Supreme Court allows retrial for new circumstances due to procedural defect in rejecting state official's objection.

ECLI:LV:AT:2019:0509.C15158317.8.L

Lieta Nr. C15158317, SKC-511/2019

Civillietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2019.gada 9.maijā

Senāts šādā sastāvā:

senatore referente Zane Pētersone,

senators Intars Bisters,

senators Aivars Keišs

izskatīja rakstveida procesā atbildētājas SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” blakus sūdzību par Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijas tiesneša 2018.gada 17.oktobra lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” pieteikumu par lietas jaunu

izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem civillietā AS „Seesam Insurance” vienkāršotās procedūras prasībā pret SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma

pārvalde” par zaudējumu atlīdzības piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] AS „Seesam Insurance” 2017.gada 2.maijā cēla Jelgavas tiesā vienkāršotās procedūras prasību pret SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma

pārvalde”, lūdzot piedzīt no SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” AS „Seesam Insurance” labā zaudējumu atlīdzību 1 179,00 euro, likumiskos

procentus 6,42 euro un tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt prasītājai tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no galvenā parāda

par laiku līdz sprieduma izpildei.

[2] Ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 28.marta spriedumu prasība apmierināta daļēji. Tiesa nosprieda piedzīt no SIA „Jelgavas nekustamā

īpašuma pārvalde” AS „Seesam Insurance” labā zaudējumu atlīdzību 1 058 euro, likumiskos procentus 6,26 euro par laiku no 2017.gada 6.marta līdz

2017.gada 13.aprīlim, kā arī tiesas izdevumus 161,64 euro. AS „Seesam Insurance” noteiktas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos sešus procentus gadā no piespriestā, bet vēl nepiedzītā pamatparāda.

[3] Atbildētāja SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” iesniedza apelācijas sūdzību par minēto spriedumu, pārsūdzot to prasības

apmierinātajā daļā.

[4] Ar Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2018.gada 30.maija lēmumu ierosināta apelācijas tiesvedība daļā par likumisko

procentu piedziņu.

[5] Ar Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 2.oktobra spriedumu, izskatot lietu rakstveida procesā, prasība daļā par

likumisko procentu piedziņu noraidīta. Tiesa nosprieda piedzīt no AS „Seesam Insurance” SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” labā tiesas

izdevumus 0,95 euro, bet valsts labā – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,01 euro, savukārt no SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”

valsts labā – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,67 euro.

[6] Atbildētāja SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” 2018.gada 10.oktobrī iesniedza Zemgales apgabaltiesā pieteikumu par lietas jaunu

izskatīšanu un Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 2.oktobra sprieduma atcelšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

Pieteikumā norādīti šādi argumenti.

[6.1] Par jaunatklātu apstākli atbildētāja uzskata to, ka 2018.gada 3.oktobrī saņemts Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada

2.oktobra spriedums, kurā prasība par likumisko procentu piedziņu noraidīta, bet attiecībā uz pārējo pārsūdzēto daļu norādīts, ka ar Zemgales

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 30.maija lēmumu atteikts ierosināt apelācijas tiesvedību sakarā ar atbildētājas apelācijas sūdzību

prasības daļā par zaudējumu atlīdzības piedziņu.

Taču ar Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2018.gada 30.maija lēmumu ierosināta apelācijas tiesvedība daļā par likumisko

procentu piedziņu, bet jautājums par apelācijas sūdzību par Zemgales rajona tiesas 2018.gada 28.marta spriedumu prasības pārējā daļā ir atstāts atklāts.

Tā kā tiesa nav ne apmierinājusi, ne noraidījusi apelācijas sūdzību, apelācijas sūdzības iesniedzējai nav skaidra priekšstata par to, vai Zemgales

apgabaltiesa ir izskatījusi apelācijas sūdzību pārējā daļā.

SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” nevarēja paredzēt šādu spriedumu lietā.

[6.2] Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 10.panta pirmo daļu, spriežot tiesu, tiesneši ir pakļauti likumam. Atbilstoši Civilprocesa likuma 440.8panta

piektajai daļai, ja tiesnesis, kuram apelācijas sūdzība nodota izlemšanai, atzīst, ka apelācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma, jautājumu par

apelācijas tiesvedības ierosināšanu izlemj trīs tiesneši koleģiāli.

Lietā esošie rakstveida pierādījumi liecina, ka nav tiesneša lēmuma par apelācijas tiesvedības ierosināšanas atteikšanu un ka jautājumu par

apelācijas tiesvedības ierosināšanu nav izlēmuši trīs tiesneši koleģiāli. Vienīgais tiesnesis, kas lēmis jautājumu par tiesvedību lietā, ir Civillietu tiesas

kolēģijas tiesnesis A. Sniedzītis, kurš ir nolēmis ierosināt apelācijas tiesvedību daļā par likumisko procentu piedziņu.

Nav tiesiska pamata vienam tiesnesim, lēmumā nenorādot, ka atteikts pieņemt apelācijas sūdzību, vienpersoniski izlemt jautājumu par sūdzības

virzību.

[6.3] Civilprocesa likuma 479.panta 1.punkta analīze kopsakarā ar šā likuma 482.panta otro daļu, kurai atbilstoši, konstatējot jaunatklātus

apstākļus, tiesas nolēmums atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai vai zemākas instances tiesai, dod pamatu atzinumam, ka

jaunatklātiem apstākļiem ir jābūt tiešā saistībā ar attiecīgo nolēmumu, proti, šādu apstākļu izvērtējums var iespaidot lietas izspriešanas rezultātu, iztiesājot

lietu no jauna.

Ņemot vērā, ka ar apelācijas instances tiesas spriedumu lietā izlemts jautājums par tiesāšanās izdevumiem, tad jautājums par apelācijas sūdzības

virzību pārējā daļā var iespaidot lietas izspriešanas rezultātu.

[6.4] Pieteikums pamatots ar Civilprocesa likuma 478.panta pirmo daļu un 479.panta 1.punktu.

[7] Ar Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2018.gada 17.oktobra lēmumu atteikts pieņemt SIA „Jelgavas nekustamā

īpašuma pārvalde” pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

Lēmums pamatots ar šādiem motīviem.

[7.1] Ar Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 30.maija lēmumu saskaņā ar Civilprocesa likuma 440.8panta ceturto daļu

ierosināta apelācijas tiesvedība daļā par likumisko procentu parāda piedziņu, pārējā daļā – par zaudējumu atlīdzības piedziņu – apelācijas tiesvedība

netika ierosināta.

Lēmuma noraksts un paziņojums par tiesas sastāvu un lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2018.gada 2.oktobrī lietas dalībniekiem nosūtīts

2018.gada 5.jūnijā.

[7.2] Pieteicēja nav norādījusi uz apstākļiem, kuri varētu tikt atzīti par jaunatklātiem atbilstoši Civilprocesa likuma 479.panta 1.punktam.

Minētais punkts noteic, ka par jaunatklātiem apstākļiem atzīst būtiskus lietas apstākļus, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija un

nevarēja būt zināmi pieteikuma iesniedzējam.

Lai apstākli atzītu par jaunatklātu minētā punkta izpratnē, tam jāatbilst šādām pazīmēm: pirmkārt, tas var ietekmēt tiesas nolēmumu pēc būtības par

labu pieteicēja tiesībām un interesēm, otrkārt, tam bija jāpastāv lietas izskatīšanas laikā un, treškārt, tas nebija un nevarēja būt zināms pieteikuma

iesniedzējam.

[7.2.1] Pieteikumā izklāstītais atbilst SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” 2018.gada 4.oktobrī Zemgales apgabaltiesā iesniegtā

pieteikuma par noraidījumu tiesas sastāvam motīviem, nevis apstākļiem, kas ietekmētu tiesas nolēmumu pēc būtības vai būtu pastāvējuši lietas

izskatīšanas laikā.

Atbildētāja lietas izskatīšanas laikā bija informēta par 2018.gada 5.jūnijā nosūtītā 2018.gada 30.maija lēmuma saturu, kurā bija norādīts uz

apelācijas tiesvedības ierosināšanu daļā, tika nosūtīts paziņojums par tiesas sastāvu un apelācijas sūdzības izskatīšanas vietu un laiku.

Par pieteikumā minētajiem apstākļiem atbildētājai 2018.gada 8.oktobrī sniegtas motivētas atbildes.

[7.2.2] Lietā nav strīda, ka 2018.gada 30.maija lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu daļā ir parakstījis tikai viens tiesnesis –

A. Sniedzītis, kas ir uzskatāms par procesuālu nepilnību, bet faktiski jautājums par apelācijas tiesvedības ierosināšanu tika apspriests trīs tiesnešu sastāvā:

/valsts amatpersona/, /valsts amatpersona/ un /valsts amatpersona/. Līdz ar to apelācijas tiesvedības ierosināšanas lēmumā ir atspoguļots trīs tiesnešu

pieņemtais lēmums.

[7.3] Ņemot vērā minēto, pieteikumu jāatsaka pieņemt saskaņā ar Civilprocesa likuma 478.panta ceturtās daļas 4.punktu, kas noteic, ka tiesnesis

pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu, ja pieteikumā nav norādīti apstākļi, kuri saskaņā ar šā likuma 479.pantu var tikt atzīti par

jaunatklātiem apstākļiem.

[8] SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” iesniedza blakus sūdzību par Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2018.gada

17.oktobra lēmumu.

Blakus sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[8.1] Pieteicēja par jaunatklātu apstākli Civilprocesa likuma 479.panta 1.punkta izpratnē norādījusi faktu, ka lietā nav lēmuma par atteikumu

pieņemt apelācijas sūdzību.

Pēc tam, kad stājies spēkā nolēmums civillietā, var atklāties apstākļi, kas, izskatot civillietu, netika ņemti vērā, jo nebija vai nevarēja būt zināmi.

Šādos gadījumos taisnīgas tiesas un tās elementa – taisnīga sprieduma – nodrošināšanai jāparedz iespēja labot pieļauto netaisnību, atjaunojot tiesvedību,

lai civillietas izskatīšanā tiktu ņemti vērā jaunatklātie apstākļi.

Izvērtējot pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem un tam pievienotos dokumentus kopsakarā ar lietas materiāliem, būtu atceļams viss spriedums

lietā un jautājums nododams jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

[8.2] Latvijas Republikas Satversmes 92.pants noteic, ka ikvienai personai ir tiesības uz taisnīgu tiesu, arī likuma „Par tiesu varu” 3.panta otrajā

daļā garantētas personas tiesības uz lietas izskatīšanu, ievērojot visas taisnīguma prasības. No Latvijas Republikas Satversmes 91.pantā ietvertā

taisnīguma principa izriet, ka tiesas spriešanas uzdevums ir atrast patiesu un taisnīgu lietas risinājumu, citiem vārdiem sakot, tiesas darba rezultātam bez

šaubām ir jābūt „taisnīgam spriedumam”. Šāda atziņa nostiprināta arī judikatūrā.

Zemgales apgabaltiesas tiesnesis A. Sniedzītis nav nodrošinājis taisnīgu spriedumu. Likums izslēdz iespēju tiesnesim vienpersoniski izlemt jautājumu.

[8.3] SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” atkārtoti iesniedza noraidījumu tiesas sastāvam /valsts amatpersona/, /valsts amatpersona/ un

/valsts amatpersona/. Pirms pieteikuma par jaunatklātu apstākļu izskatīšanas /valsts amatpersona/ nav izlēmis jautājumu, vai noraidījums viņam ir

pamatots un pieņemams. Tā vietā tiesnesis, apejot likumā noteikto kārtību, lēmis, ka SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” pieteikums par lietas

jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem nav pieņemams.

[8.4] Par jaunatklātu apstākli Civilprocesa likuma 479.panta 1.punkta izpratnē atbildētāja uzskata to, ka 2018.gada 3.oktobrī saņemts Zemgales

apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2018.gada 2.oktobra spriedums, ar kuru noraidīta prasība daļā par likumisko procentu parāda piedziņu, un kurā

norādīts, ka ar Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2018.gada 30.maija lēmumu atteikts ierosināt apelācijas tiesvedību sakarā ar

atbildētājas apelācijas sūdzību par Zemgales rajona tiesas 2018.gada 28.marta spriedumu daļā par zaudējumu atlīdzības piedziņu, bet ierosināta

apelācijas tiesvedība daļā par likumisko procentu parāda piedziņu.

Ar Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša A. Sniedzīša 2018.gada 30.maija lēmumu tikai ierosināta apelācijas tiesvedība daļā

par likumisko procentu piedziņu, bet pārējā daļā jautājums par apelācijas tiesvedības ierosināšanu ir atstāts atklāts.

[8.5] Līdz ar to nav nozīmes pārsūdzētajā lēmumā norādītajam, ka 2018.gada 30.maija lēmums tika nosūtīts lietas dalībniekiem. Tā kā tiesa nav ne

apmierinājusi, ne noraidījusi apelācijas sūdzību, atbildētājai nav skaidrs, vai apelācijas instances tiesa ir izskatījusi apelācijas sūdzību arī pārējā daļā.

[8.5.1] No prasītājas sniegtajiem paskaidrojumiem ir redzams, ka arī prasītājai nav radusies pārliecība, ka Zemgales rajona tiesas spriedums ir

stājies likumīgā spēkā daļā par zaudējumu atlīdzības piedziņu. Turklāt prasītāja nav pieprasījusi izpildu rakstu.

[8.5.2] Skaidra priekšstata nav arī Zemgales rajona tiesai, jo Tiesu informatīvajā sistēmā nav datu, ka spriedums stājies likumīgā spēkā.

[8.5.3] Turklāt saskaņā ar Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas 6.punktu samaksātā valsts nodeva atmaksājama, ja tiesa saskaņā ar šā

likuma 440.8panta septīto daļu atsakās ierosināt apelācijas tiesvedību, – 50 procentu apmērā no iemaksātās valsts nodevas.

Nav saprotams, ar kādu nolūku jautājums par valsts nodevas atmaksu izlemts 2018.gada 2.oktobrī, ja jautājums par apelācijas tiesvedības

ierosināšanas atteikumu, Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnešu ieskatā, ir izlemts jau 2018.gada 30.maijā.

[8.6] Civilprocesa likuma 440.8panta piektā daļa noteic, ka, ja tiesnesis, kuram apelācijas sūdzība nodota izlemšanai, atzīst, ka apelācijas

tiesvedības ierosināšana ir atsakāma, jautājumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu izlemj trīs tiesneši koleģiāli.

Pierādījumi lietā liecina, ka jautājumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu nav izlēmuši trīs tiesneši koleģiāli, jo lietā nav tiesnešu Valsts

amatpersona, /valsts amatpersona/, /valsts amatpersona/ lēmuma par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību.

No tiesneša A. Sniedzīša atbildes uz atbildētājas iesniegumu par lietas virzību secināms, ka faktiski jautājums par apelācijas tiesvedības

ierosināšanu tika apspriests trīs tiesnešu sastāvā: /valsts amatpersona/, /valsts amatpersona/, /valsts amatpersona/.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 86.pantu tiesu var spriest tikai tie orgāni, kuriem šīs tiesības piešķir likums, un tikai likumā paredzētajā

kārtībā.

Likums neparedz, ka tiesneši var apspriest lietas ierosināšanu un viens tiesnesis var pieņemt lēmumu. Turklāt lietā nav pat tiesneša vienpersoniska

lēmuma par apelācijas tiesvedības ierosināšanas atteikšanu.

[8.7] Atbildētāja nepiekrīt, ka konkrētais gadījums ir uzskatāms par procesuālu nepilnību. Civilprocesa likuma 2.pantā norādīts, ka civillietas tiesa

izspriež kārtībā, kāda noteikta šajā likumā un likumā „Par tiesu varu”, kura 18.pants paredz, ka tiesvedība Latvijas Republikā tiek veikta saskaņā ar

Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un spriedums tiek pasludināts Latvijas Republikas vārdā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu

tiesa izspriež civillietas saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Civilprocesa likuma 440.8panta pirmā un piektā daļa noteic konkrētā

jautājuma izskatīšanu trīs tiesnešu koleģiālā sastāvā.

Tiesa izskatījusi lietu, neievērojot iepriekšminētās normas.

[8.8] Atbilstoši likuma „Par tiesu varu” 1.panta ceturtajai daļai katrai personai ir tiesības uz tiesas lietas iztiesāšanu likumā noteiktajā procesuālajā

kārtībā, un atbilstoši likuma „Par tiesu varu” 4.panta pirmajai daļai visas personas ir vienlīdzīgas likuma un tiesas priekšā, tām ir vienādas tiesības uz

likuma aizsardzību.

Konkrētajā gadījumā SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” ir tiesības uz lietas iztiesāšanu likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā, savukārt

kļūdaini tiesas secinājumi nedrīkst liegt atbildētājai vienlīdzību likuma un tiesas priekšā un tiesības uz lietas iztiesāšanu likumā noteiktajā procesuālajā

kārtībā.

Motīvu daļa

[9] Iepazinies ar iesniegto blakus sūdzību un pārējiem lietas materiāliem, Senāts atzīst, ka Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša

2018.gada 17.oktobra lēmums ir atceļams un jautājums par pieteikuma pieņemšanu ir izlemjams pēc būtības.

[10] Pārbaudāmais lēmums, ar kuru atteikts pieņemt SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar

jaunatklātiem apstākļiem, pamatots ar argumentu, ka pieteikumā nav norādīti apstākļi, kuri saskaņā ar šā likuma 479.pantu var tikt atzīti par

jaunatklātiem. Senāts šādam atzinumam nepiekrīt.

[10.1] Civilprocesa likuma 478.panta ceturtās daļas 4.punkts noteic, ka tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu, ja

pieteikumā nav norādīti apstākļi, kuri saskaņā ar šā likuma 479.pantu var tikt atzīti par jaunatklātiem apstākļiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 479.panta 1.punktu par jaunatklātu apstākli citu starpā atzīst tādus būtiskus lietas apstākļus, kas pastāvēja lietas

izskatīšanas laikā, bet nebija un nevarēja būt zināmi pieteikuma iesniedzējam.

Savukārt Civilprocesa likuma 482.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, kurus norāda pieteicējs,

atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem saskaņā ar šā likuma 479.pantu.

[10.2] No minētajām normām to kopumā un savstarpējā sakarībā izriet, ka, lemjot par pieteikuma pieņemšanu izskatīšanai, tiesnesis tikai

pārbauda, vai pieteikumā ir norādīts uz tāda apstākļa esamību, kuru varētu atzīt par jaunatklātu saskaņā ar Civilprocesa likuma 479.pantu.

Taču jautājumu par to, vai pieteicēja minētais apstāklis tik tiešām ir atzīstams par jaunatklātu, izlemj tiesa, izskatot pieteikumu pēc būtības, kā uz to

norāda Civilprocesa likuma 482.panta pirmā daļa.

Citiem vārdiem, pieteikuma pieņemšanas stadijā tiesneša kompetencē neietilpst pieteicēja norādītā apstākļa novērtēšana pēc būtības, proti,

vērtējums par to, vai pieteicēja norādītais apstāklis ir būtisks lietas apstāklis, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija un nevarēja būt zināms

pieteikuma iesniedzējam. Pieņemot pieteikumu, tiesnesis pārbauda tikai formālo kritēriju ievērošanu. Šāda atziņa jau iepriekš nostiprināta Senāta

judikatūrā (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2018.gada 11.jūnija lēmuma lietā Nr. SKC-1328/2018 (C33524813) 7.2., 7.3.punktu).

[10.3] SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” pieteikumā ir norādījusi, kādu apstākli tā uzskata par jaunatklātu. Proti, pieteicēja 2018.gada

3.oktobrī saņēmusi Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 2.oktobra spriedumu, kurā prasība par likumisko procentu piedziņu

noraidīta, bet attiecībā uz pārējo pārsūdzēto pirmās instances tiesas sprieduma daļu norādīts, ka ar Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas

2018.gada 30.maija lēmumu atteikts ierosināt apelācijas tiesvedību sakarā ar atbildētājas apelācijas sūdzību daļā par zaudējumu atlīdzības piedziņu.

Taču ar Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2018.gada 30.maija lēmumu ierosināta apelācijas tiesvedība daļā par likumisko

procentu piedziņu, bet jautājums par apelācijas sūdzību par Zemgales rajona tiesas 2018.gada 28.marta spriedumu prasības pārējā daļā ir atstāts atklāts.

Lietā esošie rakstveida pierādījumi liecina, ka ne tikai nav tiesneša lēmuma par apelācijas tiesvedības ierosināšanas atteikšanu, bet arī jautājumu par

apelācijas tiesvedības ierosināšanu pretēji Civilprocesa likuma 440.8panta pirmās un piektās daļas prasībām nav izlēmuši trīs tiesneši koleģiāli.

[10.4] Senāts jau agrāk ir norādījis, ka var pastāvēt īpašas situācijas, kad par jaunatklātiem apstākļiem var būt arī procesuāla rakstura apstākļi,

proti, arī procesuālo noteikumu neievērošanu zināmos apstākļos var attiecināt uz lietas apstākļiem Civilprocesa 479.panta 1.punkta izpratnē (sk. Senāta

Civillietu departamenta 2013.gada 30.janvāra lēmuma lietā Nr. SJC-1/2013 (C04186911) 12.punktu).

[10.5] Līdz ar to, tā kā pieteikumā bija norādīts uz apstākli, kuru pieteicēja saskaņā ar Civilprocesa likuma 479.panta 1.punktu uzskata par

jaunatklātu, apgabaltiesas tiesnesim nebija pamata atteikt pieņemt pieteikumu. Savukārt minētā apstākļa novērtējums ir nevis tiesneša vienpersoniskā

kompetencē, bet gan tiesas koleģiāla sastāva kompetencē, izskatot pieteikumu pēc būtības.

[10.6] Minētais ir pamats pārsūdzētā lēmuma atcelšanai un jautājuma izlemšanai pēc būtības – SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”

pieteikuma pieņemšanai, kā to paredz Civilprocesa likuma 448.panta pirmās daļas 3.punkts.

[11] Ņemot vērā, ka pārsūdzētajā lēmumā tiesnesis norādījis uz vairākiem faktiskiem apstākļiem, kas ar lietas materiālu pārbaudi neapstiprinās un

kam var būt nozīme, izskatot pieteikumu pēc būtības, Senāts uzskata par nepieciešamu plašāk atbildēt uz blakus sūdzības argumentiem šajā sakarā.

[11.1] Civilprocesa likuma 440.8panta pirmā daļa attiecībā uz apelācijas tiesvedības ierosināšanu vienkāršotās procedūras lietās paredz, ka,

pārliecinājies, ka ir ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība, tiesnesis vai šā panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā trīs tiesneši koleģiāli 30 dienu

laikā pēc apelācijas sūdzības saņemšanas izlemj jautājumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.

Civilprocesa likuma 440.8panta piektā daļa noteic, ka, ja tiesnesis, kuram apelācijas sūdzība nodota izlemšanai, atzīst, ka apelācijas tiesvedības

ierosināšana ir atsakāma, jautājumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu izlemj trīs tiesneši koleģiāli. Atbilstoši šī panta septītajai daļai, ja tiesneši

vienbalsīgi atzīst, ka nepastāv neviens no šā likuma 440.2pantā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, viņi pieņem lēmumu par

atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību un nekavējoties par to paziņo lietas dalībniekiem. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 440.8panta astoto daļu šā

panta septītajā daļā minēto lēmumu sastāda rezolūcijas veidā.

No minētajām normām acīmredzams, ka vienkāršotās procedūras lietās jautājumu par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību drīkst izlemt tikai

trīs tiesneši koleģiāli, turklāt tas darāms lēmuma veidā un par to nekavējoties jāpaziņo lietas dalībniekiem.

[11.2] Ir pamatots blakus sūdzībā norādītais, ka šāda lēmuma par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību lietā nav – ne vienpersoniska, ne

koleģiāla. Tāpat par to līdz lietas izskatīšanai netika paziņots lietas dalībniekiem, kādēļ lietas izskatīšanas laikā lietas dalībniekiem par minēto apstākli

nebija zināms no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ.

[11.2.1] Ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 28.marta spriedumu prasība apmierināta daļēji, piedzenot no SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma

pārvalde” AS „Seesam Insurance” labā zaudējumu atlīdzību 1 058 euro, likumiskos procentus 6,26 euro un tiesas izdevumus 161,64 euro, kā arī

nosakot AS „Seesam Insurance” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no piespriestā, bet vēl nepiedzītā

pamatparāda.

Atbildētāja SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” iesniedza apelācijas sūdzību par minēto spriedumu, pārsūdzot to prasības apmierinātajā

daļā.

Ar Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2018.gada 30.maija lēmumu ierosināta apelācijas tiesvedība daļā par likumisko

procentu piedziņu (lietas 131.lapa). Pat plašāk neiedziļinoties jautājumā, vai Civilprocesa likuma 440.8pants vispār pieļauj apelācijas tiesvedības

ierosināšanu daļā, no minētā lēmuma ir acīmredzams, ka tajā vispār nav izlemts jautājums par to, vai pārējā pārsūdzētajā daļā apelācijas tiesvedība ir

ierosināma vai apelācijas tiesvedības ierosināšana atsakāma.

Līdz ar to Zemgales apgabaltiesai 2018.gada 2.oktobra spriedumā un tiesnesim pārsūdzētajā lēmumā nebija nekāda pamata apgalvot, ka ar

2018.gada 30.maija lēmumu ir atteikts ierosināt apelācijas tiesvedību sakarā ar atbildētājas apelācijas sūdzību par Zemgales rajona tiesas Jelgavā

2018.gada 28.marta spriedumu daļā, ar kuru daļēji apmierināta prasība par zaudējumu atlīdzības piedziņu.

[11.2.2] Tā kā šāda lēmuma lietā nav, tad tas nekad nav ticis pieņemts, kur nu vēl koleģiāli. No lēmuma ir skaidri redzams, ka tas ir vienpersonisks

tiesneša lēmums, to sastādījis un parakstījis viens tiesnesis. Minēto nekādi nevar grozīt divu citu tiesnešu ziņojums (lietas 149.lapa), ka viņas esot

piedalījušās jautājuma par apelācijas tiesvedības ierosināšanu apspriešanā un lēmumā esot atspoguļots trīs tiesnešu pieņemtais lēmums. Blakus sūdzībā

pareizi norādīts, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 2.pantam civillietas tiesa izspriež kārtībā, kāda noteikta šajā likumā un likumā „Par tiesu varu”, un

saskaņā ar Civilprocesa likumu lēmumu pieņemšana, papildināšana vai grozīšana ar „ziņojumiem” nav pieļaujama.

[11.3] Tā kā lietā nav lēmuma atteikt ierosināt apelācijas tiesvedību sakarā ar atbildētājas apelācijas sūdzību par Zemgales rajona tiesas 2018.gada

28.marta spriedumu daļā, ar kuru apmierināta prasība par zaudējumu atlīdzības piedziņu, tad līdz ar to par tādu lēmumu pusēm arī nekas nevarēja būt

zināms lietas izskatīšanas rakstveida procesā laikā.

Arī 2018.gada 5.jūnija pavadvēstulē, uz kuru tiesnesis atsaucies pārsūdzētajā lēmumā, puses informētas par to, ka ar Zemgales apgabaltiesas

tiesneša A. Sniedzīša 2018.gada 30.maija lēmumu ir ierosināta apelācijas tiesvedība, un par lietas izskatīšanu rakstveida procesā sakarā ar apelācijas

sūdzību, un pavadvēstulē nav minēts, ka apelācijas tiesvedības ierosināšana būtu kādā daļā atteikta (lietas 132.lapa).

[11.4] Minēto nekādi nevar uzskatīt par nebūtisku „procesuālu nepilnību”, jo lietā nav pieņemts likumā par obligātu noteikts lēmums attiecībā uz

rīcību ar apelācijas sūdzību pilnā apjomā. Pretēji pārsūdzētajā lēmumā apgalvotajam, atbildētājas norādītais apstāklis, ka nav lēmuma par apelācijas

tiesvedības ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību attiecībā uz zaudējumu atlīdzības piedziņas pamatprasījumu, nesaraujami ietekmē

lietas izskatīšanu, proti, kādā apjomā lieta tiek izskatīta apelācijas instancē. Apgabaltiesa nevarēja izskatīt lietu, kamēr nebija izlemts jautājums par

apelācijas tiesvedības ierosināšanu vai ierosināšanas atteikšanu attiecībā uz visu apelācijas sūdzību. Turklāt jautājums par zaudējumu atlīdzības prasības

likteni ir atstāts atklāts un pirmās instances spriedums nevar stāties spēkā, jo tiesa nav ne atteikusi ierosināt apelācijas tiesvedību, ne apmierinājusi, ne

noraidījusi prasību šajā daļā. Līdz ar to minētais apstāklis ir būtisks, lai nodrošinātu lietas tiesisku izskatīšanu atbilstoši likumā noteiktajai procesuālajai

kārtībai.

[12] Senāts atzīst par pamatotu arī blakus sūdzības argumentu, ka pirms pieteikuma par jaunatklātu apstākļu izskatīšanas tiesnesim bija jāizlemj

SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” pieteiktais noraidījums.

Zemgales apgabaltiesā 2018.gada 11.oktobrī saņemts SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” pieteikums, kurā pieteikts noraidījums

tiesnešiem Valsts amatpersona, /valsts amatpersona/ un /valsts amatpersona/. Minēto pieteikumu tiesnesis A. Sniedzītis nav izlēmis līdz 2018.gada

17.oktobra lēmuma pieņemšanai atbilstoši Civilprocesa likuma 21.panta trešajai daļai. Vēl vairāk – tas pat nav pievienots lietas materiāliem.

Ievērojot minēto, pārsūdzēto lēmumu nevar atzīt par likumīgu un pamatotu.

[13] Atceļot lēmumu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 444.1panta otro daļu SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” atmaksājama par blakus

sūdzību samaksātā drošības nauda – 70 euro.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 444.1panta otro daļu, 447.panta pirmo daļu, 447.1panta pirmo daļu, 448.panta pirmās

daļas 3.punktu, 449.panta pirmo daļu, Senāts

nolēma:

atcelt Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2018.gada 17.oktobra lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt SIA „Jelgavas nekustamā

īpašuma pārvalde” pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

Pieņemt SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem un nodot to

izskatīšanai Zemgales apgabaltiesai.

Atmaksāt SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” drošības naudu 70 EUR (septiņdesmit euro).

Lēmums nav pārsūdzams.

Senatore referente Z. Pētersone

Senators I. Bisters

Senators A. Keišs