Court dismissed appeal against administrative fine for property maintenance violations by Latvijas nafta.

Lieta Nr.1A29002618/21

ECLI:LV:RLPT:2018:0426.1A29002618.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 26.aprīlī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska rakstveida procesā izskatot AS “Latvijas nafta”, reģistrācijas Nr.40003003174

(turpmāk – iesniedzēja) sūdzību par Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas (turpmāk – iestāde) 2018.gada 16.janvāra lēmumu Nr.D55-

36/18,

konstatēja

2017.gada 14.decembrī iesniedzējai sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.CA004514 par to, ka 2017.gada 8.decembrī plkst.10.06

netiek uzturētas kārtībā ēkas, būves un teritorija Līņu ielā 6, Ventspilī. Ēkas, būves ir sliktā stāvoklī, daļa no tām vai to daļas ir sabrukušas, un arī

turpmāk to elementi var atdalīties, sabrukt. Ēkas ir brīvi pieejamas trešajām personām, jo teritorija ap tām un pašas ēkas nav noslēgtas. Ēkās un teritorijā

Līņu ielā 6, Ventspilī ir uzkrājušies atkritumi, tai skaitā, bīstamie atkritumi – azbestbetona loksnes. Teritorijā nav noslēgtas vairākas komunikāciju akas un

nav veikta zāles pļaušana (zāles garums virs 15 cm). Detalizētu pārkāpumu būtību skatīt klāt pievienotajā atzinumā Nr.BIS-BV-19.9-2017-10938(507).

Ir pārkāpts “Ventspils pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumu” Nr.7 6.1.1., 6.1.2., 21.2., 21.6., 21.9.apakšpunkts par ko atbildība

paredzēta noteikumu 38.punktā.

Ar Ventspils pilsētas Administratīvās komisijas 2018.gada 16.janvāra lēmumu Nr.D55-36/18 iesniedzēja saukta pie administratīvās atbildības

uzliekot naudas sodu 600 EUR apmērā.

2018.gada 7.februārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta iesniedzējas sūdzība.

Sūdzībā norādīts, ka iestāde nav objektīvi un vispusīgi noskaidrojusi un izvērtējusi visus konkrētās lietas apstākļus un rīkojusies saskaņā ar

normatīvajiem aktiem, kas noveda pie nepareiza rezultāta, tāpēc lūdz atcelt lēmumu.

Iesniedzēja nav saucama pie administratīvās atbildības. Iesniedzēja savu iespēju robežās uztur kārtībā tās īpašumā esošo nekustamo īpašumu un

nav pamatots protokolā norādītais. Iesniedzēja paskaidro, ka nekādus atkritumus nerada, tā nav atkritumu valdītājs. Lietā pēc būtības nav motivēta

lēmuma, līdz ar ko nav pierādīta iesniedzējas vaina.

Iesniedzēja uzskata, ka iestāde nav vērtējusi iesniedzējas mantisko stāvokli, izdarījusi lietderības apsvērumus, kāpēc piemērojams naudas sods tieši

600 EUR apmērā. Iesniedzējai ir piemērots tāds maksātnespējas stāvokļa risinājums kā mierizlīgums un tās darbību uzrauga maksātnespējas

administrators, līdz ar ko piemērotais naudas sods nav uzskatāms par samērīgu.

Ar Rīgas apgabaltiesas 2000.gada 19.oktobra spriedumu iesniedzēja tika pasludināta par maksātnespējīgu no 2000.gada 4.oktobra. Pēc

maksātnespējas pasludināšanas uzņēmums turpināja savu darbību pilnā apmērā. Ar kreditoru sapulces 2002.gada 29.augusta lēmumu iesniedzējai kā

maksātnespējas stāvokļa risinājums tika noteikta sanācija. 2011.gada 16.novembrī tika apstiprināts kreditoru sapulcē apstiprinātais mierizlīgums

iesniedzējas maksātnespējas procesā, nosakot 15 gadus mierizlīguma termiņu un citus nosacījumus. Mierizlīgums ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, līdz ar

to tika atjaunota pārvaldes institūcijas darbība. /pers. B/ lēmumā ir informējis iesniedzēju par prasību likvidēt graustus, nevis tos nojaukt, vai atsavināt.

Tātad izejot no loģikas apsvērumiem graustu likvidēšana ir iespējama tikai divejādi vai nu atjaunojot attiecīgo būvi, vai nojaucot. Iesniedzēja paskaidroja,

ka būvju demontāža var aizskart kreditoru intereses, jo būve atrodas iesniedzējas pamatlīdzekļu sarakstā ar noteiktu vērtību un ir ieķīlāta iesniedzējas

kreditoriem. Līdz ar to iesniedzēja nevar demontēt valstij ieķīlātu mantu savukārt šīs būves atjaunot pilnībā atbilstoši mūsdienu prasībām arī nevar, jo

iesniedzējai nav naudas līdzekļu. Kā jau iepriekš iesniedzēja paskaidroja, tā uztur būves savu iespēju robežās. Tāpat iesniedzēja ir sniegusi iestādei

paskaidrojumus, ka šo ēku un teritorijas sakārtošana ir atkarīga no trešo personu lēmumiem un faktiskās rīcības, līdz ar to nav iespējams noteikt vai tiks

atsavinātas un kad būves, ēkas pēc adreses Līņu ielā 6, Ventspilī.

Iesniedzēja jau iepriekš paskaidroja, ka iestādes noteiktais termiņš ēku, būvju un teritorijas sakārtošanai nav saprātīgs, līdz ar to iesniedzēja lūdza

pagarināt izpildes termiņus. Iesniedzēja ir lūgusi iestādi pēc iespējas savu iespēju robežās aktīvāk iesaistīties kārtības uzturēšanā, saucot pie atbildības

personas, kas faktiski bojā ēkas, piegružo teritoriju un ēkas.

Tāpat iesniedzēja uzskata, ka nav pamatoti saukt iesniedzēju pie administratīvās atbildības ziemā par to, ka nav nopļauta zāle. Lūdz atcelt iestādes

lēmumu un administratīvā pārkāpuma lietvedību izbeigt.

2018.gada 9.martā tiesā saņemti Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka iestāde

iesniedzējas sūdzību uzskata par nepamatotu un noraidāmu, jo iesniedzēja pārkāpusi spēkā esošos saistošos noteikumus “Ventspils pilsētas teritorijas

kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” Nr.7. Minētie noteikumi izdoti pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 43.pantu, līdz ar to nekustamā

īpašuma īpašniekam iesniedzējai ir pienākums uzturēt kārtībā īpašumā un valdījumā esošo nekustamo īpašumu – ēkas/būves, arī teritoriju Ventspilī, Līņu

ielā 6 atbilstoši šo noteikumu prasībām neatkarīgi no nekustamā īpašuma īpašnieka mantiskā un finansiālā stāvokļa.

No tiesai nosūtītajiem materiāliem redzams, ka iesniedzējai piederošais nekustamais īpašums (ēkas/būves, citi būvobjekti), kā arī teritorija Ventspilī,

Līņu ielā 6 netiek uzturēta kārtībā atbilstoši noteikumu Nr.7 6.1.1., 6.1.2., 21.2, 21.6. un 21.9.punkta prasībām.

Iestādes ieskatā sūdzība ir nepamatota un noraidāma šādu argumentu dēļ.

Iesniedzēja norāda, ka neesot saucama pie administratīvās atbildības par noteikumu Nr.7 punktu 21.2., 21.6., 21.9.pārkāpšanu. Apstrīdētajā

lēmumā minētos iesniedzējai inkriminētos noteikumu Nr.7 punktus 6.1.1. un 6.1.2. iesniedzēja nav apstrīdējusi. Visi lietas materiāli to kopumā liecina par

pretējo, t.i., ka iesniedzēja pārkāpusi visus apstrīdētajā lēmumā minētos noteikumu Nr.7 punktus. No lietā esošās izdrukas no Ventspils tiesas

Zemesgrāmatu nodaļas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000271766 par ēku/būvju īpašnieku Ventspilī, Līņu ielā 6 redzams, ka par tādu zemesgrāmatā

ierakstīta iesniedzēja. Līdz ar to uz iesniedzēju atbilstoši spēkā esošajai visai likumdošanai gulstas visas nastas par tai piederošā īpašuma uzturēšanu.

Neiztur nekādu kritiku iesniedzējas apgalvojums, ka tā savu iespēju robežās uztur kārtībā savu īpašumu. Protokols un tam pievienotās

fotofiksācijas, atzinums par būves pārbaudi liecina par pretējo – nekāda īpašuma uzturēšana nenotiek. Īpašums ir izteikti grausti, un nekas neliecina, ka

notiktu kaut minimāla tā uzturēšana. Iesniedzējas mantiskais stāvoklis nepadara par neesošu pienākumu uzturēt savu īpašumu, kā arī teritoriju Līņu ielā, uz

kuras tas atrodas.

Ir absolūti nepamatots un iestādes ieskatā nekaunīgs iesniedzējas arguments, ka 600 EUR vietā būtu piemērojams sods 100 EUR apmērā. Iestāde

iesniedzējai par to īpašumā esošo graustu neuzturēšanu kārtībā piemērojusi naudas sodu 600 EUR apmērā, kas ir 42,86 % no maksimālā soda. Iestāde

ņēmusi vērā apstākli, ka par sava īpašuma Līņu ielā 6, Ventspilī neuzturēšanu par analogu noteikumu Nr.7 punktu pārkāpšanu tā iesniedzēju sodījusi

divas reizes ar naudas sodu 400 EUR apmērā. Latvijas APK neparedz, ka iestādes lēmumā jāatspoguļo, kāpēc piemērots tieši šāds konkrēts sods un

nevis citāds.

Neskatoties uz iesniedzējai adresēto vēstuli “Par ēku un būvju neuzturēšanu Līņu ielā 6, Ventspilī” no iesniedzējas puses nav sekojušas nekādas

aktivitātes veikt jebkādas darbības īpašuma sakārtošanā.

Ventspils pilsētas pašvaldība nav tiesīga un tai nav pienākums iesaistīties tai nepiederoša īpašuma uzturēšanas pasākumos. Bez tā iesniedzēja nekādi

nav argumentējusi, ka tā būtu Ventspils pilsētas pašvaldībai šādu lūgumu izteikusi.

Ņemot vērā, ka iesniedzēja neveic nekādas darbības sava īpašuma Līņu ielā 6 sakārtošanā, Ventspils pilsētas domes 2018.gada 16.februārī

pieņēma lēmumu Nr.16 “Par vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēku drošību apdraudošas būves statusa noteikšanu būvēm Līņu ielā 6, Ventspilī”.

Iestādes ieskatā iesniedzēja nepareizi interpretē jēdzienus “likvidēt graustus” vai “tos nojaukt vai atsavināt”. Šādi apgalvojumi šajā gadījumā

uztverami tikai kā vārdu spēle.

Pretēji iesniedzējas viedoklim un pamatojoties uz šajos paskaidrojumos minēto, iestāde uzskata, ka iestāde izskatot šo lietu, pilnībā ievērojusi

Latvijas APK prasības.

Lietvedību administratīvajās lietās, kas izriet un ko reglamentē Latvijas APK, Administratīvā procesa likums neregulē.

Pamatojoties uz minēto, iestāde iesniedzējas sūdzību lūdz pilnībā noraidīt.

Ar 2018.gada 5.februāra Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses lēmumu iesniedzējas sūdzība pieņemta. Līdz tiesas noteiktajam

termiņam - 2018.gada 9.martam no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesnesei, nav saņemti lietas

dalībnieku lūgumi.

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas un sūdzību izskatīšanas kārtību rajona (pilsētas) tiesā regulē Latvijas APK normas

un tieši divdesmit trešā „a” nodaļa.

Atbilstoši Latvijas APK 289.6panta septītajai daļai tiesa izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas

naudu.

Saskaņā ar 2012.gada 3.februāra Ventspils pilsētas domes saistošo noteikumu Nr.7 “Ventspils pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas

noteikumi” 6.1.1.punktu un 6.1.2.punktu šo noteikumu 4.punktā un 5.punktā minētās personas nodrošina nekustamā īpašuma teritorijas sakopšanu,

zāliena vai zālāju nopļaušanu.

Savukārt šo noteikumu 5.punkts nosaka, ja nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala un ēkas, kas pieder dažādām personām, tad par

nekustamā īpašuma un tam piegulošo teritoriju uzturēšanu ir atbildīgs ēkas īpašnieks, ja saskaņā ar zemes nomas līgumu nav noteikta cita kārtība.

Saskaņā ar noteikumu 21.2., 21.6., 21.9.punktu šo noteikumu 19.punktā minētām personām, ievērojot Ventspils pilsētas saistošo teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumos noteikto, ir pienākums savlaikus veikt īpašuma uzturēšanas darbus, remontdarbus – ēku un būvju fasāžu (tai skaitā

logu, durvju, balkonu, lodžiju, izkārtņu), žogu (tai skaitā vārtu, vārtiņu) renovāciju, kā arī nojaukt funkcijas zaudējušas būves vai to elementus, aizdarīt

logus un ieejas durvis neapdzīvotās, saimnieciskai darbībai neizmantotās ēkās un būvēs, lai novērstu tajās nepiederošu personu iekļūšanu un/vai

uzturēšanos, nepieļaut atkritumu uzkrāšanos ēkās un būvēs, kā arī to teritorijās.

Savukārt šo noteikumu 19.punkts nosaka, ka par ēku/būvju uzturēšanu atbild tās īpašnieks (valdītājs) vai lietotājs, ja tas noteikts līgumā vai citā

lietotājam saistošā dokumentā. Ja ēku/būvju īpašnieks (valdītājs) vai lietotājs ar līgumu vai normatīvajos aktos citā kārtībā paredzētā veidā nodevis

pienākumu uzturēt ēku/būvi citai personai, atbild persona, kas šo pienākumu uzņēmusies, ja vien netiek noskaidrots, ka ēku/būvju īpašnieks (valdītājs) vai

lietotājs, nododot šo pienākumu, rīkojies vieglprātīgi.

Minēto noteikumu 38.punktā noteikts, ka par šo noteikumu prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu: fiziskajām personām –

līdz 350 euro, juridiskajām personām – līdz 1400 euro.

Lai atzītu, ka iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības, nepieciešams konstatēt vai iesniedzēja administratīvā pārkāpuma protokolā

norādītajā laikā un vietā nav nodrošinājusi ēku/būvju, nekustamā īpašuma teritorijas sakopšanu.

Sūdzībā vērsta uzmanība uz to, ka iesniedzēja iespēju robežas uztur kārtībā sev piederošo īpašumu un iestādes prasības ir nepamatotas. Kā arī

norādīts, ka piemērotais sods ir nesamērīgi liels.

Kā redzams no lietas materiālos esošās Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000271766, kadastra Nr.2700 519 0031, nekustamā

īpašuma īpašnieks ir maksātnespējīgā privatizējamā valsts akciju sabiedrība “Latvijas nafta”. Līdz ar to tiesnesei nav pamata atzīt, ka iesniedzēja nebūtu

konstatētā administratīvā pārkāpuma subjekts, bet tiesnese iesniedzējas rīcībā konstatē apzinātu normatīvajos aktos paredzēto pienākumu nepildīšanu.

Kā redzams no lietā esošā administratīvā pārkāpuma protokola, atzinuma par būves pārbaudi un tam pievienotajām foto izdrukām nekustamā

īpašuma teritorija, tajā esošās ēkas/būves nav sakoptas.

Tiesnese norāda, ka tas vien, ka iesniedzējai piemērots maksātnespējas stāvokļa risinājums – mierizlīgums, neatbrīvo iesniedzēju no pienākuma

rūpēties par sev piederošo īpašumu.

Tiesneses ieskatā iesniedzēja aizbildinoties ar sev piemēroto maksātnespējas stāvokļa risinājumu, apzināti izvairās no sev kā rūpīgam saimniekam

uzlikto pienākumu pildīšanas.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmajai daļai pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas

un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar šā panta trešās daļas 5.punktu, ja administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas

par pierādītiem uzskatāmi šādi apstākļi: fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus. Šā panta ceturtā daļa

noteic, ka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas

ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona. Saskaņā ar šā panta

piekto daļu administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par

faktiem. Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas

līdzekļiem. Atbilstoši šā panta vienpadsmitajai daļai, ziņas vai fakti, ko kompetentās iestādes amatpersonas ieguvušas, īstenojot šīs iestādes darbību

regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, ir pieļaujami kā pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ja šīs ziņas vai faktus iespējams pārbaudīt

administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros. Šā panta piecpadsmitā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus fiksē

administratīvā pārkāpuma protokolā.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesnese atzīst, ka lietas materiālos esošie pierādījumi ir vērtējami kā pieļaujami pierādījumi lietā, kas apstiprina iesniedzējas vainu administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā. Līdz ar to tiesnese iesniedzējas sūdzībā norādītos argumentus vērtē kā neatbilstošus citiem lietas materiālos esošajiem

pierādījumiem, sniegtus nolūkā iesniedzējai izvairīties no administratīvās atbildības un soda.

Vienlaikus tiesnese norāda, ka tas vien, ka pie administratīvās atbildības saucamās personas viedoklis nesakrīt ar iestādes viedokli, nav par pamatu

iestādes lēmuma atcelšanai un administratīvā pārkāpuma lietvedības izbeigšanai.

Likuma “Par pašvaldībām” 45.panta pirmā daļa nosaka, ka spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai

attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Atbilstoši Latvijas APK 289. 12panta otrajai daļai rajona (pilsētas) tiesa izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā taisa vienu no

šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesnese atzīst, ka iestāde ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos

apstākļus. Līdz ar to iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības par 2012.gada 3.februāra Ventspils pilsētas domes saistošo noteikumu

Nr.7 “Ventspils pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” prasību neievērošanu.

Tāpat iestāde ir izvērtējusi iesniedzējai uzliktā soda mēra pamatotību un samērīgumu izdarītajam administratīvajam pārkāpumam, ievērojot

vispārīgos noteikumus soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu, ko tiesnese atzīst par atbilstošu administratīvā soda mērķim un nesaskata pamatu ne

iesniedzējas atbrīvošanai no administratīvās atbildības, ne soda grozīšanai. Turklāt tiesnese iepazīstoties ar lietas materiāliem, nekonstatē procesuālus

pārkāpumus, kas būtu par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai.

Šādos apstākļos tiesnese atzīst, ka iesniedzējas sūdzība un tajā minētie argumenti nav pamatoti, līdz ar to tā ir noraidāma. Savukārt iestādes

2018.gada 16.janvāra lēmums Nr.D55-36/18 ir likumīgs, tāpēc atstājams spēkā.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 243.pantu, 244.pantu, 289. 6pantu, 289.12panta otrās daļas

1.punktu, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu, tiesnese

nosprieda

noraidīt AS “Latvijas nafta”, reģistrācijas Nr.40003003174 sūdzību par Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2018.gada 16.janvāra

lēmumu Nr.D55-36/16.

Atstāt negrozītu Ventspils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2018.gada 16.janvāra lēmumu Nr.D55-36/16.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese L.Podoļska