Court allows landlord to terminate lease and evict tenants for unpaid rent despite tenant's imprisonment status.

Lietas Nr. C15166516

Lietas arhīva Nr. C-1665-16/17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2016.gada 18.oktobrī

Jelgavas tiesa

tiesnese M.Griķe

tiesas sēžu sekretāre A.Paņkiva

civillietā

sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par solidāru parāda piedziņu, īres

līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Aprakstošā daļa

Jelgavas tiesā ierosināta civillieta, prasītāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas numurs

43603011548, prasībā pret atbildētājiem /pers. A/ un /pers. B/ par solidāru parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas bez

citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ar prasījumiem:

piedzīt solidāri no atbildētājiem par labu prasītājam īres maksas un pakalpojumu maksājumu parādu uz 2016.gada 31.martu EUR 831,68;

piedzīt līdzīgās daļās no atbildētājiem tiesāšanās izdevumus, tai skaitā valsts nodevu EUR 198,52 apmērā;

izbeigt 2005.gada 10.martā noslēgto dzīvojamo telpas īres līgumu Nr.27 un izlikt atbildētāju /pers. A/ līdz ar ģimenes locekļiem un citām personām

un viņiem piederošajām mantām no dzīvokļa Nr./adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas;

atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas, sākot no tiesas nolēmuma stāšanās spēkā un līdz nolēmuma izpildei.

Prasībā norādīti apstākļi, ka 2005.gada 10.martā prasītājs un atbildētājs /pers. A/ noslēdza dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.27. Dzīvojamās telpas

/adrese/, nodotas lietošanā saskaņā ar 2005.gada 10.marta dzīvojamās telpas nodošanas un pieņemšanas aktu atbildētājam /pers. A/. /pers. B/

dzīvojamajā telpā /adrese/, savu dzīvesvietu deklarējis kopš 2005.gada 17.marta. Saskaņā ar Latvijas Republikas Ieslodzījumu vietu pārvaldes sniegto

informāciju, atbildētājs šobrīd atrodas ieslodzījumā Jelgavas cietumā, /adrese/. Soda termiņā sākums ir 2012.gada 3.septembris un beigas 2021.gada

3.septembris.

Saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, kas noslēgts 2005.gada 10.martā, atbildētājs uzņēmies maksāt īres maksu pēc noteiktiem tarifiem un

maksu par pakalpojumiem par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 25.datumam. Arī likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmā daļa un 12.pants

nosaka īrnieka pienākumu veikt maksājumus par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu,

dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt

apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot

otrai zaudējumus, arī 1588.panta nosaka, ka viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras puses piekrišanas un 1950.pants nosaka, ka katrai pusei ir

pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Norāda, ka atbildētājam ir izveidojies parāds par dzīvokļa īri un par komunālo pakalpojumu piegādi. Atbildētājs savas saistības noteiktajā termiņā

neizpildīja un maksājumi norādītājos termiņos netika apmaksāti. Uz 2016.gada 31.martu atbildētāja parāds par labu prasītājam sastāda EUR 831,68

apmērā.

2015.gada 3.septembrī apsekojot dzīvojamo telpu /adrese/, konstatēts, ka dzīvojamā telpā faktiski īrnieks neatrodas, bet dzīvo /pers. E/, kura tika

brīdināta atbrīvot dzīvojamo telpu divu nedēļu laikā. Minētais akts, pierāda to, ka īrnieks dzīvojamā telpā /adrese/, bez izīrētāja piekrišanas iemitinājis

citas personas, tādējādi pārkāpjot likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9.panta piektās daļas noteikumus.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2pants nosaka izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā

vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Ņemot vērā, ka 2015.gada 3.septembrī apsekojot

dzīvojamo telpu /adrese/ tika konstatēts, ka dzīvoklī ir iemitinātas nepiederošas personas, tad 2015.gada 28.septembrī tika sagatavots un 2015.gada

29.septembrī nosūtīts šāds brīdinājums īrniekam /pers. A/. 2015.gada 30.oktobrī saņemts pasta pakalpojumu sniedzēja paziņojums, ka brīdinājums nav

izsniegts parādniekam.

Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr. 187 (2015.gada 24.septembris) ir publicēts paziņojums par parāda

atmaksu no atbildētāja.

Līdz prasības pieteikuma iesniegšanas dienai Jelgavas tiesā īres maksa un komunālo pakalpojumu parāds netika nomaksāts.

2015.gada 7.oktobrī prasītājs saņēma atbildētāja iesniegumu, kurā viņš apņemas labprātīgi segt parādu par dzīvojamās telpas /adrese/ īri un

saņemtajiem pakalpojumiem, kā arī īrnieks informēja, ka nodod dzīvokļa atslēgas un uztic uzraudzīt dzīvokli savai māsai /pers. B/, personas kods

/personas kods/, tādējādi apliecinot, ka ir pārtraukta nelikumīgā apakšīre. Atbildētāja māsa iesniedza 2015.gada 6.oktobra Ieslodzījuma vietu pārvaldes

Jelgavas cietuma informatīvo vēstuli, kurā tiek apstiprināts, ka atbildētājs /pers.A/ atrodas Jelgavas cietumā un izcieš brīvības atņemšanas sodu.

2015.gada 7.oktobrī atbildētāja māsa /pers. B/ ar prasītāju noslēdza vienošanos par dzīvojamās telpas /adrese/ parāda pakāpenisku samaksu.

/pers. B/ noslēdzot minēto vienošanos bez maldības, viltus un spaidiem vienojās par solidāru atbildību kopā ar /pers. A/ par dzīvojamās telpas /adrese/

īres un saņemto pakalpojumu parāda EUR 1117.41 pakāpenisku samaksu. /pers. B/ 2015.gada 28.septembrī iemaksāja EUR 110.00 un parāda

atlikums, par kura pakāpenisku samaksu tika slēgta vienošanās, sastādīja EUR 1007.41. /pers. B/ apņēmās segt EUR 1007.41 parādu, katru mēnesi

maksājot EUR 40.30 līdz 2017.gada 25.novembrim, ka arī apmaksāt pārvaldnieka piestādītos ikmēneša rēķinus par pakalpojumiem. Atbildētāja māsa

/pers. B/ noslēdzot minēto vienošanos atzīst parādu un apliecina, ka par šo summu nepastāv strīds. Tomēr minētā vienošanās nav pildīta regulāri, kā

rezultātā parāds turpina pieaugt. Prasītājs saņemot oficiālu informāciju, ka dzīvojamās telpās /adrese/ īrnieks atrodas ieslodzījuma vietā, 2015.gada

oktobrī veica pārrēķinu par nesaņemtajiem pakalpojumiem, t.i. atkritumu izvešanu un auksto ūdeni, veica korekcijas un atbildētāja parādsaistības par

dzīvokļa /adrese A/ īri un komunālajiem pakalpojumiem, kurš uz 2015.gada 1.novembri sastādīja EUR 804.07 apmērā.

Ņemot vērā, ka atbildētāja /pers. A/ māsa /pers. B/ noslēdzot vienošanos par dzīvojamās telpas /adrese/ parāda pakāpenisku nomaksu, uzņēmās

solidāru atbildību kopā ar savu brāli /pers. A/ par parāda nomaksu, tad lūdz solidāru parāda EUR 831.68 piedziņu attiecināt uz /pers. A/ un /pers. B/.

2015.gada oktobrī prasītājs informēja dzīvojamās telpas /adrese/ īpašnieku Jelgavas pašvaldību par īrnieka un viņa māsas apņemšanos parādu segt

labprātīgi. 2015.gada 27.oktobrī prasītājs saņēma Jelgavas pilsētas domes atbildi uz vēstulēm par pašvaldības dzīvojamās telpas /adrese/ īrnieka /pers.

A/ parādu piedziņu un izlikšanu no dzīvojamām telpām. Jelgavas pašvaldība informēja, ka 2015.gada 21.oktobrī Jelgavas pilsētas domes dzīvokļu

komisija pieņēma lēmumu Nr. 14/13.5 “Parādu piedziņa, īres līguma izbeigšana un izlikšana no dzīvojamās telpas /adrese/”, ar kuru nolēma uzdot SIA

”Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” veikt nepieciešamas darbības īres un saņemto pakalpojumu parādu piedziņu, īres līguma izbeigšanai un /pers. A/

kopā ar citām personām izlikšanai no dzīvojamās telpas /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

2015.gada 4.novembrī prasītājs atbildētajam /pers. A/ nosūtīja brīdinājumu uz viņa faktisko atrašanās vietu Jelgavas cietumā, kurā tika izskaidrots

Jelgavas pašvaldības viedoklis saistībā ar situāciju par dzīvojamās telpas /adrese/ parādu atgūšanu, kā arī atbildētājs tika aicināts viena mēneša laikā pēc

brīdinājuma saņemšanas sazināties ar Jelgavas pašvaldību, lai risinātu jautājumu par dzīvojamās telpas īres tiesību saglabāšanu un brīdināts, ka pretējā

gadījumā SIA ”Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” rīkosies saskaņā ar Jelgavas pašvaldības doto uzdevumu un organizēs tiesvedību īres un saņemto

pakalpojumu parādu piedziņai, īres līguma izbeigšanai un /pers. A/ kopa ar citām personām izlikšanai no dzīvojamās telpas /adrese/ bez citas dzīvojamās

telpas ierādīšanas.

Prasītājs un atbildētāja strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā nav izmantojuši mediāciju.

Prasību pamato ar Civillikuma 1., 2., 3., 4., 1587., 1588., 1590., 1651., 1652., 1828., 1832., 1833., 1838. pantu, Dzīvesvietas deklarēšanas

likuma 2., 3. pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2., 10., 11., 11 1., 112., 113., 12., 18., 28.2 pantu, Civilprocesa likuma 1., 24., 26., 34., 35., 41.,

96. pantu.

Tiesā saņemts atbildētāja /pers. A/ paskaidrojums prasības pieteikumam, ka savus iebildumus pret prasību un pierādījumus iesniegs ar

papildinājumu šiem paskaidrojumiem, jo tīri fiziski uz doto brīdi ievērojot noteikto termiņu paskaidrojuma iesniegšanai atbildētājs nespēj veikt. Citi

paskaidrojumi un/vai lūgumi vai iebildumi tiesā līdz tiesas sēdei san saņemti, nav pieteikti kādi lūgumi vai celti iebildumi.

Tiesas sēdē, videokonferences režīmā, prasītāja pārstāve /pers. F/ prasību uzturot, paskaidroja, ka apstākļi nav mainījušies, parāds nav

samaksāts. Atbildētājs pārkāpis dzīvojamās telpas īres līgumā pielīgto un nodevis dzīvokli apakšīrē, kas konstatēts ar aktu. Apakšīrnieki dzīvokli

atbrīvojuši. Atbildētāja māsa uzņēmusies solidāras saistības samaksāt parādu, bet pielīgto nav pildījusi. Lūdza prasību apmierināt.

Tiesas sēdē atbildētājs /pers. A/ prasību atzina, iebildumus neceļot. Paskaidroja, ka kopš 2008. gada dzīvojis Anglijā. Bijusi vienošanās ar

onkuli, ka parādu samaksās. Par apakšīrniekiem neko nav zinājis, ja būtu, tad pats palūgtu atbrīvot dzīvokli. Parādu samaksāt nevar, tāpat mantiskais

stāvoklis liedz maksāt likumiskos procentus.

Atbildētājai /pers. B/ par uzsākto tiesvedību un lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots likumā noteiktā kārtībā. Paskaidrojumi nav sniegti,

iebildumi nav celti, lūgumi nav pieteikti. Neierašanās iemesli tiesai nav ziņoti. Nav konstatēti tādi ar likumu noteikti šķēršļi, kas pamatoti var kavēt vai liegt

lietas iztiesāšanu.

Motīvu daļa

Novērtējot lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus kopsakarā ar pušu sniegtajiem paskaidrojumiem tiesas sēdē, tiesa secina, ka prasība

par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

No lietā iesniegtajiem Uzņēmumu reģistra 2013.gada 8.oktobra lēmumiem un komersanta reģistrācijas apliecības redzams, ka SIA

„Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” reģistrēta komercreģistrā 2004.gada 5.oktobrī un tas, kādas izmaiņas notikušas attiecībā uz prasītāja nosaukuma

maiņu un amatpersonu sastāvā (lietas lapa 52 – 53, 54, 57).

Lietā nepastāv strīds par to, ka dzīvojamā māja /adrese/, atrodas prasītāja pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, kas apstiprinās ar 2007.gada

26.februāra pārvaldīšanas līgumu (lietas lapa 21 – 24) un 2014.gada 12.jūnija pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu (lietas lapa 11 – 17).

Nav strīda, ka dzīvokļa īpašums pieder pašvaldībai un prasītājs to pārvalda un pārvaldīšanas līguma pamata (lietas lapa 21 un turpmāk),

kas dod tiesības celt prasību tiesā.

Ar dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.27, kas noslēgts starp atbildētāju /pers. A/ un prasītāju, apstiprinās, ka atbildētājs /pers. A/ ir dzīvokļa

Nr.6, /adrese/, īrnieks (lietas lapa 26 – 29).

Lietā nav apstrīdēts fakts, ka dzīvoklis tika nodots atbildētāja /pers. A/ lietošanā. No 2005.gada 10.marta dzīvojamās telpas nodošanas un

pieņemšanas akta ir redzams, ka prasītājs nodeva un atbildētājs /pers. A/ pieņēma dzīvojamo telpu – dzīvokli Nr.6, /adrese/ – savā rīcībā (lietas lapa

30). To parakstījis arī /pers. A/. Līguma tiesiskums nav apstrīdēts, to apšaubīt nav pamata.

Saskaņā ar Jelgavas pilsētas domes administrācijas Īpašumu konversijas pārvaldes izziņu /adrese/, savu dzīves vietu ir deklarējis /pers. A/

(lietas lapa 31).

Saskaņā ar Civillikuma 7. pantu, personai var būt vairākas dzīvesvietas un domicils ir apspriežams pēc personas nodoma.

Ar lietā iesniegto 2015.gada 3.septembra aktu pierādīts, ka apsekojot pašvaldības dzīvojamo telpu /adrese/, tika konstatēts, ka dzīvoklī

nedzīvo dzīvokļa īrnieks, bet dzīvo persona /pers. E/ (lietas lapa 40).

Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir īres līgums (likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2. panta otrā daļa).

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.panta pirmajā daļā noteikts, ka slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm

rakstveidā vienojoties. Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3 pants nosaka, ka dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus

dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks: pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana); papildpakalpojumi, par kuru sniegšanu izīrētājs un īrnieks vienojušies dzīvojamās telpas īres līgumā (karstais

ūdens, gāze, elektrība, garāža, autostāvvieta u.c.) un no kuriem īrnieks var atteikties, divas nedēļas iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres

līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas

īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Savukārt likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrā daļa nosaka, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā

īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

No dzīvojamās telpas īres līguma Nr.27 2.1. un 2.2.punkta redzams, ka atbildētājs /pers. A/, parakstot īres līgumu, ir apņēmies prasītājam maksāt

īres maksu par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 25.datumam. Tāpat atbildētājs apņēmies maksāt par pamatpakalpojumiem.

Tiesa secina, ka minētais īres līgums ir tiesīgi noslēgts, lietā nav iesniegti pierādījumi, ka kāda no pusēm būtu šo līgumu apstrīdējusi, tāpēc

tas ir saistošs līgumslēdzējpusēm un atbilstoši Civillikuma 1590.pantam katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu. Turklāt saskaņā ar

Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās

izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Ar lietā esošajām grāmatvedības, arhīva izziņām (lietas lapa 33 – 39) pierādīts, ka atbildētāja nesamaksātais parāds par dzīvokļa īri un

komunālajiem pakalpojumiem uz 2016.gada 31.martu ir EUR 831,68.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteikto, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres

līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās

telpas īres maksu un nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus

saskaņā ar īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Savukārt likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta otrā daļa nosaka, ka izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš

rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

No lietā iesniegtajām grāmatvedības un arhīva izziņām redzams, ka atbildētājs regulārus maksājumus par īri un pamatpakalpojumiem nav

veicis un atbildētāja parāds uz 2016.gada 31.martu ir EUR 831,68 (lietas lapa 33 – 39). Tādējādi tiesa konstatē, ka atbildētājs vairāk nekā trīs mēnešus

nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu un nemaksā par pamatpakalpojumiem. Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka parāds ir samaksāts.

No lietā esošā brīdinājuma (lietas lapa 46) ir redzams, ka 2015.gada 28.septembrī prasītājs ir sagatavojis brīdinājumu atbildētājam, kurā

atbildētājs ir informēts par parāda apmēru un aicināts vienoties par parāda atmaksas grafiku. Tāpat atbildētājs informēts, ka pretējā gadījumā tiks celta

prasība tiesā. Minētais brīdinājums nosūtīts atbildētājam 2015.gada 4.novembrī, ko apliecina pasta komersanta čeks (lietas lapa 47).

Publikācijas apliecinājums laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pierāda, ka prasītājs brīdinājis atbildētāju par dzīvokļa īres un pakalpojumu

maksas parādu, kā arī brīdinājis, ja mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas dienas netiks veikta parāda atmaksa, tiesā tiks sniegta attiecīga prasība

(lietas lapa 41).

2015.gada 7.oktobrī atbildētāja /pers. B/ noslēdza ar prasītāju vienošanos par parādu, kurā puses vienojušās par /pers. B/, kā

kopparādnieka solidāru atbildību par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas telpu /adrese/ parāda apmēru, parāda apmaksas kārtību (lietas lapa 49).

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto, ka atbildētāja /pers. B/ nav pildījusi noslēgto vienošanos, jo atbildētāja nav pierādījusi

pretējo, ka vienošanos būtu pildījusi un veikusi maksājumus, jo atbilstoši Civillikuma 1838.pantā noteiktajam samaksas pierādīšanas pienākums gulstas

uz atbildētāju.

Nekādi iebildumi par saistībām vai aprēķinu nav celti ne prasītājam, ne tiesai, apšaubīt to nav pamata.

Novērtējusi lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar prasītāja pārstāvja un atbildētāja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, tiesa secina,

ka lietā ir iegūti pietiekoši un ticami pierādījumi, ka atbildētājs nemaksā par īri un komunālajiem pakalpojumiem ilgāk par trīs mēnešiem, lai gan viņam ir

bijusi nodrošināta iespēja dzīvoklī dzīvot un pakalpojumus izmantot. Par parāda nesamaksāšanas sekām atbildētājs ir brīdināts likuma „Par dzīvojamo

telpu īri” 28.2 panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, kas ir pamats īres līguma izbeigšanai un atbildētāja /pers. A/, viņa ģimenes locekļu un citu personu un

viņiem piederošo mantu izlikšanai no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Tiesai nav pamata apšaubīt parāda esamības faktu un tā apmēru, kas apstiprinās ar lietā esošajiem pierādījumiem. Pretējus pierādījumus

atbildētāji tiesā nav iesnieguši, jo atbilstoši Civillikuma 1838.pantā noteiktajam samaksas pierādīšanas pienākums gulstas uz atbildētājiem.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka no atbildētājiem /pers. A/ un /pers. B/ solidāri prasītāja labā ir piedzenams īres maksas un

pakalpojumu parāds uz 2015.gada 31.martu EUR 831,68 apmērā, kā norādīts prasībā un prasības summas aprēķinā – grāmatvedības dokumentos un

tiesiska darījuma, vienošanās pamata, kā īres līguma pamata, kas nosaka atbildētāja /pers. A/ pienākumu veikt maksājumus par dzīvojamās telpas īri un

pakalpojumiem un vienošanās pamata, kas noslēgta ar atbildētāju /pers. B/2015. gada 7. oktobrī, ar kuru viņa uzņēmusies solidāru mantisku atbildību par

šīm saistībām, ar pienākumu samaksāt parādu pielīgtā termiņā un kārtībā.

Prasības apmierināšanas juridisko pamatojumu nosaka Civillikuma 1587.pants, kas noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu

izpildīt apsolīto (..). Atbildētāju saista pielīgtais. Tāpat, prasība apmierināma uz Civillikuma 1402. panta pamata, kas noteic, ka saistību tiesības rodas no

tiesiska darījuma, vai pēc likuma. Solidāra mantiskā atbildība atbildētājiem noteikta ar likumu un līgumu, saskaņā ar Civillikuma 1672. pantu.

Tiesa konstatē atbildētājas kā kopparādnieces nokavējumu, atgādinājums šādā gadījumā var nebūt (skat. Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3.

punktu, 1653. pantā).

Prasījuma par procentu piedziņu apmierināšanu pamato Civillikuma 1753.pants, kas noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par

kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu, un Civillikuma

1756.pants, kas nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu, konkrētajā gadījumā to noteic likums.

Uz likuma pamata, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1756., 1765.pantu, nosakāmas prasītāja tiesības saņemt likumiskos

procentus no parāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta 6.daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Judikatūrā (Latvijas Republikas Augstākās

tiesas Senāta 2007.gada 14.februāra spriedums lietā Nr. SKC-75; 2009.gada 25.novembra lēmumā lietā Nr. SPC-111; 2013.gada 26.aprīļa spriedums

lietā Nr. SKC-1106) pausts viedoklis, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs raksturs, līdz ar ko tiesām minētās normas izpratnē, apmierinot

prasību par naudas summas piedziņu, ir pienākums, neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem, noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts nosaka, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.panta otrā daļa nosaka, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība

nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā.

Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1756., 1759.panta 1.punktu un 1765.panta otro daļu ir pamats noteikt

prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no piespriestās, bet nesamaksātās summas.

Atbildētāja iebildumi par viņa mantisko stāvokli nevar kalpot atbrīvot viņu no ar likumu noteikta maksāšanas pienākuma.

Citiem apstākļiem, uz kuriem atsaucies atbildētājs lietas izskatīšanā, nav būtiskas nozīmes strīdā, tie nemaina noskaidroto apstākļu

juridiskās sekas, kā ticis norādīts iepriekš šajā spriedumā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Ņemot vērā minēto, no atbildētājiem solidāri par labu prasītājam ir piedzenami visi tā samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva EUR

198,52 (lietas lapa 10) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 9,42, kvīts iesniegta tiesas sēdē.

Lietā taisīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – par tiesas dokumentu un pavēstu nosūtīšanu (Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas

5.punkts) summā EUR 15,70, kuri saskaņā ar tiesu praksi, Civilprocesa likuma 33., 39., 40., 41.pantu, jāpiedzen no atbildētājiem solidāri valsts labā,

piedzenot starpību, kura nav tikusi samaksāta līdz sprieduma taisīšanai (EUR 15,70-9,42=6,28).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civillikuma 1., 4., 5., 1483., 1488., 2112., 2141.pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 1., 2., 5., 8., 9., 10., 11., 28. 2 pantu,

Civilprocesa likuma 1., 5., 8., 10., 26., 34., 41., 56., 72., 74., 85., 86., 93., 95., 96., 97., 104., 156., 193., 197., 204.1pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt pilnīgi sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par solidāru parāda

piedziņu, dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas:

Izbeigt 2005.gada 10.martā noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.27 un izlikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, līdz ar ģimenes

locekļiem un citām personām un viņiem piederošajām mantām no dzīvokļa /adrese A/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers.B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu

atbildību “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr.43603011548, parādu par dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem uz 2016.gada

31.martu EUR 831,68 (astoņi simti trīsdesmit viens eiro un 68 centi), samaksāto valsts nodevu EUR 198,52 (viens simts deviņdesmit astoņi eiro 52

centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 9,42 (deviņi eiro un 42 centi), norādot, ka tie ieskaitāmi pēc izvēles vienā no prasītāja kontiem:

kontā Nr.LV02UNLA0008000508001, AS “SEB Banka”;

kontā Nr.LV97PARX0001112130019, AS CITADELE BANKA,

kontā Nr.LV36HABA0551011242542, AS SWEDBANKA,

kontā Nr.LV04NDEA0000081520541, NORDEA BANK,

kontā Nr.LV83RIKO0002013142819, DnB bankā.

Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Latvijas Republikai ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 6,28 (seši eiro un 28 centi).

Par labu valstij piedzītie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami: ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499, saņēmējs Tiesu administrācija,

Ūnijas iela 8 k-9, Rīga, NMR. 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods

TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr.43603011548, tiesības saņemt likumiskos

6% gadā līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Zemgales apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.

Tiesnese M.Griķe