Legislator Case Law & Legislation
A42825909 / A42-00611-11 AI generated

Court dismissed appeal against administrative decision cancelling declared residence due to lack of legal basis.

Case Number A42825909 / A42-00611-11
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected the applicant's request to annul the Riga City Council's decision cancelling her declared residence. The applicant argued she and the landlord lived together for 11 years without a written lease, while the authority maintained she had no legal right to reside there. The court ruled that without a lease, marriage, or other legal ground, the applicant lacked the necessary legal basis for the residence declaration, thus upholding the administrative decision.

Legislator headnote

AI generated

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. panta 1. daļa 2. punkts; 3. panta 2. daļa: A person's declared residence is cancelled if they lack a legal ground to live there, which requires ownership, a lease, or other statutory rights, not merely factual cohabitation.

Keywords

AI generated
residence declaration legal basis for residence administrative decision lease agreement cancellation of residence administrative appeal factual cohabitation

Cited Legislation

AI generated
Dzīvesvietas deklarēšanas likums 12. panta 1. daļa 2. punkts
Dzīvesvietas deklarēšanas likums 3. panta 2. daļa
Administratīvā procesa likums 246.-251. pants
Likums "Par dzīvokļa īpašumu" 21. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS Lieta Nr.A42825909 A00611-11/3 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 31.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese D.Suipe

piedaloties pieteicējai I.G., atbildētāja – Rīgas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes pārstāvei A.Š., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu I.G. (turpmāk – pieteicēja) pieteikumā par Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijas (turpmāk – Komisija vai atbildētājs) 2009.gada 12.maija lēmuma Nr.9 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Komisija ar pārsūdzēto lēmumu anulēja pieteicējas deklarēto dzīvesvietu /adrese/. Pārsūdzētajā lēmumā norādīts turpmāk minētais. Kā izriet no Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.panta pirmās daļas 2.punkta, ziņas par deklarēto dzīvesvietu anulē, ja attiecīgai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā. Administratīvais process lietā uzsākts saskaņā ar dzīvokļa /adrese/, īpašnieka pārstāves iesniegumu. Iesniegumā norādīts, ka pieteicēja minētajā adresē nedzīvo, ar viņu īres līgums nav noslēgts. Dzīvokļa īpašnieka faktiskā kopdzīve ar pieteicēju izbeigta un viņš nevēlas, ka pieteicēja deklarēta viņam piederošajā īpašumā. Ņemot vērā minēto, Komisija secināja, ka pieteicējai nav tiesiska pamata dzīvesvietas deklarācijai /adrese/. [2] 2009.gada 27.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums. Pieteicēja norāda, Komisija nav saprātīgi tulkojusi tiesību normas. Pieteicēja un dzīvokļa īpašnieks /adrese/, 11 gadus kopīgi dzīvoja minētajā dzīvoklī. Dzīvesvieta deklarēta ar dzīvokļa īpašnieka piekrišanu, pieteicēja veikusi īres maksājumus un nebija nepieciešams noslēgt rakstveida īres līgumu. Šobrīd dzīvokļa īpašnieks vienkārši nelaiž pieteicēju dzīvoklī. [3] 2009.gada 13.jūlijā saņemti atbildētāja paskaidrojumi. Paskaidrojumos atbildētājs tiesai norāda, ka neatzīst pieteikumā norādīto pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā minētajiem argumentiem. [4] Tiesas sēdē pieteicēja uzturēja prasījumu saskaņā ar pieteikumā minēto. Atbildētāja pārstāve noraidīja pieteikumu pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos minēto argumentāciju.

Motīvu daļa

[5] Ņemot vērā lietā esošos dokumentus un noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesa secina, ka pieteikums nav pamatots. [6] Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.panta pirmās daļas 2.punktu ziņas par deklarēto dzīvesvietu anulē, ja attiecīgajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā. Kā izriet no minētā likuma 3.panta otrās daļas, personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ir ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Minētā likuma 2.panta otrā daļa noteic, ka dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības. No minētā izriet, ka dzīvesvietas deklarēšanas tiesības ir personām, kurām ir attiecīgs tiesisks pamats dzīvot attiecīgajā nekustamajā īpašumā. Tiesiskais pamats cita starpā rodas, ja persona ir ieguvusi lietošanas tiesības uz īres līguma pamata vai tai ir kāds cits likumisks vai līgumisks pamats. Personai ir jābūt sasniedzamai deklarētajā adresē, bet deklarēšanas fakts nerada civiltiesiskas saistības.

Proti, personai ir tiesības deklarēt dzīvesvietu uz īres līguma pamata, bet civiltiesiskas saistības rada īres līgums nevis pats dzīvesvietas deklarēšanas fakts. Konkrētajā lietā 2003.gada 2.decembrī iesniegta pieteicējas dzīvesvietas deklarācija, norādot, ka dzīvesvietas deklarācijas tiesiskais pamats ir mutiska vienošanās ar dzīvokļa īpašnieku (lietas 33.lapa). Kā iepriekšējā deklarētā dzīvesvieta norādīta Jēkabpils rajona Salas pagasts (lietas 35.lapa). Dzīvokļa īpašnieka pārstāve iestādei sniegusi informāciju, ka pieteicējai nav īres līguma un viņa dzīvoklī pastāvīgi nedzīvo.

Ar dzīvokļa īpašnieku pieteicēja nedzīvo kopā jau vismaz 3 gadus, laulība nav noslēgta (lietas 18.lapa). No minētā tiesa secina, ka lietā ir strīds par to, vai pieteicējai ir tiesisks pamats deklarēt dzīvesvietu /adrese/, ja viņai nav noslēgta īres līguma par dzīvojamās telpas lietošanu un nav ne radniecības, ne laulības, ne arī kāda cita likumiska vai līgumiska pamata attiecībā uz minēto dzīvokli. [7] Izskatāmajā gadījumā iestāde ir konstatējusi, ka dzīvoklis /adrese/, pieder D.P., pieteicēja minētajā adresē faktiski neatrodas.

Zemesgrāmatā nav ierakstu par pieteicējas nekustamā īpašuma /adrese/, lietošanas vai īpašuma tiesībām. Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 21.pantu dzīvokļa īpašnieks nedrīkst ģimenes locekli vai citu dzīvoklī iemitināto personu izlikt patvarīgi. Tomēr, tiesa norāda, ka strīds par dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām izšķirams vienojoties vai ceļot prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā. No minētā tiesa secina, ka dzīvokļa īpašnieks bija iemitinājis pieteicēju sev piederošajā dzīvoklī.

Lietā nav strīda, ka dzīvokļa īpašnieks nomainīja dzīvokļa atslēgu, lai liegtu pieteicējai šajā dzīvoklī atrasties. Lietā ir strīds par to, vai pieteicējai ir tiesības lietot dzīvokli /adrese/. Konkrētās lietās ietvaros šāds strīds nav skatāms. Līdz ar to, tiesa secina, ka ir zudis tiesiskais pamats pieteicējas dzīvesvietas deklarācijai minētajā adresē. [8] Ievērojot minēto, tiesa atzīst par pamatotu iestādes secinājumu, ka pieteicējai pašlaik nav tiesiska pamata deklarēt savu dzīvesvietu /adrese/, pamatojoties uz dzīvokļa lietošanas (īres) tiesībām.

Ievērojot minēto, pārsūdzētais Lēmums ir tiesisks un pamatots, un pieteikums par tā atcelšanu ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, tiesa nosprieda

noraidīt I.G. pieteikumu par Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijas 2009.gada 12.maija lēmuma Nr.9 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese /paraksts/ D.Suipe

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese _______________ D. Suipe Rīgā, 2011. gada 31.martā