Court allowed creditor's claim for loan repayment, interest, and costs against debtor in simplified procedure.

Lietas arhīva Nr. C-6086-21/28

ECLI:LV:RVPT:2021:1115.C30608621.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 15.novembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, tiesnese I.Pujate, Abrenes ielā 8, Rīgā, rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu

OU “AKTIVA FINANTS” prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021.gada 16.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts OU “AKTIVA FINANTS” (turpmāk arī – prasītājs) prasības

pieteikums vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. B/ (turpmāk arī – atbildētāja) par naudas piedziņu, kurā prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par

labu prasītājam:

galveno parādu 484,19 euro;

procentus par kredītlīdzekļu izmantošanu par laiku no 2019.gada 10.jūlija līdz 2019.gada 22.oktobrim 55,12 euro;

likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2019.gada 22.oktobra līdz 2021.gada 8.jūlijam 47,93 euro;

valsts nodevu 88,09 euro;

ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 euro;

noteikt tiesības prasītājam par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no galvenā parāda.

[1.1] Prasībā norādīti šādi argumenti:

- 2019.gada 28.aprīlī starp SIA “Creamfinance Latvia” un atbildētāju tika noslēgts aizdevuma līgums un atbildētājai tika piešķirts aizdevums

500,00 euro, taču atbildētāja nav veikusi aizdevuma atmaksu;

- 2019.gada 14.augustā starp SIA “Creamfinance Latvia” un prasītāju noslēgts cesijas līgums;

- prasītājs ir vērsies pie atbildētājas ar lūgumu veikt parāda samaksu, taču prasītāja savas saistības nav izpildījusi.

[1.2] Prasība pamatota ar atsauci uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1759., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934.,

1943.pantu.

Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

[2] Prasības pieteikuma noraksts atbildētājai nosūtīts uz atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adresi, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu

sniegšanai līdz 2021.gada 21.augustam, papildus informējot, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī izskaidrojot

atbildētājas tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Vienlaikus atbildētājai izskaidrotas Civilprocesa likuma 74.pantā norādītās lietas dalībnieku procesuālās tiesības, tajā skaitā – tiesības pieteikt

noraidījumu tiesas sastāvam, papildus informējot, ka lietu skatīs tiesnese I.Pujate.

Atbildētāja līdz lietas izskatīšanai nav sniegusi paskaidrojumus par iesniegto prasības pieteikumu, kā arī nav lūgusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

[3] 2021.gada 28.septembrī pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, informējot, ka saīsinātā sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā no 2021.gada 15.novembra.

Ņemot vērā to, ka prasības pieteikums nosūtīts atbildētājai ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi, kā arī pusēm

nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, tiesa atzīst, ka puses Civilprocesa likuma 56. un 56.1 pantā noteiktajā kārtībā ir informētas

par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

[4] Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, civillietas

izskatīšana, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, noteikta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota

un apmierināma turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu vienkāršotās procedūras lietās tiesa sastāda saīsināto spriedumu, kura motīvu

daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa, kā to noteic šā panta otrā daļa.

[7] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

[8] Civillikuma 1793.pants noteic, ka prasījumu var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma. Cesionārs gan

neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau

pastāvošām tiesībām [..] un vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru, kā to noteic Civillikuma 1806.pants.

[9] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1943.pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā paša daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Atbilstoši Civillikuma 1587.panta prasībām tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa,

kādu viņš saņēmis.

Tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, kā to paredz Civillikuma 1838.pants.

Civillikuma 1652.panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas

nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Atbilstoši Civillikuma 1589.panta prasībām vienpusēja atkāpšanās no līguma ir

pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1587., 1589.,

1652., 1793., 1838., 1943.pantu, un no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams galvenais parāds 467,19 euro apmērā.

[10] Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pants noteic, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam

radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību.

Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punkts

noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas

atbilst par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt

kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav

sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro; savukārt, par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda

atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņas izdevumu 17,00 euro piedziņu no atbildētājas ir pamatota un apmierināma, pamatojoties uz

Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu un Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un

izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu.

[11] Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu,

vai uz likumu, kā to paredz Civillikuma 1756.pants.

Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas ierunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Likumisko procentu apmērs noteikts

Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā, kas paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tiesa atzīst, ka prasība par lietošanas procentu par kredītlīdzekļu izmantošanu 55,12 euro apmērā par laiku no 2019.gada 10.jūlija līdz 2019.gada

22.oktobrim, un likumisko nokavējuma procentu 47,93 euro apmērā par laiku no 2019.gada 22.oktobra līdz 2021.gada 8.jūlijam piedziņu no

atbildētājas ir pamatota un apmierināma, piedzenot minēto summu no atbildētājas.

[12] Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 467,19 euro, ņemot

vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus, līdz ar to prasītāja samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 88,09 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,47 euro

piedzenami no atbildētājas par labu prasītājam.

[14] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu, Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda

atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”, 2.punktu, Civillikuma 1402., 1587., 1589., 1652., 1753., 1756., 1759.,

1765., 1793., 1828., 1838., 1943., 1946.pantu, Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 189.-195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu OU “AKTIVA FINANTS”, reģ. Nr.10746479, 680,80 euro (seši simti

astoņdesmit euro un astoņdesmit centi), kas sastāv no:

- galvenā parāda 467,19 euro;

- parāda piedziņas izdevumiem 17,00 euro;

- procentiem par kredītlīdzekļu izmantošanu 55,12 euro;

- likumiskajiem nokavējuma procentiem 47,93 euro;

- valsts nodevas 88,09 euro;

- ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 5,47 euro.

Samaksa prasītāja labā izdarāma SIA “Julianus Inkasso Latvija” norēķinu kontā, kas atvērts Swedbank AS, konta

Nr.LV61HABA0551008868793.

Noteikt OU “AKTIVA FINANTS”, reģ. Nr.10746479, tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus – 6 (sešus) % gadā, no nesamaksātās pamatparāda summas 467,19 euro,

vienlaikus nosakot, ka saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgai izpildei termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums sastādīts 2021.gada 15.novembrī.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt rakstveidā 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma sastādīšanas lūguma

iesniegšanas gadījumā sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā 2021.gada 15.decembrī.

Tiesas spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2

pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Pujate