvājot pieteicējai citu

vakantu amatu, bet ieceļot tajā citas amatpersona, vai atstājot amatpersonas, kuru

atbilstība attiecīgajam amatam nav novērtēta, LAD vistiešākā veidā ir pieļāvis atšķirīgu

attieksmi. Neiekļaujot ierēdņa vērtēšanas sistēmā kritērijus, kas ļauj novērtēt ierēdņa

darbību saistībā ar darba pienākumu izpildi pēc iestādes augstāko amatpersonu

rīkojumiem, ir panākusi konkrētas amatpersonas, proti, I.V. prettiesisku atbrīvošanu.

[2.2] LAD nav ievērojis Darba likuma 109.panta otrās daļas nosacījumus. Valsts

civildienesta tiesiskās attiecības regulē Valsts civildienesta likums un darba tiesiskās

attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, ciktāl to nenosaka Valsts civildienesta

likums.

2008.gada 3.oktobrī pieteicēja atzīta par otrās grupas invalīdi. Ņemot vērā, ka

Valsts civildienesta likums neregulē jautājumu par valsts civildienesta attiecību

izbeigšanu ar ierēdņiem, kas atzīti par invalīdiem, tad šādos gadījumos ir

piemērojamas attiecīgās Darba likuma normas. Tādēļ, izlemjot jautājumu par valsts

civildienesta attiecību izbeigšanu ar pieteicēju, LAD bija jāpiemēro Darba likuma

109.panta otrā daļa, kas aizliedz uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par

invalīdu. Darba likuma 109.panta otrā daļa nosaka atsevišķus izņēmumus aizliegumam

atlaist darbiniekus, kas atzīti par invalīdu, taču konkrētajā gadījumā uz pieteicēju šajā

tiesību normā noteiktie izņēmumi nav attiecināmi, jo tiek likvidēts ierēdņa amats.

Turklāt LAD nav ņēmis vērā faktu, ka pieteicējas apgādībā atrodas bērns līdz

14 gadu vecumam.

[2.3] Pieteicējas darbības un tās rezultātu novērtēšanas protokols ir neobjektīvs,

neatbilstošs faktiskajai situācijai un prettiesisks.

[2.3.1] Vērtējuma daļā „3.Izglītība” nav norādītas visas pieteicējas iegūtās

izglītības, tādējādi ieliekot mazāku punktu skaitu.

Vērtēšanas kritērijos nav skaidri norādīts, ka papildus punktu skaits kritēriju

sadaļā ,,Izglītība” pieteicējai nav piešķirams, jo papildus vērtējums par katru nākamo

iegūto izglītības diplomu ierēdņa darba un kvalifikācijas novērtēšanas kritērijos nav

paredzēts, izņemot gadījumus, kad ierēdnim ir maģistra grāds.

Tiešo darba pienākumu izpildē ļoti svarīga un noderīga ir iegūtā ekonomista

kvalifikācija finansu un grāmatvedības vadībā un lauksaimniecības zinātņu bakalaura

grāds. Pieteicējas kolēģiem nav zināšanu finansu un grāmatvedības vadībā, tādēļ

pieteicēja regulāri devās tiem līdzi uz viņu fiziskām kontrolēm, lai sniegtu

konsultācijas saistībā ar finansēm un grāmatvedību, kā arī sniedza kolēģiem šādas

konsultācijas, gatavojot atskaites un ziņojumus. Ņemot vērā minēto, pieteicējai

vērtējumā bija jāpiešķir punktu skaits par iegūto ekonomista kvalifikāciju finansu un

grāmatvedības jomā.

[2.3.2] Vērtējuma daļās ,,7.Veikto fizisko kontroļu skaits (no 2008.gada

1.janvāra līdz 2009.gada 28.maijam iesk.)” un ,,8.Veikto fizisko kontroļu skaits

(2009.gada I. ceturksnī)” nav ņemts vērā, ka laika periodā no 2008.gada 3.marta līdz

2009.gada 28.aprīlim pieteicējai ar pārtraukumiem bija piešķirta pārejošas

darbnespējas lapa. Tā kā pieteicēja darbā neatradās attaisnojošu iemeslu dēļ,

pieteicējas darba un kvalifikācijas vērtējums ir nepareizs. Attaisnojošs kavējums

nedrīkst ietekmēt pieteicējas kopējo vērtējumu. Turklāt pieteicējas vērtējums

konkrētajā gadījumā nevar tikt salīdzināts ar to ierēdņu vērtējumu, kas attiecīgajā

periodā veica fiziskās kontroles.

[2.3.3] Lēmumā nav pamatojuma, kādēļ, vērtējot ierēdņu veiktās fiziskās

kontroles, nav ņemts vērā apstāklis, ka pieteicēja pārejošas darbnespējas laikā nevarēja

veikt kontroles, kā arī nav pamatojuma, kāpēc nav ņemts vērā tas, ka pieteicēja ar tiešā

priekšnieka rīkojumu tika „piekomandēta” veikt pārbaudes kopā ar citiem kolēģiem kā

finansu un grāmatvedības speciāliste.

[2.3.4] Attiecībā uz veikto fizisko kontroļu skaitu kā būtisku kritēriju attiecīgā

darbinieka darba efektivitātes noteikšanai pieteicēja norāda, ka objektīvai darbinieku

veikto fizisko kontroļu izvērtēšanai projektus nepieciešams sadalīt pēc to apjoma un

veidiem, jo projekti ir ļoti atšķirīgi, līdz ar to arī projektu kontrole ir atšķirīga. Viena

projekta kontrole var aizņemt vienu līdz divas stundas, bet citu – vienu līdz vairākas

dienas. Veicot vienīgi veikto kontroļu aritmētisku saskaitīšanu, ierēdņu vērtējums nav

objektīvs un nav iespējams noteikt konkrētā ierēdņa darba efektivitāti. Turklāt

pieteicējai jau sākotnēji uzticēti projekti, kuru kontrole salīdzinājumā ar kolēģu pārziņā

esošajiem projektiem, bija daudz apjomīgāka un prasīja vairāk laika. Līdz ar to, kamēr

pieteicēja veica viena projekta kontroli, tikmēr kolēģis varēja veikt vairākas kontroles.

[2.3.5] Pieteicēja tika noteikta par Tehniskās palīdzības darbinieku Eiropas

lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (turpmāk – ELVGF) un struktūrfonda

Zivsaimniecības vadības finanšu instruments (turpmāk – ZVFI) administrēšanā. Līdz

ar to pieteicēja nevarēja veikt citu valsts vai Eiropas Savienības (turpmāk – ES)

atbalsta programmu pasākumu administrēšanu. Šo fondu pasākumu ietvaros lauku

uzņēmēji un lauku zemju īpašnieki realizēja dažādas sarežģītības projektus saistītus

gan ar lauksaimniecības, mežistrādes tehnikas iegādi, gan ar lauksaimniecības būvju,

lauku tūrismā izmantojamo viesu māju celtniecību. Apturot Tehniskās palīdzības

atbalstu, pieteicējai tika uzlikts kārtot Kontroles daļas nomenklatūru un veikt citus

pienākumus saskaņā ar iestādes rīkojumu.

[2.3.6] Ievērojot pieteicējas gūto pieredzi ELVGF projektu kontrolē un

uzraudzībā, pieteicējai ar mutisku rīkojumu tika uzdota to Eiropas lauksaimniecības

garantiju fonda (turpmāk – ELGF), Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai

(turpmāk – ELFLA) un Eiropas zivsaimniecības fonda (turpmāk – EZF) atbalsta

pasākumu projektu uzraudzība, kur nepieciešama ilgstošāka sagatavošanās – darbam

nepieciešamo dokumentu kopēšana, iepazīšanās ar tehnisko dokumentāciju (tehnisko

projektu izpēte, tehnisko specifikāciju un saskaņoto izmaiņu atbilstības noteikšana),

konsultācijas ar LAD darbiniekiem, kontrolei nepieciešamās informācijas iegūšana no

citām organizācijām (Sertifikācijas un testēšanas centra (turpmāk arī STC), būvvaldes,

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (turpmāk arī VTUA), Lauksaimniecības datu

centra utt.), fiziskā kontrole būvniecības objektiem, projektiem ar lielāku iegādāto

tehnikas vienību skaitu, pēckontroles darbības (vizuālā pielikuma noformēšana,

dokumentu kopēšana daļas nomenklatūras vajadzībām, datu ievade nepieciešamajās

datu bāzēs). Līdz ar to pieteicēja veica sarežģītāku un problemātiskāku projektu

kontroli un uzraudzību, kas prasa vairāk laika un ir darbietilpīgāka.

[2.3.7] LAD kopš 2004.gada administrē ES atbalsta Kopējās tirgus

organizācijas (KTO) pasākumu ,,Tiešie maksājumi”. Pieteicēja katru pavasari –

saspringtāko laika periodu, kad notiek nepieciešamo iesnieguma veidlapu un

rokasgrāmatu izsniegšana ieinteresētajiem lauku zemju īpašniekiem un

lauksaimniekiem, tika mutiski norīkota ES Tiešo maksājumu daļas vadītājas rīcībā.

Līdz ar to pieteicēja veica amata aprakstā noteiktos citus pienākumus atbilstoši

iestādes rīkojumam – izdalīja nepieciešamo informāciju, ievadīja datus datu bāzē.

2009.gada pavasarī pieteicēja bija ES Tiešo maksājumu daļas rīcībā un nevarēja veikt

darba pienākumus Kontroles daļā.

[2.3.8] Pieteicējai, veicot projektu kontroli un uzraudzību, nācās pielāgoties

kolēģiem, viņu ieplānotajam maršrutam un laika grafikam, jo atbilstoši iestādes

vadītāja mutiskam rīkojumam sievietes ar iestādes automašīnu braukt nedrīkstēja, kaut

gan viens no kritērijiem darba sludinājumā bija autovadītāja tiesības un pieteicējai tās

ir. Minētais apstāklis liedza patstāvīgi plānot kontroļu un uzraudzības grafiku, tādējādi

ietekmējot arī kontroļu skaitu.

[2.3.9] Saskaņā ar Kontroles daļas vadītāja mutisku rīkojumu pieteicēja tika

nozīmēta doties līdzi kolēģiem sarežģītākajās līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumu

kontrolēs, veikt pārbaudi un dot savu atzinumu kolēģiem, tādējādi izniekojot darba

dienu. Kontroles ziņojumos pieteicēja neparakstījās.

[2.3.10] Pieteicējas darba pienākumos, atšķirībā no citiem kolēģiem, ietilpa arī

lietvedības kārtošana, nomenklatūras uzturēšana, ienākot jauniem darba dokumentiem

(metodiskie norādījumi, procedūras utt.), šo dokumentu sagatavošana kolēģiem

apmācībai, apmācības protokolu noformēšana, atskaišu sagatavošana LAD Kontroles

departamentam, Finanšu ministrijai, priekšlikumu un atbilžu sagatavošana uz audita

ziņojumiem, Kontroles daļas gada pārskata sastādīšana. Minētie dokumenti tika

sagatavoti parakstīšanai Kontroles daļas vadītājam.

[2.4] LAD ir pārkāpis Administratīvā procesa likuma 5.pantu.

[2.5] Iestāde, slimības laiku ietverot periodā, kurā pieteicējai būtu pienākums

veikt pārbaudes, ir pārkāpusi Latvijas Republikas Satversmes 111.pantā garantētās

pamattiesības.

[2.6] Nepiedāvājot pieteicējai citu vakantu amatu civildienestā, LAD ir

pārkāpis vienlīdzības principu.

Reorganizācijas rezultātā Kontroles daļā strādājušie ierēdņi ar 2009.gada

1.jūliju ir pārcelti uz Kontroles un uzraudzības daļu. Pieteicējai šāds piedāvājums

netika izteikts. Tāpat uz šiem amatiem nav vērtēts pieteicējas darba vērtējums.

[2.7] Pieteicējas ieskatā, vērtējuma neobjektivitāti pierāda arī apstāklis, ka

iestādes vadība viņai uzlika veikt papildus pienākumus.

[2.8] Ikgadējās ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas rezultātā par

periodu no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim pieteicējai tika piešķirts

vērtējums „B”, savukārt nākamās novērtēšanas rezultātā par periodu no 2007.gada

11.novembra līdz 2008.gada 15.oktobrim pieteicējai piešķirts vērtējums ,,C”.

Vērtējums „C” ir neobjektīvs, jo gada vērtējumā ietvertos norādījumus nākošajam

gadam pieteicēja izpildīja ar uzviju, taču iestāde, zinot, ka vērtēšanas rezultātus sakarā

ar pēkšņo veselības stāvokļa pasliktināšanos pieteicēja neapstrīdēs, piešķīra pieteicējai

zemāku vērtējumu nekā iepriekšējā periodā. Minētais vēlreiz apstiprina, ka iestāde

mērķtiecīgi un savlaicīgi ir rīkojusies, lai radītu iemeslus pieteicējas atbrīvošanai no

valsts civildienesta.

[2.9] Iestāde nav ņēmusi vērā, ka ierēdni atbilstoši Valsts civildienesta likuma

37.panta pirmajai daļai var pārcelt citā amatā valsts iestādēs.

[2.10] LAD /darbavieta/ 2009.gada 27.maija rīkojumā Nr.32 par /amats/

likvidēšanu nav pamatots, kādēļ tieši šis amats ir jālikvidē.

[2.11] Lēmumā nav pamatots arguments, ka saistībā ar LAD /darbavieta/

Kontroles daļas un Zemes un ūdens resursu daļas reorganizēšanu, cita starpā, tika

izvērtēta katra reģiona noslogotība, un samazināmo amatu vietu skaits tika pamatots ar

funkcionāliem apsvērumiem. Pieteicējas ieskatā, pamatojumu šādam argumentam

iestāde nevarēja norādīt, jo, piemēram, Zemes un ūdens resursu daļā pēc

reorganizācijas ir zudusi lauku zemju transformācijas pieteikumu izvērtēšanas un

atļauju izsniegšanas funkcija, bet ierēdņi, kas veica minētos darba pienākumus, amatā

ir palikuši un amati nav likvidēti.

[3] 2009.gada 5.oktobrī Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā

saņemts atbildētājas pusē pieaicinātās iestādes Lauku atbalsta dienesta (turpmāk arī

atbildētājs) rakstveida paskaidrojums (lietas 79.-84.lapa), kurā norādīts, ka pieteikumu

Lauku atbalsts dienests neatzīst un lūdz to noraidīt turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[3.1] 2009.gada februārī tika veikts LAD darba rezultātu izvērtējums (t.sk.

personālresursu un veicamo funkciju sadalījuma izvērtējums) un saskaņā ar Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 10.panta desmito daļu, kā arī ņemot vērā likuma „Grozījumi

likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” un likuma ,,Par valsts un pašvaldību

institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” normas, tika veikti

pasākumi LAD funkciju izpildes efektivitātes palielināšanai un amata vietu

optimizācijai.

[3.1.1] Vērtējot LAD, tajā skaitā, reģionālo lauksaimniecības pārvalžu

turpmākās darba optimizēšanas iespējas, pirmkārt, bija jānodrošina akreditācijas

kritēriju ievērošana atbilstoši regulām Nr.1290/2005, Nr.885/2006 un Nr.1198/2006.

[3.1.2] Izvērtējot līdzšinējos LAD struktūrvienību darbības rezultātus, tika

ņemti vērā katras struktūrvienības sasniegtie rezultāti 2008.gada būtiskākajās veicamo

funkciju grupās, tajā skaitā kopējā administrētā un izmaksātā valsts un ES atbalsta

summa, administrēto ELGF un ELFLA tiešo maksājumu pieteikumu skaits, veikto

visu veidu atbalsta pasākumu (ELGF, ELFLA, EZF, valsts atbalsts) fizisko kontroļu

skaits, administrēto investīciju veida atbalsta pasākumu (ELFLA, EZF) pieteikumu

skaits un veiktā darba apjoms specifisko valsts funkciju izpildē.

[3.1.3] Pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta pirmo daļu

un ņemot vērā LAD veicamo pasākumu darbības optimizēšanai un organizatoriskās

struktūras izmaiņām aprakstu un LAD 2009.gada 25.maija rīkojumu Nr.368p „Par

reorganizāciju reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs”, ar 2009.gada 30.jūniju tika

reorganizēta LAD /darbavieta/ Kontroles daļa, kā arī Zemes un ūdens resursu daļa.

Bez tam ar LAD /darbavieta/ 2009.gada 27.maija rīkojumu Nr.62p, tika izveidota

ierēdņu darbības un tās rezultātu izvērtēšanas komisija (turpmāk – Komisija).

[3.1.4] Pieņemot lēmumu par LAD /darbavieta/ Kontroles daļas un Zemes un

ūdens resursu daļas reorganizēšanu, cita starpā tika izvērtēta katra reģiona noslogotība,

un samazināmo amatu vietu skaits tika pamatots ar funkcionāliem apsvērumiem.

[3.1.5] Ar LAD 2009.gada 25.maija rīkojumu Nr.368p „Par reorganizāciju

reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs” netika likvidēta pieteicējas amata vieta, bet

LAD /darbavieta/ /amats/, nekonkretizējot konkrētu personu. Ierēdņu darba un

kvalifikācijas izvērtēšanas rezultātā atbrīvo no amata vecāko referentu ar mazāko

punktu skaitu.

Ņemot vērā minēto, LAD ir ievērojis Darba likuma 7. un 29.pantā ietverto

tiesisko regulējumu.

[3.1.6] LAD nav veicis mērķtiecīgas darbības, lai atbrīvotos no pieteicējas kā

invalīdes. Secinājumi, ka amats tika likvidēts tādēļ, ka pieteicēja ir invalīde, pieļaujot

jebkādu tiešu vai netiešu diskrimināciju, ir nepamatoti un pārsteidzīgi. LAD norāda,

ka, ņemot vērā izveidojušos ekonomisko situāciju valstī, pamatojoties uz saņemto

informāciju no Zemkopības ministrijas par LAD budžeta līdzekļu samazinājuma

apjomu, lai nodrošinātu LAD turpmāku nepārtrauktu darbību, bija nepieciešama

tūlītēja un radikāla rīcība LAD struktūras optimizācijai. LAD darbības optimizācijas

rezultātā Lauku atbalsta dienestā tika samazināts amata vietu skaits par 15 %.

Funkcionālu un finansiālu apsvērumu dēļ LAD veiks vēl vienu LAD darbības

optimizāciju, kuras rezultātā LAD amata vietu skaits tiks samazināts – 20% apmērā.

Izbeidzot valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju, tika ievērots vienlīdzības

princips, diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizliegums. Līdz ar to LAD rīcība

nav bijusi diskriminējoša pamatojoties uz invaliditāti vai citiem apstākļiem.

[3.1.7] Jautājumu izlemšana par iestādes institucionālās reorganizācijas

pasākumu veikšanas nepieciešamību un lietderību ietilpst vienīgi LAD kompetencē. Ja

iestādē ir veikti šāda rakstura pasākumi un to rezultātā objektīvi nav iespējams

saglabāt ierēdnim iepriekšējos darba apstākļus vai noteikumus, atzīstams, ka valsts

civildienesta attiecību izbeigšana ir tiesiski pamatota.

[3.2] Valsts civildienesta likums neparedz ierobežojumus valsts civildienesta

attiecību izbeigšanai ar darbinieku, ja viņš atzīts par invalīdu vai ierēdņa slimības

laikā. Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 2.panta ceturto daļu Valsts civildienesta

tiesiskajās attiecībās Darba likuma nosacījumi par darbinieka, kurš atzīts par invalīdu,

atlaišanu nav piemērojami. Darbiniekiem kā civildienesta ierēdņiem nav paredzēts tāds

regulējums kā darba tiesiskajās attiecībās, līdz ar to pieteicējai nav pamata atsaukties

uz Darba likuma 109.pantu.

[3.2.1] Valsts civildienesta likumā ir iestrādāts mehānisms par kvalifikācijas

prasmju novērtēšanu gadījumos, kad jāizlemj jautājums par ierēdņa atbrīvošanu no

amata, līdz ar to Darba likuma normas šajā gadījumā nav piemērojamas.

[3.2.2] Neviena tiesību norma nenosaka publisko tiesību subjekta pienākumu

vienu mēnesi iepriekš brīdināt valsts civildienesta ierēdni par valsts civildienesta

attiecību izbeigšanu. No tā savukārt secināms, ka brīdinājumam ir formāls, nevis

tiesisks raksturs, līdz ar to pieteicējas arguments par Darba likuma 109.panta otrās

daļas pārkāpumu nav pamatots.

[3.3] Valsts civildienesta likums, kā arī citi normatīvie akti nenosaka

vērtēšanas kritērijus ierēdņu skaita samazināšanas gadījumā, tādēļ Komisija izstrādāja

un apstiprināja ierēdņa darba un kvalifikācijas novērtēšanas kritērijus laika periodā no

2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 28.maijam, tādējādi nodrošinot vienlīdzības

principa ievērošanu attiecībā pret visiem vecākajiem referentiem, kuri tika vērtēti.

[3.3.1] Katra ierēdņa vērtējumā tika summēti kritērijos noteiktie punkti.

Konkrētā gadījumā pieteicējas novērtējums bija zemāks salīdzinājumā ar citiem

izvērtētajiem ierēdņiem, kas ieņēma /amats/.

[3.3.2] Pieteicējas izglītības atbilstību Komisija ir novērtējusi atbilstoši,

konstatējot, ka pieteicēja ir ieguvusi lauksaimniecības zinātņu bakalaura grādu, līdz ar

to darbinieku novērtējuma tabulā kritērijā „Izglītība”, piešķirot četrus punktus. Papildu

punktu skaits šajā sadaļā pieteicējai nav piešķirams, jo vērtējums par katru nākamo

iegūto izglītības diplomu ierēdņa darba un kvalifikācijas novērtēšanas kritērijos nav

paredzēts, izņemot gadījumus, kad ierēdnim ir maģistra grāds.

[3.3.3] Veikto fizisko kontroļu skaits ir būtisks nosacījums attiecīgā darbinieka

darba efektivitātes noteikšanai, kas ir par pamatu LAD turpmākās akreditācijas

kritēriju un funkciju izpildē. Tādējādi Komisijai, vērtējot ierēdņus, ir jāvadās no

konkrētā ierēdņa faktiskajiem rādītājiem.

[3.3.4] LAD nav guvis pierādījumus pieteicējas norādītajam apstāklim, ka

pieteicējai tika uzticēti projekti, kuru kontrole salīdzinājumā ar citiem bija daudz

apjomīgāka vai prasīja vairāk laika.

[3.3.5] LAD /darbavieta/ uzstādījums kontroļu izbraukumus plānot atbilstoši

divu ierēdņu veicamajam kontroļu apjomam ir vērtējams kā funkcionāls apsvērums,

kas balstīts uz valsts līdzekļu efektīvu izmantošanu. Līdz ar to pieteicējas apgalvojums,

ka viņai nācās pielāgoties kolēģiem, viņu saplānotajam maršrutam un laika grafikam ir

vērtējams kā nepamatots.

[3.3.6] Veicot novērtēšanu tika ņemtas vērā visas pieteicējas veiktās fiziskās

kontroles.

[3.3.7] Vērtējot pieteicējas veikto fizisko kontroļu skaitu periodā, kad viņa

atradās darbā, ir konstatēts, ka salīdzinājumā ar citiem vērtētajiem vecākajiem

referentiem attiecīgajā laika periodā pieteicējas veikto kontroļu skaits ir mazāks.

[3.3.8] Iepazīstoties ar LAD /darbavieta/ 2009.gada 28.maija ierēdņa darbības

un tās rezultātu novērtēšanas protokolu, piezīmes par protokolā konstatēto faktu

nepamatotību pieteicēja protokolam nav pievienojusi, līdz ar to secināms, ka pieteicēja

brīdī, kad iepazinās ar protokolu, nenoliedza tajā atspoguļoto faktu pamatotību.

Pretenzijas par pieteicējas darbības un tās rezultātu novērtēšanas protokolu pieteicēja

izteica tikai pēc vērtēšanas rezultātu apkopošanas un brīdinājuma saņemšanas, proti,

jau pēc tiesisko seku iestāšanās. Minētais norāda uz pieteicējas atšķirīgo attieksmi pret

vērtēšanas rezultātiem.

[4] 2010.gada 29.martā Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā

saņemti pieteikuma papildinājumi (lietas 89.-91.lapa), kuros norādīti sekojoši

argumenti.

[4.1] LAD pieteicējas darbību un tās rezultātus par vienu un to pašu periodu ir

vērtējis divas reizes, turklāt katras vērtēšanas rezultāti atšķiras. Proti, I.V. ir vērtēta:

1) par laiku no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim (turpmāk

1.vērtējums);

2) par laiku no 2007.gada 11.novembra līdz 2008.gada 15.oktobrim (turpmāk

2.vērtējums) (pārklājas 2 mēneši salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu);

3) par laiku no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 28.maijam (turpmāk 3.vērtējums)

(pārklājas 11 mēneši salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, turklāt šajā periodā divreiz

tiek vērtēts 2009.gada I ceturksnis).

Vērtējuma rezultāti ir sekojoši. 1.vērtējuma rezultāts ir B. 2.vērtējuma – C,

turklāt atkārtotajā 3.vērtējumā par to pašu 2.vērtējuma periodu vērtējums ir B, kas

norāda uz to, ka 2.vērtējums bijis kļūdains, kas savukārt noved pie kļūdaina

3.vērtējuma rezultāta, jo 3.vērtējumā tiek ņemts vērā 2.vērtējuma rezultāts. Pie tam,

veicot vērtējumu par 2009.gada I ceturksni (turpmāk 4.vērtējums) pilnībā ir izslēgts

kritērijs – darbs vadītāja uzdevumā. Konkrētajā gadījumā nav ņemts vērā pieteicējas

veiktais darbs – Kontroles daļas veikto kontroļu apkopošana, tajā skaitā, kontroļu

analīze un analīzes atspoguļojums pielikumā pie LAD gada pārskata, kā arī darbs

Tiešo maksājumu daļas uzdevumā 2009.gada I ceturksnī.

Pie pārbaužu skaita nav ņemts vērā to pārbaužu skaits, kurās bija

nepieciešamas zināšanas grāmatvedībā un kurās pieteicēja piedalījās kopā ar kolēģiem,

lai pārbaudītu uzņēmējiem piešķirto ES un pašu līdzekļu izlietojumu un to

atspoguļojumu uzņēmēju grāmatvedībā.

[4.2] LAD nav ņēmis vērā 2008.gada 23.decembrī Saeimā pieņemtā likuma

„Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”

10.pantā noteikto. Šīs tiesību normas regulējums ir līdzīgs Darba likuma 108.panta

regulējumam.

Saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta paustajām atziņām Darba likuma 108.pants

uzliek darba devējam pienākumu izvērtēt darbinieku priekšrocības turpināt darba

tiesiskās attiecības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. Sākotnēji ir izvērtējami

attiecīgo darbinieku darba rezultāti un darbinieku kvalifikācija, un tikai pēc tam

vērtējamas priekšrocības, kas paredzētas Darba likuma 108.panta otrajā daļā.

Izbeidzot civildienesta attiecības, izdodot administratīvo aktu, ir jāizdara

lietderības apsvērumi, kas būtībā atbilst Darba likumā noteiktajam regulējumam par

pienākumu izvērtēt darbinieku priekšrocības turpināt darba/dienesta tiesiskās attiecības

darbinieku skaita samazināšanas gadījumā.

Neizvirzot kritērijus, kas izriet no pieteicējas kā vecākās referentes darba

apraksta, LAD nenonāca un nevarēja nonākt pie taisnīgākā rezultāta. Neizdarot

lietderības apsvērumus, izdodot administratīvo aktu, atbildētājs ir pieļāvis būtiskus

procesuālo normu pārkāpumus.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja un pieteicējas pilnvarotā pārstāve uzturēja pieteikumā

ietverto prasījumu, pamatojoties uz tajā norādītajiem apstākļiem.

Papildus paskaidroja, ka LAD /darbavieta/ 2009.gada 25.jūnija rīkojums

Nr.68p „Par I.V.” ir pamatots ar Valsts civildienesta likuma 35.panta ceturto daļu.

Minētā tiesību norma noteic, ka novērtēšanas rezultāti izmantojami lemjot par ierēdņa

statusa piešķiršanu vai ierēdņa neatbilstību ieņemamajam amatam. Atzīstams, ka

ierēdnis neatbilst ieņemamajam amatam, ja ikgadējā novērtēšanā ir iegūts novērtējums

„E”, un pēc pusgada tas nav uzlabojies. Lietā nav pierādījumu tam, ka pieteicēja ir

novērtēta uz „E”, tādējādi nav saprotams, uz kāda pamata ar pieteicēju ir izbeigtas

civildienesta attiecības.

Attiecībā uz LAD argumentu, ka pieteicēja intervijas laikā nav izteikusi

piezīmes vai pretenzijas, pieteicējas pārstāve paskaidro, ka novērtējumā pieteicējai

nebija iespējas izteikties. Turklāt jau pirms novērtējuma parakstīšanas pieteicēja ir

brīdināta. Tāpat pieteicēja no brīdinājuma nevarēja konstatēt, ka viņas vērtējums ir

viszemākais.

Nav saprotams, kāpēc pieteicējai tika norādīts iegūt specialitāti būvniecībā, ja,

veicot ierēdņa novērtējumu, tiek vērtēta tikai viena iegūtā izglītība.

Ierēdņu novērtēšanas kritēriji ir prettiesiski un tie ir vērsti uz konkrētas

personas, proti, pieteicēja atbrīvošanu no amata.

[6] Atbildētāju pārstāvošās iestādes pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina,

pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos tiesai norādītajiem

apsvērumiem.

Attiecībā uz vērtēšanas rezultātiem papildus paskaidroja, ka pieteicēja

novērtēšanā ir ieguvusi vismazāko punktu skaitu, par ko lietā nav strīda, tādējādi nav

pamata runāt par to kritēriju piemērošanu, kas piemērojami vienāda punktu skaita

gadījumā. Pārvaldes vadība, kā arī amatpersonas, kuras izstrādāja šos kritērijus

redzēja, kādiem tiem jābūt, lai paliktu labākie darbinieki.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas

apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums nav pamatots, tādēļ

noraidāms.

[8] No lietas materiāliem tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus.

[8.1] Ar LAD direktora 2009.gada 25.maija rīkojumu Nr.368p LAD

/darbavieta/ vadītājam uzdots ar 2009.gada 1.jūliju izveidot Kontroles un uzraudzības

daļu, likvidēt Kontroles daļā trīs amatus, tajā skaitā, vecākā referenta amatu ar 26.3

saimi III līmeni (lietas 105.-110.lapa).

[8.2] LAD /darbavieta/ vadītājs 2009.gada 27.maijā izdeva rīkojumu Nr.32 par

trīs amata vietu Kontroles daļā, tajā skaitā, vecākā referenta viena amata likvidēšanu ar

2009.gada 30.jūniju (lietas 104.lapa).

[8.3] 2009.gada 28.maijā veikta LAD /darbavieta/ Kontroles daļas

ierēdņu/darbinieku darba un kvalifikācijas novērtēšana par laika periodu no 2008.gada

1.janvāra līdz 2009.gada 28.maijam (lietas 32.-34., 111.-114.lapa).

[8.4] 2009.gada 29.maijā /amats/ I.V. brīdināta par valsts civildienesta attiecību

izbeigšanu ar 2009.gada 30.jūniju (lietas 15.lapa).

[8.5] Ar LAD /darbavieta/ vadītāja 2009.gada 19.jūnija lēmumu Nr.1.1-16/1062

pieteicējai atteikts neieskaitīt uzteikuma termiņā pārejošas darbnespējas laiku. Lēmums

pamatots ar apstākli, ka uz ierēdņiem nav attiecināms Darba likuma regulējums par

darbnespējas laika neieskaitīšanu uzteikuma termiņā (lietas 16.lapa).

[8.6] Ar LAD /darbavieta/ vadītāja 2009.gada 25.jūnija rīkojumu Nr.68p „Par

I.V.” (turpmāk –Rīkojums) uzdots ar 2009.gada 30.jūniju izbeigt valsts civildienesta

attiecības un atbrīvot no ieņemamā amata /amats/ I.V.. Rīkojums pamatots ar Valsts

civildienesta likuma 35.panta ceturto daļu, 41.panta 1.punkta „g” apakšpunktu, LAD

/darbavieta/ 2009.gada 27.maija rīkojumu Nr.32, 2009.gada 28.maija ierēdnes I.V.

darbības un tās rezultātu novērtēšanas protokolu (lietas 17.lapa).

2009.gada 26.jūnijā LAD saņemts pieteicējas apstrīdēšanas iesniegums (lietas

18.-21.lapa).

[8.7] Ar LAD direktora vietnieka 2009.gada 27.jūnija lēmumu Nr.2.2/V-

550/490 atstāts negrozīts LAD /darbavieta/ 2009.gada 19.jūnija lēmums Nr.1.1-

16/1062 par atteikumu neieskaitīt uzteikuma termiņā pārejošas darbnespējas laiku un

LAD /darbavieta/ 2009.gada 25.jūnija rīkojums Nr.68p „Par I.V.” par valsts

civildienesta attiecību izbeigšanu ar /amats/ I.V. (lietas 18.-21.lapa).

[9] Lietā pastāv strīds par to, vai atbildētājs pamatoti un tiesiski atbrīvojis

pieteicēju no ieņemamā amata, izbeidzot valsts civildienesta attiecības, kā arī vai

atbildētājs pamatoti atteica pārejošas darbnespējas periodu ieskaitīt uzteikuma termiņā,

proti, vai atbildētāja Lēmums ir tiesisks un pamatots.

[10] Pieteicējas pirmais arguments pieteikumā ir, ka atbildētājs nav ievērojis

Darba likuma normas, proti, 7.panta pirmo daļu, 29.panta pirmo un devīto daļu,

103.panta otro daļu, kā arī nav piemērojis Darba likuma 109.panta otrās daļas

nosacījumus, jo 2008.gada 3.oktobrī pieteicēja atzīta par II grupas invalīdi.

Valsts civildienesta likuma 2.panta ceturtā daļa noteic, ka Valsts civildienesta

tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu

normas, kas nosaka vienlīdzīgu tiesību principu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma

principu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, darba un atpūtas laiku, darba samaksu,

darbinieka materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums.

Tādējādi likumdevējs Valsts civildienesta likumā ir devis norādi uz privāto

tiesību normu piemērošanu un noteicis, ciktāl tās piemērojamas. Saistībā ar ierēdņa

atbrīvošanu no amata, tai skaitā sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai

ierēdņu skaita samazināšanu, ir piemērojams Valsts civildienesta likuma tiesiskais

regulējums nevis Darba likuma regulējums par darba tiesisko attiecību izbeigšanos.

Nozīmīgā atšķirība, kas pastāv starp civiltiesiski noslēgtu darba līgumu un

publisko tiesību jomā piešķirto amatu (tā zaudēšanu) ir vairākkārtīgi norādīta arī

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta praksē un arī Latvijas

Republikas Satversmes tiesas praksē.

Attiecībā uz Darba likuma normu piemērošanu civildienestā nodarbinātajām

personām Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2003.gada 18.decembra spriedumā

lietā Nr.2003-12-01 „Par Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta „f”

apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91., 101. un 106.pantam”

atzinusi: „Darbs civildienestā atšķiras no privātajā sektorā veicamā darba gan pēc

tiesisko attiecību nodibināšanas juridiskajiem aspektiem, gan veicamā darba mērķiem.

Ierēdņi ir valsts amatpersonas, kam uzticēta valsts uzdevumu pildīšana valsts

pārvaldes sistēmā. Ierēdņi ir tādās publiski tiesiskajās attiecībās ar valsti, kurās, pretēji

darba tiesībās noteiktajam, nepastāv līgumslēdzēju pušu vienlīdzības princips. Šādas

nodarbinātības attiecības neveidojas, noslēdzot darba vai kādu citu līgumu, bet

veidojas, kompetentām valsts institūcijām ieceļot personu ierēdņa amatā. Ņemot vērā

ierēdņu lomu un uzdevumus valsts pārvaldes funkciju īstenošanā, valsts vienpusēji

regulē arī ierēdņu pilnvaras, darba tiesību aizsardzību, ieskaitot atalgojumu un sociālās

garantijas, kā arī dienesta attiecību izbeigšanu.

Tiesības pildīt valsts dienestu kā patstāvīgas tiesības ir garantētas Apvienoto

Nāciju Organizācijas Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.

Savukārt tiesības uz darbu – Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un

kultūras tiesībām. Arī Satversmē garantētās tiesības pildīt valsts dienestu ir regulētas

Satversmes 101.panta pirmajā daļā, bet tiesības uz darbu – Satversmes 106.pantā.

Līdz ar to ir pieļaujams, ka tiesības pildīt valsts civildienestu, salīdzinot ar

darba tiesiskajām attiecībām, regulē citas tiesību normas un šis tiesiskais regulējums

var būt atšķirīgs (sk. minētā sprieduma 8.punktu).

Arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments attiecībā uz

darba tiesisko attiecību regulējošo normu piemērošanu civildienesta attiecībām

norādījis, ka darba tiesiskās attiecības ir privāto tiesību attiecības, turpretim dienesta

attiecības ir publisko tiesību attiecības. Kaut arī likumdevējs atsevišķos normatīvajos

aktos, kas regulē publisko tiesību sfēru, ir devis norādi uz privāto tiesību normu

piemērošanu (kā tas, piemēram, ir Valsts civildienesta likuma 2.panta ceturtajā daļā),

piemērojot attiecīgās privāto tiesību normas, iestāde tomēr rīkojas publisko, nevis

privāto tiesību jomā. Tādējādi Darba likuma normas publiskā dienesta attiecībās ir

piemērojamas tikai tiktāl, ciktāl publisko tiesību normas nenoteic citādi (sk. Augstākās

tiesas Senāta administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija sprieduma lietā

Nr.SKA-216 [9] punktu).

Tiesa konstatē, ka ar 2009.gada 29.maija vēstuli Nr.1.1-1/6925 ,,Brīdinājums

par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu” pieteicēja tika brīdināta par valsts

civildienesta attiecību izbeigšanu, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 41.panta

1.punkta „g” apakšpunktu. Savukārt valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju tika

izbeigtas 2009.gada 25.jūnijā. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka, lai gan Valsts

civildienesta likums neparedz konkrētu termiņu valsts civildienesta attiecību

uzteikumam, tomēr atbildētāja attiecībā uz pieteicēju ir ievērojusi labas pārvaldības

principu, un valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju tika izbeigtas, brīdinot par to

mēnesi iepriekš.

Ievērojot šajā punktā minēto, kā arī to, ka Valsts civildienesta likums neparedz

ierobežojumus valsts civildienesta attiecību izbeigšanai ar ierēdni, ja viņš atzīts par

invalīdu, ka Valsts civildienesta likumā ir iestrādāts mehānisms par kvalifikācijas

prasmju novērtēšanu gadījumos, kad jāizlemj jautājums par ierēdņa atbrīvošanu no

amata, tiesa nesaskata minēto tiesību normu pārkāpumus un rīcības brīvības

izmantošanas kļūdas LAD rīcībā, izbeidzot ar pieteicēju valsts civildienesta attiecības

un atsakot uzteikuma termiņā ieskaitīt pārejošas darba nespējas periodu.

[11] Pieteikumā norādīts arguments, ka pieteicējas darbības un tās rezultātu

novērtēšanas protokols ir neobjektīvs, neatbilstošs faktiskajai situācijai un prettiesisks.

[11.1] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka LAD direktors 2009.gada

25.maijā izdevis rīkojumu Nr.368p „Par reorganizāciju reģionālajās lauksaimniecības

pārvaldēs”. Ar minēto rīkojumu uzdots LAD reģionālo lauksaimniecības pārvalžu

vadītājiem ar 2009.gada 30.jūniju veikt reorganizāciju, proti, atbilstoši 2.2.punktam

/darbavieta/ vadītājam uzdots reorganizēt Kontroles daļu un Zemes un ūdens resursu

daļu un ar 2009.gada 1.jūliju izveidot Kontroles un uzraudzības daļu, nosakot daļas

vadītāja amatam 26.3 saimes IV līmeni un daļas vadītāja vietnieka amatam 35.saimes

III līmeni un likvidēt Kontroles daļā trīs amatus, t.sk., daļas vadītājs – ar 26,3 saimi IV

līmeni (1 amats); daļas vadītāja vietnieks – ar 26.3 saimi IV līmenis (1 amats);

vecākais referents – ar 26.3 saimi III līmenis (1 amats).

Ar LAD /darbavieta/ 2009.gada 27.maija rīkojumu Nr.32 likvidētas Kontroles

daļā trīs amata vietas, t.sk. 1 vecākā referenta amats, proti, ar minēto rīkojumu nolemts

likvidēt vienu vecākā referenta amata vietu, nekonkretizējot personu. Tādējādi ir

konstatējams tiesisks pamats vienas vecākā referenta amata vietas likvidācijai. Kā

tiesas sēdē paskaidroja atbildētāja pārstāvis un atzina arī pieteicēja, LAD /darbavieta/

Kontroles daļā bija trīs vecāko referentu amatu vietas.

[11.2] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis paskaidroja, ka LAD /darbavieta/ tika

izveidota ierēdņu darbības un tās rezultātu izvērtēšanas komisija, tika izstrādāti ierēdņu

vērtēšanas kritēriji, pēc kuriem komisija izvērtēja visus trīs vecākos referentus. Kā arī

norādīja, ka iestāde noteica tādus kritērijus, lai objektīvi varētu izvērtēt un atlasīt

labākos darbiniekus un, ievērojot, ka vecāko referentu pamatpienākums ir fizisko

kontroļu veikšana, tika salīdzināts veikto kontroļu skaits par attiecīgo periodu.

[11.3] Kā konstatējams no 2009.gada 28.maija novērtējuma 7. un 8.punkta,

pieteicējas veikto fizisko kontroļu skaita periodā no 2008.gada 1.janvāra līdz

2009.gada 28.maijam vērtējums ir 1 punkts (11 kontroles) un 2009.gada I ceturksnī

vērtējums ir 1 punkts (kontroles nav veiktas) (lietas 33.lapa), savukārt pārējo divu

vecāko referentu vērtējums attiecīgi periodā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada

28.maijam ir 5 punkti (234 kontroles) un 4 punkti (162 kontroles) un 2009.gada I

ceturksnī ir 5 punkti (33 kontroles) un 4 punkti (25 kontroles) (lietas 111. un

113.lapa).

[11.4] No lietas materiālos esošajām darba nespējas lapām (lietas 39.-61.lapa)

konstatējams, ka pieteicēja 2008.gadā ir slimojusi no 3.marta līdz 1.aprīlim, no

12.aprīļa līdz 13.jūnijam, 18.jūlija līdz 30.oktobrim, no 5.novembra līdz 2009.gada

5.janvārim un 2009.gadā no 6.janvāra līdz 3.martam, no 24.aprīļa līdz 28.aprīlim.

Pieteicējai 2008.gada 3.oktobrī noteikta II grupas invaliditāte, cēlonis – vispārēja

saslimšana (lietas 27.lapa).

Kā tiesas sēdē atzina atbildētājas pārstāvis, vērtējot veikto kontroļu skaitu, tika

salīdzināts veikto kontroļu skaits par attiecīgo periodu, neņemot vērā pieteicējas darba

nespēju. Vienlaicīgi pieļāva, ka arī, ievērojot pieteicējas darba nespējas periodu,

pārējām personām veikto kontroļu skaits būtu bijis lielāks.

Tiesa, matemātiski pārbaudot, ievērojot pieteicējas ilgstošo slimības periodu,

konstatē, ka pieteicēja mēnesī ir veikusi vidēji 1,37 kontroles, savukārt pārējās

personas attiecīgi 14 un 10 kontroles mēnesī. Līdz ar to tiesa nonāk pie secinājuma, ka

vērtējums attiecībā uz veikto kontroļu skaitu ir objektīvs un atbilstošs faktiskajai

situācijai.

[11.5] Nav pamatots pieteicējas iebildums, ka vērtējuma daļā „Izglītība” nav

norādītas visas pieteicējas izglītības, tādējādi piešķirot mazāku punktu skaitu.

No novērtēšanas protokola konstatējams, ka pieteicējai šajā sadaļā vērtējums ir

4 punkti. Augstākais vērtējums ir 5 punkti, ja iegūts maģistra grāds atbilstoša

pienākuma izpildei. Pieteicēja nenorādīja uz apstākļiem, ka viņai būtu iegūts maģistra

grāds, līdz ar to vērtējums šajā daļā ir pamatots.

[11.6] Attiecībā uz pieteikumā norādīto argumentu, ka pieteicējai jau sākotnēji

tika uzticēti sarežģītākie un apjomīgākie projekti, un tiesas sēdē norādīto, ka

vērtēšanas kritēriji tika izstrādāti tā, lai no amata atbrīvotu tieši pieteicēju, tiesas

ieskatā ir pretrunīgi, proti, ja pieteicējai kā labākajai speciālistei tika uzticēti

apjomīgākie projekti, tad nav saprotama LAD rīcība atbrīvojot no amata tieši labāko

speciālistu. Minētais liek secināt, ka nav pamatots pieteicējas pārstāves tiesas sēdē

norādītais arguments, ka vērtēšanas kritēriji tika izstrādāti tā, lai no amata atbrīvotu

tieši pieteicēju.

Tiesas ieskatā, nav pamatots pieteicējas arguments, ka ikgadējās ierēdņa

darbības un tās rezultātu novērtēšanas rezultātā par periodu no 2007.gada 11.novembra

līdz 2008.gada 15.oktobrim pieteicējai piešķirts vērtējums ,,C” , jo iestāde mērķtiecīgi

un savlaicīgi ir rīkojusies, lai radītu iemeslus pieteicējas atbrīvošanai no valsts

civildienesta. Tiesa nekonstatē apstākļus, ka atbildētāja jau 2008.gada oktobrī būtu

bijusi informēta, ka ar 2009.gada 1.jūliju jālikvidē /amats/ vieta un tādējādi jau laicīgi

sākusi īstenot plānu atbrīvot no amata tieši pieteicēju. Turklāt uz apstākļiem, kas būtu

par pamatu šādai atbildētāja rīcībai, pieteicēja nenorāda.

Tiesas ieskatā, vērtējot lietas apstākļus to kopumā, nav pietiekama pamata

uzskatīt, ka konkrētajā gadījumā vērtēšana ir tikusi vērsta uz to, lai panāktu konkrētas

amatpersonas atbrīvošanu no amata, proti, valsts civildienesta attiecību izbeigšanu tieši

ar pieteicēju.

[12] Nav pamatots pieteicējas arguments, ka LAD nav ievērojis vienlīdzības

principu, nepiedāvājot pieteicējai citu vakantu amatu civildienestā, ievērojot, ka

reorganizācijas rezultātā Kontroles daļā strādājošie ar 2009.gada 1.jūliju pārcelti uz

Kontroles un uzraudzības daļu.

Valsts civildienesta likuma 37.panta pirmajā daļā noteikts, lai nodrošinātu labu

pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību

civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot

atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var

pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā

iestādē.

Šā likuma 35.panta pirmajā daļā noteikts, ka iestādes vadītājs izveido

vērtēšanas komisiju, kas katru gadu novērtē ierēdņa darbību un tās rezultātu. Saskaņā

ar šā panta ceturto daļu novērtēšanas rezultāts tiek izmantots par pamatu lēmumam par

ierēdņa statusa piešķiršanu, ierēdņa neatbilstību ieņemamajam amatam, pārcelšanu

amatā, ierēdņa kvalifikācijas pakāpes piešķiršanu.

Tātad no minētajām tiesību normām izriet, ka ierēdņu pārcelšana citā amatā ir

vēlama, lai nodrošinātu labu pārvaldību, civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi u.c.

Taču minētā tiesību norma neuzliek par pienākumu iestādei jebkurā gadījumā pārcelt

darbinieku citā amatā, ja ierēdņa ieņemamais amats tiek likvidēts, it īpaši, ja visas

amata vietas iestādē ir aizpildītas.

Kā konstatējams no lietas materiāliem, ar LAD direktora 2009.gada 25.maija

rīkojumu Nr.368p „Par reorganizāciju reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs” uzdots

LAD reģionālo lauksaimniecības pārvalžu vadītājiem ar 2009.gada 30.jūniju veikt

reorganizāciju. Atbilstoši 2.2.punktam /darbavieta/ vadītājam uzdots reorganizēt

Kontroles daļu un Zemes un ūdens resursu daļu un ar 2009.gada 1.jūliju izveidot

Kontroles un uzraudzības daļu. Šajā gadījumā iepriekš Kontroles daļā strādājošie

netika pārcelti darbā uz citu daļu, bet pēc darbinieku skaita samazināšanas, kuras

rezultātā valsts civildienesta attiecības tika izbeigtas ar pieteicēju, apvienoti kopā ar

Zemes un ūdens resursu daļu, izveidojot jaunu Kontroles un uzraudzības daļu.

[13] Pieteicējas pārstāve pamatoti tiesas sēdē norādīja, ka Rīkojumā nav

norādīts likuma „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku

atlīdzību 2009.gadā” 10.pants, kas Rīkojuma izdošanas brīdī bija jāpiemēro. Kā

konstatējams no Lēmuma, atbildētājs, izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, ir

atsaucies arī uz šo likumu.

Likuma „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku

atlīdzību 2009.gadā” 10.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka amatpersonu (darbinieku)

skaita samazināšanas gadījumā vai amatpersonas amata likvidēšanas gadījumā

priekšrocības saglabāt amatu vai palikt darbā ir tām amatpersonām (darbiniekiem),

kurām ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija. Ja amatpersonu (darbinieku)

darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, priekšrocības saglabāt amatu vai

palikt darbā ir tām amatpersonām (darbiniekiem), kurām nav cita pastāvīga ienākuma

avota. Ja amatpersonām (darbiniekiem) nav cita pastāvīga ienākuma avota,

priekšrocības saglabāt amatu vai palikt darbā nosaka saskaņā ar Darba likumu.

No minētās tiesību normas secināms, ka priekšrocības saglabāt amatu

nosakāmas saskaņā ar Darba likumu, ja amatpersonu darba rezultāti un kvalifikācija

būtiski neatšķiras. Kā konstatējams no lietas materiāliem un atbildētāja pārstāvja

paskaidrojumiem konkrētajā lietā būtiski atšķīrās /amats/ darba rezultāti, līdz ar to šajā

gadījumā Darba likuma 108.pants nav piemērojams.

Tādējādi lietā nav konstatējams, ka minētā panta nosacījumi konkrētajā

vērtēšanas procesā nav ievēroti.

[14] Izvērtējot lietas materiālus, tiesa negūst apstiprinājumu tam, ka attiecībā

pret pieteicēju ir piemērota atšķirīga attieksme salīdzināmos apstākļos un ka

darbinieku (amatpersonu) novērtējumā salīdzināmos apstākļos piemēroti atšķirīgi

vērtēšanas kritēriji. Arī pieteicēja par šādu faktu nav iesniegusi kādus pierādījumus, lai

būtu pamats lemt par šādu pierādījumu ticamību.

[15] Attiecībā uz pieteicējas argumentu, ka LAD /darbavieta/ 2009.gada

27.maija rīkojumā Nr.32 par /amats/ likvidēšanu nav pamatots, kādēļ tieši šis amats ir

jālikvidē, tiesa norāda, ka tiesa nevar pārvērtēt iestādē veikto optimizācijas pasākumu

lietderību, tiesa var tikai izvērtēt vai veikto optimizācijas pasākumu rezultātā ar

pieteicēju pamatoti izbeigtas valsts civildienesta attiecības.

[15.1] Rīkojums pamatots ar Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta „g”

apakšpunktu, kas noteic, ka valsts civildienesta attiecības izbeidzas, ja ierēdnis ar

iestādes vadītāja, iestādes vadītājs ar ministra, bet Valsts kancelejas direktors ar

Ministru prezidenta lēmumu tiek atbrīvots no ierēdņa amata sakarā ar iestādes vai

ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu.

[15.2] Kā jau konstatēts iepriekš, ņemot vērā ierēdņu darba un kvalifikācijas

izvērtēšanas rezultātus, pieteicēja ar Rīkojumu tika atbrīvota no vecākā referenta

amata kā ierēdnis, kas vērtēšanā ieguvis vismazāko punktu skaitu.

Tiesas ieskatā Rīkojums par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu ar

pieteicēju ir lēmums par amatpersonas tiesiskā statusa izbeigšanu, tādēļ Rīkojums ir

uzskatāms par administratīvo aktu, kuram jāatbilst Administratīvā procesa likuma

67.pantam.

Tiesa konstatē, ka Rīkojumā nav ietvertas vairākas sastāvdaļas, piemēram,

faktu konstatējums, administratīvā akta pamatojums, norāde, kur un kādā termiņā šo

administratīvo aktu var apstrīdēt.

Tiesas ieskatā Rīkojuma pārsūdzības termiņa un iestādes (tiesas) nenorādīšana

pati par sevi nav novedusi pie pieteicējas konstitucionālo tiesību aizskāruma, jo

Rīkojumu pieteicēja ir apstrīdējusi, augstāka iestāde to ir izskatījusi un pieņēmusi

Lēmumu. Proti, Rīkojums savu galīgo noformējumu ir ieguvis Lēmumā.

[15.3] Tiesa iepriekš konstatēja, ka valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju

izbeigtas, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta „g”

apakšpunktu, kas noteic, ka valsts civildienesta attiecības izbeidzas, ja ierēdnis ar

iestādes vadītāja, iestādes vadītājs ar ministra, bet Valsts kancelejas direktors ar

Ministru prezidenta lēmumu tiek atbrīvots no ierēdņa amata sakarā ar iestādes vai

ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta otrajai daļai, ja

normatīvajā aktā nav noteikts citādi, iestādes vadītājs nosaka iestādes pārvaldes

amatpersonu un darbinieku pienākumus (4.punkts), ieceļ amatā un atbrīvo no tā

amatpersonas, pieņem darbā un atbrīvo no tā darbiniekus (5.punkts). Minētā likuma

10.panta desmitā daļa noteic vispārēju principu, ka valsts pārvaldi organizē pēc

iespējas efektīvi un valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja

nepieciešams, pilnveido. Šis princips savā darbībā jāievēro jebkurai amatpersonai, it

īpaši iestāžu vadītājiem, kuriem dots uzdevums nodrošināt normatīvajos aktos noteikto

funkciju izpildi un atbildēt par to. Tas nozīmē, ka iestādes institucionālās sistēmas

maiņa, amatu saraksta un pienākumu loka noteikšana ir iestādes iekšējā kompetence,

kuru noteic likums un kas vērsta uz iepriekš minētā principa īstenošanu dzīvē, kā arī uz

valsts doto uzdevumu efektīvu izpildi. Līdz ar to privātpersonai nav publisko

subjektīvo tiesību to apšaubīt.

Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumu Nr.876 „Lauku atbalsta

dienesta nolikums” 12.punkts noteic, ka reģionālo lauksaimniecības pārvalžu un

Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvaldes darbību vada attiecīgās pārvaldes

vadītājs. Pārvaldes vadītājs ir tieši pakļauts dienesta direktoram.

No minētā secināms, ka amata likvidācija notika, pamatojoties uz LAD

direktora 2009.gada 25.maija rīkojumu Nr.368p „Par reorganizāciju reģionālajās

lauksaimniecības pārvaldēs” un LAD /darbavieta/ 2009.gada 27.maija rīkojumu

Nr.32. Kā tiesa norādīja iepriekš, nav tiesas kompetencē pārbaudīt, vai tiesiski tika

likvidēta konkrēta amata vieta, šāds jautājums ir iestādes vadītāja kompetencē.

Minētais apstiprina, ka valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju tika izbeigtas

sakarā ar amata likvidāciju un ierēdņu skaita samazināšanu. Atbildētājs Lēmumā ir

norādījis uz pierādījumiem, kas apstiprina Rīkojumā esošo pamatojumu. Tādējādi tiesa

secina, ka lietderības apsvērumus atbildētājs ir izdarījis.

[16] Attiecībā uz pieteicējas argumentu, ka viņa pildīja citus vadītāja mutiski

uzliktos pienākumus, kā rezultātā tajā laikā nevarēja veikt savus tiešos pienākumus,

tiesa atzīst, ka šis apgalvojums neapstiprinās ar lietas materiāliem, turklāt pieteicēja

atzina, ka nekur par šādu papildus pienākumu veikšanu viņa neparakstījās, proti,

pierādījumus tam neiesniedza. Kā arī vienlaicīgi pieteicēja atzina, ka amata apraksti

visiem vecākajiem referentiem bija vienādi, tātad arī pārējo /amats/ pienākumos ietilpa

„5.11. Pildīt citus Pārvaldes vadības uzdevumus”.

Pārējos pieteicējas argumentus tiesa nevērtē, jo tie nespēj ietekmēt tiesas

nolēmumu pēc būtības.

[17] Ievērojot šajā spriedumā minēto, tiesa secina, ka Lēmums ir tiesisks un

pamatots, savukārt pieteicējas pieteikums kā nepamatots ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-290.pantu,

291.panta pirmo daļu tiesa

nosprieda:

noraidīt I.V. pieteikumu par Lauku atbalsta dienesta 2009.gada 27.jūlija lēmuma

Nr.2.2/V-550/490 atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no

tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas

Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnese S.Pujāte