Appeal court dismisses tenant's counterclaim for new housing while ordering landlord to pay court costs.
Legislator summary
AI generatedThe appeal court dismissed the tenant's counterclaim for alternative housing because the landlord voluntarily terminated the lease agreement prior to the first instance judgment. While the court acknowledged the building's dangerous condition, it found the tenant's request for a new unit procedurally unfounded given the landlord's prior acceptance of termination. Consequently, the court ordered the tenant's sister to pay the municipality's court costs and interest, correcting the lower court's error in denying cost recovery.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 41. panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 42. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 220. panta 2. punkts; Civilprocesa likuma 195. pants; Civilprocesa likuma 204.1 pants: Where a tenant voluntarily agrees to terminate a lease, a subsequent counterclaim for alternative accommodation is inadmissible, but the court may still order the opposing party to pay litigation costs and interest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. CA-0033-22/5
ECLI:LV:RAT:2022:0524.C29266018.11.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2022. gada 24. maijā
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese referente Ligita Gavare
tiesneses Ilze Celmiņa un Inese Strelča
rakstveida procesā izskatīja civillietu Rīgas pilsētas pašvaldības prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu,
izlikšanu no dzīvojamās telpas un /pers. A/ pretprasībā pret Rīgas pilsētas pašvaldību par citas līdzvērtīgas dzīvojamās telpas ierādīšanu sakarā ar /pers.
A/ un Rīgas pilsētas pašvaldības apelācijas sūdzībām par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada 18. jūlija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2018. gada 26. februārī prasītāja Rīgas pilsētas pašvaldība cēla tiesā prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par dzīvojamās telpas īres līguma
izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas.
Pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28. pantu, 28.3 panta pirmo daļu, 28.4 panta pirmo daļu, likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā” 11. pantu pirmo daļu, 16. panta pirmo daļu, trešo daļu, prasītāja lūdza tiesu izbeigt 2003. gada 3. marta Dzīvojamās telpas īres līgumu
Nr.40/0068-03V, kas noslēgts ar /pers. A/ par dzīvojamās telpas /adrese A/, lietošanu; izlikt /pers. A/ un /pers. B/ ar visām viņām piederošajām mantām
no dzīvojamās telpas /adrese A/; piedzīt no atbildētājām par labu prasītājai visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus to faktiskajā apmērā.
Prasības pieteikumā norādīti šādi argumenti.
[1.1] Prasītāja ir nekustamā īpašuma – dzīvojamās mājas, /kadastra numurs/, kas atrodas /adrese A/, neprivatizētās daļas, kurā ietilpst dzīvoklis
Nr. 26, īpašniece.
Pamatojoties uz 2003. gada 20. martā noslēgto Dzīvojamo telpas īres līgumu Nr.40/0068-03V, dzīvokli lieto atbildētāja /pers. A/. Dzīvojamās
telpas lietošanas tiesības ir arī /pers. A/ meitai – līdzatbildētājai /pers. B/.
[1.2] Dzīvojamās mājas ekspluatācija ir kļuvusi bīstama tās tehniskā stāvokļa dēļ. Rīgas pilsētas būvvalde /datums/ir pieņēmusi lēmumu Nr.BV-16-
8884-ap, ar kuru uzlikts par pienākumu dzīvojamās mājas kopīpašniekiem nodrošināt mājas ekspluatācijas pārtraukšanu un veikt tās konservāciju, jo tās
stāvoklis ir neapmierinošs un rada sabiedriskās drošības apdraudējumu.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvojamo telpu apsekošanas komisija 2016. gada 22. janvārī veica dzīvojamās mājas vizuālo
apskati, konstatējot, ka dzīvojamā māja ir tehniski sliktā stāvoklī. Ar /datums/aktu Nr. DMVAK-16-11-akt atzīts, ka dzīvoklis Nr. 26 atbilst likuma
“Par dzīvojamo telpu īri” 28.4 panta nosacījumiem.
2016. gada 20. decembrī minētajam aktam pievienots papildinājums, ar kuru Apsekošanas komisija atzina, ka dzīvojamās mājas pašvaldības
īpašumā esošo dzīvokļu īrniekus un to ģimenes locekļus ir nepieciešams nodrošināt ar pagaidu dzīvojamo telpu.
[1.3] 2016. gada 8. martā atbildētājām nosūtīta vēstule, kurā norādīti aktā konstatētie apstākļi, informējot, ka saskaņā ar Rīgas domes 2016. gada
9. jūnija saistošo noteikumu Nr. 153 “Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 59.2.2. apakšpunktā noteikto,
pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai 8. reģistrā reģistrē personas, kuras īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, ja Apsekošanas komisija sastādījusi aktu ar
atzinumu par iedzīvotāju izvietošanu, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.3 panta pirmo daļu vai 28.4 panta pirmo daļu.
Ar 2016. gada 30. marta lēmumu nolemts reģistrēt /pers. A/ un /pers. B/ palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai 8. reģistrā (pagaidu),
pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.4 panta pirmo daļu un Noteikumu Nr. 153 59.2.2. apakšpunktu un atbildētāju iesniegumiem.
Saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 16. panta pirmajā daļā noteikto, pašvaldība ir tiesīga piedāvāt īrēšanai tikai
dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu, proti, tādu telpu, kas atbilst minētā panta trešajā daļā dzīvojamajai telpai izvirzāmajiem kritērijiem. Visas /pers. A/
piedāvātās dzīvojamās telpas ir dzīvošanai derīgas un atbilst visām likumā noteiktajām prasībām.
Pirms prasības celšanas tiesā prasītāja ir piedāvājusi izīrēšanai atbildētājām dzīvojamās telpas – /adrese B/; /adrese C/; /adrese D/; /adrese E/;
/adrese F/, /adrese G/ uz izteiktajiem piedāvājumiem atbildētājas nav atsaukušās vai bez attaisnojoša iemesla ir atteikušās.
[2] Atbildētājas /pers. A/ sniegusi paskaidrojumus, norādot, ka prasību neatzīst un lūdz to noraidīt.
Prasītāja nav izpildījusi likuma prasības par citas līdzvērtīgas dzīvojamās telpas ierādīšanu atbildētājai pastāvīgai dzīvošanai.
Atbildētāja/pers. A/ ir 1. grupas invalīde, cienījamā pensijas vecumā (73 gadi), ar funkcionāliem traucējumiem, pārvietojas ar palīglīdzekļiem
asistenta pavadībā, personai ikdienā tiek nodrošināti asistenta pakalpojumi, veicot pašaprūpes aktivitātes un tualetes lietošanu, personai piešķirts
maznodrošinātas personas statuss.
[3] Prasītājas sniegusi atsauksmi par atbildētājas /pers. A/ paskaidrojumiem, kurā norādīts, ka kritēriji, kādiem ir jāatbilst piedāvājamai dzīvojamai
telpai, ir noteikti likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.3 panta otrajā daļā – līdzvērtīga dzīvojamā telpa ir dzīvojamā telpa, kas salīdzinājumā ar īrnieka
iepriekš aizņemto dzīvojamo telpu ir ne mazāk labiekārtota, līdzvērtīga platības apmēra un citu būtisku telpu raksturojošu apstākļu ziņā, kā arī atrodas tās
pašas republikas pilsētas, novada vai, ja novadam ir teritoriālās vienības, attiecīgā novada pilsētas vai novada pagasta robežās.
[4] 2018. gada 1. oktobrī (ar precizējumiem 2018. gada 18. oktobrī) atbildētāja /pers. A/ iesniedza tiesā pretprasību pret Rīgas pilsētas pašvaldību
par citas līdzvērtīgas dzīvojamās telpas ierādīšanu.
Pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.3 panta otro daļu, 28.4 panta otro daļu, 36.1 pantu, 41. pantu, likuma “Par palīdzību dzīvokļa
jautājumu risināšanā” 14. panta pirmās daļas 1. punkta “a” apakšpunktu un 16. pantu, atbildētāja lūdz tiesu: uzlikt prasītājai pienākumu ierādīt atbildētājai
un viņas ģimenes locekļiem citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu, kas ir atsevišķs dzīvoklis un sastāv vismaz no vienas dzīvojamās istabas, virtuves un
tualetes un dušas telpas, atrodas pirmajā stāvā vai augstākā stāvā, ja ēkā darbojas lifts, kas ir piemērots lietošanai personām, kuras pārvietojas
ratiņkrēslā; noteikt prasītājai pienākumu ierādīt dzīvojamo telpu un nodot atbildētājai ierādītās telpas atslēgas vienas nedēļas laikā.
Pretprasības pieteikumā norādīti sekojoši apstākļi.
[4.1] Prasītāja nav izpildījusi savu pienākumu, kas noteikts likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.3 un 28.4 pantā.
[4.2] Ņemot vērā, ka atbildētājai ir piešķirts maznodrošinātas personas statuss, viņai nav līdzekļu dzīvojamo platību remontam.
Prasītāja nav pildījusi savus izīrētāja pienākumus nodot īrniekam dzīvojamo telpu tādā stāvoklī, lai īrnieks varētu dzīvojamo telpu lietot. Turklāt
prasītāja nenodrošina dzīvojamās telpas uzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, kā arī neveic dzīvojamās
mājas kapitālo remontu.
[4.3] Ņemot vērā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 41. panta noteikumus, nav korekta prasītājas nostāja, ka atbildētājai esot piedāvājama cita
dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām, jo atbildētājai esot īres maksas parāds.
[5] Prasītājas iesniegusi tiesā paskaidrojumus par /pers. A/ pretprasību, kuros norāda, ka pretprasība ir noraidāma, jo likumā ietverto
priekšnosacījumu prasītāja ir izpildījusi vēl pirms prasības celšanas, piedāvājot atbildētājai vairākas citas līdzvērtīgas dzīvojamās telpas. Tā kā atbildētāja
no piedāvātajām dzīvojamām telpām ir atteikusies nepamatoti, prasītāja savu likumā noteikto tiesību aizsardzībai ir bijusi spiesta celt tiesā šo prasību.
[6] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada 18. jūlija spriedumu tiesvedība Rīgas pilsētas pašvaldības prasībā pret /pers. A/ un
/pers. B/ par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un atbildētāju izlikšanu no dzīvojamās telpas ir izbeidzama, bet /pers. A/ pretprasība pret Rīgas
pilsētas pašvaldību par citas līdzvērtīgas dzīvojamās telpas ierādīšanu ir noraidīta.
Nospriests izbeigt tiesvedību Rīgas pilsētas pašvaldības prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par 2003. gada 20. martā noslēgtā Dzīvojamo telpu īres
līguma Nr. 40/0068-03V izbeigšanu un /pers. A/, /pers. B/ izlikšanu no dzīvojamās telpas /adrese A/.
Noraidīt /pers. A/ pretprasību pret Rīgas pilsētas pašvaldību par citas līdzvērtīgas dzīvojamās telpas ierādīšanu.
Piedzīt no Rīgas pilsētas pašvaldības valsts ienākumos valsts nodevu 70 euro.
Piedzīt no Rīgas pilsētas pašvaldības valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,50 euro.
Piedzīt no Rīgas pilsētas pašvaldības valsts ienākumos izdevumus par valsts nodrošināto juridisko palīdzību 319,10 euro.
Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem.
[6.1] No likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 3. panta pirmās daļas, 28.2 panta trešās un piektās daļas, 36.2 panta otrās daļas un 36.3 panta pirmās
daļas izriet, ka likuma “Par dzīvojamo telpu īri” plāns un mērķis paredz nodrošināt, ka, noslēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, tiek izīrēta tikai
dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa, kas neapdraud īrnieka un viņa ģimenes locekļu dzīvību un veselību, kā arī to, ka īres līgums izbeidzams, ja dzīvojamā
telpa vairs nav dzīvošanai derīga.
Likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 11. panta pirmās daļas izpratnē pašvaldība ir tiesīga izīrēt tai piederošu, vai tās nomātu
dzīvojamo telpu vienīgi šajā likumā noteiktajām personām un ievērojot šā likuma, likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām”, likuma “Par
dzīvojamo telpu īri” noteikumus. Likuma 16. panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamai telpai, kas tiek izīrēta šajā likumā noteiktajā kārtībā, jābūt dzīvošanai
derīgai. Savukārt saskaņā ar trešo daļu dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir apgaismojama, apkurināma telpa, kas piemērota cilvēka ilglaicīgam
patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai un atbilst Ministru kabineta noteikumos paredzētajām būvniecības un higiēnas prasībām.
[6.2] Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes /datums/lēmuma atbildētāju lietošanā nodotais dzīvoklis neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām
prasībām, kādas izvirzītas izīrējamai pašvaldības dzīvojamai telpai, tāpēc tas vairs nevar būt par īres objektu.
Konstatēts, ka atbildētāja /pers. A/ ir 1. grupas invalīde, cienījamā vecumā, ir atzīta par maznodrošinātu personu. Turklāt jau 2012. gada
1. novembrī /pers. A/ vērsusies ar iesniegumu piešķirt ārpus kārtas dzīvokli ar ērtībām, pievienojot dokumentus par veselības stāvokli.
[6.3] Pirms prasības celšanas tiesā prasītāja ir piedāvājusi izīrēšanai atbildētājām sešas dzīvojamās telpas, tomēr secināts, ka prasītāja nav izpildījusi
savu pienākumu, kas noteikts likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.3 un 28.4 pantā, jo tās ir kopmītnes tipa istabas, nevis atsevišķs dzīvoklis, piedāvātajām
telpām ir mazāka kopējā platība, tāpēc nevar atzīt, ka piedāvātas dzīvojamās telpas ir līdzvērtīgas atbildētājas īrētajai dzīvojamai telpai un prasība
noraidāma.
Ar Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2018. gada 11. oktobra sēdes protokolu Nr. 31 ir nolēmusi piedāvāt /pers. A/ pagaidu
dzīvojamo telpu – vienistabas dzīvokli sociālā dzīvojamā mājā ar ērtībām 1.stāvā vai mājā ar liftu, kas apstājas vienā līmenī ar dzīvokli.
2018. gada 12. novembrī starp Rīgas pilsētas pašvaldību, kuras vārdā rīkojas tās pilnvarnieks SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, un /pers. A/ kā īrnieci
noslēgts Dzīvojamo telpu īres līgums Nr.1-1.9/RPB-18-400-lī, saskaņā ar kuru /pers. A/ lietošanā nodots atsevišķs dzīvoklis /adrese H/.
Secināms, ka pēc pretprasības celšanas prasītāja ir apmierinājusi atbildētājas pretprasību, piedāvājot atbildētājai /pers. A/ izīrēšanai dzīvojamo
telpu, kas ir atsevišķs dzīvoklis /adrese H/, un atbilstoši pretprasībā norādītajiem kritērijiem, kam atbildētāja ir piekritusi, noslēdzot par minēto dzīvojamo
telpu Dzīvojamo telpu īres līgumu.
[6.4] Tiesas sēdē 2019. gada 5. jūlijā prasītājas pārstāve zvērināta advokāte Zane Vilcāne atteicās no prasības par dzīvojamo telpu īres līguma ar
īrnieci /pers. A/ izbeigšanu un par /pers. A/, /pers. B/ izlikšanu no dzīvojamās telpas /adrese A/, sakarā ar prasības izpildi.
Par atteikšanos no prasības prasītājas pārstāve parakstīja paraksta veidlapu, apliecinot arī to, ka tiesvedības izbeigšanas procesuālās sekas ir
zināmas un saprotamas.
Tiesvedība saskaņā ar Civilprocesa likuma 223. panta 4. punktu Rīgas pilsētas pašvaldības prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par dzīvojamās
telpas īres līguma izbeigšanu un atbildētāju izlikšanu no dzīvojamās telpas ir izbeidzama, jo prasītāja pārstāve no prasības atteicās, un tiesai nav pamata
nepieņemt prasības atsaukumu.
Savukārt pretprasība ir noraidīta, jo pēc pretprasības celšanas prasītāja ir izpildījusi savu pienākumu, kas noteikts likuma “Par dzīvojamo telpu īri”
28.3 un 28.4 pantā, un ir izpildījusi pretprasībā pieteikto prasījumu par minētā likuma prasībām atbilstošas citas dzīvojamās telpas ierādīšanu, tāpēc nav
pamata uzlikt prasītājai citas dzīvojamās telpas ierādīšanas pienākumu ar tiesas spriedumu, jo pretprasījumu prasītāja ir labprātīgi apmierinājusi pēc
pretprasības celšanas.
[6.5] Ievērojot to, ka tiesa atzinusi, ka prasītāja pirms prasības celšanas tiesā, nav izpildījusi savu pienākumu, kas noteikts likuma “Par dzīvojamo
telpu īri” 28.3 un 28.4 pantā, un tāpēc prasība nav pamatota, kā arī prasība par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu ir izpildīta, jo prasītāja ierādījusi
citu dzīvojamo telpu, prasītājas samaksātie tiesas izdevumi no atbildētājām nav piedzenami.
Piemērojot Civilprocesa likuma 42. pantu un 34. panta pirmās daļas 4. punktam, par prasījumu (šajā gadījumā pretprasījumu), kam nav mantiska
rakstura, no prasītājas valsts ienākumos piedzenama valsts nodeva 70 euro, jo pretprasība noraidīta, tāpēc ka pēc pretprasības celšanas prasītāja ir
apmierinājusi pretprasījumu.
Nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,50 euro valsts ienākumos piedzīti no prasītājas.
Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 44.1 panta trešo daļu un 42. panta otro daļu, atzīts, ka no prasītājas valsts ienākumos piedzenami izdevumi par
valsts nodrošināto juridisko palīdzību 319,10 euro.
[7] Par minēto spriedumu /pers. A/ pārstāve zvērināta advokāte Agnese Medne iesniegusi apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu daļā, ar kuru
noraidīta /pers. A/ pretprasība par citas līdzvērtīgas dzīvojamās telpas ierādīšanu.
[8] Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāve zvērināta advokāte Zane Vilcāne iesniegusi apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu daļā, ar kuru nospriests
piedzīt no Rīgas pilsētas pašvaldības valsts ienākumos valsts nodevu, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus un izdevumus par valsts nodrošināto
juridisko palīdzību.
Spriedums daļā, ar kuru izbeigta tiesvedība Rīgas pilsētas pašvaldības prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par 2003. gada 20. martā noslēgtā
Dzīvojamo telpu īres līguma Nr. 40/0068-03V izbeigšanu un /pers. A/, /pers. B/ izlikšanu no dzīvojamās telpas /adrese A/, nav pārsūdzēts un stājies
spēkā.
Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti.
[8.1] 2019. gada 5. jūnija tiesas sēdē prasītāja atteicās no celtās prasības, jo pēc prasības celšanas atbildētāja /pers. A/ ir labprātīgi piekritusi
izbeigt līgumu un atbrīvot dzīvokli. Minēto apstākļu rezultātā zudis pamats uzturēt celto prasību.
Rīgas pilsētas pašvaldības prasība nav skatīta pēc būtības, tāpēc kļūdaini tiesa atzinusi, ka prasība nav pamatota.
[8.2] Tiesa nav ņēmusi vērā faktu, ka Rīgas domes 2018. gada 11. oktobra protokols Nr.1 pieņemts, pamatojoties uz /pers. A/ 2018. gada
14. septembra iesniegumu.
[9] Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas un izplatības pārvaldības likuma 10. pantu, 2022. gada 11. janvārī lietas dalībniekiem nosūtīti tiesas
paziņojumi par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā 2022. gada 24. maijā.
Motīvu daļa
[10] Pārbaudījusi lietas materiālus un apelācijas sūdzību argumentus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pretprasība par citas līdzvērtīgas dzīvojamās
telpas ierādīšanu atstājama bez izskatīšanas, savukārt tiesāšanās izdevumi piedzenami no atbildētājas /pers. B/.
[11] Ar izdruku (lietas 2. sējuma 138. lapa) pierādīts, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja /pers. A/ ir mirusi /miršanas datums/.
Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020. gada 12. maija lēmumu apturēta tiesvedība lietā līdz /pers. A/ tiesību pārņēmēju noteikšanai.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 220. panta 2. punktu, 2022. gada 10. janvārī tiesvedība atjaunota, jo /pers. A/ tiesību pārņēmēji nav
noskaidroti.
Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pretprasība par citas līdzvērtīgas dzīvojamās telpas ierādīšanu atstājama bez izskatīšanas
saskaņā ar Civilprocesa likuma 220. panta 2. punktu.
[12] Spriedums daļā, ar kuru izbeigta tiesvedība Rīgas pilsētas pašvaldības prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par 2003. gada 20. martā noslēgtā
Dzīvojamo telpu īres līguma Nr. 40/0068-03V izbeigšanu un /pers. A/, /pers. B/ izlikšanu no dzīvojamās telpas /adrese A/, nav pārsūdzēts un stājies
spēkā.
Apelācijas instancē skatāms tikai jautājums prasītājas apelācijas sūdzības robežās – par spriedumu daļā, ar kuru nospriests piedzīt no prasītājas
tiesāšanās izdevumus.
[12.1] Lietā nav strīda par to, ka 2019. gada 5. jūnija tiesas sēdē pirmās instances tiesā prasītāja atteicās no celtās prasības, ko apliecina pielikums
Nr. 1 tiesas sēdes protokolam (lietas 2. sējuma 36. lapa), jo pēc prasības celšanas atbildētāja /pers. A/ ir labprātīgi piekritusi izbeigt līgumu un atbrīvot
dzīvokli. Minēto apstākļu rezultātā bija zudis pamats uzturēt celto prasību.
[12.2] Civillietu tiesas kolēģija piekrīt prasītājas apelācijas sūdzības argumentiem par to, ka pārsūdzētajā spriedumā nepamatoti norādīts, ka Rīgas
pilsētas pašvaldība ar savām darbībām atzinusi, ka tā nav izpildījusi likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.3 pantā un 28.4 pantā noteikto pienākumu, jo pēc
prasības celšanas Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšana komisija ar 2018. gada 11. oktobra sēdes protokolu Nr. 31 ir nolēmusi piedāvāt /pers. A/ īrēt
dzīvojamo telpu.
Ar Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšana komisijas 2018. gada 11. oktobra sēdes protokolu Nr. 31 (lietas 1. sējuma 189.-190. lapa),
pierādīts, ka tas pieņemts, pamatojoties uz /pers. A/ 2018. gada 14. septembra iesniegumu.
Tāpat ar Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšana komisijas 2018. gada 8. novembra sēdes lēmumu (protokols Nr. 33) (lietas 2. sējuma 8.-
9. lapa), ar kuru nolemts izbeigt ar /pers. A/ noslēgto 2003. gada 20. martā noslēgto dzīvojamās telpas /adrese A/, īres līgumu, un izīrēt pagaidu
dzīvojamo telpu /adrese H/, pierādīts, ka tas pieņemts, pamatojoties uz pašas /pers. A/ 2018. gada 29. oktobra iesniegumā izteikto lūgumu izbeigt
Dzīvokļa īres līgumu un ierādīt pagaidu dzīvojamo telpu – dzīvokli sociālajā dzīvojamajā mājā.
[12.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta otrajā daļā noteikto, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības
iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.
Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas pašvaldība neuzturēja celto prasību, jo pēc prasības celšanas atbildētāja /pers. A/ labprātīgi piekrita
izbeigt līgumu un atbrīvoja dzīvokli. Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta otrajā daļā noteikto no atbildētājas /pers.
B/ piedzenami prasītājas samaksātie tiesāšanās izdevumi – valsts nodeva 140,62 euro (lietas 1. sējuma 13. lapa) un 70 euro (lietas 2. sējuma
80. lapa), un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumiem 7,34 euro (lietas 1. sējuma 14. lapa), kopā 217,96 euro, jo atbildētāja /pers. A/ ir mirusi, tāpēc
minētos izdevumus iespējams piedzīt no līdzatbildētājai /pers. B/.
[12.4] Tiesai radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu piegādāšanu 11,11 euro (lietas 1. sējuma 3. lapa), ievērojot to,
ka prasītāja, iesniedzot, prasību samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,34 euro, nesamaksātie izdevumi ir 3,77 euro, kas piedzenami no
atbildētājas /pers. B/ saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu.
[13] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa kļūdaini izlējusi jautājumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu, nevērtējot faktu, ka
atbildētāja /pers. A/ pati lūdz izbeigt īres līgumu, kas bija par pamatu prasītājas prasības atsaukumam.
[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu prasītājām ir nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma
izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no piedzītās un nesamaksātās summas, ņemot vērā Civillikuma 1763. pantā noteikto, ka procentu pieaugums
apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
[15] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 220. panta 2. punktu, 432., 433., 434. panta, Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda:
atstāt bez izskatīšanas /pers. A/ pretprasību pret Rīgas pilsētas pašvaldību par citas dzīvojamās telpas ierādīšanu.
Piedzīt no /pers. B/, /personas kods/, Rīgas pilsētas pašvaldības labā, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesāšanās izdevumus
217,96 euro (divi simti septiņpadsmit euro un 96 centi).
Piedzīt no /pers. B/, /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,77 euro (trīs euro un 77 centi), kas iemaksājami
kontā Nr. LV55TREL1060190911200, saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELL22,
iemaksas mērķis: lietas numurs, vārds, uzvārds, personas kods.
Noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 (desmit) dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Noteikt, ka dokuments, kas apstiprina tiesas izdevumu samaksu valsts labā, iesniedzams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senāta Civillietu departamentam 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas,
kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā un iemaksājot drošības naudu 300 euro Latvijas Republikas Augstākās tiesas, reģistrācijas
Nr.90000068892, Valsts kases kontā Nr.LV83 TREL 8280 0100 0000 0.
Tiesnese L.Gavare
Tiesnese I.Celmiņa
Tiesnese I.Strelča