Court allows telecom company's request to accept underground cable plan due to market competition concerns.

Lietas Nr. A420141825

A42-00260-26/6

ECLI:LV:ADRJRIT:2026:0312.A420141825.3.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2026.gada 12.martā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese E.Apīne

piedaloties pieteicējas SIA „Bite Latvija” pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Matīsam Šķinķim,

atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes – Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta – pārstāvim

/Persona A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu SIA „Bite Latvija” pieteikumā par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, ar kuru tiktu akceptēts paskaidrojuma raksts objektam „Esošo „Rīgas radiotranslācija” infrastruktūru

remonts un esoša SIA „Baltcom” elektronisko sakaru tīkla optimizācija Skolas ielā 28, 30, 32, 34 – Baznīcas ielā

41/43, Rīgā”.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – Departaments vai atbildētājs)

2025.gada 27.februāra lēmumu Nr.DA-25-6185-nd (turpmāk – Lēmums) (lietas 15.lapa) atstāts negrozīts Rīgas

valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides dizaina un inženierbūvju pārvaldes 2024.gada

27.novembra lēmums Nr.BIS-BV-5.21-2024-1233 (DA-24-32762-nd), ar kuru atteikts akceptēt paskaidrojuma

rakstu objektam „Esošo „Rīgas radiotranslācija” infrastruktūru remonts un esoša SIA „Baltcom” elektronisko

sakaru tīkla optimizācija skolas ielā 28, 30, 32, 34 – Baznīcas ielā 41/43, Rīgā” (turpmāk – Paskaidrojuma raksts).

Lēmums pamatots ar sekojošiem argumentiem.

[1.1] Objekts „„Rīgas Radiotranslācijas” tīkls „Centrs” posmā Baznīcas ielā 41/43 – Skolas ielā 28, Rīga” (turpmāk

– Objekts) atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts

aizsardzības Nr. 7442) un UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas (aizsardzības Nr. 852) „Rīgas

vēsturiskais centrs” teritorijā, kurās atbilstoši Rīgas domes 2006.gada 7.februāra saistošo noteikumu Nr.38 „Rīgas

vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – Apbūves

noteikumi) 72.2.apakšpunktam elektronisko sakaru tīklus drīkst izvietot tikai pazemes kabeļu līnijās;

[1.2] Pieteicējas argumentācija par Būvniecības ieceres Objektā realizācijas alternatīvu risinājumu neesamību nav

pamatota, jo ievadu ēkās neesamība visās nepieciešamajās ieejās ir tehniski risināms jautājums, savukārt

saskaņojumu saņemšana ir risināma civiltiesiskā kārtībā;

[1.3] Paskaidrojuma raksta risinājumi nav izstrādāti uz būvju situācijas plāna vai topogrāfiskā uzmērījuma plāna

pamata, tādēļ nevar izvērtēt saskaņojuma nepieciešamību ar citiem inženiertīklu turētājiem, ievērojot Ministru

kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.501 „Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumi” 19.8.punktu.

Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas izstrādāšana ir paredzēta Paskaidrojuma raksta projektēšanas

uzdevumā.

[2] Pieteikumā lūgts izdot labvēlīgu administratīvo aktu, pamatojoties uz sekojošiem argumentiem.

Lēmumā nepareizi interpretēts Apbūves noteikumu 66.punkts. Tas nav piemērojams, jo, interpretējot pašvaldības

saistošos noteikumus teleoloģiski, vēsturiski un sistēmiski, pienākums pāriet no gaisvadu kabeļiem uz pazemes

kabeļu kanalizācijām personām iestājas tikai brīdī, kad pašvaldība nodrošinājusi reālas iespējas veikt gaisvadu

kabeļu pāreju. Gaisvadu rekonstrukcijas gadījumā Apbūves noteikumu 66.punktam ir rekomendējošs raksturs.

Pieteicēja tiesiski paļāvās, ka pašvaldība pildīs savu ar normatīvo aktu uzlikto pienākumu nodrošināt pazemes

infrastruktūras izveidi Rīgas vēsturiskā centra teritorijā. Apbūves noteikumi jau no 2006.gada 7.februāra un Rīgas

domes 2005.gada 20.decembra saistošie noteikumi Nr.34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” no

2009.gada 18.augusta noteica Rīgas valstspilsētas pašvaldības pienākumu veikt darbības, lai Rīgas vēsturiskā

centra teritorijā būtu veikta pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūras ierīkošana.

Pieteicējai nepastāv alternatīva Objekta izstrādei ne gaisvadu kabeļu formā, jo pastāv juridiski un finansiāli

neiespējami šķēršļi TET kabeļu kanalizācijas izmantošanai, ievērojot, ka kanalizācija ir privātā īpašumā un ēku

īpašnieki atsakās sniegt saskaņojumus, kas izslēdz civiltiesisko risinājumu, bet citas alternatīvas nepastāv.

Lēmumā nav pamatotu apsvērumu par to, kāda informācija pašvaldībai nav redzama no Paskaidrojuma raksta

Objektam, lai pārbaudītu, vai pieteicējai bija jāiegūst kāds tāds saskaņojums, kuru pieteicēja nav ieguvusi. Visām

inženierkomunikācijām jābūt atspoguļotām augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālajā

datubāzē, un pašvaldība var viegli pārliecināties, ka nav tādu saskaņojumu, kurus pieteicēja nav ieguvusi. Prasība

projektēšanas uzdevumā attiecībā uz pienākumu veikt infrastruktūras uzmērīšanu un reģistrāciju var būt attiecināta

tikai uz stadiju pēc būvdarbiem.

Pieteikuma papildinājumos (lietas 85.lapa) pieteicēja uztur pieteikuma argumentāciju un norāda, ka 2025.gada

25.aprīlī Departamentā iesniedza saturiski identisku iepriekšējam paskaidrojuma rakstu, kam pievienots būvju

situācijas plāns, un ar Departamenta 2025.gada 27.maija lēmumu Nr.BIS-BV-5.21-2025-534 atteikts veikt atzīmi

par būvniecības ieceres akceptu paskaidrojuma rakstam, pamatojoties uz to pašu Lēmuma argumentu, ka jāīsteno

pāreja no gaisvadu kabeļu līnijām uz pazemes kabeļu līnijām, un neesot pierādīta neiespējamība veikt kabeļu izbūvi

kabeļu kanalizācijā.

Pieteicēja atsakās no sava prasījuma daļā, ar ko Lēmumā konstatēts, ka viens no atteikuma pamatiem

paskaidrojuma raksta akceptēšanai ir būvju situācijas plāna neesība. Tā kā paskaidrojuma raksts ar būvju situācijas

plānu ir papildināts, tad pieteikuma priekšmeta apmierināšanai, administratīvā akta izdošanai, šāds šķērslis vairs

nepastāv.

Rakstveida paskaidrojumos (lietas 126.lapa) pieteicēja izskaidro paskaidrojuma rakstā plānotos veicamos darbus,

salīdzinot ar esošo Objektu un tā vēsturisko projektu, kā arī precizē plānotā remonta būvapjomu un tīkla jaudu.

[3] Paskaidrojumos tiesai (lietas 52., 107.lapa) atbildētājs pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu,

pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis prasījumu uzturēja, bet atbildētāja pārstāvis pieteikumu neatzina, atsaucoties uz

Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādīto pamatojumu.

Motīvu daļa

[5] Ar Lēmumu pieteicējai atteikta Paskaidrojumu raksta akceptēšana, pamatojot atteikumu ar Apbūves noteikumu

66.punktu un Objekta atrašanos pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, kā arī būvju situācijas plāna neesību ieceres

dokumentu sastāvā. Tā kā citi šķērši, izņemot minētos, no kuriem pieteicēja būvju situācijas plānu jau sagatavojusi,

no atbildētāja puses nav norādīti, tad tiesa izvērtēs, vai pieteicējas iecerei pamatoti ir piemērojama atbildētāja

norādītā tiesību norma un tās prasību neizpilde ir šķērslis Paskaidrojuma raksta akceptam.

[6] Apbūves noteikumu 66.punkts noteic pienākumu būvniecības subjektiem, proti, “ierīkojot vai rekonstruējot

inženierkomunikācijas, īsteno pāreju no gaisvadu iekārto kabeļu līnijām uz pazemes kabeļu līnijām”.

No normas teksta izriet, ka izmantojamas pazemes kabeļu līnijas katrā gaisvadu iekārto kabeļu līniju ierīkošanas

vai rekonstrukcijas gadījumā.

Būvniecības likuma 1.panta 5.punkts noteic, ka ierīkošana ir “būvdarbi, kurus veic inženiertīkla montāžai,

ievietošanai vai novietošanai pamatnē (zemē vai gultnē) vai būvē”, bet minētā likuma pārejas noteikumu 7.punkts

noteic, ka “līdz grozījumu izdarīšanai normatīvajos aktos šajā likumā lietotie jēdzieni "pārbūve" un "lietošanas

veida maiņa" atbilst jēdzienam "rekonstrukcija", bet jēdziens "atjaunošana" — jēdzienam "renovācija"”. Minētais

nozīmē, ka Elektronisko sakaru likuma 1.panta 19.punkta jēdziens “elektronisko sakaru tīkla pārbūve – būvdarbi,

kuru rezultātā ir mainīts elektronisko sakaru tīkla inženierbūves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie

elementi vai konstrukcijas, kā arī elektronisko sakaru tīkla daļas vai iekārtu nomaiņa vai citi saistītie darbi

aizsargjoslā, vai elektronisko sakaru tīkla vai tā iekārtu daļas apjoma maiņa, saglabājot esošās funkcijas” ir

saprotams arī kā elektronisko sakaru tīkla rekonstrukcija.

Tātad augšminēto jēdzienu saturs skaidro Apbūves noteikumu 66.punkta piemērošanas gadījumus un aptver gan

ierīkošanu, uz ko daļēji norāda pieteicēja, gan pārbūvi, jo abos gadījumos norma būtu piemērojama.

Lietā nav strīda, ka pieteicēja vēlas veikt izmaiņas tai piederošajā gaisvadu kabeļu līniju tīklā. Paskaidrojuma raksta

saturs liecina, ka tas izstrādāts kā “Esošo “Rīgas Radiotranslācija” infrastruktūru remonts un esoša SIA “Baltcom”

Elektronisko sakaru tīkla optimizācija Skolas ielā 28,30,32,34 – Baznīcas ielā 41/43, Rīgā(lietas 32.lapa). Tāpat no

Paskaidrojumu raksta teksta un tehniskajiem risinājumiem izriet, ka notiek ne tikai Objekta daļu nomaiņa (kā

atjaunošana), bet arī pārbūve un apjoma izmaiņas, kā to noteic Būvniecības likuma 1.panta 9.punkts, skaidrojot šo

jēdzienu, proti, pārbūve ir “būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie

elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu”. Atbildētāja pārstāvis pamatoti tiesas sēdē

norādīja uz Objekta izmaiņām, veicot trašu Stabu iela 2 – Baznīcas iela 41/43 un Skolas iela 28 – Skolas 34

pārkārtošanu, ko atspoguļo “Kabeļu trases shēma”. Turklāt arī pati pieteicēja lieto šo jēdzienu “rekonstrukcija”

Paskaidrojuma rakstā, kā arī norāda uz optimizāciju un aizsargjoslas samazināšanu no 1320 m2 uz 1177 m2 (lietas

116.lapa). Līdz ar to tiesa minēto Objektu un tam sagatavoto Paskaidrojumu rakstu vērtē kā pārbūves ieceri, lai arī

tas satur atjaunošanas un ierīkošanas elementus.

Tātad Apbūves noteikumu 66.punkts, kas ietverts Lēmumā kā atteikuma akceptēt Paskaidrojuma rakstu

pamatojums, vispārīgi ir attiecināms uz pieteicējas ieceri. Tomēr tiesai vienlaikus ir jāpārliecinās, ka atbildētājs

minēto normu ir pareizi interpretējis un piemērojis konkrētajos faktiskajos apstākļos.

[7] Atbildētājs atkārtotajā atteikumā (lietas 88.lapa) norādīto Apbūves noteikumu 66.punkta piemērošanu saista ar

Apbūves noteikumu 72.2.punktu, kas noteic, ka “pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās elektronisko sakaru tīklus

izvieto tikai pazemes kabeļu līnijās”. Tā kā lietā nav strīda, ka Objekts atrodas pilsētbūvniecības pieminekļa

teritorijā, tad saprotams, ka vispārīgi pieteicējas ieceres realizēšanas vietā Apbūves noteikumu 72.2.punkts ir

uztverams kā speciālais tiesiskais regulējums, iepretim, piemēram, Apbūves noteikumu 64.4.punkta izņēmumam,

kas tomēr pieļauj inženierkomunikāciju gaisvadu un kabeļu vilkšanu iekšpagalmā (ja tie nav redzami no publiskās

ārtelpas).

Tātad no minēto normu izpratnes izriet, ka pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā jauna ierīkošana un būvniecība,

kas skar elektronisko sakaru tīklus, izņemot atjaunošanu, iespējama tikai pazemes kabeļu līnijās, un esošu tīklu

papildus ierīkošana vai pārbūve veicama ar pāreju uz pazemes kabeļu līnijām.

Vienlaikus tiesas vērtējumā minētās normas nesniedz skaidru atbildi uz jautājumu, kam šīs pazemes kabeļu līnijas

ir pienākums ierīkot, jo atbildētājs uzskata, ka tas jānodrošina pieteicējai vienlaikus ar Objekta pārbūves ieceri, bet

pieteicēja, ka tas jānodrošina atbildētājam.

Atbildētājs savu viedokli ir pamatojis ar sabiedrības interesi vēsturisko kultūras pieminekļu aizsardzībā, ko

Administratīvā rajona tiesa vērtē kā pilnībā pamatotu argumentu, taču vienlaikus norāda, ka tās ieskatā atbildētājs

Lēmumā nav pienācīgi aplūkojis un atspēkojis arī pieteicējas norādītos argumentus, tostarp tādus, kas attiecināmi

uz pašvaldības pienākumu nodrošināt šādu pazemes kabeļu līniju izveidi.

Administratīvās rajona tiesas ieskatā minētais pieteicējas arguments ir pietiekami nozīmīgs un aplūkojams

kontekstā ar pieteicējas īpašuma tiesībām, jo nav šaubu, ka pazemes kabeļu līniju izveide Rīgas vēsturiskajā centrā

un tā teritorijā prasa ievērojamus mantiskos ieguldījumus, proti, šāds atbildētāja Lēmums būtiski aizskar pieteicējas

īpašuma tiesības.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa, skaidrojot jēdziena “īpašums” saturu ir norādījusi, ka Satversmes 105. pants

paredz visaptverošu mantiska rakstura tiesību garantiju un neaprobežojas vienīgi ar īpašuma tiesībām. Ar „tiesībām

uz īpašumu” saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var izlietot par labu sev un ar kurām

tā var rīkoties pēc savas gribas, piemēram, īpašums (Civillikuma 927. panta izpratnē); ķīlas tiesības; servitūtu

tiesības; autortiesības; tiesības uz izgudrojumiem un preču zīmēm; tiesības, kas izriet no kapitāla daļām un akcijām

(kā arī citiem vērtspapīriem); saistībtiesiski prasījumi, kas pamatoti ar līgumu vai deliktu; koncesiju tiesības;

tiesības (uz licences pamata) veikt komercdarbību u. c. (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 20. aprīļa lēmuma par

tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2009-100-03 8.2. punktu, 2010. gada 19.jūnija sprieduma lietā Nr. 2010-02-01 5.2.

punktu).

Tātad kontekstā ar pieteicējai dotu uzdevumu visā Objekta teritorijā nodrošināt pazemes kabeļu līniju izveidi, lai tā

varētu realizēt savu ieceri, ir saprotams, ka šāds Lēmums rada pieteicējas īpašuma tiesību būtisku ietekmēšanu

(naudas, laika, cilvēkresursu u.c. patēriņu). Savukārt pretnostatīto tiesību vai pieņemtā lēmuma samērīguma

izvērtēšanu atbildētājs nav veicis. Vēlreiz norādot, ka nav šaubu, cik vērtīgi un sabiedrības interesēs aizsargājami ir

valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis „Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 7442) un

UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vieta (aizsardzības Nr. 852) „Rīgas vēsturiskais centrs”, tiesai no

Lēmuma satura un tajā norādītajām tiesību normām nav saskatāms pamats, kālab šis pienākums ir noteikts tieši

pieteicējai.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā tiesai kā piemēru norāda, ka tikai ēkā Skolas ielā 30, Rīgā bez pieteicējas

tīkliem vien atrodas a/s “Balticom”, SIA “Telia Latvia”, SIA “Telenet”, SIA “Netvision” un SIA “Versija”

piederošie elektronisko sakaru tīkli, proti, ir virkne privāto tiesību subjektu, kuriem šajā teritorijā ir vienlīdzīga

interese un kurus vienlīdz saista šis pienākums pāriet uz pazemes komunikācijām, taču šīs personas vēl nav

iesniegušas ierīkošanas vai pārbūves ieceres, kas nozīmē, ka atbildību par to, kur un kā izvietot pazemes tīklus

Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, atbildētājs pilnībā pārliek uz pieteicēju, kura, iespējams, ir pirmā no

ierosinātājiem. Turklāt tiesa kritiski vērtē iespējamību katram no augšminētajiem operatoriem izveidot savu

pazemes līniju šīs teritorijas apbūves blīvuma dēļ. Tas nozīmē, ka faktiski no pieteicējas tiek pieprasīti ieguldījumi

visas sabiedrības interešu vārdā, taču atteikumā tiesa nesaskata pienācīgu juridisko un faktisko pamatojumu, kālab

atbildētājs šādu apgrūtinājumu (īpašuma izmantošanas nastu) uzskata par atbilstošu un saistošu pieteicējai. Lai arī

tiesa izskatāmajā gadījumā lemj par pienākuma uzlikšanu akceptēt Paskaidrojuma rakstu, nevis atcelt Lēmumu, tās

ieskatā Lēmums nepienācīgi izpilda Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas prasības par procesa

dalībnieka argumentu izvērtēšanu kopsakarā ar faktu un tiesību normu analīzi.

[8] Lēmumā bez pienācīgas atbildes ir palikuši pieteicējas argumenti, kas skar neiespējamību izmantot SIA “Tet”

kabeļu kanalizācijas trases, jo šis komersants, kurš, citstarp, ir baudījis valsts monopolu elektronisko sakaru tīklu

izveidē, ir pieteicējai sagatavojis atteikuma vēstuli, paskaidrojot, ka pieteicējas pieteikuma izstrāde ir apturēta, “jo

kanalizācijas trasē kādā no posmiem ir jānovērš kabeļu kanalizācijas kanālu bojājums vai jānovērš kanālu

pārblīvējums, par ko iepriekš nav bijis zināms”(lietas 67.lapa). Savukārt to, vai atbildes saturs atbilst patiesiem

faktiem, atbildētājs nav pārbaudījis un arī neiejaucas pieteicējas savstarpējās attiecībās ar citu elektronisko sakaru

komersantu. Pieteicēja vairākkārt atbildētājam ir norādījusi, ka tai nav iespējas izvietot Objektu citādi, kā vien

saglabājot esošos gaisvadu risinājumus, jo pazemes kabeļu līniju nav un tas prezumē, ka pieteicējai tās ir pašai

jāizbūvē. Minētajā sakarā tiesa vēlreiz vēlas akcentēt īpašuma tiesību jautājumu un atbildētāja tiesību apjomu, ar

Lēmumu iejaucoties pieteicējas kā privātpersonas īpašuma tiesībās – radot būtisku mantisku apgrūtinājumu un

nosakot resursu patēriņa ziņā apjomīgu pienākumu, tai pat laikā neveicot lietas apstākļu noskaidrošanu un pārbaudi,

kas attiecas uz iespējamību vai neiespējamību vispār nodrošināt konkrētos tehniskos risinājumus Objekta teritorijā.

Atbildētāja Lēmumā norādītais pamatojums ir pašvaldības saistošo noteikumu normas, taču pašvaldība ir tiesīga

izdot saistošos noteikumus, ievērojot augstākstāvošu tiesību normu norādījumus un deleģējumu. Administratīvā

rajona tiesa lietas izskatīšanā nav konstatējusi augstākstāvoša juridiskā spēka tiesību normas, kas noteic tādiem

privāto tiesību subjektiem kā pieteicēja pienākumu veikt elektronisko sakaru tīklu būvniecības ieceres realizāciju

šādā veidā, tostarp, pieteicējai pārcelt sev piederošo īpašumu (gaisvadu līnijas) uz pazemi, pirms tam nodrošinot

pazemes komunikāciju izbūvi.

Pieteicēja pamatoti norāda, ka Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumu Nr.328 “Noteikumi par Latvijas

būvnormatīvu LBN 262-15 "Elektronisko sakaru tīkli"” 78.punkts noteic, ka “starp ēkām gaisvadu un piekārto

kabeļu līniju montē, izmantojot statnes uz ēku jumtiem vai stiprinājumus pie būvju un ēku kapitālajām sienām, ja to

pieļauj pašvaldību apbūves noteikumi”, bet tas neparedz deleģējumu pašvaldībai izdot saistošos noteikumus ar šādu

pienākumu. Minētie Ministru kabineta noteikumi izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 5.panta pirmo daļu, kas

deleģē uzdevumus būvniecības jomā Ministru kabinetam, un noteikumu 78.punkts tikai satur atsauci uz pašvaldību

noteiktu izņēmumu iespējamību, bet ne to, ka pašvaldībai ir tiesības tos noteikt saskaņā ar Ministru kabineta

2015.gada 30.jūnija noteikumu Nr.328 deleģējumu.

Ar minēto tiesa norāda, ka Apbūves noteikumu 66.punkta prasībai ir jābūt saistītai ar patstāvīgu tiesisko pamatu,

kas izriet no augstākstāvošas tiesību normas, proti, uz kādas likuma normas un deleģējuma pamata šo komunikāciju

īpašniekam noteikts tieši šāds mantisks apgrūtinājums.

Tiesai nav šaubu, ka Apbūves noteikumu 66.punkts un Apbūves noteikumu 72.2.punkts ir pieņemti ar mērķi

aizsargāt vēstures un kultūras vērtības Rīgas pilsētā, tomēr attiecībā uz šādiem, tiesību normu noteiktiem,

pienākumiem vienmēr ir izvērtējams, vai nepastāv citi un subjektu mazāk ierobežojoši līdzekļi mērķa sasniegšanai.

Pieteicēja ir aicinājusi tiesu vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā par šo pašvaldības izdoto tiesību normu

atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām, tomēr konkrētajā gadījumā tiesa nekonstatē pamatu pieteikuma

iesniegšanai, jo tās ieskatā vispirms ir aplūkojams jautājums par tiesību normu interpretāciju.

Tiesa jau norādīja, ka gramatiski atbildētāja norādītās tiesību normas paredz pienākumu elektronisko sakaru tīklus

attiecīgajā pilsētas teritorijā pārvietot uz pazemi, taču tā ir tikai gramatiskā interpretācijas metode, no kā tiek

izsecināts pieteicējas pienākums izbūvēt vietu, uz kurieni tīkli pārvietojami. Savukārt sistēmiskā tiesību normu

vērtēšana tiesas ieskatā pamato tos pieteicējas argumentus, kas skar atbildētāja pienākumu veikt pazemes kabeļu

līniju ierīkošanu, jo Apbūves noteikumu 69.punkts noteic, ka “ielu rekonstrukcijas projektos paredz papildu kabeļu

kanalizācijas caurules, ko izmanto kopējo pazemes kabeļu līniju ierīkošanai”. Likuma “Par autoceļiem” 1.panta

otrā daļa noteic, ka “pilsētu ielas ir attiecīgo pašvaldību iestāžu pārziņā, un to uzturēšanas un lietošanas kārtību

nosaka šīs iestādes. [..]”. Tiesa nav guvusi pierādījumus, ka publiskajā lietošanā esošās ielas Rīgas vēsturiskā centra

teritorijā nebūtu pašvaldībai piederošas un tās kontrolē. Savukārt, ja Apbūves noteikumu 69.punkts noteic, ka ielu

rekonstrukcijas projektos paredz šīs pazemes kabeļu līniju ierīkošanai nepieciešamās caurules, un vienlaikus ir

secināms, pirmkārt, neviena cita persona nevar rīkoties ar pašvaldībai piederošo īpašumu (ielām) un veikt to

rekonstrukciju jeb pārbūvi, otrkārt, ja projektā ir paredzēta pazemes kabeļu cauruļu izvietošana, tad loģiski seko arī

projekta realizācija un arī tajā ietverto cauruļu izbūve.

Tātad no normu gramatiskā salīdzinājuma un sistēmiskā vērtējuma izriet, ka kabeļu kanalizācijas caurules pilsētas

ielās savos ielu rekonstrukcijas projektos paredz pašvaldība (Apbūves noteikumu 69.punkts), bet elektronisko

sakaru komersanti saviem gaisvadu tīkliem “īsteno pāreju” (Apbūves noteikumu 66.punkts) un “izvieto” (Apbūves

noteikumu 72.2.punktu), nevis uz sava rēķina izbūvē pazemes kabeļu līniju trases. Savukārt minētais arī ir saistāms

ar tiesas apsvērumu, ka tiesību normas, ar ko pamatots Lēmums, pašas par sevi nav augstākā juridiskā spēka tiesību

normām neatbilstošas, ja tās piemēro kopsakarā ar Apbūves noteikumu satura noskaidrošanu, ja atbildētājs pats

noteicis saistību iekļaut šādu pazemes līniju koridorus savos ielu rekonstrukciju projektos, tad attiecīgi

privātpersonām var pastāvēt saistība sev piederošos tīklus tajos ievietot, jo nav šaubu, ka izmaksu un elektronisko

sakaru komersantu īpašuma tiesību ietekmes ziņā pāreja un izvietošana vairāk izpilda samērīguma kritēriju, nekā

kādam no daudziem elektronisko sakaru komersantiem noteikt pazemes komunikāciju izbūves koridorus citu

komersantu interesēs un sabiedrības vēstures un kultūras aizsardzības mērķu sasniegšanā.

Pieteicēja lietas izskatīšanā vairākkārt ir norādījusi, ka atbildētājs nav izpildījis šo pienākumu jau kopš attiecīgo

normu ieviešanas Apbūves noteikumu saturā, taču tiesa nesaskata nepieciešamību pārbaudīt šīs lietas ietvaros, vai

atbildētājs Objekta teritorijā ir veicis kādus ielu pārbūves darbus un vai to projektu sastāvā ir bijusi ievērota

Apbūves noteikumu 69.punkta prasība. Minētie jautājumi var tikt aplūkoti kā patstāvīgi prasījumi, pārbaudot ielu

pārbūves projektu atbilstību tiesību normām no pieteicējas tiesību aizsardzības skatu punkta, taču tie nav šīs lietas

pārbaudes priekšmets.

Augstākā tiesa citā lietā, aplūkojot personas iebildumus par pašvaldības noteiktu pienākumu veikt jaunu lietus

ūdeņu novadīšanas sistēmas izbūvi, pārvietojot to pazemē, kamēr persona tikai vēlējās veikt mājas fasādes

sakopšanas darbus, ar 2025.gada 25.februāra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.SKA-350/2025 ir atteikusi kasāciju

Administratīvās apgabaltiesas 2024.gada 3.oktobra spriedumam lietā Nr.A420170923, kurā norādīts, ka

“Departamentam no normatīvajiem aktiem neizriet tiesības reizē ar fasādes remontu prasīt pārbūvēt arī lietus ūdens

novadīšanas risinājumu, šāda prasība ir nesamērīga un rada būvieceres iesniedzējiem nesamērīgus apgrūtinājumus.

Turklāt, kā to norāda pieteicējs, mājai, neveicot fundamentālus pārbūves darbus, vispār nav iespējams izveidot cita

veida lietus ūdens novadīšanas sistēmu, kā tikai esošo. Ņemot vērā, ka māja ir vietējās nozīmes arhitektūras

piemineklis, jebkuras mājas pārbūves, kas būtu saistītas ar citādu lietus ūdens novadīšanas risinājumu izbūvi, tā

rezultātā izmainot esošo mājas fasādes izskatu, nebūtu pieļaujamas” (sk. minētā sprieduma 17.punktu).

Tiesa minētajā saskata līdzīgus apstākļus ar izskatāmo lietu, kad pašvaldība vēlas panākt tās teritorijas vides

kvalitātes paaugstināšanu ar privātpersonu resursiem, pienācīgi neapsverot savu prasību pamatu un izvēlēto

līdzekļu samērīgumu.

Ievērojot, ka tiesas vērtējumā atbildētājs nepamatoti ir atteicis Paskaidrojuma raksta akceptu, kas neparedz

pieteicējas elektronisko sakaru tīklu pārvietošanu pazemē, jo nav augstākstāvoša juridiskā spēka tiesību normas,

kas nosaka pieteicējai pienākumu pazemes komunikācijas izbūvēt, un citi risinājumi nav konstatējami, pieteikums

ir apmierināts.

[9] Pieteicēja paskaidrojumos tiesai ir atsaukusies arī uz Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta 2024.gada

29.aprīļa regulu (ES) 2024/1309 par gigabitisku elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas izmaksu samazināšanas

pasākumiem, Regulas (ES) 2015/2120 grozīšanu un Direktīvas 2014/61/ES atcelšanu (Gigabitiskās infrastruktūras

akts), uzsverot optisko risinājumu nozīmību un mērķi infrastruktūras izbūvi padarīt pēc iespējas efektīvu un pēc

iespējas lētu.

Administratīvās rajona tiesas vērtējumā atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pamatoti norādīja, ka minētās regulas

norādes nenozīmē dalībvalstu kultūras un vēstures mantojuma īpatnību nerespektēšanu, kam piekrīt arī tiesa, jo, lai

arī minētā regula izceļ nepieciešamību atbalstīt konkrēto jomu ātrdarbības optiskajiem tīkliem, minētais nenozīmē,

ka tiek izslēgta nacionālo tiesību normu pastāvēšana, kas individualizē konkrētus gadījumus, tostarp, paredzot arī

izņēmumus valsts teritorijā. Tieši tamdēļ šādos jautājumos ir nepieciešama situācijas vispusīga aplūkošana,

atceroties par visām iesaistīto subjektu tiesībām, tostarp, gan par kultūras un vēstures pieminekļu aizsardzību, gan

par tiesībām brīvi veikt uzņēmējdarbību. Attiecībā uz pēdējo Administratīvā rajona tiesa vēlas norādīt uz Augstākās

tiesas viedokli līdzīgā lietā, kur tiesa, izlemjot lūgumu par pagaidu aizsardzību, ir norādījusi, ka “Vispārzināms

fakts ir tehnoloģiju straujā attīstība sakaru nozarē un nepieciešamība regulāri pilnveidot un paplašināt attiecīgajai

pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo infrastruktūru. Apstākļos, kad šādu tehnoloģiju un to sniegto pakalpojumu

attīstītājiem tiek liegta infrastruktūras attīstība, ir saskatāma būtiska šķēršļa rašanās infrastruktūras attīstītāja un

sakaru pakalpojumu sniedzēja konkurētspējai tirgū. Šajā gadījumā tas ir būtiski arī tā iemesla dēļ, ka Latvijas tirgū

nav daudz telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju un to starpā pastāv pietiekami sīva konkurence. Nepamatotu

administratīvu šķēršļu likšana saimnieciskās darbības attīstībai tādā tirgus situācijā var netaisnīgi ietekmēt šo

komersantu savstarpējo konkurenci” (sk. Augstākās tiesas 2025.gada 4.februāra lēmuma lietā Nr. SKA-439/2025

8.2.punktu). Tātad tiesas šajā spriedumā vērtētais pienākums ir aplūkojams ne tikai no pieteicējas īpašuma tiesību

viedokļa, bet arī no tirgus dalībnieku godīgas konkurences nodrošināšanas nepieciešamības. Vēl jo vairāk minētais

nozīmē, ka atbildētājam šie jautājumi bija jāapsver Lēmuma izdošanā, bet tas nav darīts un atbildētājs nav norādījis

tādu tiesisko pamatu, kas attaisno atteikumu Paskaidrojuma raksta akceptēšanai un vienlaikus nosaka pienākumu

pieteicējai veikt pazemes komunikāciju izbūvi.

Papildus jānorāda, ka šajā spriedumā paustie tiesas apsvērumi par īpašuma nastām un resursu patēriņu vienlīdz ir

attiecināmi arī uz situāciju, kurā pieteicējai būtu atsevišķi jātiesājas ar katru no Objekta teritorijā iesaistīto

privātīpašumu sastāvā ietilpstošo zemes gabalu īpašniekiem vai arī ar daļēju Objekta teritorijā jau esošo

komunikāciju izbūves īpašnieku, ja šis komersants nevēlēsies ļaut piekļuvi šīm pazemes komunikāciju līnijām vai

arī izvirzīs nesamērīgas prasības. Atbildētājam, nespējot nodrošināt citas un samērīgas alternatīvas, atteikuma

Lēmums ar tajā norādīto pamatojumu nav atzīstams par tiesisku.

Tādējādi, izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus un procesa dalībnieku argumentus kopsakarā ar tiesību normām,

tiesa atzīst pieteicējas iebildumus par pamatotiem un uzdod atbildētājam nodrošināt Paskaidrojumu raksta akceptu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 254.pantu, 289.-291.pantu,

tiesa

nosprieda

apmierinātSIA „Bite Latvija” pieteikumu un uzdot atbildētājam viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās

dienas izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu akceptēts paskaidrojuma raksts objektam „Esošo „Rīgas

radiotranslācija” infrastruktūru remonts un esoša SIA „Baltcom” elektronisko sakaru tīkla optimizācija Skolas ielā

28, 30, 32, 34 – Baznīcas ielā 41/43, Rīgā”;

piespriest no Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta par labu SIA „Bite Latvija” (reģ.

Nr.40003742426) par pieteikumu samaksāto valsts nodevu 30 EUR apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese E.Apīne