Court partially allowed debt collection claim, adjusting interest rate from 9.5% to 8.15% based on ECB base rate.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed Lattelecom's claim against Mevi for debt collection and court costs. While the court confirmed the underlying debt and awarded court expenses, it rejected the plaintiff's requested 9.5% interest rate. The decision was based on the statutory requirement to apply the ECB base rate plus eight percentage points, which resulted in an 8.15% rate for the enforcement period starting July 1, 2014.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 195. panta; Civillikuma 1763. panta: Interest rates on debt collection judgments must be calculated by adding eight percentage points to the current European Central Bank base rate, not the rate agreed upon in the original contract.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C31475413
Lietas arhīva Nr. C-0997-14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Cēsis, 2014. gada 3.decembrī
Cēsu rajona tiesa
tiesnese D.Blūma,
ar sekretāri L.Balceri,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu –sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Lattelecom” prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Mevi” par parāda
piedziņu un
konstatēja,
sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Lattelecom” ( turpmāk- prasītāja) 2013.gada 28. novembrī prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību
„Mevi” ( turpmāk- atbildētāja) iesniegusi Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.
2013.gada 29. novembrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu.
Pēc Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas ierosinājuma, saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 panta pirmo daļu, Rīgas apgabaltiesas
priekšsēdētāja 2014.gada 11. septembrī nolēmusi šo lietu nodot Cēsu rajona tiesai lietas ātrākai izskatīšanai.
Prasības pieteikumā ir norādīts, ka 2007. gada 11. jūnijā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts telpu nomas līgums Nr. 12.4-7/86 ( turpmāk-
līgums) ar vēlākiem grozījumiem. Saskaņā ar līgumu prasītājs nodevis atbildētājam nomā nedzīvojamās telpas Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 69, ar kopējo
apmaksājamo platību 1179,4 kvadrātmetri ( turpmāk-telpas). Maksa par telpām atrunāta līgumā- 1,50 LVL par kvadrātmetru. Nomas maksa mēnesī
bijusi 1769,10 LVL. Papildus norunāts, ka atbildētājs maksās arī pievienotās vērtības nodokli ( PVN). Bez tam atbildētājs apņēmies maksāt arī telpu
uzturēšanas maksu 1,35 LVL par kvadrātmetru mēnesī. Uzturēšanas maksa par visām telpām mēnesī ir 1474,25 LVL. Līgumā pielīgti arī maksājumi par
patērēto elektroenerģiju, ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem, kā arī maksu par ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu un karstā ūdens patēriņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka līgumā norunāts, ka visi maksājumi tiek veikti 15 dienu laikā pēc rēķina izrakstīšanas dienas, veicot
pārskaitījumu uz prasītāja kontu. No 2012.gada maija sākušies maksājumi kavējumi, bet 2012. gada 5.novembrī puses panākušas vienošanos, saskaņā
ar kuru atbildētājs atzinis nomas maksas parādu 4879,91 LVL apmērā un puses vienojušās par maksājumu grafiku par parāda dzēšanu, to pilnīgi
nodzēšot līdz 2013. gada 30.aprīlim. Diemžēl arī šo vienošanos atbildētājs nav pildījis, jo pēc vienošanās grafika bijis jāmaksā maksājumi 813,31 LVL
apmērā, 2012. gada 14.novembrī atbildētājs samaksājis tikai 430,57, samazinot parāda apmēru uz 4449,34 LVL. Vairāk maksājumi nav veikti. Prasītājs
lūdzis tiesu piedzīt no atbildētāja parādu 4449,34 LVL, tiesas izdevumus- samaksāto valsts nodevu 342,97 LVL un ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 3,30 LVL. Lūgts atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus 9,5 % apmērā līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Prasība pamatota uz Civillikuma 1., 1401.,1402.,1428., 1431.,1432.,1587., 1590.,1651., 1652.pantu.
2014. gada 6. janvārī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā saņemts atbildētāja paskaidrojums, kurā prasība netiek atzīta, jo tā neesot
pamatota un pierādīta. Prasībā neesot iekļauts parāda aprēķins, tādēļ neesot iespējams pārbaudīt tā pamatotību.
Prasītāja –pārstāve uz pilnvaras pamata- /pers. G/ tiesas sēdē norādīja, ka ir pilnvarota prasību uzturēt uz prasības pieteikumā minētajiem
pamatiem un argumentiem, taču piedziņas summa tiek koriģēta vienošanās dokumentā pieļautās kļūdas dēļ. Norādīja, ka vienošanās kopsumma ir
norādīta mazāka nekā faktiskā rēķinu kopsumma, t.i. 4879,91 LVL nevis 5310,47 LVL. Tādēļ, ievērojot šo kļūdu un apstākli, ka 2013. gada
31.decembrī atbildētājs vēl iemaksājis parāda dzēšanai atbildētāja kontā 2063,57 rubļus vai 32,20 LVL, prasību uztur par summu 4417,14 LVL, kas
šobrīd atbilst 6285,02 EUR. Lūdz piedzīt visus tiesas izdevumus un atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus 9,5 % apmērā līdz sprieduma
izpildei. Prasību uzskata par pierādītu ar pušu parakstīto vienošanos.
Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē nebija ieradies. Tiesā saņemts bez elektroniskā paraksta atsūtīts e-pastā iesniegums, kurā atbildētājs lūdzis
lietu skatīt bez viņa pārstāvja klātbūtnes.
Motīvu daļa.
Tiesa, uzklausot prasītāja pārstāvi, pārbaudot rakstveida pierādījumus lietā un tos novērtējot, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma
apmērā, kādā to tiesas sēdē uzturēja prasītāja pārstāve.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta 1.daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Tiesa uzskata, ka prasītāja faktus, uz kuriem tā balsta savus prasījumus, ir pierādījusi. Lietā ir pušu parakstīts telpu nomas līgums Nr. 12.4-7/86
no 2017. gada 11.jūnija (lietas 11.-17.lapa), ar tā pielikumiem ( lietas 18.-33.lapa), kas pierāda pušu uzņemtās saistības. Lietā ar vienošanos par saistību
izpildi, kuru parakstījušas puses ( lietas 34.-35.lapa) ir pierādīts, ka atbildētājs ir atzinis, ka „parādnieks bez iebildumiem apņemas saskaņā ar šīs
vienošanās noteikumiem samaksāt Lattelecom parādu LVL 4879,91, ar pilnīgu samaksas datumu- 2013. gada 30.aprīlis.” Lietā ir atbildētāja 2013.
gada 13. augusta vēstule prasītājam ( lietas 36.lapa), kurā atbildētājs atkārtoti norādījis, ka neatsakās no savām uzņemtajām saistībām sakarā ar
vienošanos, taču šī brīža finansiālo grūtību dēļ tās nespēs izpildīt līdz 2013. gada 18. augustam.
Saskaņā ar Civillikuma (turpmāk tekstā–CL) 1587. pantu: „Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma
sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.”
Saskaņā ar Civillikuma 1431. pantu-akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu
šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība. Tiesa
atzīst, ka atbildētājs gan 2012. gada 5.novembrī parakstos pušu vienošanos par parāda esamību un tā apmēru, gan parāda dzēšanas uzsākšanu pēc
vienošanās noslēgšanas, gan lietā esošo saraksti starp pusēm, ir atzinis, ka šāds parāds ir un atzinis tā apmēru. Pušu noslēgtā vienošanās nav apstrīdēta.
Tiesa arī novērtē atbildētāja pārstāvja neierašanos uz tiesas sēdi, jo pēc tiesas ieskata, tas liecina par atbildētāja intereses trūkumu savas
pozīcijas pamatošanā un pierādīšanā.
Tiesa, novērtējot visus pierādījumus lietā, atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta, un pilnībā apmierināma daļā par pamatparāda piedziņu. Tiesa
ņem vērā, ka prasītājs, atbilstoši Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013. gada 9. jūlija lēmumam par Latvijas Republika
uzņemšanu eirozonā ar 2014. gada 1. janvāri, ir veicis parāda summu pārrēķinu. Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4. pantu, kurā noteikts,
ka sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes
noteikto maiņas kursu un šā likuma 6. pantā noteiktos noapaļošanas principus. Atbilstoši minētajam Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu
padomes 2013. gada 9. jūlija lēmumam par Latvijas uzņemšanu eirozonā neatsaucami fiksētais pārejas kurss no lata uz euro ir 1 EUR=0,702804 Ls.
Tiesa, pārbaudot pārrēķinu, atzīst to par pareizu.
Tādējādi prasība ir apmierināma, no atbildētāja prasītāja labā piedzenot 4417,14 LVL, kurus veido no vienošanās minētās pamatparāda summas
4879,91 atņemot līdz tiesas sēdes dienai samaksāto parādu- 430,57 LVL un 32,20 LVL (2063,57 rubļi). Konvertējot uz euro, tas ir 6285,02 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu- pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu
apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta ..[..].
Tā kā tiesa apmierina prasītājas prasību par kopējo parāda summu 6285,02 EUR apmērā, kas atbilst 4417,14 LVL, tad arī
valsts nodeva atlīdzināma proporcionāli šai piedzītajai summai, kādā to uzturēja prasītāja pārstāve. Saskaņā ar Civilprocesa likuma
34.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunktu (redakcijā, kas bija spēkā līdz euro ieviešanai) prasītāja samaksājusi valsts
nodevu 360,20 LVL ( lietas 4.lapa) vai 512,23 EUR. Prasība tiek apmierināta par 4417,14 LVL vai 6285,02 EUR, tādēļ valsts
nodeva no atbildētāja prasītājas labā piedzenama proporcionāli piedzītajai summai un proti – 341,69 LVL apmērā, kas šobrīd
atbilst 486,18 EUR, nevis prasītājas pieprasītos tiesu izdevumus par valsts nodevas samaksu 342,97 LVL, kas atbilstu 488,00 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, atbildētājai jāsedz arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumu un tie
ir 3,30 LVL ( lietas 5.lapa), kas atbilst 4,70 EUR.
No atbildētāja par labu valstij piedzenami 2,75 EUR, ko veido starpība starp prasītāja samaksātajiem ar lietas izskatīšanu
saistītajiem izdevumiem lietā – 4,70 EUR un to faktiskajiem izdevumiem– 7,45 EUR ( 7,45-4,70 EUR) ( lietas 2.lapa).
Prasītājas pārstāve lūgusi atzīt prasītājas tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), likumiskos 9,5 % no
piedzītās parāda summas, taču tiesa šo lūgumu var apmierināt tikai daļēji sekojošu apsvērumu dēļ.
Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta otro daļu- likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta
līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma
attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.
Panta trešajā daļā ir noteikts, ka procentu pamatlikme ir galējā procentu likme, ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi savās pirms attiecīgā
pusgada pirmās kalendāra dienas veiktajās pēdējās galvenajās refinansēšanas operācijās. Attiecīgā pusgada pirmajā kalendāra dienā spēkā esošo
procentu pamatlikmi piemēro sešus turpmākos mēnešus.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta nosacījumiem prasītājai ir nosakāmas tiesības saņemt likumīgos nokavējuma
procentus gadā no piedzītā pamatparāda summas, ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto
procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Taču šo prasījumu tiesa apmierina tikai daļēji, jo 2014.gada pirmā pusgada Eiropas Centrālās bankas
piemērotā galējā procentu likme ir 0,15 % . Tādējādi no 2014. gada 1.jūlija piemērojamais procentu apmērs, ko saskaņā ar Civilprocesa likuma
195. pantu- prasītājam ir tiesības saņemt no atbildētājas kā likumiskos nokavējuma procentus no parāda summas sprieduma izpildes periodā ir 8,15%, (
8 +0,15), nevis 9,5 % kā to pieprasa prasītāja.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei –
10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Vadoties no izteiktā un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.un 97. pantu tiesa
n o s p r i e d a:
apmierināt daļēji sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Lattelecom” prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību „ Mevi” .
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Mevi”, reģistra Nr.40003533008, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Lattelecom” ,
reģistra Nr. 40003052786, parādu 6285,02 EUR ( seši tūkstoši divsimt astoņdesmit pieci eiro un 2 centi), kas atbilst 4417,14 LVL ( četri tūkstoši
četrsimt septiņpadsmit lati un 14 santīmi), un tiesas izdevumus 490,88 EUR (četrsimt deviņdesmit eiro un 88 centi), kas atbilst 344,99 LVL, kopsummā
piedzenot 6775,90 EUR ( seši tūkstoši septiņsimt septiņdesmit pieci eiro un 90 centi).
Noteikt prasītājas - sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Lattelecom” - tiesības saņemt likumiskos procentus 8,15 % apmērā no piedzītās parāda
summas 6285,02 EUR (seši tūkstoši divsimt astoņdesmit pieci eiro un 2 centi), līdz sprieduma izpildei ( izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763. panta
nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Mevi”, reģistra Nr.40003533008, valsts labā 2,75 EUR ( divi eiro un 75 centi).
Pārējā daļā- prasību noraidīt.
Noteikt termiņu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Mevi” labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu, var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesai 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas brīža ( 2014. gada 3.decembris), apelācijas
sūdzību iesniedzot Cēsu rajona tiesā.
Tiesnese D.Blūma