Court reduces fine for trucking company violating tachograph rules under new law, allowing less severe penalty.

Lieta Nr.A42702208 143/AA43-1032-10/2

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2010.gada 28.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja U.Mihailova, tiesneši S.Kanenberga un E.Puriņš,

piedaloties sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Stiga RM” pārstāvei I.R. un atbildētāja Autotransporta inspekcijas pārstāvei I.T., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Stiga RM” saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4panta 12.daļā paredzēto pārkāpumu sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Stiga RM” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 30.septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa [1] 2008.gada 30.aprīlī Autotransporta inspekcijas Rīgas nodaļas vecākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.BA409687 par to, ka 2008.gada 30.aprīlī plkst.5:40 autovadītājs A.B. vadīja sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Stiga RM” piederošo automašīnu SCANIA R480, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ar piekabi, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – transportlīdzeklis), pa maršrutu Vecumnieki – Inčukalns ar priedes zāģbaļķu kravu, nelietojot tahogrāfu darba un atpūtas laika uzskaitei, bez vadītāja kartes. Protokolā norādīts, ka SIA „Stiga RM” pārkāpusi Eiropas Padomes 2006.gada 15.marta regulas Nr.561/2006 (turpmāk – Regula Nr.561/2006) 10.panta 2. un 3.punktu, tādējādi izdarot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.4panta 12.daļā paredzēto pārkāpumu. Ar Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas vadītāja vietnieka 2008.gada 25.jūnija lēmumu Nr.11J/BA409687 (turpmāk – sākotnējais lēmums) konstatēts, ka SIA „Stiga RM” nav ievērojusi Eiropas Padomes 1985.gada 20.decembra regulas Nr.3821/85 „Par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā” (turpmāk – Regula Nr.3821/85) 3.panta 1.punktu, par ko paredzēta atbildība LAPK 149.4panta 12.daļā. SIA „Stiga RM” piemērots naudas sods Ls 700 apmērā. Ar Autotransporta inspekcijas vadītāja 2008.gada 26.augusta lēmumu Nr.344 (turpmāk – Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

[2] Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA „Stiga RM” (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums (sūdzība) par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti. [2.1] 2007.gada 1.novembrī Autotransporta inspekcijas veiktās pārbaudes laikā tika atzīts, ka veids, kādā SIA „Stiga RM” uzskaita un kontrolē autovadītāju darba un atpūtas laikus, nelietojot tahogrāfu, bet gan reģistrējot tos pārskatā par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendārā nedēļā, ir atbilstošs tiesību normām un nekādi pārkāpumi konstatēti netika. [2.2] Pieņemot sākotnējo lēmumu, pieļauti vairāki procesuāli pārkāpumi:

1) protokols sastādīts bez SIA „Stiga RM” klātbūtnes;

2) administratīvā pārkāpuma lieta netika izskatīta dienā, kad SIA „Stiga RM” bija jāierodas uz lietas izskatīšanu;

3) procesuāli lēmumi par lietas izskatīšanas termiņa pagarināšanu nav pieņemti. [2.3] Ar protokolā norādīto personu A.B. SIA „Stiga RM” nav nekāda sakara. Tā kā ne sākotnējā lēmumā, ne Lēmumā nav norādīts, ka būtu pieļauta pārrakstīšanās kļūda, SIA „Stiga RM” piemērots administratīvais sods par neidentificētas personas iespējamo administratīvo pārkāpumu. Lēmumā nepareizi norādīts kravas saņēmējs, līdz ar ko SIA „Stiga RM” ir šaubas, vai Autotransporta inspekcija vispār pēc būtības ir izskatījusi SIA „Stiga RM” sūdzības. [2.4] Gan sākotnējais lēmums, gan Lēmums ir pieņemts, pamatojoties nevis uz normatīvajiem aktiem, bet gan Autotransporta inspekcijas izpratni un Eiropas Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta skaidrojumu, kas nav uzskatāmi par tiesību avotiem. [2.5] SIA „Stiga RM” ir mežsaimniecības uzņēmums Regulas Nr.561/2006 13.panta 1.punkta „b” apakšpunkta izpratnē. [2.6] Protokolā norādīts, ka SIA „Stiga RM” pārkāpusi Regulas Nr.561/2006 10.panta 2. un 3.punktu, savukārt sākotnējā lēmumā un Lēmumā pārkāpuma kvalifikācija nesaprotamu iemeslu dēļ grozīta un izdarīts secinājums, ka SIA „Stiga RM” pieļāvusi Regulas Nr.3821/85 3.panta 1.punkta pārkāpumu.

Uz konkrēto gadījumu attiecas Regulas Nr.3821/85 3.panta 2.punkts. [2.7] Regulas Nr.561/2006 13.panta 1.punkta „b” apakšpunkta tulkojums latviešu valodā nesakrīt ar tulkojumiem citās valodās. [2.8] Saskaņā ar SIA „Stiga RM” valdes locekļa 2007.gada 15.oktobra rīkojumu Nr.3 kravas kokvedēju vadītāji reģistrē darba un atpūtas laiku pārskatā par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā. Saskaņā ar SIA „Stiga RM” valdes locekļa 2007.gada 15.oktobra rīkojumu Nr.4 SIA „Stiga RM” ir vairākas bāzes vietas, par kuru izmantošanu ir noslēgti līgumi.

Abu šo rīkojumu kopijas atrodas pie kravas kokvedēju vadītājiem, kuri pārbaudes gadījumos tos uzrāda valsts amatpersonām.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 30.septembra spriedumu grozīts SIA „Stiga RM” piemērotais administratīvais sods, nosakot, ka par LAPK 149.38panta desmitajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu

SIA „Stiga RM” ir piemērojams administratīvais sods Ls 50 apmērā. Tiesas spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem motīviem. [3.1] Tiesa konstatēja, lai atzītu, ka transportlīdzekļa vadītājs darba un atpūtas laika uzskaites reģistrācijai var neizmantot tahogrāfu, ir jākonstatē visi Regulas Nr.561/2006 13.panta 1.punkta „b” apakšpunktā norādītie priekšnosacījumi skaidrojumu kontekstā, proti: SIA „Stiga RM” ir mežsaimniecības uzņēmums; pārvadājamā prece (kokmateriāli) ir saistīta ar iesniedzējas pašas komercdarbību; pārvadājums veikts 100 kilometru rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas. [3.2] Tiesa atzina, ka SIA „Stiga RM” sniedza pārvadājuma pakalpojumu, kas ir komercpārvadājums un ko nevar uzskatīt par daļu no pašas SIA „Stiga RM” darbības mežrūpniecībā. Attiecīgi transportlīdzekļa vadītājam bija pienākums lietot tahogrāfu, bet SIA „Stiga RM” darbībās ir saskatāms Regulas Nr.3821/85 3.panta 1.punkta pārkāpums, par ko ir paredzēta administratīvā atbildība LAPK 149.4panta 12.daļā. [3.3] Konkrētajā gadījumā Autotransporta inspekcijas amatpersonu pieļautie procesuālie pārkāpumi nevar tikt atzīti par būtiskiem un tie nevar būt par pamatu pieteicējas atbrīvošanai no administratīvās atbildības. Minētais izriet no secinājuma, ka SIA „Stiga RM” ir izdarījusi LAPK 149.4panta 12.daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu. [3.4] Uzliekot administratīvo sodu SIA „Stiga RM” piemērota minimālā sankcija – Ls 700. Līdz ar to soda apmērs Autotransporta inspekcijas amatpersonai nebija jāpamato ar apstākļiem, kas ņemami vērā saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu. [3.5] Vienlaikus tiesa konstatēja, ka 2009.gada 25.februārī ir stājušies spēkā 2009.gada 22.janvāra grozījumi LAPK, ar kuriem izslēgta LAPK 149.4panta 12.daļa, taču atbildība par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika reģistrēšanas noteikumu pārkāpšanu noteikta LAPK 149.38pantā. Tādējādi secināms, ka šobrīd SIA „Stiga RM” izdarītais administratīvais pārkāpums būtu kvalificējams pēc LAPK 149.38panta desmitās daļas. Tiesa atzina par iespējamu piemērot SIA „Stiga RM” minimālo naudas sodu, kādu paredz LAPK 149.38panta desmitā daļa, proti, SIA „Stiga RM” piemērotais naudas sods samazināja no 700 uz 50 latiem.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 30.septembra spriedumu SIA „Stiga RM” iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdza atcelt tiesas spriedumu un lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeigt, pamatojoties uz turpmāk minētiem apsvērumiem. [4.1] Tiesa nepamatoti atzina iestādes pieļautos procesuālos pārkāpumus par nebūtiskiem. Likumdevējs, nosakot kārtību, kādā pieņemami lēmumi administratīvā pārkāpuma lietā, ir noteicis likuma izpildītājam stingri ievērot likumā noteikto. Jebkura cita darbība ir uzskatāma par būtisku likuma pārkāpumu. Tiesai bija jāņem vērā, ka iestādes darbībai ir jābūt saskaņā ar likumu.

[4.2] Konkrētā lietā par mazsvarīgiem atzīti LAPK 248.1, 270., 260.panta pārkāpumi, kā arī apstāklis, ka iestāde Lēmumā mainīja kvalifikāciju, to nepaskaidrojot. [4.3] Tiesa neņēma vērā, ka ir būtiska atšķirība starp Regulas Nr.561/2006 10.panta otrās un trešās daļas un Regulas Nr.3821/98 3.panta 1.punktu. Tāpat tiesa nevērtēja, kuru no LAPK 149.4panta 12.daļā minētajiem tiesiskajiem sastāviem SIA „Stiga RM” pārkāpa un vai protokolā aprakstītais pārkāpums neatbilst LAPK 149.4panta 11.daļā minētajam. [4.4] Tiesai bija jāņem vērā arī Administratīvā procesa likuma normas, kas ir jaunāks normatīvais akts un vispārīgāks, salīdzinot ar LAPK.

Minētais attiecināms uz jautājumu par LAPK noteikto procesuālo termiņu neievērošanu kā sekas LAPK nav atrunātas. [4.5] Tiesai vajadzēja vērtēt iestādes iepriekšējo rīcību – komersanta kontroli –, kur netika konstatēti pārkāpumi SIA „Stiga RM” darbībā. Tādējādi SIA „Stiga RM” radās tiesiskā paļāvība par savas rīcības atbilstību. [4.6] LAPK 149.4panta 12.daļa satur divus administratīvo pārkāpumu sastāvus, un tajā nav norādītas visas administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, kuras jāmeklē citos tiesību aktos. [4.7] Tiesai vajadzēja noskaidrot, ka transportlīdzekļa vadītājiem darba un atpūtas laika režīmi ir noteikti Regulas Nr.561/2006 5.-9.pantā, kā arī to, ka braukšanas attālumu ierobežojumi ir noteikti Regulas Nr.561/2006 13.pantā, un kādas tiesību normas nosaka ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas noteikumus. [4.8] Tiesa nesniedza vērtējumu, ka SIA „Stiga RM” deva rakstveida vai mutvārdu rīkojumu neievērot transportlīdzekļa vadītājiem noteikto darba un atpūtas laika režīmu atbilstoši LAPK 149.4panta 12.daļā ietvertajam pārkāpumam, kura sastāvs ietver norīkojuma došanu lietot transportlīdzekli, neievērojot transportlīdzekļa vadītājiem noteikto darba un atpūtas laika režīmu. [4.9] Tiesa nekonstatēja, vai ir piepildījušies visi trīs nosacījumi – SIA „Stiga RM” neievēroja gan darba un atpūtas laika režīmu reglamentējošos noteikumus, gan braukšanas attāluma reglamentējošos noteikumus, gan ātruma reģistrēšanas kontrolierīces reglamentējošos noteikumus atbilstoši LAPK 149.4panta 12.daļā ietvertajam pārkāpumam, kura sastāvs ietver darba un atpūtas laika režīmu un braukšanas attāluma reglamentējošo noteikumu un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas noteikumu pārkāpumu. [4.10] SIA „Stiga RM” darbiniekiem nedeva rīkojumu neievērot darba un atpūtas laika režīmu, strādāt virsstundas un nav izdarījis nevienu no LAPK 149.4panta 12.daļā minētajiem pārkāpumiem. [4.11] SIA „Stiga RM” bija tiesības izmantot Regulas Nr.561/2006 13.panta 1.punkta b) apakšpunktā, Ministru kabineta 2007.gada 24.aprīļa noteikumos Nr.279 „Noteikumi par izņēmumiem, kad nepiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regulu (EK) Nr.561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr.3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr.2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.3820/85” (turpmāk – Noteikumi Nr.279) paredzēto izņēmumu. [4.12] Normatīvajos aktos nav noteikts, ka precei ir jāpieder uzņēmumam, kas to pārvadā.

SIA „Stiga RM” nenodarbojas ar apaļkoku pārstrādi un nepārvadā jebkā pārstrādātus kokmateriālus vai jebkādas citas preces. [4.13] Ja Latvijas nacionālajos tiesību aktos ir noteikts, ka Latvijā piemērojams Regulas Nr.561/2006 13.panta 1.punktā minētais kā izņēmums, tad neatkarīgi no darba un atpūtas laika uzskaites metodes (ar kontrolierīci vai pārskatā), transportlīdzekļu vadītājiem nav jāievēro Regulas Nr.561/2006 normas, kas noteiktas no 6. līdz 9.punktam, kā arī piemērojot izņēmumus attiecībā uz Regulas Nr.561/2006 13.panta 1.punkta „b”, „c” apakšpunktā noteikto par mežsaimniecības uzņēmumu cita starpā izprotams arī uzņēmums, kas veic kokmateriālu pārvadāšanu ar kokvedēja transporta kravas automobili, kas aprīkots ar speciālām statnēm kravas noturēšanai un paredzēts kokmateriālu pārvadāšanai.

Tādējādi SIA „Stiga RM” nepārkāpa Regulas Nr.561/2006 un citu normatīvo aktu prasības, kā arī bija tiesīga izmantot izņēmumu. [4.14] Tiesai kritiskāk bija jāvērtē Eiropas Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta skaidrojumi. Eiropas Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorātam nav kompetences noteikt, kas katrā valstī ir vai nav uzskatāms par mežsaimniecības uzņēmumu un mežsaimniecības nozari. To katrā Eiropas Savienības dalībvalstī nosaka dalībvalstis pašas. [4.15] Par Latvijas likumdevēja un izpildvaras viedokli par Regulā Nr.561/2006 minēto izņēmumu piemērošanu norāda Ministru kabineta pieņemtie grozījumi Noteikumos Nr.279, kas precizē, ka veicot apaļkoku pārvadājumus, Regulas Nr.561/2006 13.panta 1.punkta „b” apakšpunkta izņēmums attiecināms tikai uz apaļkoku pārvadājumiem no to augšanas vietas ar normatīvajos aktos noteiktā kārtībā reģistrētiem, specializētiem transportlīdzekļiem.

Tādējādi atzīts, ka par mežsaimniecības darbību tiek atzīts jebkāds apaļkoku pārvadājums Latvijas teritorijā, kas veikts ar kravas kokvedēju, 100 kilometru rādiusā no bāzes vietas. [4.16] Tiesai bija jāvērtē situācija plašāk, jo tiesas lēmumiem ir nozīme un sekas Latvijā atsevišķi tiesību normu interpretācijā un piemērošanā. Tiesai bija jāņem vērā, ka Latvijā daudzi uzņēmumi nodarbojas gan ar paša uzņēmuma apaļkoku pārvadājumiem (tajā skaitā arī paša uzņēmuma nocirstiem, gan arī uzņēmuma vajadzībām no trešajām personām iepirktu apaļkoku pārvadājumiem), gan arī ar citiem uzņēmumiem piederošo apaļkoku pārvadāšanu.

Saskaņā ar līdzšinējo tiesas spriedumu vairāk kā 50 procentiem no SIA „Stiga RM” veiktajiem pārvadājumiem darba un atpūtas laika uzskaitei ir jāizmanto tahogrāfs, bet daļai ir atļauts izmantot pārskatus par transportlīdzekļa vadītāju darba un atpūtas laiku kalendārajā nedēļā, kas ir absurdi ne tikai no uzņēmuma saimnieciskās darbības viedokļa, bet arī no pārbaudošās institūcijas funkciju izpildes viedokļa. Tiesai vajadzēja ņemt vērā šo aspektu un izlemt lietu tā, lai spriedums būtu saskaņā gan ar komercsabiedrības, gan valsts un sabiedriskās kārtības interesēm.

[5] Paskaidrojumā par SIA „Stiga RM” apelācijas sūdzību Autotransporta inspekcija norāda, ka spriedums ir pamatots un SIA „Stiga RM” apelācijas sūdzība ir noraidāma, pamatojoties uz turpmāk minētiem secinājumiem. [5.1] Tiesa pamatoti Autotransporta inspekcijas pieļautos procesuālos pārkāpumus atzina par tādiem, kas neietekmē lēmuma būtību un SIA „Stiga RM” norādītie argumenti nevar būt pamats lēmuma atcelšanai, un pārkāpums būtu konstatēts jebkurā gadījumā, jo pārkāpuma esamību apstiprina kontroles laikā uzrādītā pavadzīme, no kuras redzams, ka veikts komercpārvadājums.

Šajā gadījumā izņēmums nebija piemērojams. Līdz ar to SIA „Stiga RM” bija jāizmanto tajā uzstādītā reģistrācijas kontrolierīce (tahogrāfs). [5.2] Administratīvā pārkāpuma protokolā precīzi atspoguļoti faktiskie apstākļi. Autotransporta inspekcija bija tiesīga precizēt pārkāptās tiesību normas. [5.3] Aicinājums uz lietas izskatīšanu SIA „Stiga RM” tika izsūtīts savlaicīgi, un par neierašanās iemesliem netika paziņots. [5.4] Lēmums par naudas soda uzlikšanu pieņemts, nepārkāpjot LAPK 37.panta pirmajā daļā noteikto soda uzlikšanas termiņu. [5.5] Administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts bez SIA „Stiga RM” pārstāvja klātbūtnes, pamatojoties uz LAPK 248.1pantu, un protokola kopija SIA „Stiga RM” nosūtīta ierakstītā sūtījumā. [5.6] No lietas materiāliem redzams, ka 2008.gada 30.aprīlī, veicot iekšzemes kravas komercpārvadājumu, netika izmantots digitālais tahogrāfs – transportlīdzeklis ir aprīkots ar digitālo tahogrāfu (transportlīdzekļa vadītājam nav vadītāja kartes).

Kontroles laikā uzrādītais pārskats par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendārajā nedēļā nav uzskatāms par pierādījumu, lai pārbaudītu transportlīdzekļa vadītājam noteikto darba un atpūtas laiku. Netika uzrādīti darba un atpūtas laika dati par Regulas Nr.3821/85 7.punkta b) apakšpunktā noteikto periodu (kārtēja diena un iepriekšējās 28 dienas). Tādējādi netika ievērots transportlīdzekļu vadītājiem noteiktais darba un atpūtas laika režīms. [5.7] Saskaņā ar Regulas 561/2006 10.panta otro punktu transporta uzņēmumam ir jāorganizē transportlīdzekļu vadītāju darbs tā, lai transportlīdzekļu vadītāji varētu ievērot Regulu 3821/85 un šīs Regulas II nodaļu, dodot atbilstīgus norādījumus un veicot regulāras pārbaudes.

No lietas materiāliem redzams, ka SIA „Stiga RM” nepareizi organizē transportlīdzekļu vadītāju darbu, tādā veidā nenodrošinot Regulu prasību ievērošanu. [5.8] Tiesa pamatoti secināja, ka konkrētajā gadījumā nav piemērojams Regulas 561/2006 13.panta pirmās daļas b) apakšpunkta izņēmums un SIA „Stiga RM” bija jāievēro Regulas 3821/85 prasības.

[5.9] Ņemot vērā konkrētā pārkāpuma raksturu, tā ietekmi uz satiksmes drošību, tas nav atzīstams par maznozīmīgu. Eiropas Savienības noteiktās prasības dalībvalsts nedrīkst pārkāpt un papildus noteikt kādus atvieglojumus. [5.10] Pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2009.gada 30.aprīļa un 22.jūnija skaidrojumiem, konkrētais izņēmums neattiecas uz komercpārvadājumiem. Bez tam tajā paskaidrots, ka katrs transportlīdzeklis jāpiesaista pie vienas bāzes vietas, no kuras tas var darboties ierobežotā rādiusā

100 km. [5.11] Pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2009.gada 30.aprīļa un 22.jūnija skaidrojumiem, Regulas 561/2006 13.panta pirmās daļas b) apakšpunktā noteiktais izņēmums neattiecas uz komercpārvadājumiem, kas tiek piemērots tikai paša mežsaimniecības uzņēmējdarbībai. Bez tam tajā paskaidrots, ka katrs transportlīdzeklis jāpiesaista pie vienas bāzes vietas, no kuras tas var darboties ierobežotā rādiusā 100 km. [5.12] Konkrētajā gadījumā nebija tiesību piemērot izņēmumu, jo saskaņā ar lietā esošo 2008.gada 30.aprīļa pavadzīmi Nr.ACN 107833, tika veikts iekšzemes kravas komercpārvadājums, kas nav vērtējama kā mežsaimniecības uzņēmuma darbība, bet gan kā transporta pakalpojumus sniedzoša uzņēmuma darbība. Kontroles laikā tika uzrādīta licences kartīte Nr.KV-3500, kas norāda, ka SIA „Stiga RM” pamatdarbība ir komercdarbība, kas Komerclikuma izpratnē ir saimnieciska darbība, ko veic komersants ar mērķi gūt peļņu. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta sniegto skaidrojumu, kokmateriālu pārvadājumi no koka ciršanas vietas uz kokzāģētavu ir komerciālais pārvadājuma pakalpojums, ko sniedz pārvadātājs, kurš veic pārvadājumus par atlīdzību. To nevar uzskatīt par daļu no paša darbības mežrūpniecībā. [5.13] Autotransporta inspekcijas saņemtie Eiropas Komisijas skaidrojumi par 13.panta pirmās daļas b) apakšpunkta piemērošanu apliecina, ka Autotransporta inspekcija pareizi interpretēja konkrēto izņēmumu un tās rīcība šajā gadījumā bija pareiza.

[6] Tiesas sēdē SIA „Stiga RM” pārstāve apelācijas sūdzību uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem. Autotransporta inspekcijas pārstāvis apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa [7] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un ka sākotnējā lēmumā noteiktais soda mērs grozāms ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

[8] Saskaņā ar LAPK 149.4panta 12.daļu (redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas brīdī) par norīkojuma došanu lietot transportlīdzekli, neievērojot transportlīdzekļu vadītājiem noteikto darba un atpūtas laika režīmu, vai darba un atpūtas laika režīmu un braukšanas attālumu reglamentējošo noteikumu un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas noteikumu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu (..) juridiskajai personai – no septiņsimt līdz tūkstoš latiem. Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka no minētās normas, izmantojot gramatiskās un sistēmiskās interpretācijas metodi – izvērtējot normas saturu no valodnieciskā viedokļa un no LAPK pantu uzbūves sistēmu kopumā –, konstatējams, ka LAPK 149.4panta 12.daļas dispozīcijā minēto reglamentējošo noteikumu pārkāpumi ir vērtējami kā atsevišķi nodalāmi pārkāpuma sastāvi, t.i., persona var tikt saukta pie atbildības gan par darba un atpūtas laika režīmu reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu, gan par braukšanas attālumu reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu, gan par ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas noteikumu pārkāpšanu. Līdz ar to atbilstoši sākotnējam lēmumam pieteicējas saukšanai pie atbildības par LAPK 149.4panta 12.daļā paredzēto pārkāpumu šajā gadījumā ir pietiekami konstatēt, ka pieteicēja ir atbildīga par darba un atpūtas laika režīmu reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu. Apgabaltiesa pārbauda minēto apstākli.

[9] Regulā Nr.561/2006 noteikts, ka šī regula paredz noteikumus par transportlīdzekļu vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem transportlīdzekļu vadītājiem, kas veic kravu un pasažieru autopārvadājumus, lai saskaņotu konkurences apstākļus starp iekšzemes pārvadājumu veidiem, jo īpaši autopārvadājumu nozarē, un lai uzlabotu darba apstākļus un satiksmes drošību. Šīs regulas noteikumu mērķis ir arī attīstīt, uzlabot uzraudzības un ieviešanas praksi dalībvalstīs un uzlabot darba praksi autopārvadājumu jomā. No minētā secināms, ka darba un atpūtas laika režīmu reglamentējošos noteikumus transportlīdzekļu vadītājiem, kuri veic kravu un pasažieru autopārvadājumus, nosaka Eiropas Savienības normatīvie akti. [10] Regulas Nr.3821/85 3.panta 1.punkts paredz, ka reģistrācijas kontrolierīces uzstāda un izmanto dalībvalstīs reģistrētajos transportlīdzekļos, ko izmanto pasažieru vai kravu autopārvadājumiem, izņemot transportlīdzekļus, kas minēti Regulas Nr.561/2006 3.pantā. Sākotnējais lēmums par pārkāpuma konstatēšanu ir pamatots ar Regulā Nr.3821/85 noteikto vispārējo prasību izmantot reģistrācijas kontrolierīci. Sākotnējā lēmumā nav konstatēts, ka uz pieteicējai piederošo transportlīdzekli būtu attiecināma kāda norma, kas paredzētu izņēmumu no noteiktā vispārējā pienākuma. Administratīvā apgabaltiesa konstatē un lietā nav strīda, ka Regulas Nr.561/2006 3.panta 1.punktā noteiktie izņēmumi uz pieteicējai piederošo transportlīdzekli neattiecas.

[11] Lēmumā, pamatojoties uz pieteicēja sūdzību par sākotnējā lēmuma apstrīdēšanu, ir izvērtēta iespēja piemērot Regulas Nr.3821/85 3.panta 2.punktu, kas paredz, ka dalībvalstis var noteikt, ka šī regula neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas minēti Regulas Nr.561/2006 13.panta 1. un 3.punktā. Regulas Nr.561/2006 13.panta 1.punkta b) apakšpunktam, uz ko atsaucas pieteicēja, un atbilstoši Noteikumu Nr.279 2.punktam Latvijas Republikā ar transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites reģistrācijas kontrolierīci transportlīdzekļus var neaprīkot, ja tiek veikts iekšzemes pārvadājums ar transportlīdzekli, kuru izmanto vai bez transportlīdzekļa vadītāja nomā lauksaimniecības, dārzniecības, mežsaimniecības, zemkopības un zivsaimniecības uzņēmumi, lai preces, kas saistītas ar to komercdarbību, pārvadātu 100 kilometru rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas, kas ir kā daļa no to komercdarbības.

Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa pārbauda, vai attiecībā uz pieteicējai piederošo transportlīdzekli ir piemērojamas vispārējās prasības vai nacionālajos normatīvajos aktos noteiktais izņēmums. [12] No lietas materiāliem Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka 2008.gada 30.aprīlī noformēta pavadzīme Nr.ACN107833, kurā kā nosūtītājs norādīta akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” struktūrvienība „LVM Apaļkoksnes piegādes”, saņēmējs – sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Swedwood Latvia” un pārvadātājs – pieteicēja (lietas 47.lapa).

No minētās pavadzīmes apgabaltiesa secina, ka akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” struktūrvienība „LVM Apaļkoksnes piegādes” ir piegādājusi priedes zāģbaļķus SIA „Swedwood Latvia” un pieteicēja ir sniegusi trešajai personai kravas pārvadājumu pakalpojumus. Apgabaltiesas ieskatā apstāklis, ka Lēmumā nepareizi norādīts kravas saņēmējs, neietekmē Lēmuma tiesiskumu. Tādējādi lietā nav konstatējams, ka pieteicēja ir nodrošinājusi sev piederošu apaļkoku nogādāšanu no to augšanas vietas uz kokzāģētavu vai citu pārstādes vietu.

Apaļbaļķu transportēšanas pakalpojuma sniegšana ar personai, kuras komercdarbība ir saistīta ar mežsaimniecību (atbilstoši pieteicējas statūtos norādītajiem komercdarbības veidiem), piederošu transportlīdzekli nav uzskatāma par mežsaimniecības uzņēmuma izmantotu transportlīdzekli, jo konkrētais izmantošanas veids ir vērsts uz pieteicējas darbību citā komercdarbības veidā – kravas komercpārvadājumi. Līdz ar to nav konstatējamas pieteicējai piederošā transportlīdzekļa izmantošanu Regulas Nr.561/2006 13.panta 1.punkta b) apakšpunktā noteiktajā veidā.

Pamatojoties uz minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka attiecībā uz pieteicēju nav piemērojams Noteikumu Nr.279 2.punktā noteiktais izņēmums.

[13] Lietā nepastāv strīds, ka pieteicējai piederošais transportlīdzeklis tika vadīts, neizmantojot darba un atpūtas laika reģistrācijas ierīci un tajā neesot vadītāja kartei.

Atbilstoši Regulas Nr.561/2006 10.panta 3.punktam transporta uzņēmums ir atbildīgs par pārkāpumiem, ko ir izdarījuši uzņēmuma transportlīdzekļu vadītāji, pat ja pārkāpums ir izdarīts citā dalībvalstī vai kādā trešā valstī. Lietā nepastāv strīds, ka pieteicējai piederošo transportlīdzekli vadīja A.B., un lietā nepastāv strīds, ka A.B. transportlīdzekli lietoja tiesiski. Apgabaltiesas ieskatā, lai pieteicēju sauktu pie atbildības, ir pietiekami pierādīt transportlīdzekļa piederību pieteicējai, bet nav būtiski konstatēt transportlīdzekļa vadītāja līgumsaistības ar pieteicēju. Pamatojoties uz minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja ir atbildīga par to, ka tai piederošajā transportlīdzeklī netika izmantota darba un atpūtas laika reģistrācijas ierīce, tādējādi tika pārkāpti darba un atpūtas laika režīmu reglamentējošie noteikumi un pieteicēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības.

[14] Attiecībā uz apstākli, ka administratīvā pārkāpuma protokolā ir norādīts, ka pieteicēja ir pārkāpusi Regulas Nr.561 10.panta 2. un 3.punktu, bet sākotnējā lēmumā atzīts, ka ir noticis Regulas Nr.3821/85 3.panta 1.punkta pārkāpums, Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka Regulas Nr.561 10.panta 2. un 3.punkti nosaka transporta uzņēmuma atbildību par personas, kuras vada attiecīgos transportlīdzekļus, rīcību, savukārt Regula Nr.3821/85 3.panta 1.punkts norāda uz prasību uzstādīt un izmantot reģistrācijas kontrolierīci.

Apgabaltiesa uzskata, ka precīzāka norma attiecībā uz LAPK 149.4panta 12.daļā paredzētā pārkāpuma sastāvu ir Regulas Nr.3821/85 3.panta 1.punkts, tomēr apstāklis, ka protokolā, ar kuru ir ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta, ir norādīti Regulas Nr.561 10.panta 2. un 3.punkti, nav uzskatāms par pārkāpumu, kas ir būtiski aizskāris pieteicējas tiesības. Turklāt, ņemot vērā, ka administratīvā pārkāpuma lieta ir ierosināta par LAPK 149.4panta 12.daļā paredzēto pārkāpumu un ka atbilstoši sākotnējam lēmumam pieteicēja ir saukta pie atbildības par šo pašu pantu, apgabaltiesa nekonstatē, ka pieteicējas pārkāpums ir pārkvalificēts. [15] Attiecībā uz pieteicējas norādīto procesuālo pārkāpumu, ka iestāde nav paziņojusi par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas datumu, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas iebildumi ir pamatoti.

Saskaņā ar LAPK 268.1panta pirmo daļu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, rakstveidā paziņo par lietas izskatīšanas vietu un laiku. Atbilstoši LAPK 260.panta trešajai daļai lietu bez personas klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. No lietas materiāliem Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējai bija paziņots par administratīvā pārkāpuma lietas izskaitīšanu 2008.gada 4.jūnijā.

Pieteicēja uz lietas izskatīšanu neieradās un par neierašanās iemesliem nepaziņoja. Autotransporta inspekcija lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā pieņēma 2008.gada 25.jūnijā. Pieteicējai nebija nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu šajā datumā. Līdz ar to apgabaltiesa secina, ka Autotransporta inspekcija ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu, pieteicējai nepaziņojot par lietas izskatīšanu. Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka norma, kas nosaka iestādei pienākumu paziņot personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, par lietas izskatīšanas laiku un vietu, ir saistīta ar personas uzklausīšanas pienākumu.

Līdz ar to tiesai, izvērtējot iestādes pieļautā pārkāpuma būtiskumu, ir jākonstatē, cik lielā mērā pārkāpums ir radījis pieteicējai tiesību aizskārumu. Ņemot vērā, ka lietā nepastāv strīds, ka pieteicēja bija informēta par administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanu un tās rīcībā bija administratīvā pārkāpuma protokols, ka pieteicējai bija tiesības iesniegt paskaidrojumus lietā un ka pieteicējai, iesniedzot sūdzību par sākotnējā lēmuma apstrīdēšanu, bija iespēja iestādei izteikt savus iebildumus pret pieņemto lēmumu, Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka pieteicējas tiesību aizskārums, iestādei nepaziņojot atkārtoto administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas datumu, nav būtisks, t.i., nav radījis būtisku pieteicējas tiesību aizskārumu un nav varējis ietekmēt iestādes pieņemto lēmumu.

Vienlaikus apgabaltiesa norāda, ka administratīvā pārkāpuma lietās procesuāli lēmumi par lietas izskatīšanas termiņa pagarināšanu netiek pieņemti. Bez tam administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā ir piemērojamas speciālā likuma – LAPK normas. LAPK neparedz iestādes pieņemtā lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā atcelšanu, ja ir konstatēti, arī būtiski, procesuāli pārkāpumi, izņemot soda uzlikšanas termiņa neievērošana. Administratīvā apgabaltiesa nekonstatē, ka iestāde nav ievērojusi soda uzlikšanas termiņu. [16] Attiecībā uz SIA „Stiga RM” tiesisko paļāvību par savas rīcības atbilstību Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka personai nevar rasties tiesiskā paļāvība uz prettiesisku rīcību, ko iestāde ir pieļāvusi, bet, mainoties praksei, vēlāk ir atzinusi par nepieļaujamu.

[17] Apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesa ir pamatoti atzinusi, ka lietas izskatīšanas laikā tiesā ir mainījies tiesiskais regulējums un saskaņā ar LAKP 8.pantu attiecībā uz pieteicējas izdarīto pārkāpumu ir piemērojama LAPK 149.38panta desmitā daļa, kas paredz pārvadātāja atbildību par transportlīdzekļa, kas aprīkots ar digitālo tahogrāfu, vadīšanu bez transportlīdzekļa vadītāja digitālā tahogrāfa kartes vai ar cita transportlīdzekļa vadītāja digitālā tahogrāfa karti. Ņemot vērā, ka atbilstoši šī sprieduma [8] punktā konstatētajam ir nodalāms pārkāpuma sastāvs par darba un atpūtas laika režīmu reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu, ka pieteicējai piederošais transportlīdzeklis tika vadīts, neizmantojot darba un atpūtas laika reģistrācijas ierīci – transportlīdzeklī uzstādīto tahogrāfu –, un LAPK 149.38panta desmitās daļas dispozīcija ir precīza attiecībā uz veidu, kādā ir pārkāpti darba un atpūtas laika režīmu reglamentējošie noteikumi – transportlīdzeklis ir aprīkots ar digitālo tahogrāfu, bet tiek vadīts bez tahogrāfa kartes –, attiecībā uz pieteicējas izdarīto pārkāpumu ir piemērojama LAPK 149.38panta desmitā daļa.

Saskaņā ar LAPK 286.panta otro daļu apelācijas instances tiesa nevar taisīt pieteicējai nelabvēlīgāku spriedumu, kā to noteikusi pirmās instances tiesa. Līdz ar to pieteicējai noteiktais sods ir samazināms līdz 50 latiem.

[18] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir tiesisks un pamatots.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu un 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda: Grozīt Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas vadītāja vietnieka 2008.gada 25.jūnija lēmumu Nr.11J/BA409687, nosakot sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Stiga RM” (vienotais reģistrācijas Nr.40003194846) administratīvo sodu par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.38panta desmitajā daļā paredzēto pārkāpumu 50 latu apmērā. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja U.Mihailova

Tiesneši S.Kanenberga

E.Puriņš