Court partially allowed small claims action for unpaid stem cell bank storage fees against parents.

ECLI:LV:RIRT:2018:0427.C33582817.4.S

Lieta Nr.C33582817

Lietas arhīva Nr.C-2783-18/24

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2018.gada 27.aprīlī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese I.Freimane

rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Cilmes šūnu banka” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par

naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Cilmes šūnu banka” 2017.gada 11.septembrī cēla tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par

naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un atbildētājiem 2006.gada 5.jūnijā un 2008.gada 7.jūlijā noslēgti līgumi, saskaņā ar kuriem

prasītāja apņēmās paņemt nabassaites asinis, transportēt tās, kā arī nodrošināt to izmeklēšanu, cilmes šūnu atdalīšanu un uzglabāšanu par noteiktu maksu.

Prasītāja līgumos noteiktās saistības izpildīja, ko apliecina tās 2006.gada līguma ietvaros izsniegtais sertifikāts par nabassaites asins cilmes šūnu

saglabāšanu /pers. C/ (ID numurs AE 766, vecāki /pers. A/ un /pers. B/) un 2008.gada līguma ietvaros izsniegtais sertifikāts par nabassaites asins cilmes

šūnu saglabāšanu /pers. D/ (ID numurs AG 2507, vecāki /pers. A/ un /pers. B/).

Saskaņā ar 2006.gada līgumu atbildētāji apņēmās samaksāt prasītājai samaksu par asins paņemšanu, transportēšanu un pārbaudīšanu 233,35

euro, samaksu par šūnu sasaldēšanu un saglabāšanu pirmajā gadā 633,06 euro un ikgadējo cilmes šūnu uzglabāšanas maksu 108,14 euro astoņu dienu

laikā pēc rēķinu saņemšanas.

Savukārt saskaņā ar 2008.gada līgumu atbildētāji apņēmās samaksāt prasītājai sākotnējo maksu 217,70 euro, pamatmaksu 853,72 euro un

ikgadējo uzglabāšanas maksu 142,29 euro divdesmit dienu laikā.

Atbildētāji nav veikuši samaksu par 2006.gada līguma ietvaros izrakstītajiem rēķiniem – 2012.gada 12.augusta rēķinu Nr.CSB-N004329 par

summu 108,14 euro, 2013.gada 23.augusta rēķinu Nr.107/08/13/Y/06081202 par summu 108,14 euro un 2015.gada 30.jūnija rēķinu

Nr.058/08/14/Y/06081202 par summu 16 euro, kā arī par 2008.gada līguma ietvaros izrakstītajiem rēķiniem – 2012.gada 1.augusta rēķinu Nr.CSB-

N004352 par summu 142,29 euro un 2015.gada 30.jūnija rēķinu Nr.038/08/13/Y/08070702 par summu 137,22 euro. Tādējādi kopējā neapmaksāto

rēķinu summa ir 511,79 euro.

Prasītāja saskaņā ar 2006.gada līguma noteikumiem ir aprēķinājusi atbildētājiem likumiskos nokavējuma procentus 51,55 euro apmērā, kā arī

atbilstoši 2008.gada līguma noteikumiem aprēķinājusi līgumsodu 27,95 euro apmērā.

Atbildētājiem 2013.gada 1.martā, 2013.gada 10.jūlijā, 2013.gada 11.septembrī un 2014.gada 10.martā nosūtīti atgādinājumi par līgumsaistību

izpildi. Atbildētājs/pers. B/ 2013.gada 9.oktobrī nosūtīja informāciju par parāda samaksas grafiku, taču tas netika ievērots un parāds norādītajos

termiņos nav samaksāts.

Pamatojoties uz 2006.gada līguma 9.nodaļas 4.punktu un 2008.gada līguma 9.2.punktu, prasītāja 2013.gada 11.decembrī nosūtīja atbildētājiem

paziņojumu par līgumu izbeigšanu. Attiecīgi 2006.gada līgums uzskatāms par izbeigtu 2014.gada 4.oktobrī, bet 2008.gada līgums – 2014.gada 18.jūlijā.

Līgumos nav pielīgta solidāra saistība, bet no tiem izriet, ka līgumu priekšmets – saglabātās cilmes šūnas – ir nedalāmas, līdz ar ko atbildētāju

saistības uzskatāmas par solidārām.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1653., 1662., 1674., 1716., 1717., 1759., 1765., 1986.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt solidāri no

atbildētājiem parādu 511,79 euro, likumiskos procentus 51,55 euro, līgumsodu 27,95 euro un tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājiem 2017.gada 18.oktobrī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojuma

sniegšanai, izskaidrojot puses civilprocesuālās tiesības un pienākumus.

Tiesā 2017.gada 9.novembrī saņemts /pers. B/ rakstveida paskaidrojums, kurā atbildētājs prasību neatzīst, jo lietā ir iestājies Komerclikuma

406.pantā noteiktais trīs gadu noilguma termiņš.

Prasītāja 2017.gada 19.decembrī sniegusi atsauksmi, norādot, ka atbildētāja iebildumi ir pamatoti daļēji šādu apsvērumu dēļ.

Tā kā viens no līgumslēdzējiem ir komersants, lietā piemērojami Komerclikuma noteikumi, tajā skaitā Komerclikuma 406.pants. Prasītājas ieskatā,

noilgums ir iestājies daļā par 2008.gada 7.jūlija līguma saistību izpildi, jo prasība tiesā celta 2017.gada 30.augustā, bet līgums izbeigts 2014.gada

18.jūlijā, nosūtot atbildētājiem paziņojumus. Savukārt 2006.gada 5.jūnija līgums tika izbeigts 2014.gada 4.oktobrī, kas nozīmē, ka prasība tiesā celta

pirms Komerclikumā noteiktā noilguma termiņa beigām.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 2.punktu, prasītāja samazina prasījuma apmēru un lūdz tiesu piedzīt

solidāri no atbildētājiem no 2006.gada 5.jūnija līguma izrietošo parādu 232,28 euro un nokavējuma procentus 51,55 euro, kā arī tiesas izdevumus.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājas /pers. A/ rakstveida paskaidrojums tiesā nav saņemts, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta

otro daļu nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta

pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībnieki ir savlaicīgi informēti, 2018.gada 23.martā nosūtot tiesas paziņojumus uz

prasītājas juridisko adresi un atbildētāju deklarēto dzīvesvietu adresēm. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu uzskatāms, ka

pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji šādu

apsvērumu dēļ.

Ar lietā iesniegto 2006.gada 25.jūlija līgumu par nabassaites asins paņemšanu un par cilmes šūnu saglabāšanu un 2008.gada 7.jūlija līgumu

Nr.08LV08070702 apstiprinās, ka prasītāja apņēmās paņemt nabassaites asinis, transportēt tās, kā arī nodrošināt to izmeklēšanu, cilmes šūnu atdalīšanu

un uzglabāšanu par noteiktu maksu.

Prasības pieteikumā norādīto līguma noslēgšanas datumu – 2006.gada 5.jūniju – tiesa atzīst par pārrakstīšanās kļūdu, jo no prasības pieteikuma

satura un lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem to kopumā nepārprotami izriet, ka līgums ticis noslēgts 2006.gada 25.jūlijā.

Lietā nav strīda par to, ka prasītāja ir izpildījusi 2006.gada un 2008.gada līgumu saistības, turklāt to apliecina lietas materiāliem pievienotie

sertifikāti par cilmes šūnu uzglabāšanu atbildētāju bērniem – /pers. C/ (identifikācijas kods AE 766) un /pers. D/ (identifikācijas kods AG 2507).

Atbildētāji nav izpildījuši no līgumiem izrietošās saistības un nav veikuši prasītājas izrakstīto rēķinu apmaksu pilnā apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 192.pantu tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,

nepārsniedzot prasījuma robežas.

Tiesa konstatē, ka prasītāja tiesvedības gaitā ir samazinājusi prasījuma apmēru, lūdzot piedzīt parādu, kas izriet tikai no 2006.gada līguma, tādējādi

atsakoties no prasības daļā par no 2008.gada līguma izrietošā parāda un līgumsoda piedziņu.

Tādējādi pamatparāda summu veido trīs neapmaksāti 2006.gada līguma rēķini, proti, 2012.gada 12.augusta rēķins Nr.CSB-N004329 par summu

108, 14 euro, 2013.gada 23.augusta rēķins Nr.107/08/13/Y/06081202 par summu 108,14 euro un 2015.gada 30.jūnija rēķins

Nr.058/08/14/Y/06081202 par summu 16 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa atzīst, ka lietā nav strīda par to, ka prasītāja ir komersants un līgums par pakalpojumu sniegšanu ir noslēgts komercdarbības ietvaros, līdz ar

ko pušu tiesiskās attiecības ir izvērtējamas no Komerclikuma un Civillikuma regulējuma.

Komerclikuma 406.pants noteic, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Saskaņā ar Civillikuma 1896.pantu noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu

pienākumu, nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors viņam to atgādinājis. Saskaņā ar to

noilguma tecējuma iesākumam vajadzīgs: nosacītiem prasījumiem, lai nosacījums jau būtu noskaidrojies, bet terminētiem prasījumiem, lai termiņš jau būtu

notecējis.

Atbilstoši Civillikuma 1902.-1906.pantā noteiktajam noilgumu pārtrauc prasības celšana tiesā vai šķīrējtiesā, atgādinājums parādniekam par

parādsaistībām, kā arī kreditora prasības atzīšana jebkādā veidā no parādnieka puses.

No lietā iesniegtajiem rēķiniem redzams, ka 2012.gada 12.augusta rēķina Nr.CSB-N004329 par summu 108,14 euro samaksas termiņš noteikts

līdz 2012.gada 1.septembrim, 2013.gada 23.augusta rēķina Nr.107/08/13/Y/06081202 par summu 108,14 euro samaksas termiņš noteikts līdz

2013.gada 6.septembrim, savukārt 2015.gada 30.jūnija rēķina Nr.058/08/14/Y/06081202 par summu 16 euro samaksas termiņš noteikts līdz

2015.gada 13.jūlijam.

Attiecībā uz 2012.gada 12.augusta rēķinu Nr.CSB-N004329 un 2013.gada 23.augusta rēķinu Nr.107/08/13/Y/06081202 prasītāja ir nosūtījusi

atbildētājiem vairākus atgādinājumus par saistību izpildi. Pēdējais no tiem nosūtīts 2014.gada 10.martā, kurā vienlaikus noteikts parāda samaksas termiņš

līdz 2014.gada 10.jūnijam.

Tādējādi, vadoties no Civillikuma 1896.pantā ietvertā regulējuma, atzīstams, ka noilgums prasījumiem attiecībā uz 2012.gada 12.augusta rēķina

Nr.CSB-N004329 par summu 108,14 euro un 2013.gada 23.augusta rēķina Nr.107/08/13/Y/06081202 par summu 108,14 euro samaksu iestājies

2017.gada 10.jūnijā.

Civillikuma 1893.pants noteic, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā. Savukārt

Civillikuma 1910.pants noteic, ka ar noilguma termiņa notecējumu izbeidzas ne vien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība.

Tiesa konstatē, ka prasība tiesā celta 2017.gada 11.septembrī, tas ir, vairāk nekā trīs gadus pēc 2012.gada 12.augusta rēķina Nr.CSB-N004329

un 2013.gada 23.augusta rēķina Nr.107/08/13/Y/06081202 samaksas termiņa iestāšanās.

Tā kā tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka noilguma termiņa tecējums būtu pārtraukts ar atkārtotu atgādinājuma izsniegšanu atbildētājiem, tiesa

atzīst, ka minētajiem prasījumiem pret atbildētājiem ir iestājies noilgums, kas ir par pamatu celtās prasības noraidīšanai daļā par parāda 216,28 euro

apmērā piedziņu.

Savukārt par nepamatotiem atzīstami prasītājas atsauksmē norādītie iebildumi par to, ka noilguma termiņa tecējuma sākums attiecībā uz 2006.gada

līguma prasījumiem ir skaitāms no 2014.gada 4.oktobra, kad izbeigta līgumiskā saistība. Atbildētāju pienākums veikt parāda samaksu iestājas nevis

līguma izbeigšanas dienā, bet ar to brīdi, kad saskaņā ar pēdējo nosūtīto atgādinājumu par saistību izpildi ir iestājies samaksas pienākums un prasītāja bija

tiesīga vērst prasījumus pret atbildētājiem.

Tiesa atzīst, ka prasības celšana tiesā 2017.gada 11.septembrī ir pārtraukusi noilguma termiņa tecējumu attiecībā uz prasījumu par 2015.gada

30.jūnija rēķina Nr.058/08/14/Y/06081202 samaksu 16 euro apmērā.

Atbildētāji nav iesnieguši tiesā pierādījumus minētā rēķina samaksai, taču saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda

tam, kas to apgalvo.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem prasītāja ir pierādījusi sava prasījuma pamatotību daļā par parāda

16 euro apmērā piedziņu, līdz ar ko prasība šajā daļā ir pamatota un apmierināma.

Tāpat pamatota ir arī prasība daļā par parāda solidāru piedziņu, jo saskaņā ar līgumu atbildētāji kā kopparādnieki uzņēmušies solidāras saistības

pret prasītāju.

Civillikuma 1669.pantā noteikts, ja saistības tiesībā piedalās no vienas vai otras puses vai no abām pusēm vairākas personas, tad prasījums un tam

atbilstošā saistība ir vai nu dalīti, tā ka katrs kreditors var prasīt tikai savu priekšmeta daļu un katram parādniekam jāizpilda tikai sava saistības daļa, vai

arī nedalīti. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1670.pantu par nedalītu jeb solidāru prasījums vai saistība atzīstami tad, kad no vairākiem kreditoriem katrs

var prasīt visu priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums visu izpildīt, pie kam tomēr priekšmetu var prasīt un tas jāizpilda tikai

vienu reizi. Tādā gadījumā pirmos sauc par kopkreditoriem, bet otros par kopparādniekiem.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājiem likumiskos procentus 51,55 euro apmērā, kas aprēķināti par 2006.gada līguma ietvaros izrakstīto rēķinu

samaksas kavējumu.

Atzīstot, ka prasība daļā par parāda 216,28 euro apmērā piedziņu ir noraidāma, noraidāms ir arī prasījums par likumisko nokavējuma procentu

piedziņu 50,14 euro apmērā par 2012.gada 12.augusta rēķina Nr.CSB-N004329 un 2013.gada 23.augusta rēķina Nr.107/08/13/Y/06081202

samaksas kavējumu.

Attiecībā uz 2015.gada 30.jūnija rēķina Nr.058/08/14/Y/06081202 samaksas kavējumu prasītāja ir aprēķinājusi atbildētājiem likumiskos

nokavējuma procentus 1,41 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu (..).

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tā kā lietā ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētāju puses, tiesa atzīst par pierādītu atbildētāju pienākumu maksāt likumiskos nokavējuma

procentus.

Tiesa, pārbaudot likumisko nokavējuma procentu aprēķinu par laiku no 2015.gada 13.jūlija līdz 2017.gada 15.augustam, secina, ka par rēķinā

Nr.058/08/14/Y/06081202 norādīto summu 16 euro likumiskie nokavējuma procenti sastāda 2,01 euro (par 2015.gadu 0,45 euro (16 euro x 6% /

365 dienas x 171 kavējuma dienas); par 2016.gadu 0,96 euro (16 euro x 6% / 366 dienas x 366 kavējuma dienas); par 2017.gadu 0,60 euro (16 euro

x 6% / 365 dienas x 227 kavējuma dienas)), kas ir lielāka summa par prasītājas norādīto.

Ņemot vērā minēto, kā arī ievērojot Civilprocesa likuma 192.pantā noteikto, no atbildētājiem prasītājas labā solidāri piedzenami likumiskie

nokavējuma procenti 1,41 euro apmērā, kā tas lūgts prasības pieteikumā.

Sakarā ar prasītājas atteikšanos no prasības daļā par parāda 279,51 euro apmērā un līgumsoda 27,95 euro apmērā piedziņu, tiesvedība lietā šajā

prasības daļā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu, ir izbeidzama.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās parāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas,

sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet

atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Savukārt minētā panta otrā daļa paredz, ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja samaksātos

tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina.

Prasītāja lūdz samaksātos tiesas izdevumus no atbildētājiem piedzīt solidāri, savukārt Civillikuma 1672.pants noteic, ka solidāras saistības nodibina

ar līgumu, testamentu vai likumu. Tiesa atbilstoši Civillikuma 1672.pantam nekonstatē solidāru saistību, kas izrietētu no līguma, likuma vai testamenta,

tādējādi nav pamata tiesas izdevumu solidārai piedziņai no atbildētājiem.

Pamatojoties uz minēto, no atbildētājiem līdzīgās daļās piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi 4,63 euro apmērā, ko veido valsts nodeva

4,29 euro un ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 0,34 euro, kas aprēķināti proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram (6,13 %).

Ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda 7,71 euro (lietas 2.lapa). Prasītāja, ceļot

prasību tiesā, samaksājusi tikai 5,47 euro. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu nesamaksātie ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 2,24 euro apmērā piedzenami valsts ienākumos no atbildētājiem līdzīgās daļās proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram, bet no

prasītājas proporcionāli noraidīto prasījumu apmēram.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājiem labprātīgi

izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 189.-193.pantu, Civilprocesa

likuma 250.25 panta pirmo daļu un 250.27 pantu (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018.gada 1.martam) un pārejas noteikumu 138.punktu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību

“Cilmes šūnu banka”, reģistrācijas numurs 40003663766, labā parādu 16 euro un likumiskos procentus par laiku no 2015.gada 13.jūlija līdz 2017.gada

15.augustam 1,41 euro, kopā piedzenot 17,41 euro (septiņpadsmit euro, 41 cents).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Cilmes šūnu banka”, reģistrācijas numurs 40003663766,

labā tiesas izdevumus 2,31 euro (divi euro, 31 cents).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Cilmes šūnu banka”, reģistrācijas numurs 40003663766,

labā tiesas izdevumus 2,32 euro (divi euro, 32 centi).

Atzīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Cilmes šūnu banka” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% gadā

no pamatparāda summas, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noraidīt prasību daļā par parāda 216,28 euro apmērā un likumisko procentu 50,14 euro apmērā piedziņu.

Izbeigt tiesvedību prasības daļā par parāda 279,51 euro apmērā un līgumsoda 27,95 euro apmērā piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,07 euro (nulle euro, 07 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,07 euro (nulle euro, 07 centi).

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Cilmes šūnu banka”, reģistrācijas numurs 40003663766, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 2,10 euro (divi euro, 10 centi).

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Samaksa sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Cilmes šūnu banka”, reģistrācijas numurs 40003663766, veicama akciju sabiedrības “Luminor Bank”

norēķinu kontā Nr.LV27RIKO0002013103087.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas

reģistrācijas numurs LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma

mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša informācija.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami tiesas kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Freimane