Court dismissed electricity distributor's claim for unpaid energy charges due to procedural defects in calculation period.

Lietas Nr.C29 3823 22

Lietas arhīva Nr. C-02803-23/82

ECLI:LV:RPT:2023:0202.C29382322.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023. gada 2. februārī

Rīgas pilsētas tiesa, tiesnese Sanita Rūtenberga,

rakstveida procesā izskatīja civillietu akciju sabiedrības “Sadales tīkls” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas tiesā saņemts akciju sabiedrības “Sadales tīkls” (turpmāk – prasītājs) prasības pieteikums vienkāršotās procedūras lietā par

naudas piedziņu pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs).

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2019. gada 14. oktobrī starp elektroenerģijas tirgotāju AS “Latvenergo” un atbildētāju noslēgts līgums

Nr. 1079018899 par elektroenerģijas piegādi objektā pēc adreses /adrese/. Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2007. gada

21. februāra lēmumam Nr. 28 un AS “Sadales tīkls” (turpmāk arī - prasītājs) izsniegtai licencei Nr. E13017 elektroenerģijas sadalei Latvijas Republikas

teritorijā, prasītājs no savas puses pildīja elektroenerģijas sadales sistēmas operatora pienākumus un piegādāja elektroenerģiju objektam pēc adreses

/adrese/ (turpmāk arī – Objekts).

2021. gada 12. maijā prasītāja darbinieki, pārbaudot elektroietaises Objektā, konstatēja, ka tiek patvaļīgi (bez uzskaites un bez maksas) lietota

elektroenerģija – ir izveidots patvaļīgs pieslēgums pirmsuzskaites ķēdei no ievadkabeļa uz dzīvokļa elektroinstalāciju ar vara kabeli (dzīslas šķērsgriezums

2.5 mm²), apejot elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu, un saskaņā ar 2014. gada 21. janvāra noteikumi Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības

un lietošanas noteikumi” (turpmāk tekstā - MK noteikumi) 109. punktu sastādīja aktu Nr. 3807085 par konstatēto faktu.

Prasītājs veicis neuzskaitītās elektroenerģijas pārrēķinu un saskaņā ar MK noteikumu 113. punktu izrakstīja atbildētājam 2021. gada 7. jūnija

pārrēķina rēķinu Nr. 202190527699 par kopējo summu 131,15 EUR apmērā.

MK noteikumu 113. punkts nosaka, ka gadījumā, ja sistēmas operators konstatē pieslēgumu pirmsuzskaites ķēdēm, tad sistēmas operators ir

tiesīgs pārrēķināt elektroenerģijas un citu komponenšu apjomu par laikposmu līdz 1 gadam pēc pievienojuma maksimālās caurlaides spējas diennakts 24

stundu periodā.

Veicot pārrēķinu par bez uzskaitē patērēto elektroenerģiju, Prasītājs nav izmantojis maksimāli pieļaujamo stundu periodu, bet pārrēķinu veica par

laika posmu no 2020. gada 8. jūlija līdz 2021. gada 11. maijam, atbilstoši patvaļīgā pieslēguma kabeļa maksimālajai caurlaides spējai 2.5 kW, nosakot,

ka elektroenerģija ir lietota 1 stundu dienā.

Prasītājs 2022. gada 5. aprīlī nosūtīja pirmstiesas brīdinājumu Nr. 30VD00-42/51, ar kuru atkārtoti lūdza veikt rēķinu apmaksu un brīdināja par

strīda nodošanu izskatīšanai tiesā.

Prasītājs ir konstatējis un pierādījis faktus, ka Objektā, izveidojot patvaļīgu pieslēgumu pirmsuzskaites ķēdei, elektroenerģija tika lietota bez

uzskaites un bez maksas. Konstatējot faktu, kad elektroenerģija tiek lietota bez uzskaites un bez maksas, normatīvo aktu prasības prasītājam neuzliek

par pienākumu noskaidrot vainīgo personu, kura veikusi konkrētās darbības, lai lietotu elektroenerģiju bez uzskaites un bez maksas, bet dod tiesības

veikt bez uzskaites patērētās elektroenerģijas apjoma pārrēķinu un pamatojoties uz veikto pārrēķinu un saskaņā ar MK noteikumiem izrakstīt rēķinus

atbildētājam.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1402., 1635., 1765. un 1811. pantu un prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam galveno

parādu 131,15 EUR un samaksāto valsts nodevu 70 EUR. Noteikt prasītāja tiesības saņemt likumiskos 6% no galvenā parāda līdz sprieduma pilnīgai

izpildei.

[2] Tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norāda iebildumus pret prasību, jo no 2021. gada 26. februāra līdz 2022. gada 24. martam

izcieta sodu ieslodzījuma vietā. Prasītāja darbinieki 2021. gada 12. maijā veicot pārbaudi konstatējuši nelikumīgu pieslēgumu, taču to nav darījis un nav

lietojis elektroenerģiju. Dzīvoklī /adrese/, kad izcieta sodu, bez viņa atļaujas un piekrišanas, dzīvoklī bija iemitinājusies romu tautības ģimene. Pēc soda

izciešanas atgriežoties dzīvoklī, konstatēja, ka ir atlauztas durvis. Interesi izveidot šādu pieslēgumu bija romu ģimenei, jo elektroenerģija dzīvoklī jau pirms

apcietināšanas bija atslēgta. Uzskata, ka nav pamata piedzīt maksu par bez uzskaites patērēto elektroenerģiju, jo nav konstatējama atbildētāja vaina

nelikumīgās darbībās. Apmierinājumu prasītājs ir tiesīgs pieprasīt no personas, kas vainojama pie konkrētās prettiesiskās darbības. Atrodoties

ieslodzījumā bija izolēts no sabiedrības un nevarēja atrasties vietā, kur veikts prettiesisks elektroenerģijas pieslēgums. Viņa rīcībā nav konstatējama pat

viegla neuzmanība, jo nav iespējams novērst to, ka personas prettiesiski ielaužas viņa dzīvesvietā prombūtnes laikā un veic nelikumīgas darbības.

Iebildumi pamatoti ar Civillikuma 1635. pantu.

[3] Lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, līdz ar to,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots,

nosūtot paziņojumu prasītājam elektroniskā pasta sūtījumā un atbildētājam parastā pasta sūtījumā.

[3.1] 2023. gada 2. februārī civillietā tika pasludināts saīsināts spriedums.

2023. gada 9. februārī tiesā saņemts akciju sabiedrības “Sadales tīkls” lūgums par pilna sprieduma sastādīšanu atbilstoši Civilprocesa likuma

193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.

Motīvu daļa

[4] Izvērtējusi prasības pieteikumā izklāstītos argumentus, atbildētāja iebildumus un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus,

tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma.

[5] Lietā nodibināts, ka atbildētājs lieto dzīvojamo telpu /adrese/ (turpmāk arī - objekts). Savukārt prasītājs pilda elektroenerģijas sadales sistēmas

operatora pienākumus un piegādā elektroenerģiju objektā.

Prasītājs prasību pamato ar to, ka 2021. gada 12. maijā, veicot atkārtotu pārbaudi objektā, konstatēts patvaļīgs pieslēgums, apejot

elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu.

Civillikuma 1402. pantā noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Atbildētājs ir cēlis iebildumus, ka nav veicis nekādas patvaļīgas darbības un lietojis elektroenerģiju, jo izcietis brīvības atņemšanas sodu.

No Olaines cietuma 2022. gada 24. marta izziņas Nr.229-0321 redzams, ka atbildētājs no 2021. gada 26. februāra līdz 2022. gada 24. martam

izcieta brīvības atņemšanas sodu.

Tādējādi konstatējams, ka uz atkārtotas pārbaudes izdarīšanas brīdi 2021. gada 12. maijā atbildētājs nebija objekta faktiskais lietotājs un valdītājs.

Prasītājs norāda, ka normatīvo aktu prasības neuzliek prasītājam pienākumu noskaidrot vainīgo personu, bet dod tiesības veikt bez uzskaites

patērētās elektroenerģijas apjoma pārrēķinu un izrakstīt rēķinu atbildētājam.

Civillikuma 1635. pants noteic, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī

morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Zaudējumu atlīdzības pienākums rodas sakarā ar neatļautu darbību (personas tiesību aizskārumu) un tās pamati ir: 1) nodarītāja prettiesiska rīcība,

2) zaudējumu esamība, 3) cēloniskais sakars (Kalvis Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. TNA., Rīga, 2006., 172. un 246.lpp.).

Iztrūkstot kādam no minētajiem pamatiem, zaudējumu atlīdzības pienākums neiestājas.

Tiesa secina, ka objektā elektroenerģijas padeve jau bijusi atslēgta pirms atkārtotās pārbaudes, jo kā redzams no iesniegtā 2020. gada 7. jūlija

uzskaites pārbaudes uzdevuma 10776164, tad skaitītāja statuss atslēgts par parādu un pārbaudes slēdziens – atslēgums pastāv, uzskaite strādā pareizi,

pārbaudīts ar slodzes pretestību. No minētā izriet, ka pārbaudes laikā nav konstatēta atbildētāja pretlikumīgā rīcība par patvaļīga pieslēguma izveidi laikā,

kad atbildētājs bija objekta lietotājs un valdītājs.

Kā norādīts 2021. gada 12. maija aktā Nr.3807085 par konstatēto faktu, tad uzskaites sadalnes atrašanās vieta ir koplietošanas telpās. Proti,

elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts atrodas ārpus dzīvokļa robežām un atbildētāja prombūtnes laikā tam varēja piekļūt jebkura persona un

veikt nelikumīgas darbības.

Atbildētājs iebildumos ir norādījis un pierādījis savu prombūtni saistībā ar soda izciešanu un pie šādiem apstākļiem, tiesa konstatē, ka uz

2021. gada 12. maija akta sastādīšanas brīdi nav konstatējama atbildētāja faktiskā rīcība patvaļīga pieslēguma izveidē.

Civillikuma 1779. pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tiesa nav konstatējusi atbildētāja vainu pretlikumīga pieslēguma izveidē un lietošanā, jo izciešot brīvības atņemšanas sodu persona nevar brīvi

pārvietoties un vienlaikus atrasties savā dzīvesvietā.

Civillikuma 1509. pants noteic, ka divpusēji darījumi, kas uzliek kādus pienākumus abām pusēm, šaubu gadījumā iztulkojami tam par ļaunu, kurš

attiecīgā gadījumā ir kreditors un kuram tādēļ vajadzēja izteikties skaidrāk un noteiktāk.

2021. gada 12. maija aktu sastādījis un parakstījis vienpersoniski prasītāja pilnvarotais pārstāvis. Lietā nav pierādījumu, ka prasītāja pārstāvis,

konstatējot pārkāpumu un sastādot minēto aktu, būtu pieaicinājis lieciniekus vai nekustamā īpašuma pilnvarotu pārstāvi, kas varētu liecināt par faktiskiem

apstākļiem apsekošanas brīdī, t.sk., par objekta faktisko lietotāju un valdītāju.

Izvērtējot lietas apstākļus tiesa atzīst, ka šaubas tulkojamas par labu atbildētājam un nav tiesiska pamata prasības apmierināšanai, līdz ar to prasība

ir noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10. panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa

nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā

likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Pamatojoties uz minētām tiesību normām, tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma.

[6] Civilprocesa likuma 44.1 panta otro daļu – izdevumus par valsts nodrošināto juridisko palīdzību tiesa, taisot nolēmumu, piedzen atbilstoši šā

likuma 42. pantā minētajiem nosacījumiem.

Civilprocesa likuma 42. panta otrā daļa noteic - ja prasību noraida [..] tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts

ienākumos.

Saskaņā ar Uzziņu Juridiskās palīdzības administrācijas sistēmā izdevumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu ir 100 EUR, kas

piedzenami no prasītāja par labu valstij.

[6.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu, 40. panta pirmo daļu, 42. panta otro daļu un Ministru kabineta 2022. gada

11. janvāra noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 5., 14. un 15. punktu kopējais ar lietas izskatīšanu saistīto

izdevumu apmērs ir 9 EUR, kas piedzenams no prasītāja par labu valstij.

[7] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, prasītajam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš

skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā Civilprocesa likuma 8. pantu, 33. panta trešās daļas 4. punktu, 42. panta otro daļu, 44.1 pantu, 93. pantu, 97. pantu, 189. pantu,

190. pantu, 194. panta pirmās daļas 3. punktu, 204.1 pantu, 250.25 pantu un 250.27 pantu tiesa

nosprieda

noraidīt akciju sabiedrības “Sadales tīkls” vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. A/ par naudas 131,15 EUR piedziņu.

Piedzīt no akciju sabiedrības “Sadales tīkls”, reģistrācijas Nr. 40003857687, par labu valstij tiesas izdevumus – ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus - 9 EUR (deviņi euro), kas iemaksājami kontā: Tiesu administrācija, Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22, konts

LV51TREL2190458019000, norādot iemaksas mērķi: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C29382322 C-02803-23/82.

Piedzīt no akciju sabiedrības “Sadales tīkls”, reģistrācijas Nr. 40003857687, par labu valstij ar lietas vešanu saistītos izdevumus par valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu 100 EUR (viens simts euro), kas iemaksājami: Saņēmējs: Valsts kase, reģ. Nr. 90000050138, konta

Nr. LV68TREL1060001239300, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: C29382322, /pers. A/, personas kods

/personas kods/.

Maksājumu dokuments, kas apstiprina tiesāšanās izdevumu samaksu valsts ienākumos sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniedzams Rīgas

pilsētas tiesai Lomonosova ielā 10, Rīgā, vai arī nosūtāms pa pastu vai elektronisko pastu, lai spriedums šajā daļā netiktu nodots piespiedu izpildei.

Noteikt akciju sabiedrībai “Sadales tīkls” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2023. gada 3. martā.

Spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā

n o sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma

440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese Sanita Rūtenberga

Dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.