Court dismissed appeal against police speeding fine, upholding radar evidence and rejecting driver's visibility claims.

NORAKSTS Lieta Nr.142272411 1-0490-13/20

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2013.gada 3.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese M.Romanova,

piedaloties sūdzības iesniedzējam O.B. un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pilnvarotajai pārstāvei A.T., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz O.B. sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2011.gada 20.oktobra lēmumu Nr.4034.

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 12.septembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – Policija) Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr.050/ PD569081 (turpmāk – Sākotnējais lēmums, jeb atkarībā no konteksta – Protokols), konstatējot, ka 2011.gada 12.septembrī, plkst.15.15, O.B. (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) vadīja transportlīdzekli VW Caravelle, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis), pa ceļu Garkalne – Mālpils, virzienā uz Mālpili ar ātrumu 71 km/h, pie atļautā braukšanas ātruma 50 km/h (minimālais iespējamais ātrums 68 km/h), 518.ceļa zīmes

1.lappuse no 4 darbības zonā, pārkāpjot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 114. punkta prasības (lietas 18.lapa). Ar Sākotnējo lēmumu Transportlīdzekļa vadītājs tika saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.8 panta otrās daļas, piemērojot naudas sodu Ls 10 apmērā.

[2] 2011.gada 23.septembrī Policijā saņemts sūdzības iesniedzēja iesniegums par Sākotnējā lēmuma apstrīdēšanu (lietas 17.lapa). Iesniegumā sūdzības iesniedzējs norāda, ka no vietas, kur atradās Policijas ekipāža, nevar redzēt 518.ceļa zīmi, jo priekšā atrodas paliels krūms un minētajā vietā ir neliels ceļa līkums. Pēc 10-15 metriem aiz zīmes jau ir tieša redzamība. Sūdzības iesniedzējs tieši pirms zīmes samazināja braukšanas ātrumu. Apmēram 10-15 metrus aiz zīmes sūdzības iesniedzējs ieraudzīja, ka atvērās Policijas mašīnas durvis un ārā izkāpa Policijas inspektors. No minētā izriet, ka sūdzības iesniedzēja ātrums tika fiksēts pirms 518.ceļa zīmes, kur atļautais braukšanas ātrums ir līdz 90 km/h.

[3] 2011.gada 20.oktobrī Policijas priekšnieka vietnieks pieņēma lēmumu Nr.4034 (turpmāk – Lēmums) (lietas 23.-25.lapa), ar kuru atstāja negrozītu Sākotnējo lēmumu. Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem: [3.1] Ātrums tika fiksēts ar ātruma mērierīci „Stalker Dual” Nr.093283. No Latvijas Nacionālā meteoroloģijas centra Elektrisko mērījumu laboratorijas izdotā un apstiprinātā verificēšanas sertifikāta Nr.E1855V10 izriet, ka radars „Stalker Dual” Nr.093283 autotransporta līdzekļu ātruma kontrolei atzīts par derīgu līdz 2011.gada 13.decembrim (lietas 22.lapa). [3.2] No Policijas inspektora dienesta ziņojuma izriet, ka inspektors paskaidroja sūdzības iesniedzējam, ka pārkāpums tika izdarīts un tiks sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, un, ja nebūs citu pārkāpumu, tad tiks piemērots brīdinājums. Par pārkāpumu tika piemērots naudas sods, jo vadītājam gada laikā jau ir fiksēts administratīvais pārkāpums ceļu satiksmē. Inspektors paskaidroja, ka dienesta transportlīdzeklis atradās apmēram 340 – 350 metru attālumā no ceļa zīmes Nr.518. Ātrums Transportlīdzeklim tika fiksēts netālu no autobusu pieturas, kas ir aptuveni 300 metrus aiz ceļa zīmes Nr.518 (lietas 19.lapa). [3.3] Lietā nav strīda par to, ka sūdzības iesniedzējs vadīja Transportlīdzekli Protokolā norādītajā vietā un laikā. Lietā ir strīds par to, vai sūdzības iesniedzējs, vadot Transportlīdzekli Protokolā norādītajā vietā un laikā, ir pārsniedzis noteikto ātruma ierobežojumu. [3.4] Lietā nav konstatēti apstākļi, ka Policijas darbinieki tieši vai netieši, kaut kādu personīgu motīvu vadīti, būtu ieinteresēti noformēt Protokolu. Līdz ar to Policija piešķir lielāku ticamību policijas darbinieku paskaidrojumam. [3.5] Par pierādījumiem lietā var kalpot Protokols, mērierīces „Stalker Dual” Nr.093283 verificēšanas sertifikāts Nr.E1855V10, kas uzskatāmi par pirmatnējiem lietas materiāliem, kā arī sūdzības iesniedzēja iesniegums un Policijas inspektora ziņojums.

2.lappuse no 4 [4] Uzskatot Policijas pieņemto Lēmumu par nepamatotu, sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Sūdzības iesniedzējs sūdzību pamato ar šādiem argumentiem un apsvērumiem: [4.1] Sūdzības iesniedzējs nebrauca ar ātrumu 71 km/h. Policijas darbinieks teica, ka videoierakstu varēs noskatīties Gaujas ielā. Sūdzības iesniedzējs iebilda, ka tas nav viņa ātrums. Sūdzības iesniedzējam nebija laika rakstīt paskaidrojumu uz vietas, jo viņš steidzās. [4.2] Sūdzības iesniedzējs paskaidro, ka tuvojoties 518.ceļa zīmei ar uzrakstu Mālpils, laicīgi un vienmērīgi samazināja ātrumu, lai tālāk brauktu ar ātrumu 50 km/h. Pirms apturēšanas Transportlīdzekļa spidometrs rādīja nedaudz zem 60 km/h. Spidometrs rāda par 3 km/h lielāku ātrumu nekā faktiskais kustības ātrums. Policijas darbinieki nevēlējās uzrādīt sūdzības iesniedzējam radara mērījumus. [4.3] Sūdzības iesniedzējs norāda, ka no 518.ceļa zīmes līdz tiešai redzamībai, braucot ar norādīto ātrumu, ir mazāk nekā viena sekunde. Ir apšaubāms fakts, ka Policijas inspektors mazāk kā vienas sekundes laikā var nofiksēt braukšanas ātrumu un vēl paspēt daļēji izkāpt no automašīnas. Pretēji Policijas inspektora ziņojumā norādītajam Policijas automašīna atradās pirms autobusa pieturas, t.i., 250 metru attālumā no 518.ceļa zīmes. [4.4] Saskaņā ar CSN 118.4.punktu transportlīdzekļa vadītājiem ir aizliegts strauji bremzēt. Tādējādi, lai nepārkāptu šo CSN noteikumu, Sūdzības iesniedzējs bremzēja pakāpeniski. [4.5] Policijas darbinieki bija ieinteresēti Protokola sastādīšanā, jo viņiem no tā ir gan morālā, gan materiālā atlīdzība (lietas 3.-4.lapa).

[5] Policija 2011.gada 21.decembra rakstveida paskaidrojumā uztur Lēmumā minētos argumentus un uzskata, ka sūdzība ir nepamatota un noraidāma. Papildus paskaidrojumus Policija tiesai nav sniegusi (lietas 16.lapa).

[6] Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs uzturēja sūdzībā norādīto prasījumu, atsaucoties uz sūdzībā norādītajiem argumentiem. Tiesas sēdē Policijas pārstāve sūdzībā ietverto prasījumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi pierādījumus to kopsakarībā, atzīst, ka sūdzība ir noraidāma.

[8] Saskaņā ar LAPK 289.13panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Izvērtējot Lēmumu, tiesa atzīst, ka Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams.

3.lappuse no 4 Policija Lēmumā ir vērtējusi sūdzības iesniedzēja apsvērumus un sniegusi argumentētu motivāciju, pamatojot savu viedokli, kādēļ sūdzības iesniedzēja norādītie apsvērumi ir noraidāmi. Tiesa Policijas argumentāciju atzīst par pamatotu, tādēļ atkārtoti sūdzībā tiesai, kas iepriekš pausti arī Policijā, minētos apsvērumus neanalizēs.

[9] Papildus tiesa norāda uz sekojošiem argumentiem. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka pretēji Policijas inspektora ziņojumā norādītajam Policijas automašīna atradās pirms autobusa pieturas, t.i., 250 metru attālumā no 518.ceļa zīmes. Sūdzības iesniedzējs ir pievienojis notikuma vietas shēmu (lietas 11.lapa). Savukārt no Policijas inspektora ziņojuma un ziņojumam pievienotās notikuma vietas shēmas izriet, ka Policijas transportlīdzeklis atradās aiz autobusa pieturas un ka no vietas, kur tika fiksēts Transportlīdzekļa ātrums, līdz Polijas transportlīdzeklim ir 340-350 metri (lietas 20.lapa). Kā jau ir norādīts Lēmumā, un saskaņā ar sūdzības iesniedzēja paskaidrojumiem tiesas sēdē, sūdzības iesniedzējam nav personisku attiecību ar Policijas inspektoru, kas sastādīja Protokolu un starp viņiem nepastāvēja konflikti. Tiesas rīcībā nav pieradījumu, kas apstiprinātu to, ka Policijas inspektors būtu personīgi ieinteresēts nepamatoti sodīt sūdzības iesniedzēju. Tiesas rīcībā nav ziņu, ka par sastādītajiem administratīvajiem protokoliem Policijas darbinieki saņem atlīdzību, izņemot amatalgu par savu pienākumu veikšanu, vai ka viņu amatalga ir atkarīga no sastādīto administratīvo protokolu skaita. Ņemot vērā minēto, tiesa piešķir lielāku ticamību Policijas inspektora ziņojumam un tam pievienotajai shēmai, nevis sūdzības iesniedzēja paskaidrojumiem un viņa uzzīmētajai notikuma vietas shēmai, kur atspoguļota Policijas transportlīdzekļa atrašanās vieta un Transportlīdzekļa atrašanās vieta brīdī, kad tika fiksēts tā braukšanas ātrums. Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu un 289.18panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

noraidīt O.B. sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2011.gada 20.oktobra lēmumu Nr.4034.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) M.Romanova

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese M.Romanova Rīgā 2013.gada 3.maijā

4.lappuse no 4