Supreme Court dismisses prosecutor's cassation protest upholding lower court's conviction for property damage.

ECLI:LV:AT:2018:0807.11903026617.4.L

Lieta Nr. 11903026617

SKK-408/2018

Krimināllietu departaments

Latvijas Republikas Augstākā tiesa

LĒMUMS

Rīgā 2018.gada 7.augustā

Augstākā tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Anita Nusberga,

tiesnesis Pēteris Dzalbe,

tiesnese Anita Poļakova

izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar Rēzeknes prokuratūras prokurores Jeļenas Artemjevas kasācijas protestu par Latgales

apgabaltiesas 2018.gada 21.aprīļa lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rēzeknes tiesas 2018.gada 22.janvāra spriedumu

/pers. B/, personas kods /personas kods/,

atzīts par vainīgu Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar piespiedu darbu uz 130 stundām;

atzīts par vainīgu Krimināllikuma 265.panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar piespiedu darbu uz 50 stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu galīgais sods /pers. B/ noteikts piespiedu darbs uz 160 stundām.

No /pers. B/ piedzīta cietušās /pers. C/ labā kaitējuma kompensācija 598,76 euro.

[2] Ar pirmās instances tiesas spriedumu atzīts, ka /pers. B/ tīši sabojāja svešu mantu.

Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos pirmās instances tiesas konstatētos apstākļos.

2017.gada 17.septembrī ap pulksten 02.00 /pers. B/, būdams alkohola ietekmē, piegāja pie /pers. C/ piederošās automašīnas Volkswagen

Passat ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, kas bija novietota netālu no mājas Nr./numurs/ /adrese/. /pers. B/, vairākas reizes sperot un

sitot pa automašīnas virsbūvi, tīši sabojāja automašīnas priekšējo dekoratīvo resti 20 euro vērtībā, salocīja automašīnas priekšējo labo spārnu 40 euro

vērtībā un labās aizmugurējās durvis 40 euro vērtībā. Tādējādi /pers. B/ tīši sabojāja /pers. C/ piederošās automašīnas virsbūves daļas 100 euro vērtībā.

Šādas /pers. B/ darbības kvalificētas pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas.

[2.1] Ar pirmās instances tiesas spriedumu atzīts, ka /pers. B/ nolaupīja transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes.

Šādas /pers. B/ darbības kvalificētas pēc Krimināllikuma 265.panta otrās daļas.

[3] Ar Latgales apgabaltiesas 2018.gada 21.aprīļa lēmumu, iztiesājot lietu apelācijas kārtībā sakarā ar Rēzeknes prokuratūras prokurores Jeļenas

Artemjevas apelācijas protestu, pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.

[4] Par Latgales apgabaltiesas 2018.gada 21.aprīļa lēmumu Rēzeknes prokuratūras prokurore J. Artemjeva iesniegusi kasācijas protestu.

[5] Prokurore kasācijas protestā lūdz atcelt Latgales apgabaltiesas 2018.gada 21.aprīļa lēmumu (kasācijas protestā norādīts – spriedumu) daļā par

/pers. B/ atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas un atceltajā daļā nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances

tiesā.

[5.1] Prokurore norāda, ka apelācijas instances tiesa ir sniegusi nepareizu Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

aprakstu. Tādējādi apelācijas instances tiesa pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 527.panta pirmo daļu, kas uzskatāms par Kriminālprocesa likuma

575.panta trešajā daļā paredzēto pārkāpumu.

[5.2] Prokurores ieskatā, apelācijas instances tiesa nepareizi interpretējusi Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2014.gada tiesu

prakses apkopojumā „Tiesu prakse krimināllietās par mantas iznīcināšanu vai bojāšanu” pausto atziņu, ka Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas sastāvu

veido bojātās vai iznīcinātās mantas vērtība, nevis atjaunošanas izdevumi. Tādējādi apelācijas instances tiesa, atstājot negrozītu pirmās instances tiesas

spriedumu, nepareizi atzinusi, ka bojātās mantas vērtība Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas izpratnē ir transportlīdzekļa virsbūves bojāto daļu vērtība.

[5.3] Prokurore uzskata, ka /pers. B/ sabojājis /pers. C/ piederošo automašīnu 1200 euro vērtībā, nevis tās virsbūves daļas 100 euro vērtībā.

Šāda noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtība, prokurores ieskatā, ir atbilstoša judikatūrā un iepriekš minētajā tiesu prakses apkopojumā

nostiprinātajām atziņām par Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu un tā vērtību.

Motīvu daļa

[6] Augstākā tiesa atzīst, ka Latgales apgabaltiesas 2018.gada 21.aprīļa lēmums atstājams negrozīts, bet Rēzeknes prokuratūras prokurores

J. Artemjevas kasācijas protests noraidāms.

[7] Augstākā tiesa konstatē, ka apelācijas instances tiesa nav pieļāvusi prokurores J. Artemjevas kasācijas protestā norādīto Kriminālprocesa

likuma būtisku pārkāpumu. Turklāt kasācijas sūdzībā nav izklāstīti tādi argumenti, kas varētu būt par pamatu apelācijas instances tiesas lēmuma atcelšanai

vai grozīšanai.

[8] Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka pirmās instances tiesa pareizi kvalificējusi apsūdzētā /pers. B/ darbības pēc Krimināllikuma 185.panta

pirmās daļas, un pievienojusies pirmās instances tiesas secinājumam, ka apsūdzētais /pers. B/ nodarījis automašīnai bojājumus 100 euro vērtībā, kas

atbilst lietā iegūtajiem pierādījumiem, nevis 1200 euro vērtu automašīnu pilnībā iznīcinājis.

[9] Augstākā tiesa jau iepriekš izteikusi atziņu, ka Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido, nevis

bojātās vai iznīcinātās mantas atjaunošanas izdevumi, bet bojātās vai iznīcinātās mantas vērtība (Augstākās tiesas 2011.gada 20.aprīļa lēmums lietā

Nr. SKK-194/2011 (11410089709, 11410068209, 11410086109, 11410043209)).

[10] No kasācijas protesta un apelācijas instances tiesas sprieduma secināms, ka prokurores un tiesas viedokļi par noziedzīgā nodarījuma

priekšmeta vērtību ir pretrunīgi tādēļ, ka prokurore par noziedzīgā nodarījuma priekšmetu uzskata transportlīdzekli, bet tiesa - transportlīdzekļa virsbūves

bojātās daļas.

Augstākās tiesas ieskatā, apelācijas instances tiesa pamatoti par noziedzīgā nodarījuma priekšmetu atzinusi tikai bojātās transportlīdzekļa virsbūves

daļas, jo konkrētajā gadījumā iespējams nodalīt un atsevišķi novērtēt bojātās transportlīdzekļa daļas.

Tādējādi Augstākā tiesa atzīst, ka apelācijas instances tiesa pareizi interpretējusi 2014.gada tiesu prakses apkopojumā „Tiesu prakse krimināllietās

par mantas iznīcināšanu vai bojāšanu” un judikatūrā paustās atziņas par Krimināllikuma 185.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtību un

noteikusi, ka bojātā manta ir automašīnas priekšējā dekoratīvā reste, priekšējais labais spārns un labās puses aizmugurējās durvis.

[11] Apelācijas instances tiesa vērtējusi cietušās pieteikto kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu 598,76 euro apmērā, un atzinusi, ka

transportlīdzekļa virsbūves bojāto daļu vērtība jeb noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtība ir 100 euro. Pārējo kaitējuma kompensācijas daļu tiesa

atzinusi par atjaunošanas izdevumiem un nav to iekļāvusi noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtībā.

[12] Ievērojot minēto, Augstākā tiesa atzīst, ka apelācijas instances tiesa, iztiesājot lietu, nav pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumus un

Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus šā likuma 574. un 575.panta izpratnē.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585., 587.pantu, Augstākā tiesa

n o l ē m a:

atstāt negrozītu Latgales apgabaltiesas 2018.gada 21.aprīļa lēmumu, bet Rēzeknes prokuratūras prokurores J. Artemjevas kasācijas protestu

noraidīt.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese A. Nusberga

Tiesnesis P. Dzalbe

Tiesnese A. Poļakova