Court convicted driver of minor assault but dismissed civil damages claim due to insurance coverage limits.

Kr.l. Nr.11520006716

Lieta Nr.K30-0205-20/10

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā, 2020.gada 2.jūnijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

tiesnese A.Dmitrenoka

ar sekretāri V.Tāluti

piedaloties prokurorei V.Soldatovai

aizstāvim I.Šultei

cietušās juridiskās palīdzības sniedzējam V.Sruoģim

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. D/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 260.panta pirmās prim

daļas, un

k o ns t a t ē ja

/pers. D/, vadot transportlīdzekli, pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā cietušajam nodarīti vidēja smaguma

miesas bojājumi, un proti:

2016.gada 28.janvārī ap plkst. 18:32 /pers. D/, vadīja transportlīdzekli - automašīnu Hyundai Gets, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, ar kuru brauca Rīgā, pa Ieriķu ielu no Vaidavas ielas puses Zemitāna tilta virzienā, Ieriķu un Gustava Zemgala gatves krustojumā, pārkāpjot

Ceļu satiksmes likuma 19.panta trešās daļas, 25.panta trešās daļas un Ceļu satiksmes noteikumu 25.3.punkta, 57.punkta, 100.punkta, 124.punkta,

148.punkta un 292.12.punkta prasības, nerīkojās saskaņā ar šiem noteikumiem, nebija pietiekoši uzmanīgs pret apkārtējo situāciju un tās izmaiņām,

nedarīja visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji), nesamazināja braukšanas ātrumu un

pilnīgi neapturēja transportlīdzekli, uzsāka nogriešanās manevru pa labi, kur uz regulējamas gājēju pārejas nedeva iespēju gājējai /pers. F/ pabeigt šķērsot

brauktuvi, kā rezultātā ar automašīnas priekšējo daļu notrieca gājēju /pers. F/, kura šķērsoja Gustava Zemgala gatves braucamo daļu no labās uz kreiso

pusi attiecībā pret automašīnas kustības virzienu pie iedegtā kustību atļaujošā luksofora signāla.

Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu un uzbraukuma rezultātā /pers. F/ tika nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi - sejas sasitums ar zemādas

asinsizplūdumiem pieres rajonā kreisā pusē, kreisās acs plakstiņos, sista brūce kreisās acs augšējā plakstiņā; ādas nobrāzums labās ārējās potītes rajonā,

labās pēdas veltņa kaula lūzums. Minētie miesas bojājumi pieskaitāmi pie vidēja smaguma miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus

uz laiku virs 21 dienas.

Ar savām darbībām /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta pirmajā prim daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. D/ savu vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzina un paskaidroja, ka 2016.gada 28.janvārī ap

plkst.18.00 vadījis automašīnu Hyundai Getz pa Ieriķu ielu pilsētas centra virzienā. Lijis lietus un bijis tumšs diennakts laiks. Kad luksoforā iededzies

braukšanu atļaujošais signāls, uzsācis kustību un iebraucis krustojumā. Ātrums bijis ap 20 km/h. Kad bijis jau aiz gājēju pārejas, pamanījis gājēja siluetu,

kas nedabiski tuvojies viņa automašīnai. Radies iespaids, ka gājējai uzbrauca priekšā braucošā automašīna. Strauji bremzējis un apturējis automašīnu,

pēc kā gājēja ietriekusies automašīnas labās puses atpakaļgaitas spogulī un nokritusi uz ceļa brauktuves. Lai neuzbrauktu gājējai un varētu sniegt

palīdzību, padevis mašīnu nedaudz atpakaļ. Pēc kā izkāpis, devies pie gājējas un sniedzis nepieciešamo palīdzību.

Tiesa, noklausījusies apsūdzētā paskaidrojumus, cietušās un liecinieku liecības, pārbaudījusi lietas materiālus, uzskata, ka /pers. D/ vaina ceļu

satiksmes noteikumu pārkāpšanā, vadot transportlīdzekli, kā rezultātā cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, pierādīta ar visiem lietas

materiāliem kopumā un kopsakarībā.

Cietusī /pers. F/ tiesas sēdē liecināja, ka gājusi pa trotuāru, kurš iziet uz gājēju pārrejas. Izgājusi tieši uz gājēju pārejas, garām pabraucis

trolejbuss. Satiksme virzienā uz Zemitāna tiltu bijusi mērena, kustība bijusi trijās joslās. Sākusi šķērsot ielu pie zaļās gaismas, kura deg apmēram pus otru

minūti, paspējusi paspert pāris soļus un noiet apmēram 2,5 m, kad sajutusi triecienu pa labo kāju, pēc kā viņu apžilbinājusi spoža gaisma. Redzējusi, ka

mašīna, kura viņu notriekusi, bijusi gaišā krāsā. Pieņem, ka trieciens bijis ar bamperi. Pienācis vīrietis, kuram teikusi, ko Jūs izdarījāt? Bet viņš atbildējis,

ka nav viņu redzējis. Vīrieša, kurš viņu notrieca, mašīna stāvējusi, bet viņa atradusies metru attālumā no mašīnas, gulējusi mašīnai blakus. Mašīnu tās

vadītājs nav kustinājis, tā stāvējusi šķībi, un viņa redzējusi mašīnas numuru. Bijusi liecību pārbaude uz vietas, kur norādījusi lietas apstākļus.

Liecinieks/pers. G/ tiesas sēdē liecināja, ka negadījuma laikā bijis slikts laiks, snidzis sniegs. Viņš gājis pa Ieriķu ielu uz Dominas pusi. Luksoforā

iedegusies zaļā gaisma, sācis iet ātrāk, aizgājis aiz mājas stūra un dzirdējis kliedzienu. Aizbraukusi liela mašīna, un uz asfalta gulējusi sieviete, pie kuras

apstājies apsūdzētā vadītais transportlīdzeklis. Uzbraukumu nav redzējis, kas uzbraucis arī nav redzējis. Kas aizķēris sievieti, nav redzējis. Uzbraukums

bijis kādus 10-15 m no gājēju pārejas. Domā, ka sievietei kontakts bijis ar iepriekšējo mašīnu, kas sievieti sagrieza uz tā puiša, kas ir apsūdzētais, pusi.

Pārbaudot apsūdzētā pirmstiesas laikā sniegtā liecības redzams, ka /pers. D/ 2016.gada 28.janvārī pēc ceļu satiksmes negadījuma pašrocīgi

uzrakstījis paskaidrojumu (1.sēj. l.l. 12), kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu tika nolasīts tiesas sēdē, ka veicot pagriezienu uz

Gustava Zemgala ielu pārliecinājies, ka gājēju uz gājēju ceļa nav, veicis pagrieziena manevru un aiz gājēju ietves pēkšņi izskrējusi sieviete, kā rezultāta

notikusi sadursme ar mašīnas labās puses spoguli un sānu. Minētais paskaidrojums, kas rakstīts pašrocīgi un adresēts izmeklēšanas iestādei, saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 131.panta otro daļu atzīstams par liecību. Minētajās liecībās /pers. D/ norādījis, ka “… aiz gājēju ietves pēkšņi izskrēja sieviete,

…”

2016.gada 29.janvārī sastādīts Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols Nr.EZ 316504 (1.sēj. l.l. 5), kurā norādīta automašīna Hyundai

Gets atrašanās vieta pēc uzbraukuma cietušajai. Apsūdzētais minēto protokolu parakstīja, iebildumus vai norādes, ka viņš pārvietojis automašīnu pēc

uzbraukuma cietušajai, nav cēlis, kā arī nav norādījis, ka protokolā minētajam nepiekrīt. Protokolu bez iebildumiem parakstījis.

No cietušās iesnieguma (1.sēj. l.l. 14) izriet, ka 2016.gada 31.janvārī pie viņas stacionārā ”Gaiļezers” ieradies vīrietis un sieviete, kuri stādījušies

priekšā kā ceļu satiksmes izraisītājs un viņa māte, prasījuši, vai nav nepieciešama palīdzība.

No 2016.gada 10.marta /pers. D/ nopratināšanas protokola (1.sēj. l.l. 37), kurš saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu tika

nolasīts tiesas sēdē, izriet, ka pēc negadījuma cietusī bija pie samaņas, runājusi, sūdzējusies par sāpēm labajā kājā. Pēc negadījuma automobilim

nolocījies labais spogulis, bet nekādi defekti nebija. Pēc negadījuma nākošajā svētdienā piebraucis pie cietušās uz slimnīcu, kur cietusī norādījusi, ka

steigusies uz trolejbusu, apgalvojusi, ka viņai uzbrauca automobilis un viņa “lidoja” pār automobiļa priekšdaļu. Tā nav bijusi viņa automašīna, jo ar viņa

automobili cietusī kontaktēja, kad tā apstājās un ar labo spoguli.

No minētajām liecībām izriet, ka pēc notikuma apsūdzētais sniedzis liecības par cietušās pēkšņu izskriešanu, tad “ lidošanu” pār automobiļa

priekšgalu.

Savukārt, procesa virzītājam rakstveidā iesniegtajās /pers. D/ liecībās (1.sēj. l.l. 39), kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu

tika nolasītas tiesas sēdē, norādīts, ka “laikā kad iebraucu krustojumā uz šķērsojamās gājēju pārejas un arī citur krustojumā ne gājēju, ne arī citu šķēršļu

nebija. Kad automobiļa Hyundai Getz priekšējā daļa jau bija aiz gājēju pārejas horizontālā apzīmējuma, negaidot pa labi no automobiļa tā priekšā

pamanīju gājējas siluetu, kura, salīkusies nedabīgā pozā, strauji tuvojās.

…….

No autovadītāja vietas bija iespaids, ka gājējai ir uzbraucis man pa priekšu braucošais automobilis, pēc kā viņa turpināja pārvietoties kritienā manā

braukšanas virzienā, kaut neizslēdzu iespēju, ka gājēja, slīpi pretī automobiļa braukšanas virzienam, ātrā skrējienā ir izskrējusi uz brauktuves no

brauktuves labajā malā esošās zaļās zonas un, paklūpot vai cenšoties atjaunot līdzsvaru, noliekusies uz priekšu strauji tuvojās automobiļa kustības

trajektorijai.”

Minētajās liecībās /pers. D/ raksta, ka viņam radies iespaids, ka gājējai uzbraucis pa priekšu braucošais automobilis, nevis tas, ka viņš to

būtu redzējis kā notikušu faktu.

Minētās apsūdzētā liecības neatbilst cietušās paskaidrojumiem par to, ka pirms negadījuma viņai garām pabraucis tikai trolejbuss, kā arī

cietušās liecībām, ka mašīna, kura viņu notriekusi, bijusi gaišā krāsā. Vīrieša, kurš viņu notrieca, mašīna stāvējusi, bet viņa atradusies metru attālumā no

mašīnas, gulējusi mašīnai blakus.

No Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokola (1.sēj. l.l. 5) notikuma vietas shēmas izriet, ka automašīna atradās 1,6 m aiz gājēju pārejas

slīpi ar mašīnas priekšējo daļu pret braukšanas joslas viduslīniju.

Būdams nopratināts kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess (1.sēj. l.l. 37) apsūdzētais norādījis, ka cietusī apgalvoja, ka viņai

uzbrauca cits automobilis, bet savās rakstiskajās liecībās (1.sēj. l.l. 39) /pers. D/ raksta, ka viņam pašam bija iespaids, ka cietušo notrieca cits

automobilis.

Apsūdzētā liecībās (1.sēj. l.l. 37) /pers. D/ nav norādījis, ka pārvietojis automašīnu, taču rakstveida liecībās (1.sēj. l.l. 39) norāda, ka apturējis

automašīnu, pēc kā gājēja ietriekusies apturētā automobiļa labās puses atpakaļskata spogulī, to nedaudz pieliecot. Pēc ietriekšanās automašīnas spogulī,

gājēja turpat nokritusi pie automašīnas labās puses priekšējā spārna. Cik atceras, automašīnu Hyundai Getz pabraucis atpakaļgaitā, rodot iespēju cietušo

apsegt ar foliju un norobežojot no citiem transportlīdzekļiem.

Minētās liecības izteiktas pieņēmuma veidā.

No šīm liecībām var secināt, ka /pers. D/ sniedz atšķirīgas liecības. Ne savā paskaidrojumā, ne būdams persona pret kuru uzsākts kriminālprocess,

/pers. D/ nav liecinājis, kā cietusī ietriecās stāvošā automobilī.

No protokola par liecību pārbaudi uz vietas (1.sēj. l.l. 41), /pers. D/ atrodoties negadījuma vietā, norādījis kontakta vietu ar gājēju aptuveni 7,8 m

aiz gājēju pārejas. Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā automašīnas atrašanās vieta norādīta 1,6 m aiz gājēju pārejas. Minētais protokols

nav apstrīdēts, ne precizēts, ne arī norādīts, ka transportlīdzeklis ticis pārvietots. /pers. D/ protokolu parakstījis bez iebildumiem.

Tiesas sēde apsūdzētais liecināja, ka braukšanas ātrums bijis ap 20 km/h, varbūt nedaudz vairāk. Kad bijis jau aiz gājēju pārējās, pamanījis gājējas

siluetu, kas nedabiski tuvojies viņa automašīnai. Radies iespaids, ka viņai uzbraukusi priekša braucošā automašīna. Protokolu tajā brīdī parakstījis, jo nav

apzinājies, ko paraksta, parakstījis nelasot. Policistiem pateicis, ka pabraucis atpakaļ, ka cietusī pati uzkritusi uz mašīnas.

Minētie /pers. D/ paskaidrojumi tiesas sēdē neatbilst /pers. D/ paskaidrojumam, kuru viņš pašrocīgi rakstījis uzreiz pēc CSNg. Bez tam, no

apsūdzētā paskaidrojumiem pirmstiesas izmeklēšanas laikā, gan tiesas sēdē neizriet, ka viņš būtu redzējis automašīnu, kura it kā uzbrauca cietušai. /pers.

D/ tikai radies par to iespaids.

Tiesas ieskatā, personas subjektīvā attieksme nevar tikt atzīta par faktu, kuram būtu pierādījuma nozīme lietā .

No notikuma vietas shēmas (1.sēj. l.l. 5) redzams, ka gājēju trotuārs notikuma vietā atrodas pretī gājēju pārejai, kas norāda uz cietušās liecību

ticamību par viņas atrašanās vietu notikuma laikā uz gājēju pārejas.

Izvērtējot liecinieka /pers. G/ liecības, kura saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu nolasītas tiesas sēdē, redzams, ka pirmstiesas

izmeklēšanas laikā (1.sēj. l.l. 49) viņš 14.03.2016. liecinājis, ka notikuma laikā uz ielas bijis tumšs, snidzis slapjš sniegs. Viņš tuvojies krustojumam ar

G.Zemgales gatvi un atradies 10 m no tā. Viņš izdzirdējis sievietes kliedzienu un paskatījies uz to pusi, ieraudzījis cilvēka siluetu uz G.Zemgales

brauktuves 10-15 m aiz gājēju pārejas. Sieviete, kā vēlāk noskaidrojās - gājēja, atradās 1,5 m no brauktuves labās malas, skatoties uz Brīvības ielas

pusi. Sievieti gājēju strauji sagriezis garāmbraucošās automašīnas trieciens (tās, kas pirmā nogriezās pa labi aiz trolejbusa), pēc tam sieviete, krītot uz

brauktuves, atsitusies pret labo otras automašīnas pusi, kura nogriezās no Ieriķu ielas uz G.Zemgales gatvi. Kā sieviete krita pēc otra trieciena pateikt

nevar. Automašīna, pret kuru cietusī atsitās otro reizi, apstājas pilnībā pēc kontakta ar sievieti. Tuvu pie automašīnas un cietušās viņš negāja.

Automašīnas vadītājs, neizkāpjot no automašīnas, pabrauca atpakaļ apmēram 1 m, pēc tam pilnībā apturēja automašīnu. Kur aizbrauca pirmā

automašīna, kura iespējams aizķēra sievieti, viņš neredzēja. Ar kādu a/m daļu tika aizķerta sieviete, nezina, un vai bija kontakts, precīzi apgalvot nevar.

Kā gājēja šķērsoja brauktuvi, viņš neredzēja, taču domā, ka viņa steidzās uz trolejbusu. Pie negadījuma vietas nepiegāja, savas koordinātes nevienam

neatstāja. Pēc stundas atgriezās un apsūdzētajam atstāja savu mobilo telefonu. Pēc negadījuma, kad viņu izsauca policijas darbinieki, viņš piezvanīja

apsūdzētajam un pabrīdināja viņu, ka tiek izsaukts uz policiju.

18.03.2016. (1.sēj. l.l. 50) /pers. G/ liecinājis, ka ar viņu veikta liecību pārbaude uz vietas, kuras laikā norādījis, ka atradies 27,4 metri attālumā no

krustojuma, kur noticis ceļu satiksmes negadījums, kad izdzirdējis iekliegšanos. Paskatījies uz G.Zemgala gatves brauktuvi un ieraudzījis, ka gaišas krāsas

a/m (maza, viegla) aizķērusi gājēju-sievieti, kura nokritusi uz G.Zemgala gatves. Vadītājs apturējis a/m uzreiz kontakta vietā, kontakts ar gājēju notika

22,9 m attālumā no gājēju pārejas apzīmējuma.

/pers. G/ liecībās (1.sēj. l.l. 76) norādīts, ka cietušo uz brauktuves sagrieza kontakta rezultātā ar nenoskaidrotu a/m, pēc tam viņa nokrita un

kritiena laikā aizķēra vieglo, mazo a/m, kuras vadītājs brauca pa Zemgala gatves labo joslu. Pēc kontakta ar cietušo a/m pilnībā apstājās, pēc tam

pabrauca atpakaļ 1 m. Cietusī palika guļot vietā, kur nokrita.

No konfrontēšanas protokola (1.sēj. l.l. 88) redzams, ka /pers. G/ norādījis, ka 28.01.2016. pastaigājies Ieriķu- Zemgala gatves rajonā, izdzirdējis

cilvēka iekliegšanos un ieraudzījis, ka uz Zemgala gatves aiz gājēju pārejas un Brīvības ielas pusi apmēram 10 m sieviete—gājēja mēģināja piecelties. Kā

tieši, paskaidrot nevar. Šajā laikā blakus apstājusies a/m – starp Zemgala gatves joslām, kuras vadītājs padevis atpakaļ, un cita a/m aizbraukusi uz

Brīvības gatves pusi, tāpēc viņš secinājis, ka aizbraukušās a/m vadītājs uzbraucis sievietei, bet otra a/m apbrauca viņu. Cietušās liecības nevar ne

apstiprināt, ne noliegt, jo pašu uzbraukuma brīdi viņš nav redzējis. Kur tieši tas noticis- uz gājēju pārejas vai aiz tās, apgalvot nevar, kā arī nevar liecināt

par uzbraukuma mehānismu, jo viņš to neredzēja un nevar apgalvot, ka cietušo notrieca a/m, kas pabrauca pa Zemgala gatvi uz Brīvības ielas pusi, vai,

kas apstājās negadījuma vietā. Visi viņa izteiktie negadījuma apstākļi ir viņa iedomas. Pašu uzbraukumu viņš neredzēja un neko par to liecināt nevar.

Zemgala gatves brauktuvei pievērsis uzmanību, kad atskanējis kliedziens. Ieraudzījis, ka liela izmēra vieglā automašīna, braucot pa labo kustības joslu,

attālinās uz Brīvības ielas pusi. Šī automašīna bijusi apmēram 20 m no krustojuma ar Ieriķu ielu, kad viņš to ieraudzījis un bijis tālu no cietušās. Mazā a/m

šajā laikā braukusi atpakaļ uz Ieriķu ielas pusi. Kā a/m bremzēja un apstājās pirms tam, viņš nav redzējis.

No kā izriet, ka pašu CSN liecinieks /pers. G/ neredzēja, liecībās norādīto izteicis uz pieņēmuma pamata.

Tiesai nav pamata neticēt cietušās liecībām, kas ir konsekventas par lietas faktiskiem apstākļiem gan pirmstiesas izmeklēšanas laikā, gan tiesas

sēdē, kā arī apstiprinās ar kriminālprocesa pirmatnējiem pierādījumiem- ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu, /pers. D/ paskaidrojumiem,

paša apsūdzētā pirmatnējām liecībām. Tāpat no cietušās liecībām neizriet, ka viņa sākotnēji būtu saņēmusi triecienu no viena transportlīdzekļa, kā

rezultātā tikusi sagriezta un notikusi sadursme ar otru transportlīdzekli.

No 11.03.2016. eksperta atzinuma Nr.8-728 (1.sēj. l.l. 25-27) izriet, ka /pers. F/ konstatēti šādi miesas bojājumi: sejas sasitums ar zemādas

asinsizplūdumiem pieres rajonā kreisā pusē, kreisās acs plakstiņos, sistu brūci kreisās acs augšējā plakstiņā; ādas nobrāzums labās ārējās potītes rajonā,

labās pēdas veltņa kaula lūzums.

Minētie miesas bojājumi varēja rasties 2016. gada 28. janvārī, cietu, trulu priekšmetu iedarbības rezultātā, lēmumā norādītos ceļu satiksmes

negadījuma apstākļos, un pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi VIDĒJA smaguma miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz

laiku virs 21 dienas.

No kā izriet, ka ceļu satiksmes negadījuma rezultātā cietušajai nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi.

Saskaņā ar 28.01.2017. eksperta atzinumu Nr.16-1883/64-K par ceļu satiksmes negadījuma mehānismu, norādīts, ka 1.sākotnēji izslīdošā

kontaktā nonāca gājējas ķermenis un automobiļa labās puses atpakaļskata spogulis. Gājējas ķermenis ieguva rotāciju pulksteņrādītāja virzienā,

pārvietojās uz priekšu un pa labi, skatoties automobiļa braukšanas virzienā. Gājēja labās pēdas veltņa kaula lūzumu varēja iegūt ķermeņa rotācijas

rezultātā, kas tika iegūta sākotnējā kontaktā ar braucošu automobili. Pārējos miesas bojājumus gājēja varēja iegūt krišanas rezultātā.

2.Tehniski iespējamā uzbraukuma gājējai vieta atrodas pirms CSNg reģistrēšanas protokola Nr. EZ 316504 shēmā un notikuma vietas

fotoattēlos fiksētā automobiļa (protokola shēmā atzīmēts ar 1. pozīciju), skatoties automobiļa braukšanas virzienā.

3.Tehniski iespējamā uzbraukuma gājējai vieta, kas atbilst krimināllietā esošajiem objektīviem datiem (automobiļa izvietojums CSNg reģistrēšanas

protokola Nr. EZ 316504 shēmā), ir norādīta atzinuma 2. punktā.

4.Ja automobiļa vadītājs dotu ceļu gājējai, kurai bija kustības priekšroka, tad viņam būtu bijusi tehniskā iespēja neizraisīt uzbraukumu gājējai.

5.10.03.2016. protokola par liecību pārbaudi uz vietas shēmā automobiļa vadītājs /pers. D/ norādīja, ka uzbraukums gājējai notika 7,8 m attālumā

aiz ceļa horizontālā apzīmējuma Nr.931 (sk. 2. att.). Pamatojoties uz iepriekš minētās shēmas datiem, tehniski iespējamā uzbraukuma gājējai vieta var

atrasties pirms shēmā fiksētājautomobiļa (shēmā atzīmēts ar 3.pozīciju), skatoties automobiļa braukšanas virzienā.

6. Gājēja labās pēdas veltņa kaula lūzumu varēja iegūt ķermeņa rotācijas rezultātā, kas tika iegūta sākotnējā kontaktā ar braucošu automobili.

2020.gada 20. maijā tiesas sēdē iesniegtais eksperta /pers. J/ atzinums vērtējams kā speciālista viedoklis, jo nav iegūts Kriminālprocesa likuma

noteiktā kārtībā. /pers. J/ pētījumā pieļāvis situāciju, kur gājējai kontakts vispirms notika ar pa priekšu braucošu vieglo automašīnu, pēc kā minētā

persona, rotējot pulksteņa rādītāja virzienā, pārvietojās uz garām braucošā automobiļa aizmugures daļu, rotējot gar tā labo sānu daļu, kas varēja viņai

piedot vēl papildus rotācijas enerģiju. Tikai nenoskaidrotajam automobilim pabraucot garām gājējai no tehniskā redzes viedokļa reāli bija iespējama viņas

gāšanās sākšanās. Tā kā automobilim Hyundai sasniedzot gājēju, minētā persona vēl atradās labās puses aizmugures skata spoguļa izvietojuma augstumā,

tad notika minētās gājējas salīdzinoši neliels kontakts ar to, jo sānu aizmugures skata spogulis tika tikai pieliekts pie transportlīdzekļa sānu daļas.

Eksperts norādījis, ka auto tehniskās ekspertīzes ceļā ar lietas objektīviem materiāliem nav iespējams kategoriski noteikt, vai gājējai uzbrauca cits

nenoskaidrots automobilis un pēc tam notika automobiļa Hyundai kontakts ar jau krītošo gājēju, jeb tikai automobilis Hyundai uzbrauca gājējai ar visām

pēc tam izejošām sekām.

No kā izriet, ka aizstāvības iesniegtais pierādījums neizslēdz automobiļa Hyundai uzbraukuma iespēju gājējai ar visām pēc tam

izrietošām sekām.

No tiesā pārbaudītiem pierādījumiem apstiprinājies, ka automobiļa vadītājam kustības bīstamība radās brīdī, kad gājēja uzsāka šķērsot gājēju

pāreju vai iziet uz tās, vai aiz tās, konkrētajā situācijā gājējas kustības bīstamība radās brīdī, kad viņai tuvojās transportlīdzeklis, kas nebremzēja un

nedeva viņai ceļu.

Eksperta atzinuma Nr.l6-1883/64-K secinājumā norādīts, gājējas ķermenis ieguva rotāciju pulksteņrādītāja virzienā, pārvietojās uz priekšu un pa

labi, skatoties automobiļa braukšanas virzienā. Gājēja labās pēdas veltņa kaula lūzumu varēja iegūt ķermeņa rotācijas rezultātā, kas tika iegūta sākotnējā

kontaktā ar braucošu automobili, pārējos miesas bojājumus gājēja varēja iegūt krišanas rezultāta. Tehniski iespējamā uzbraukuma gājējai vieta, kas

atbilst krimināllietā esošajiem objektīviem datiem atrodas CSNg reģistrēšanas protokola Nr.316504 shēmā.

Tiesa secina, ja automobiļa vadītājs dotu ceļu gājējai, kurai bija kustības priekšroka, tad viņam būtu bijusi tehniska iespēja neizraisīt uzbraukumu

gājējai.

Ja arī pieņemtu, ka apsūdzētā apgalvojums par to, ka cietusī nav ievērojusi ceļu satiksmes noteikumu prasības, kas turklāt ar krimināllietas

materiāliem nav pierādīts, ir pareizs, tik un tā cēlonisko sakarību, kādēļ notika CSNg , veido tieši autovadītāja rīcība, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumu

punktu prasības, proti, ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kurus transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina

braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc. Redzamības

attālumam braukšanas virzienā vienmēr jābūt lielākam nekā apstāšanās ceļa garumam. Transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, ņemot vērā

meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā), sniegs, migla.

Neskatoties uz to, ka apsūdzētais /pers. D/ neatzina savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta pirmajā

prim daļā, tā ir pilnībā pierādīta ar visiem krimināllietā savāktajiem un tiesas izmeklēšanas laikā pārbaudītajiem pierādījumiem.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā cietušās sniegtajās liecībās (1.sēj. l.l. 29-30), kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tika

nolasītas tiesas sēdē, norādīts, ka ka 28.01.2016.g. Rīgā, Gustava Zemgala gatves un Ieriķu ielu krustojumā viņa gāja ļoti lēni, pagriezās un apskatījās,

kas notiek kreisā pusē uz gājēju pārejas. Dega zaļā gaisma luksoforā. Paspēra aptuveni kādus 3 soļus, dabūja triecienu pa ķermeņa labo pusi un viņai

uzbrauca automašīna. Automašīna veica labo pagriezienu no Ieriķu ielas uz Gustava Zemgala gatvi. Pēc tā, kad viņai uzbrauca automašīna, vadītājs uzreiz

apstājās un izkāpa no automašīnas un pienāca viņai klāt. Viņa sāka bļaut, kā sāp, un lai sauc ātro palīdzību. No cietušās liecībām izriet, kā pēc

automašīnas uzbraukšanas, no sāpēm viņa nevarēja pakustēties, līdz ar ko apsūdzētā apgalvojums, ka viņa pārvietojās pa brauktuvi, kad viņu notrieca

cita automašīna, ir maz ticams.

Protokolā par liecību pārbaudi uz vietas (1.sēj. l.l. 31-32) cietusī norādījusi, ka uzbraukums notika uz gājēju pārejas, pēc ka viņa atsviesta 3-4 m

aiz gājēju pārejas. Cietušai uzbraukusī automašīna apstājusies uzreiz pēc uzbraukuma. Pēc uzbraukuma vadītājs apturējis automašīnu tā, kā tas reģistrēts

reģistrācijas protokola shēmā un vadītājs izvietojuma vietu nav mainījis. Tiesas sēdē cietusī sniedza analoģiskas liecības.

Gan pirmstiesas izmeklēšanā, gan tiesas izmeklēšanā lieciniece /pers. K/ liecināja, ka cietusī gulēja praktiski uzreiz aiz gājēju pārejas apzīmējuma,

paralēli a/m labajai pusei.

Lieciniece /pers. L/ tiesas sēdē liecināja, ka cietusī gulēja netālu no gājēju pārejas apzīmējuma.

No liecinieka /pers. M/ liecībām, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tika nolasītas tiesas sēdē (1.sēj. l.l.64-66) izriet,

ka viņš redzēja, ka G.Zemgala gatves brauktuves aiz krustojuma ar Ieriķu ielu stāv gaišas krāsas vieglā a/m, kas atrodas gājēju pārejas rajonā vai ar

aizmugurējiem riteņiem uz neregulējamās gājēju pārejas, vai uzreiz aiz tās. Pirms šīs automašīnas uz labās kustības joslas zemē gulēja cilvēks.

Lieciniece/pers. N/ liecināja, ka automašīna stāvēja uz G.Zemgala gatves uz gājēju pārejas vai tiešā tuvumā aiz tās, labajā braukšanas joslā.

Cilvēka siluets gulēja uz brauktuves, tiešā tuvumā no vieglas automašīnas priekšējās daļas labās puses.

Lieciniece/pers. O/ liecināja, ka pašu CSNg viņa neredzēja, bet redzēja, ka automašīna stāv uzreiz aiz gājēju pārējās.

No liecinieces /pers. P/ liecībām (1.sēj. l.l. 67-70), kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punktu tika nolasītas tiesas sēdē izriet,

ka uz Zemgala gatves brauktuves aiz krustojuma ar Ieriķu ielu stāv gaišas krāsas automašīna, kas atrodas gājēju rajonā vai ar aizmugurējiem riteņiem uz

neregulējamās gājēju pārejas, vai uzreiz aiz tās, ieslīpi, ar priekšdaļu tuvāk ass līnijai. Pirms šīs a/m uz labās kustības joslas zemē gulēja cilvēks.

Gan pirmstiesas izmeklēšanas laikā, gan tiesas izmeklēšanā liecinieki sniedza konsekventas liecības. Visu liecinieku liecības sakrīt, automašīna, kura

uzbrauca cietušajai, atradās uzreiz aiz gājēju pārejas, kā tas fiksēts ceļu satiksmes negadījuma protokolā.

Kā izriet notikuma vietas shēmas (1.sēj. l.l. 20) neregulējamā gājēju pāreja atrodas tūlīt aiz Ieriķu ielas un G.Zemgala gatves krustojuma. Izdarot

pagriezienu pa labi no Ieriķu ielas uz G.Zemgala gatvi, šķērsojot gājēju pāreju, neredzēt priekšā braucošo transporta līdzekli nav iespējams.

Kā redzams no cietušās paskaidrojumiem, uzsākot gājēju pārejas, kura atrodas trotuāra turpinājumā, šķērsošanu, nevienu transporta līdzekli viņa

nav redzējusi.

Līdz ar ko apsūdzētā pieņēmums par it kā priekšā braucošo transporta līdzekli, kurš aizķēris cietušo, tiesa vērtē kā maz ticamu.

Tiesa uzskata, ka ar lietā pārbaudītiem pierādījumiem apstiprinājies, ka /pers. D/ pārkāpa Ceļu satiksmes likuma 19.panta trešās daļas, 25.panta

trešās daļas un Ceļu satiksmes noteikumu 25.3.punkta, 57.punkta, 100.punkta, 124.punkta, 148.punkta, 292.12.punkta prasības, nerīkojās saskaņā ar

šiem noteikumiem, nebija pietiekoši uzmanīgs pret apkārtējo situāciju un tās izmaiņām, nedarīja visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes

dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji), nesamazināja braukšanas ātrumu un pilnīgi neapturēja transportlīdzekli, uzsāka nogriešanās manevru pa

labi, kur uz regulējamas gājēju pārejas nedeva iespēju gājējai /pers. F/ pabeigt šķērsot brauktuvi, kā rezultātā ar automašīnas priekšējo daļu notrieca

gājēju /pers. F/, kura šķērsoja Gustava Zemgala gatves braucamo daļu no labās uz kreiso pusi attiecībā pret automašīnas kustības virzienu pie iedegtā

kustību atļaujošā luksofora signāla.

Minētās /pers. D/ darbības ir tiešā cēloņsakarībā ar uzbraukuma rašanos un miesas bojājumu nodarīšanu cietušajai /pers. F/.

Pamatojoties uz minēto tiesa uzskata, ka /pers. D/ darbības, kas izpaudās kā ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums, vadot

transportlīdzekli, kā rezultātā cietušajai nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, satur Krimināllikuma 260.panta pirmajā prim daļā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu.

Nosakot sodu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā

personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 7.panta trešo daļu un 10.pantu, tiesa noskaidrojusi, ka /pers. D/ izdarīja mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu aiz

neuzmanības.

Noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 260.panta pirmās prim daļas apdraud sabiedrisko drošību transportlīdzekļu kustības un ekspluatācijas

sfērā, vienlaicīgi nodarot kaitējumu personas veselībai vai dzīvībai.

Izpētot /pers. D/personību noskaidrots, ka viņš ir Latvijas pilsonis, ar vidējo-profesionālo izglītību, neprecējies, apgādībā nepilngadīgas personas

neatrodas, strādā SIA “/nosaukums/” par telekomunikāciju tehniķi, ir patstāvīga dzīves vieta, agrāk nav sodīts.

No darba vietas SIA “ /nosaukums/” raksturots kā godprātīgs darbinieks, ar lielu atbildības sajūtu, draudzīgs, atsaucīgs, nopietnu attieksmi pret

uzdotajiem darba pienākumiem. Spēj strādāt komandā un ieklausīties citu viedoklī.

2019.gada 30.jūlijā /pers. D/ noslēdzis darba līgumu ar SIA “/nosaukums A/” par signāliekārtu montētāja un apsardzes sistēmu tehniķa amata

pienākumu veikšanu.

Saskaņā ar krimināllikuma 47.pantu atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa /pers. D/ nekonstatē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu atbildību pastiprinošus apstākļus tiesas /pers. D/ neatrod.

Nosakot soda veidu /pers. D/, tiesa ņem vērā viņa personību, proti, to, ka agrāk viņš nav tiesāts, strādā, ir patstāvīga dzīves vieta, noziedzīgo

nodarījumu izdarījis aiz neuzmanības, lietā nav konstatēti ne atbildību mīkstinoši, ne atbildību pastiprinoši apstākļi.

Ņemot vērā to, ka apsūdzētais atzīts par vainīgu mazāk smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, nav konstatēti ne atbildību mīkstinoši, ne

pastiprinoši apstākļi, tiesa uzskata, ka /pers. D/ nosakāms sods, kas nav saistīts ar reālu brīvības atņemšanu. Pie apstākļiem, kad apsūdzētais izdarījis

nodarījumu aiz neuzmanības, kā rezultātā iestājušās nelabvēlīgas sekas cietušajai, nolūkā panākt Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi, kā arī lai

panāktu, ka /pers. D/ tiek pakļauts soda piespiedu ietekmei tādā mērā, kas atbilst izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un kaitīgumam, veicinātu

pašas vainīgās personas un arī citu sabiedrības locekļu pārliecību pildīt un ievērot likuma normas, sods par izdarītajiem noziegumiem viņam nosakāms

piespiedu darba veidā.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā apsūdzētā personību, to, ka viņš agrāk nav tiesāts, strādā sabiedriski derīgu darbu, pozitīvi raksturots, ir

patstāvīga dzīves vieta, izdarījis rupju neuzmanību, kā rezultātā cietušajai iestājušās nelabvēlīgas sekas, Krimināllikuma 260.panta pirmās prim daļas

sankcijā paredzētais piespiedu darba sods nosakāms 200 stundu apmērā.

Ņemot vērā to, ka par pieļauto rupjo neuzmanību /pers. D/ tiek piemērots kriminālsods, tiesa nesaskata pamatu papildsoda, kas nav paredzēts

inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sankcijā, piemērošanai, tādā veidā pakļaujot /pers. D/ dubultai sodīšanai par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Lietā cietusī pieteikusi kaitējuma kompensāciju, lūdzot piedzīt no apsūdzētā materiālā kaitējuma kompensāciju, kas saistīta ar ārstēšanos EUR

3515,09, bojāto apģērbu EUR 275,55, nesaņemto darba algu EUR 9600, kā arī izdevumus par advokāta sniegto juridisko palīdzību EUR 1089, un

morālo kaitējumu EUR 15000.

2018.gada 9.novembrī apdrošināšanas kompānija /nosaukums B/veikusi iespējamās apdrošināšanas atlīdzības aprēķinu, pamatojoties uz

2016.gada 17.februāra /pers. F/ pieteikumu par materiāliem zaudējumiem, nemantiskajiem zaudējumiem un mantai nodarītajiem zaudējumiem sakarā ar

2016.gada 28.janvārī notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Saskaņā ar iesniegto aprēķinu, iespējamais izmaksājamo apdrošināšanas atlīdzības apmērs varētu sastādīt EUR 728,74 par ārstēšanas izdevumiem,

EUR 565,01 nesaņemtie ienākumi saistītie ar pārejošo darbnespēju, EUR 7104 par nodarītām sāpēm un garīgām ciešanām fiziskas traumas dēļ, EUR

177,94 par mantai nodarītiem zaudējumiem.

2020.gada 2.jūnija tiesas sēdē cietusī /pers. F/ tiesai iesniedza kompensācijas pieteikuma precizējumus, lūdzot piedzīt no apsūdzētā mantisko

kaitējumu kopā ar izdevumiem par advokāta pakalpojumiem EUR 9817,90 un morālo kaitējumu EUR 7156.

Apdrošināšanas kompānija /nosaukums B/ 2020.gada 25.maija vēstulē norādījusi, ka ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus Nr.340

“Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem” un Sauszemes

transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 19.panta trešo daļu, apdrošināšanas kompānija /nosaukums

B/aprēķināja /pers. F/ par nodarītām sāpēm un garīgām ciešanām par vidēji smagiem miesas bojājumiem atlīdzināmo kaitējumu EUR 6734 un par

3.grupas invaliditāti EUR 1110 apmērā, kopā EUR 7844. Atzīmēts, ka izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt apdrošinātajam

apdrošināšanas gadījumā radītos zaudējumus.

Apdrošinātājs secinājis, ka jebkurā gadījumā saņemtā kompensācija ir ceļu satiksmei negadījuma rezultātā nodarīta zaudējuma kompensēšana, līdz

ar to tiek prezumēts, ka tā ir kopīga naudas summa, kas paredzēta cietušajam par tam nodarīto kaitējumu neatkarīgi no tā, kura persona to kompensē.

Dubults kompensācijas izmaksas mehānisms nav pieļaujams/paredzams. Ņemot vērā iepriekš pausto, Apdrošinātājam ir nepieciešams spēkā stājies

lēmums krimināllietā Nr.11520006716.

Apdrošināšanas kompānija /nosaukums B/konstatē, ka ir pamatoti sekojoši izdevumi: par ārstēšanas izdevumiem EUR 3801,31; par nesaņemtiem

ienākumiem EUR 1286,75; par mantai nodarītiem zaudējumiem EUR 177,94; morālais kaitējums EUR 7844 EUR.

Izlemjot par cietušās pieteikto kaitējuma kompensāciju tiesa secina, ka kaitējuma kompensācijas saņemšanas kārtības regulējums cietušai

noziedzīgajā nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, atšķiras no vispārējās Kriminālprocesa likumā noteiktās kaitējuma

piedziņas kārtības, jo šajos gadījumos kaitējuma kompensācijas saņemšanas kārtību regulē OCTA likums un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta

noteikumi.

Saskaņā ar OCTA likuma 2.pantu, šā likuma mērķis ir aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušo trešo personu intereses un reglamentēt

tiesiskās attiecības starp transportlīdzekļu īpašniekiem, tiesīgajiem lietotājiem un apdrošinātājiem sakarā ar transportlīdzekļu īpašnieku un tiesīgo lietotāju

civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

Saskaņā ar OCTA likuma 15.panta pirmo daļu, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā

transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas

fonda) sedz zaudējumus, nepārsniedzot noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Savukārt, otrajā daļā norādīts, ka zaudējumus, kuri netiek atlīdzināti

saskaņā ar šo likumu vai kuri pārsniedz noteikto apdrošinātāja atbildības limitu, trešā persona ir tiesīga pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

No kā izriet, ka zaudējumus, kuri nepārsniedz likumā noteikto apdrošinātāja atlīdzības limitu, jākompensē apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu

apdrošināšanas birojam.

Apdrošinātājam, saskaņā ar OCTA likuma 41.panta pirmo daļu, noteiktos gadījumos pastāv regresa tiesība pret transportlīdzekļa vadītāju, kas

ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai.

No OCTA likuma izriet, ka visos gadījumos zaudējumu atlīdzību ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai jāizmaksā apdrošinātājam vai

Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam.

Kā norādīts Augstākās Tiesas 2020.gada 21.janvāra Lēmumā Nr.SKK-1/2020 kriminālprocesā no vainīgā var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri

netiek atlīdzināti saskaņā ar OCTA likumu, vai kuri pārsniedz OCTA likumā un saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja

atbildības limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteic.

Ņemot vērā minēto, cietušās pieteiktā kaitējuma kompensācija daļā par radušos kaitējumu ceļu satiksmes negadījuma rezultātā lietā nav nosakāma.

Par apmierināmu tiesa atzīst cietušās /pers. F/ pieteikumu par izdevumu advokāta palīdzības saņemšanai EUR 1694 piedziņu no apsūdzētā kā

mantisko zaudējumu, kurš netiek atlīdzināti saskaņā ar OCTA likumu. Zaudējumus, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar šo likumu vai kuri pārsniedz noteikto

apdrošinātāja atbildības limitu, trešā persona ir tiesīga pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Vadoties no Kriminālprocesa likuma 512., 514., 520., 530. panta tiesa

no s pri e da

/pers. D/, personas kods/personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta pirmajā

prim daļā , un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 200 (divi simti) stundām.

Noteikt /pers. D/pienākumu 10 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā pieteikties Valsts probācijas dienestā pēc savas dzīves vietas

noteiktā sprieduma izpildei.

/pers. D/ drošības līdzekli nenoteikt.

Piedzīt no /pers. D/ par labu /pers. F/ mantisko zaudējumu par sniegto juridisko palīdzību EUR 1694 (viens tūkstotis seši simti deviņdesmit četri

euro).

/pers. F/ pieteikto materiālā un morālā kaitējuma kompensāciju atstāt bez izskatīšanas.

Noteikt mantiskā zaudējuma labprātīgu samaksas termiņu 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Maksājumu uzdevuma apliecinājums par veikto procesuālo izdevumu samaksu iesniedzams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā

sprieduma labprātīgas izpildes termiņā.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams, bet procesa dalībnieki 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt

tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 dienu laikā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas

sūdzību vai apelācijas protestu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības datums 2020.gada 19.jūnijs.

Tiesnese A.Dmitrenoka