Court dismissed tax relief appeal, ruling city council correctly applied building insulation rules despite system error.

Lietas arhīva Nr. A42-01540-18/23

ECLI:LV:ADRJRIT:2018:1017.A420154018.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2018.gada 17.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese R.Migla,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „NĀRE” pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Benno Butulim un atbildētājas

Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes pārstāvei Svetlanai Petrovai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „NĀRE” pieteikuma par Rīgas domes

2018.gada 5.janvāra lēmuma Nr.2-30/RD-18-23-nd atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „NĀRE” par 2016.gadu un 2017.gadu veikts nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins par

daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku /adrese/, kadastra apzīmējums /numurs A/(turpmāk – ēka) un saskaņā ar Rīgas domes 2012.gada 18.decembra saistošo

noteikumu Nr.198 “Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” (turpmāk – saistošie noteikumi Nr.198) 4.19.apakšpunktu

piešķirts nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus 90% apmērā par laika periodu no 2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim un no

2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim.

Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2017.gada 12.septembra maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2016.-

2017.gadam atcelti pieteicējai piešķirtie nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi par laika periodu no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada

31.decembrim par ēku, nosakot pienākumu samaksāt nodokli par 2016. un 2017.gadu 80 130,69 euro apmērā.

Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, ar Rīgas domes (turpmāk – atbildētāja vai dome) 2018.gada 5.janvāra lēmuma Nr.2-30/RD-18-23-

nd (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) nodokļa maksāšanas pienākums atstāts negrozīts.

Dome norāda, ka atvieglojums piešķirts nepamatoti, jo saskaņā ar saistošo noteikumu Nr.198 4.19.apakšpunktu atvieglojumi piešķirami tikai

ēkām, kurām fasāžu siltināšana veikta pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, un nevis jaunuzceltām būvēm, kurām fasāžu siltināšana iekļauta jau ēkas

būvprojektā.

[2] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteikums par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu, kurā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[2.1] Rīgas dome pārsūdzētajā lēmumā nepareizi iztulkojusi saistošo noteikumu Nr.198 4.19.apakšpunkta (redakcijā no 2016.gada 26.februāra

līdz 2017.gada 1.februārim) saturu.

Iztulkojot minēto normu gramatiski, pirmkārt, secināms, ka tā attiecas uz visām personām, kuru daudzdzīvokļu mājām ir veikta visu fasāžu

siltināšana vai telpu grupām, kas atrodas šādās ēkās. Otrkārt, nodokļu atvieglojums attiecināms arī uz jaunuzceltām daudzdzīvokļu mājām.

Attiecīgi interpretējot saistošo noteikumu Nr.198 4.19. apakšpunktu sistēmiski kopsakarā ar 14.1. punktu, secināms, ka atvieglojumi attiecas arī uz

gadījumiem, kad fasāžu siltināšana tiek veikta arī citu būvdarbu ietvaros (būvdarbu pieņemšana ekspluatācijā), tajā skaitā jaunbūves gadījumā.

[2.2] Rīgas dome pārsūdzētajā lēmumā piemērojusi saistošo noteikumu Nr.198 4.19.apakšpunktu (redakcijā no 2016.gada 26.februāra līdz

2017.gada 1.februārim) ar atpakaļejošu spēku un ir prettiesiski pārkāpusi pieteicējas tiesisko paļāvību atbilstoši Administratīvā procesa likuma

10.pantam. Minēto apliecina turpmāk minētais.

Saistošo noteikumu Nr.198 4.19.apakšpunkts samazināja nevis precizēja to personu loku, kam piešķirami nekustamā īpašuma nodokļu

atvieglojumi. Domes atsaukšanās uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2004.gada 12.oktobra spriedumu lietā SKA-156 8.8.punktu un

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 9.februāra spriedumu lietā Nr.SKA-39/2007 nav pamatota, jo minētajos spriedumos

faktiskie un tiesiskie apstākļi kvalitatīvi atšķiras. Tāpat pieteicēja nepiekrīt Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 14.marta spriedumā lietā

Nr.A420288216 7.2.punktā norādītajam.

Pieteicējai atvieglojums piešķirts jau ar 2016.gadu atbilstoši tā brīža normas redakcijai (līdz 2017.gada 1.februārim), bet maksāšanas paziņojums

sastādīts 2017.gadā, pēc tam, kad stājās spēkā normas jaunā redakcija (pēc 2017.gada 1.februāra). Pieteicējas rīcībā ir informācija par vēl vienu

gadījumu, kad analoģiskos apstākļos nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums tika atcelts pēc normas grozīšanas. Līdz ar to Rīgas dome ir pārkāpusi

Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā ietverto tiesiskās paļāvības principu, jo minētā norma piemērota ar atpakaļejošu spēku (sk. Augstākās tiesas

Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 24.novembra spriedums lietā Nr.SKA-708/2011).

[2.3] Nedz no normatīvajiem aktiem, nedz no to paskaidrojošiem dokumentiem neizriet, ka nekustamā īpašuma atvieglojums līdz 2017.gada

1.februārim piemērojams tikai tādām daudzdzīvokļu mājām, kurām fasāžu siltināšana ir veikta pēc to nodošanas ekspluatācijā.

[2.4] Lai noskaidrotu, vai tiesiskā paļāvība ir vai nav jāņem vērā, pirmkārt, jānoskaidro vai bija uz ko paļauties (skaidri izteikts iestādes gribas

izteikums), otrkārt, vai attiecīgā persona uz to tiešām paļāvās, treškārt, vai paļāvība ir aizsardzības vērta (sk. Administratīva procesa likuma komentāri

A un ? daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs Dr.iur. J.Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 167.Ipp.).

Pirmkārt, dome vienpusēji, pati pēc savas iniciatīvas piešķīra ēkai nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu, pamatojoties uz tā brīža

normatīvajiem aktiem. Tātad bija skaidri izteikts iestādes gribas izteikums, uz ko pieteicējai bija tiesības paļauties.

Otrkārt, pieteicēja tiešām paļāvās, ka saņems atvieglojumus, tai nebūs jāmaksā papildus nekustamā īpašuma nodoklis un rīkojās ar minētajiem

līdzekļiem, tos ieguldot saimnieciskajā darbībā. Pieteicējai, pārbaudot pārvaldes rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem, neradās un tai nevarēja rasties

šaubas par to, ka šī rīcība ir prettiesiska un ka atvieglojumi varētu tikt atcelti.

Treškārt, tiesiskā paļāvība ir aizsardzības vērta, jo piešķirto atvieglojumu pieteicēja ņēma vērā, plānojot saimniecisko darbību. Pieteicēja nevar

izpildīt pārsūdzēto lēmumu, jo tā ir izlietojusi līdzekļus, kas papildus aprēķināti ar pārsūdzēto lēmumu, paļaujoties uz to, ka atvieglojums piešķirts

pamatoti. Informācija par atvieglojumu ēkai bija pieejama arī privātpersonām, kuras iegādājās dzīvokļa īpašumus šajā ēkā. Arī šīs personas paļāvās uz

Rīgas domes piemēroto nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu ēkai, iegādājoties dzīvokļa īpašumus un rēķinot mājsaimniecības izdevumus.

Pieteicēja atzīmē, ka ēkas energoefektivitātes līmenis ievērojami pārsniedz normatīvajos aktos minimāli noteikto, līdz ar to ir pamatoti piešķirt

nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu.

[2.5] Viena no svarīgākajām tiesiskas valsts principa prasībām ir prasība pēc tiesību normas noteiktības un skaidrības (sk. Augstākās tiesas

2011.gada 11.marta sprieduma lieta Nr.SKA-83/2011 8.punkts). Ja domes mērķis bija saistošo noteikumu Nr.198 4.19. apakšpunktā

minētos nodokļu atvieglojumus piešķirt tikai ēkām, kurām fasāžu siltināšana veikta pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, tad šāds regulējums bija jāiekļauj

tiesību normā, pretējā gadījumā pieteicēja nezināja un nevarēja zināt, ka uz to nav attiecināms saistošo noteikumu Nr.198 4.19. apakšpunkts. No

pārsūdzētā lēmuma izriet, ka pieteicējas pienākums ir ne tikai rīkoties saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, bet arī saskaņā ar Rīgas pilsētas

pašvaldības vēlāku gribu, kas normatīvajos aktos nav nostiprināta, kas ir par pamatu tam, ka pieteicējai papildus tika aprēķināts nekustamā īpašuma

nodoklis. Pieteikumā aprakstītā Rīgas pilsētas pašvaldības „mētāšanās” apdraud pieteicējas saimniecisko darbību, un rada pieteicējai kaitējumu.

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemtajos paskaidrojumos par pieteikumu Rīgas dome norāda, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

Rīgas dome atsaucas uz pārsūdzētajā lēmumā minētajiem argumentiem, kā arī norāda turpmāk minēto.

[3.1] Pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta sesto un astoto daļu, saistošo noteikumu Nr.198 (redakcijā līdz 2017.gada

2.februārim) 27. un 27.¹ punktu, secināms, ka nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu saņemšanai uz saistošo noteikumu Nr.198 4.19.apakšpunkta

pamata nodokļa maksātājam nav jāvēršas Rīgas domē ar atsevišķu pieteikumu. Atvieglojumu piešķiršana bez personas iesnieguma tomēr nenozīmē, ka

atvieglojumu piešķiršanas procesā nevar rasties neatbilstības, piemēram, kļūdaina atzīme sistēmā, kuru rezultātā nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi

tiek piešķirti nepamatoti.

Ņemot vērā minēto, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 16.novembra spriedumā lietā Nr.SKA-499/2011

11.punktā norādīto, un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.panta otro daļu, secināms, ka, piekrītot pieteicējas pieteikumā paustajai motivācijai,

Rīgas domei faktiski nebūtu tiesisku iespēju novērst tiesību normām neatbilstošu nodokļa aprēķinu, tajā skaitā nepamatotu nekustamā īpašuma nodokļa

atvieglojumu piešķiršanu, tikai tāpēc, ka tā ir izvēlējusies saistošajos noteikumos Nr.198 ietvert atvieglojumu piešķiršanu, pamatojoties uz sistēmas

datiem par atbilstību, bet nevis turpinājusi vēsturisko praksi, ka jebkura atvieglojuma saņemšanai nepieciešams atsevišķs personas iesniegums.

[3.2] Paredzot nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumu piešķiršanu jaunuzceltām ēkām, kurām visu fasāžu siltināšana paredzēta jau ēkas

būvprojektā, faktiski atvieglojumus 10 gadus būtu tiesīgi saņemt visi no 2014.gada 1.janvāra ekspluatācijā nodoto jaunuzcelto daudzdzīvokļu māju

īpašnieki. Šāda saistošo noteikumu Nr.198 4.19.apakšpunkta izpratne ne tikai radītu ievērojamu ietekmi uz pašvaldības budžetu, bet arī dotu

nesamērīgas finansiālās priekšrocības uzņēmējiem, kas nodarbojas ar daudzdzīvokļu ēku būvniecību un tālāku realizāciju. Minētā pieeja ir pretrunā ne

tikai ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.¹panta pirmās un ceturtās daļas noteikumiem, bet arī neatbilst Augstākās tiesas Senāta Administratīvo

lietu departamenta 2013.gada 28.marta spriedumā lietā Nr.SKA-23/2013 paustajai atziņai, ka “iestādēm un tiesām būtu jāatturas pēc analoģijas

piemērot nodokļa atvieglojumu, ja likums tādu skaidri neparedz.”

[3.3] Pieteicējas norāde uz vēl vienu gadījumu, kad analoģiskos apstākļos atvieglojums tika atcelts, tikai pierāda, ka Rīgas dome nepiešķir un nav

piešķīrusi nodokļa atvieglojumus par visām ekspluatācijā nodotajām jaunuzceltajām daudzdzīvokļu mājām Rīgas pilsētā, bet gan nodrošina vienlīdzības

principa īstenošanu un atceļ nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, kas nepamatoti piešķirti divām jaunuzceltajām daudzdzīvokļu mājām Rīgā.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem.

Atbildētājas pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumā minēto.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, izvērtējusi administratīvās lietas materiālus un uzklausījusi procesa dalībnieku paskaidrojumus, secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[6] Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.panta trešo daļu pašvaldības var izdot saistošus noteikumus, kuros paredzēti

atvieglojumi atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām. Šādi saistoši noteikumi stājas spēkā likumā „Par pašvaldībām” noteiktajā

kārtībā.

Pamatojoties uz minēto deleģējumu, izdoti saistošo noteikumi Nr.198, kuru 4.19.apakšpunkts noteica, ka personai par daudzdzīvokļu mājām,

kurām veikta visu fasāžu siltināšana, vai telpu grupām, kas atrodas šādās ēkās – piešķir atvieglojumus no taksācijas gadam aprēķinātās nekustamā

īpašuma nodokļa summas 90% (redakcijā līdz 2017.gada 1.februārim).

Lietā izšķirams, vai saistošajos noteikumos Nr.198 4.19.apakšpunktā minētais atvieglojums piemērojams arī jaunbūvēm.

[7] Atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 4.panta 1. 1 daļai nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai izmanto Nekustamā īpašuma

valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – kadastrs) reģistrētos datus.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1.panta 13.punkts noteic, ka jaunbūve ir būve, kurai līdz tās nodošanai ekspluatācijā atbilstoši

būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām izbūvēts vismaz nulles cikls. Tādējādi ēkas līdz to nodošanai ekspluatācijā ir uzskatāmas par jaunbūvēm

un tikai pēc to nodošanas ekspluatācijā tām valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrē pazīmi daudzdzīvokļu dzīvojamā māja.

Saistošo noteikumu Nr.198 4.19.apakšpunkts paredz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma piešķiršanu par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju

siltināšanu, tādējādi sistēmiski interpretējot minēto tiesību normu, ir secināms, ka tā nav attiecināma uz ēku siltināšanu, kas veikta būvniecības procesā līdz

nodošanai ekspluatācijā.

[8] Saskaņā ar Rīgas domes 2016.gada 29.novembra grozījumiem saistošajos noteikumos Nr.198 4.19.apakšpunkts izteikts redakcijā, ka

atvieglojumus no taksācijas gadam aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas piešķir personai par daudzdzīvokļu māju, kurai veikta visu fasāžu

siltināšana pēc tās nodošanas ekspluatācijā, vai brīvi stāvošām telpu grupām (dzīvokļiem), kas atrodas šādas ēkas sastāvā – 90%.

Minēto grozījumu paskaidrojuma rakstā norādīts, ka papildu atvieglojumi noteikti arī daudzdzīvokļu mājām, kurām veikta visu fasāžu siltināšana.

Jānorāda, ka saistošo noteikumu 4.18. un 4.19.apakšpunktā minētos atvieglojumus būs iespējams piemērot tikai ēkām, kurās attiecīgie būvdarbi veikti

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un pabeigti (t.i., būvdarbi pieņemti ekspluatācijā vai saskaņota ēkas fasādes vienkāršotas renovācijas apliecinājuma

kartes trešā daļa) pēc 2013.gada 31.decembra. Atvieglojumu piešķiršana par tām daudzdzīvokļu mājām, kurām veikta visu fasāžu siltināšana, veicinās

iedzīvotāju ieinteresētību energoefektivitātes pasākumu veikšanā, tādējādi samazinot iedzīvotājiem uzlikto apkures izmaksu slogu. Ņemot vērā, ka

saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma 8.panta septīto daļu ēkas energosertifikāta derīguma termiņš ir 10 gadi, kā arī, lai samērotu ēkas īpašnieku

veiktos ieguldījumus ar nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu summu, minētos atvieglojumus plānots piemērot 10 gadus. Šobrīd nekustamā īpašuma

nodokļa atvieglojumi piemērojami tikai par ēkām, kuru fasāžu siltināšana veikta pēc 2013.gada 31.decembra. Ņemot vērā faktu, ka iedzīvotāji ir

pastiprināti veikuši visu ēku fasāžu siltināšanu jau kopš 2009.gada pavasara, lai nodrošinātu šai iedzīvotāju grupai vienlīdzīgus apstākļus attiecībā uz

nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu, saistošie noteikumi Nr.198 papildināti ar iespēju saņemt atvieglojumus par daudzdzīvokļu mājām,

kurām visu fasāžu siltināšana veikta arī pirms 2014.gada 1.janvāra, ar nosacījumu, ka Rīgas pilsētas būvvaldē ir iesniegts derīgs ēkas energoefektivitātes

sertifikāts, kurā ēkas energoefektivitātes klase nav zemāka par C klasi. Ar grozījumiem papildus precizēts, ka nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi

uz saistošo noteikumu Nr.198 4.19.apakšpunkta pamata piešķirami tikai ēkām, kurām fasāžu siltināšana veikta pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, bet

nevis jaunuzceltām būvēm, kurām fasāžu siltināšana iekļauta jau ēkas būvprojektā (sk. https://likumi.lv/ta/id/288413-grozijumi-rigas-domes-2012-

gada-18-decembra-saistosajos-noteikumos-nr-198-nekustama-ipasuma-nodokla-atvieglojumu pieskirsanas-kartiba, aplūkots 16.10.2018.).

Tādējādi noteikumi Nr.198 4.19.apakšpunkts arī redakcijā līdz 2017.gada 1.februārim noteica atvieglojumu piešķiršanu tikai tādām daudzdzīvokļu

mājām, kurām veikta visu fasāžu siltināšana pēc nodošanas ekspluatācijā. Ar saistošo noteikumu grozījumiem tiesību normas izdevējs ir tikai precizējis

4.19.apakšpunktu nosakot, ka atvieglojumus piešķir par jau ekspluatācijā nodotu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanu, nevis siltināšanu, kas veikta

saskaņā ar ēkas būvprojektu.

[9] Atbilstoši saistošo noteikumu Nr.198 27.1 punktam par daudzdzīvokļu māju vai brīvi stāvošu telpu grupu (dzīvokļu) atbilstību šo saistošo

noteikumu 4.19.apakšpunktā paredzēto nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanas nosacījumiem Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk –

Būvvalde) veic attiecīgu atzīmi Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā viena mēneša laikā.

Saskaņā ar saistošo noteikumu Nr.198 23.3 punktu personām, kuras minētas šo saistošo noteikumu 4.19.apakšpunktā, atvieglojumus piešķir,

sākot ar nākamo taksācijas gadu pēc šo saistošo noteikumu 27.1punktā paredzētās atzīmes izdarīšanas Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā.

Pamatojoties uz minētajām tiesību normām izskatāmajā lietā atbildētāja pieteicējai bija piešķīrusi nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu par ēku

90% apmērā par 2016. un 2017.gadu.

Atbilstoši būvvaldes sniegtajai informācijai Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā tehnisku iemeslu dēļ veikta atzīme par siltinātu ēku, lai gan

aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā ēkas būvniecības veids ir norādīta jauna būvniecība (lietas 24.lapa).

Tātad, pamatojoties uz kļūdu Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā, pieteicēja saņēma nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus ēkai, kas

atbilstoši normatīvajiem aktiem nepienācās. Tādejādi pieticējai pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli uzlikts nevis ar atpakaļejošu datumu, bet

novērsta kļūda par nepamatotu atvieglojumu piemērošanu.

Līdz ar to nav pamatota pieteicējas atsauce uz tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu. Tiesiskās paļāvības princips noteikts Administratīvā procesa

likuma 10.pantā. Saskaņā ar šo principu, iestādēm ir jābūt pastāvīgām jeb konsekventām savā rīcībā, tādā veidā respektējot paļāvību, kas personām

varētu rasties. Privātpersonas tādējādi iegūst piešķirtās tiesības, kas nozīmē, ka administratīvais akts, ar kuru ir piešķirts kāds labums, nezaudēs savu

spēku, ja vien tas nav noteikts jau likumā, vai arī, ja vien tas nav pašas personas interesēs (sk. Briede J. 10.panta komentārs. Grām.: Administratīvā

procesa likuma komentāri. A un B daļa. Briede J. (Zin.red.) Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 165.lpp.).

Tā kā saistošo noteikumu Nr.198 4.19.apakšpunktā minētais atbrīvojums pieteicējai nav piemērojams, pienākumu maksāt nekustamā īpašuma

nodokli nosaka likums „Par nekustamā īpašuma nodokli”. Turklāt likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta otrā daļa noteic, ka nodokļu

administrācija papildus aprēķina nodokļus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem, ja, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, ir pārkāpti likumi, Ministru

kabineta noteikumi vai vietējo pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī samazina nodokļa maksājuma apmēru triju gadu laikā pēc likumā noteiktā

maksāšanas termiņa.

[10] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „NĀRE” pieteikuma par Rīgas domes 2018.gada 5.janvāra lēmuma Nr.2-30/RD-18-23-nd atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese ) R.Migla