Court partially allowed debt collection claim, adjusting interest rate from 9.5% to 8.15% based on ECB base rate.

Lietas Nr. C31475413

Lietas arhīva Nr. C-0997-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsis, 2014. gada 3.decembrī

Cēsu rajona tiesa

tiesnese D.Blūma,

ar sekretāri L.Balceri,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu –sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Lattelecom” prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Mevi” par parāda

piedziņu un

konstatēja,

sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Lattelecom” ( turpmāk- prasītāja) 2013.gada 28. novembrī prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību

„Mevi” ( turpmāk- atbildētāja) iesniegusi Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

2013.gada 29. novembrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu.

Pēc Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas ierosinājuma, saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 panta pirmo daļu, Rīgas apgabaltiesas

priekšsēdētāja 2014.gada 11. septembrī nolēmusi šo lietu nodot Cēsu rajona tiesai lietas ātrākai izskatīšanai.

Prasības pieteikumā ir norādīts, ka 2007. gada 11. jūnijā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts telpu nomas līgums Nr. 12.4-7/86 ( turpmāk-

līgums) ar vēlākiem grozījumiem. Saskaņā ar līgumu prasītājs nodevis atbildētājam nomā nedzīvojamās telpas Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 69, ar kopējo

apmaksājamo platību 1179,4 kvadrātmetri ( turpmāk-telpas). Maksa par telpām atrunāta līgumā- 1,50 LVL par kvadrātmetru. Nomas maksa mēnesī

bijusi 1769,10 LVL. Papildus norunāts, ka atbildētājs maksās arī pievienotās vērtības nodokli ( PVN). Bez tam atbildētājs apņēmies maksāt arī telpu

uzturēšanas maksu 1,35 LVL par kvadrātmetru mēnesī. Uzturēšanas maksa par visām telpām mēnesī ir 1474,25 LVL. Līgumā pielīgti arī maksājumi par

patērēto elektroenerģiju, ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem, kā arī maksu par ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu un karstā ūdens patēriņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka līgumā norunāts, ka visi maksājumi tiek veikti 15 dienu laikā pēc rēķina izrakstīšanas dienas, veicot

pārskaitījumu uz prasītāja kontu. No 2012.gada maija sākušies maksājumi kavējumi, bet 2012. gada 5.novembrī puses panākušas vienošanos, saskaņā

ar kuru atbildētājs atzinis nomas maksas parādu 4879,91 LVL apmērā un puses vienojušās par maksājumu grafiku par parāda dzēšanu, to pilnīgi

nodzēšot līdz 2013. gada 30.aprīlim. Diemžēl arī šo vienošanos atbildētājs nav pildījis, jo pēc vienošanās grafika bijis jāmaksā maksājumi 813,31 LVL

apmērā, 2012. gada 14.novembrī atbildētājs samaksājis tikai 430,57, samazinot parāda apmēru uz 4449,34 LVL. Vairāk maksājumi nav veikti. Prasītājs

lūdzis tiesu piedzīt no atbildētāja parādu 4449,34 LVL, tiesas izdevumus- samaksāto valsts nodevu 342,97 LVL un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 3,30 LVL. Lūgts atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus 9,5 % apmērā līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Prasība pamatota uz Civillikuma 1., 1401.,1402.,1428., 1431.,1432.,1587., 1590.,1651., 1652.pantu.

2014. gada 6. janvārī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā saņemts atbildētāja paskaidrojums, kurā prasība netiek atzīta, jo tā neesot

pamatota un pierādīta. Prasībā neesot iekļauts parāda aprēķins, tādēļ neesot iespējams pārbaudīt tā pamatotību.

Prasītāja –pārstāve uz pilnvaras pamata- /pers. G/ tiesas sēdē norādīja, ka ir pilnvarota prasību uzturēt uz prasības pieteikumā minētajiem

pamatiem un argumentiem, taču piedziņas summa tiek koriģēta vienošanās dokumentā pieļautās kļūdas dēļ. Norādīja, ka vienošanās kopsumma ir

norādīta mazāka nekā faktiskā rēķinu kopsumma, t.i. 4879,91 LVL nevis 5310,47 LVL. Tādēļ, ievērojot šo kļūdu un apstākli, ka 2013. gada

31.decembrī atbildētājs vēl iemaksājis parāda dzēšanai atbildētāja kontā 2063,57 rubļus vai 32,20 LVL, prasību uztur par summu 4417,14 LVL, kas

šobrīd atbilst 6285,02 EUR. Lūdz piedzīt visus tiesas izdevumus un atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus 9,5 % apmērā līdz sprieduma

izpildei. Prasību uzskata par pierādītu ar pušu parakstīto vienošanos.

Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē nebija ieradies. Tiesā saņemts bez elektroniskā paraksta atsūtīts e-pastā iesniegums, kurā atbildētājs lūdzis

lietu skatīt bez viņa pārstāvja klātbūtnes.

Motīvu daļa.

Tiesa, uzklausot prasītāja pārstāvi, pārbaudot rakstveida pierādījumus lietā un tos novērtējot, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma

apmērā, kādā to tiesas sēdē uzturēja prasītāja pārstāve.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta 1.daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa uzskata, ka prasītāja faktus, uz kuriem tā balsta savus prasījumus, ir pierādījusi. Lietā ir pušu parakstīts telpu nomas līgums Nr. 12.4-7/86

no 2017. gada 11.jūnija (lietas 11.-17.lapa), ar tā pielikumiem ( lietas 18.-33.lapa), kas pierāda pušu uzņemtās saistības. Lietā ar vienošanos par saistību

izpildi, kuru parakstījušas puses ( lietas 34.-35.lapa) ir pierādīts, ka atbildētājs ir atzinis, ka „parādnieks bez iebildumiem apņemas saskaņā ar šīs

vienošanās noteikumiem samaksāt Lattelecom parādu LVL 4879,91, ar pilnīgu samaksas datumu- 2013. gada 30.aprīlis.” Lietā ir atbildētāja 2013.

gada 13. augusta vēstule prasītājam ( lietas 36.lapa), kurā atbildētājs atkārtoti norādījis, ka neatsakās no savām uzņemtajām saistībām sakarā ar

vienošanos, taču šī brīža finansiālo grūtību dēļ tās nespēs izpildīt līdz 2013. gada 18. augustam.

Saskaņā ar Civillikuma (turpmāk tekstā–CL) 1587. pantu: „Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.”

Saskaņā ar Civillikuma 1431. pantu-akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu

šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība. Tiesa

atzīst, ka atbildētājs gan 2012. gada 5.novembrī parakstos pušu vienošanos par parāda esamību un tā apmēru, gan parāda dzēšanas uzsākšanu pēc

vienošanās noslēgšanas, gan lietā esošo saraksti starp pusēm, ir atzinis, ka šāds parāds ir un atzinis tā apmēru. Pušu noslēgtā vienošanās nav apstrīdēta.

Tiesa arī novērtē atbildētāja pārstāvja neierašanos uz tiesas sēdi, jo pēc tiesas ieskata, tas liecina par atbildētāja intereses trūkumu savas

pozīcijas pamatošanā un pierādīšanā.

Tiesa, novērtējot visus pierādījumus lietā, atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta, un pilnībā apmierināma daļā par pamatparāda piedziņu. Tiesa

ņem vērā, ka prasītājs, atbilstoši Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013. gada 9. jūlija lēmumam par Latvijas Republika

uzņemšanu eirozonā ar 2014. gada 1. janvāri, ir veicis parāda summu pārrēķinu. Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4. pantu, kurā noteikts,

ka sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes

noteikto maiņas kursu un šā likuma 6. pantā noteiktos noapaļošanas principus. Atbilstoši minētajam Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu

padomes 2013. gada 9. jūlija lēmumam par Latvijas uzņemšanu eirozonā neatsaucami fiksētais pārejas kurss no lata uz euro ir 1 EUR=0,702804 Ls.

Tiesa, pārbaudot pārrēķinu, atzīst to par pareizu.

Tādējādi prasība ir apmierināma, no atbildētāja prasītāja labā piedzenot 4417,14 LVL, kurus veido no vienošanās minētās pamatparāda summas

4879,91 atņemot līdz tiesas sēdes dienai samaksāto parādu- 430,57 LVL un 32,20 LVL (2063,57 rubļi). Konvertējot uz euro, tas ir 6285,02 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu- pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu

apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta ..[..].

Tā kā tiesa apmierina prasītājas prasību par kopējo parāda summu 6285,02 EUR apmērā, kas atbilst 4417,14 LVL, tad arī

valsts nodeva atlīdzināma proporcionāli šai piedzītajai summai, kādā to uzturēja prasītāja pārstāve. Saskaņā ar Civilprocesa likuma

34.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunktu (redakcijā, kas bija spēkā līdz euro ieviešanai) prasītāja samaksājusi valsts

nodevu 360,20 LVL ( lietas 4.lapa) vai 512,23 EUR. Prasība tiek apmierināta par 4417,14 LVL vai 6285,02 EUR, tādēļ valsts

nodeva no atbildētāja prasītājas labā piedzenama proporcionāli piedzītajai summai un proti – 341,69 LVL apmērā, kas šobrīd

atbilst 486,18 EUR, nevis prasītājas pieprasītos tiesu izdevumus par valsts nodevas samaksu 342,97 LVL, kas atbilstu 488,00 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, atbildētājai jāsedz arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumu un tie

ir 3,30 LVL ( lietas 5.lapa), kas atbilst 4,70 EUR.

No atbildētāja par labu valstij piedzenami 2,75 EUR, ko veido starpība starp prasītāja samaksātajiem ar lietas izskatīšanu

saistītajiem izdevumiem lietā – 4,70 EUR un to faktiskajiem izdevumiem– 7,45 EUR ( 7,45-4,70 EUR) ( lietas 2.lapa).

Prasītājas pārstāve lūgusi atzīt prasītājas tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), likumiskos 9,5 % no

piedzītās parāda summas, taču tiesa šo lūgumu var apmierināt tikai daļēji sekojošu apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta otro daļu- likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta

līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma

attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

Panta trešajā daļā ir noteikts, ka procentu pamatlikme ir galējā procentu likme, ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi savās pirms attiecīgā

pusgada pirmās kalendāra dienas veiktajās pēdējās galvenajās refinansēšanas operācijās. Attiecīgā pusgada pirmajā kalendāra dienā spēkā esošo

procentu pamatlikmi piemēro sešus turpmākos mēnešus.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta nosacījumiem prasītājai ir nosakāmas tiesības saņemt likumīgos nokavējuma

procentus gadā no piedzītā pamatparāda summas, ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Taču šo prasījumu tiesa apmierina tikai daļēji, jo 2014.gada pirmā pusgada Eiropas Centrālās bankas

piemērotā galējā procentu likme ir 0,15 % . Tādējādi no 2014. gada 1.jūlija piemērojamais procentu apmērs, ko saskaņā ar Civilprocesa likuma

195. pantu- prasītājam ir tiesības saņemt no atbildētājas kā likumiskos nokavējuma procentus no parāda summas sprieduma izpildes periodā ir 8,15%, (

8 +0,15), nevis 9,5 % kā to pieprasa prasītāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei –

10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Vadoties no izteiktā un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.un 97. pantu tiesa

n o s p r i e d a:

apmierināt daļēji sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Lattelecom” prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību „ Mevi” .

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Mevi”, reģistra Nr.40003533008, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Lattelecom” ,

reģistra Nr. 40003052786, parādu 6285,02 EUR ( seši tūkstoši divsimt astoņdesmit pieci eiro un 2 centi), kas atbilst 4417,14 LVL ( četri tūkstoši

četrsimt septiņpadsmit lati un 14 santīmi), un tiesas izdevumus 490,88 EUR (četrsimt deviņdesmit eiro un 88 centi), kas atbilst 344,99 LVL, kopsummā

piedzenot 6775,90 EUR ( seši tūkstoši septiņsimt septiņdesmit pieci eiro un 90 centi).

Noteikt prasītājas - sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Lattelecom” - tiesības saņemt likumiskos procentus 8,15 % apmērā no piedzītās parāda

summas 6285,02 EUR (seši tūkstoši divsimt astoņdesmit pieci eiro un 2 centi), līdz sprieduma izpildei ( izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763. panta

nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Mevi”, reģistra Nr.40003533008, valsts labā 2,75 EUR ( divi eiro un 75 centi).

Pārējā daļā- prasību noraidīt.

Noteikt termiņu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Mevi” labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu, var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesai 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas brīža ( 2014. gada 3.decembris), apelācijas

sūdzību iesniedzot Cēsu rajona tiesā.

Tiesnese D.Blūma