Court dismissed claim for damages but awarded legal costs to both parties and the state under Civil Procedure Law.

Lietas arhīva Nr. CA-0378-19/8

ECLI:LV:ZAT:2019:1216.C33439218.10.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2019.gada 16.decembrī

Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Marianna Terjuhana,

tiesneši Daina Baltā un Aigars Sniedzītis,

ar sekretāri Agnesi Liepu,

piedaloties prasītājas SIA “SAIMNIEKS-SERVISS” pārstāvim /pers. C/ un prasītāja juridiskās palīdzības sniedzējam zvērinātam advokātam

Aivaram Lošmanim, atbildētāju /pers. D/ pārstāvim zvērinātam advokātam Uģim Ūsiņam un /pers. E/ pārstāvim zvērinātam advokātam Mārtiņam

Mežinskim,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “SAIMNIEKS-SERVISS” prasībā pret /pers. D/ un /pers. E/ par sabiedrībai nodarīto zaudējumu

522753,14 EUR piedziņu sakarā ar prasītājas SIA “SAIMNIEKS-SERVISS” un atbildētāju /pers. D/ un /pers. E/ apelācijas sūdzībām par Zemgales

rajona tiesas 2019.gada 6.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA “SAIMNIEKS-SERVISS”, reģ.Nr.400030079352, valdes locekļa /pers. F/ personā, cēla Rīgas rajona tiesā prasību par zaudējumu

piedziņu pret /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas kods/, (turpmāk atbildētāji).

Prasībā norādīti šādi apstākļi.

[1.1] 2009.gada 27.aprīlī SIA “BAUMAX”, reģistrācijas Nr.42403001637, kā pārdevējs un SIA “SAIMNIEKS-SERVISS” (turpmāk -

Sabiedrība) kā pircējs noslēdza pirkuma līgumu ar ko Sabiedrība no SIA “BAUMAX” iegādājās 100% SIA “Medemas”, reģistrācijas

Nr.40003913170, kapitāla daļu (turpmāk – Līgums). Saskaņā ar Līgumu Sabiedrība apņēmās samaksāt SIA “BAUMAX” pirkuma maksu 423393,00

LVL, par Kapitāla daļu pārdošanu, šo summu Līgumā abpusēji atzīstot atbilstošu Kapitāla daļu vērtībai (turpmāk- Pirkuma maksa).

Līgumā līgumslēdzēji vienojās par sekojošu samaksas kārtību:

Daļa Pirkuma maksas 172141,01 LVL apmērā tiek segta ieskaita veidā, pirkuma maksā ieskaitot Sabiedrības prasījumu pret SIA “BAUMAX”

par izsniegtā finansējuma172141,01 LVL atmaksu, kas izriet no pārdevēja un SIA “BAUMAX” 2007.gada 17.jūlijā noslēgtā līguma par finansējuma

piešķiršanu projekta attīstībai. Līgumā noteikts, ka ieskaits uzskatāms par veiktu un pirkuma maksa šajā daļā uzskatāma par segtu brīdi, kad SIA

“BAUMAX” un Sabiedrība parakstījuši Līgumu, tātad 2009.gada 27.aprīlī.

Pārējo pirkuma maksas daļu 251251,99 LVL apmērā Sabiedrība sedz, pārņemot SIA “BAUMAX” saistības atmaksāt AS “Swedbank”

aizdevuma pamatsummu LVL251251,99 apmērā, kas izriet no SIA “BAUMAX” un AS “Swedbank” noslēgtā aizdevuma līguma Nr.07-077242-IN.

Līgumā tāpat norādīts, ka viena mēneša laikā no dienas, kad Sabiedrība pilnīgi norēķinājusies ar SIA “BAUMAX”, puses paraksta jauno SIA

“Medemas” dalībnieku reģistru.

[1.2] Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem SIA “BAUMAX” un Sabiedrība jauno SIA “Medemas” dalībnieku

reģistru parakstīja 2009.gada 28.maijā un izmaiņas Uzņēmumu reģistrā reģistrētas 2009.gada 3.jūnijā. Līdz ar to uzskatāms, ka Līgums pilnībā tika

izpildīts 2009.gada 3.jūnijā, un Sabiedrība kļuva par SIA “Medemas” vienīgo dalībnieku ar visām sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieka tiesībām

un Līgums ir uzskatāms par pilnībā izpildītu no Sabiedrības puses.

[1.3] Līguma noslēgšanas brīdī vienīgais SIA “Medemas” kapitāla daļu īpašnieks bija SIA “BAUMAX”, kuras vienīgais valdes loceklis bija /pers.

J/. Savukārt SIA “BAUMAX” kapitāla daļu īpašnieki bija /pers. D/, kuram piederēja 800 daļas, /pers. E/, kuram piederēja 800 kapitāla daļas, kā arī

Sabiedrība, kurai piederēja 1430 kapitāla daļas. Tādejādi /pers. D/un /pers. E/ uz SIA “BAUMAX” bija tieša noteicošā ietekme, jo viņiem piederēja

vairāk par 50% no kapitāla daļām un netieša, jo abas minētās personas bija gan SIA “SAIMNIEKS-SERVISS” valdes locekļi, gan arī dalībnieki,

kuriem piederēja 55 % no SIA “SAIMNIEKS-SERVISS” balss kapitāla, konkrēti /pers. E/ 156960 kapitāla daļas, /pers. D/ 24480.

SIA “BAUMAX” valdē valdes locekļi bija /pers. D/, /pers. E/, /pers. M/, bet Sabiedrības valdē bija /pers. N/, /pers. M/, /pers. D/, /pers. E/

(valdes priekšsēdētājs), tādejādi gan SIA “BAUMAX”, gan Sabiedrībā valdes locekļu amatus ieņēma vienas un tās pašas personas (izņemot /pers. N/).

SIA “BAUMAX” pārstāvības tiesības bija katram valdes loceklim atsevišķi, savukārt Sabiedrības pārstāvības tiesības bija jebkuram valdes loceklim

kopā ar valdes priekšsēdētāju (/pers. E/). Minētais nozīmē, ka Sabiedrība nevarēja noslēgt nevienu darījumu, ja tam nepiekrita atbildētājs /pers. E/.

Darījums starp SIA “BAUMAX” un Sabiedrību tika noslēgts kā starp acīmredzami saistītām sabiedrībām, kuras kontrolē atbildētāji, gan kā

vairākuma dalībnieki, gan kā valdes locekļi.

[1.4] Līgumā noteiktais pirkuma priekšmets 1.1.punktā ir SIA “Medemas” kapitāla daļas ar kopējo nominālvērtību 2000,00 LVL. Atbilstoši SIA

“Medemas” 2009.gada gada pārskatam SIA “Medemas” pašu kapitāls 2009.gada beigās bija 332,00 LVL, sabiedrības aktīvu kopējā summa sastādīja

17977,00 LVL, no kuras 5789,00 LVL bija nekustamais īpašums “/Nosaukums/”, savukārt 2183,00 LVL sastādīja pamatlīdzekļu izveidošana un

nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, tādejādi ir acīmredzams, ka SIA “Medemas” kapitāla daļu vērtība ir simtiem reižu augstāka nekā pašas SIA

“Medemas” rīcībā esošā manta (pašu kapitāls). Līguma 1.punktā pirkuma priekšmets 1.2.punktā ir norādīts, ka šī līguma noslēgšanas brīdī SIA

“Medemas” pieder īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumunbsp; “/Nosaukums/”, kas atrodas/adrese/(kadastra Nr. /kadastra numurs/, Olaines pagasta

zemesgrāmatas nodalījums Nr. /numurs/). Minētais it kā sniedz norādi, ka SIA “Medemas” pašu kapitāls iespējams neatspoguļo pašas sabiedrības

kapitāla daļu vērtību, bet to iespējams vairākus simtus reižu paaugstina SIA “Medemas” īpašumā esošs nekustamais īpašums /adrese/.

Atbilstoši SIA “Medemas” 2009.gada pārskatam pamatlīdzekļos pozīcijā “Zemes gabali, ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi” norādītā vērtība ir

15789,00 LVL, proti, par šādu vērtību ir iegādāts nekustamais īpašums “/Nosaukums/”. Tas atbilst arī zemesgrāmatas ierakstiem, no kuriem ir

secināms, ka nekustamais īpašums “/Nosaukums/” ar 2007.gada 9.maija un 2007.gada 11.maija pirkuma līgumiem irnbsp; nopirkts, samaksājotnbsp;

kopsummānbsp; 15461,68 LVL.

[1.5] Nav šaubu, ka nekustamā īpašuma “/Nosaukums/” vērtība laikā no 2007.gada 9.un 11.maija varētu būt pieaugusi līdz 2009.gada 27.aprīlim,

kad tika slēgts Līgums, tomēr 2010.gada 19.janvāra SIA “Ober Haus Vērtēšanas serviss” atskaite par nekustamā īpašuma /adrese/nekustamā īpašuma

tirgus vērtību 2010.gada 19.janvārī noteikta 56000,00 LVL, kā arī SIA “Latio” 2010.gada 30.marta vērtēšanas atskaitē, kas adresēta no sabiedrības

dalībniekiem /pers. S/, norādīts, ka īpašuma vērtība ir 40000,00 LVL.

Ņemot vērā to, ka no SIA “Medemas” 2009.gada pārskata neizriet, ka sabiedrībai ir kādi aktīvi, kā vien nekustamais īpašums “/Nosaukums/”, kā

arī šādi aktīvi sabiedrībai nav radušies arī pēc tās iegādes, SIA “SAIMNIEKS-SERVISS” pirkuma maksa par kapitāla daļu iegādi 423393,00 LVL

acīmredzami nesamērīga ar iegādāto kapitāla daļu patieso vērtību un neatbilst to tirgus vērtībai, tādejādi atbildētāji ar Līguma noslēgšanu un izpildi SIA

“SAIMNIEKS-SERVISS” ir nodarījuši zaudējumus vismaz 367393,00 LVL jeb 522753, 14EUR.

[1.6] Attiecībā par prasījuma noilgumu prasītāja norāda, ka Komerclikuma 169.panta piektā daļa, redakcijā, kas ir spēkā šīs prasības celšanas

dienā nosaka, ka prasījumi pret valdes un padomes locekli noilgst piecu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas. Sabiedrības prasījumam

piemērojams tas noilguma termiņš, kāds bija spēkā 2009.gada 3.jūnijā, kad radās Sabiedrības prasījuma tiesības pret tās valdes locekļiem. Tā kā

2009.gada 3.jūnijā Komerclikumā nebija noteikti sevišķi (īsāki) noilguma termiņi komercsabiedrību prasījumiem valdes locekļiem, šādiem prasījumiem

bija piemērojams Civillikuma 1895.pantā noteiktais vispārējais noilguma periods, saskaņā ar kurunbsp; “Visas saistību tiesības, kuras nav noteikti

izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona neizlieto desmit gadu laikā.

[1.7] Prasītāja prasību pamatojusi uz Komerclikuma 1.panta otro, trešo daļu, 20., 169., 172.pantu, Civillikuma 997., 1037., 1415., 1646., 1676.,

1732., 1759., 1765., 1775., 1779., 1912., 2295. pantu, lūdzot atzīt, ka /pers. D/ un /pers. E/, noslēdzot 2009.gada 27.aprīlī ar SIA “BAUMAX”

Pirkuma līgumu, nav rīkojušies kā krietni un rūpīgi saimnieki un piedzīt solidāri no /pers. D/ un /pers. E/ SIA “SAIMNIEKS-SERVISS” labā,

reģ.Nr.40003079352, zaudējumus 522753,14 EUR (pieci simti divdesmit divi tūkstoši septiņi simti piecdesmit trīs euro 14 centi), kā arī visus tiesāšanā

izdevumus.

[2] Atbildētājs/pers. E/ iesniedza paskaidrojumus par prasību, kuros norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst.

[2.1] Atbildētājs atsaucas uz Komerclikuma 169.pantu, kasnbsp; nosaka, ka prasījumi pret valdes un padomes locekli noilgst piecu gadu laikā no

zaudējumu nodarīšanas brīža. Kā izriet no celtās prasības, tad prasības pamatā ir SIA “BAUMAX” un Prasītāja 2009.gada 27.aprīlī noslēgtais SIA

“Medemas” kapitāldaļu pirkuma līgums. Gadījumā, ja arī prasītājam ir kādas prasījuma tiesības, tad šīm prasījuma tiesībām ir iestājies noilgums.

Komerclikuma 169.panta piektā daļa nosaka īsāku prasības noilguma termiņu, t.i., nosaka piecu gadu prasības noilguma termiņu prasībās pret

sabiedrības valdes locekļiem.

Atbildētāja ieskatā prasītāja celtajai prasībai nav nekāda pamata piemērot Civillikuma 1895.pantā noteikto 10 gadu prasības noilguma termiņu, jo

cita tiesību norma paredz īsāku prasības noilguma termiņu. Ņemot vērā to, ka prasības pamatā ir notikumi, kas risinājušies 2009.gadā, tad jāsecina, ka

prasība saskaņā ar Komerclikuma 169.panta piekto daļu ir noilgusi jau 2014.gada 3.jūnijā.

[2.2] Turklāt atbildētājs/pers. E/Sabiedrībai nav nodarījis zaudējumus prasītājam. Prasītāja dalībnieku sapulce jau ir lēmusi par /pers. E/

atbrīvošanu no atbildības. 2010.gada 30.decembrī norisinājās prasītāja dalībnieku sapulce, kuras dienas kārībā bija jautājuma par prasības celšanu pret

prasītāja valdes locekļiem par prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, kas prasītājam nodarīti 2009.gada 27.aprīlī, noslēdzot SIA “Medemas”,

reģistrācijas Nr.40003913170, kapitāldaļu pirkuma līgumu.

Uz 2010.gada 30.decembri lietas faktiskie apstākļi bija precīzi tādi paši, kā uz 2018.gada 2.marta prasītāja dalībnieku sapulci. Abās šajās

sapulcēs kā sapulces vadītājs bija /pers. C/, kurš, pēc atbildētāju rīcībā esošās informācijas sniedz prasītājam juridiskās konsultācijas.

Saskaņā ar 2010.gada 30.decembra dalībnieku sapulces protokolu prasītāja dalībnieki pieņēma lēmumu - necelt prasību pret Sabiedrības valdes

priekšsēdētāju /pers. E/ par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, jo nav konstatējama /pers. E/ prettiesiska darbība vai bezdarbība, vaina,

cēloņsakarība un zaudējumi. Tāpat, šajā pašā dalībnieku sapulcē ar balsu vairākumu tika noraidīts lēmums par prasības celšanu pret /pers. E/ un /pers. D/

par sabiedrībai nodarītiem zaudējumiem, noslēdzot 2009.gada 27.aprīlī pirkuma līgumu par SIA “Medemas” kapitālu daļu pirkumu, nopērkot par

423399,00 LVL, kas ir vismaz desmit reizes lielāka cena nekā patiesā cena pirkuma līguma noslēgšanas brīdī, kā arī nav norēķinājies par 2003.gada

8.maija līgumu.

Atbildētājs norāda, ka no iepriekš minētajiem lēmumiem nepārprotami izriet tas, ka prasītāja dalībnieki 2010.gada nogalē, izvērtējot visus

apstākļus, ko bija iespējams izdarīt objektīvāk nekā vērtējot apstākļus turpat vai 10 gadus pēc notikumiem, nolēma, ka /pers. E/ nav nodarījis nekādus

zaudējumus prasītājam, noslēdzot kapitāldaļu pirkuma līgumu.

[3] Atbildētāja/pers. D/ iesniedza paskaidrojumus par prasību, kuros norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst.

[3.1] Paskaidrots, ka Pirkuma līgumā minēto kapitāldaļu patieso vērtību to iegādes brīdī, nebija pamata vērtēt vadoties no šo kapitāldaļu

nominālvērtības. Kapitāldaļu pirkuma rezultātā SIA “SAIMNIEKS-SERVISS” ieguva pilnīgu kontroli pār SIA “Medemas” aktīviem, kuros ietilpa

Olaines pagastā esošais nekustamais īpašums “/Nosaukums/”. Kapitāldaļu iegādes brīdī pastāvēja visi priekšnosacījumi, lai izmantojot šo īpašumu SIA

“SAIMNIEKS-SERVISS” komercdarbībā, nodrošinātu minētajai sabiedrībai turpmāku izaugsmi, paplašinātu esošā biznesa attīstību un līdz ar to arī

peļņas gūšanas iespējas. Šobrīd gan minētajiem apstākļiem vairs nav izšķirošas nozīmes, jo pretēji prasībā paustajam viedoklim atbildētājs uzskata, ka

prasības celšanai ir iestājies noilgums.

[3.2] 2009.gada 27.aprīlī SIA “SAIMNIEKS-SERVISS” un SIA “BAUMAX” starpā noslēgtais kapitāla daļu pirkuma līgums pēc savas dabas

atbilst visām komercdarījuma pazīmēm. Atbilstoši pašas prasītājas paustajam uzskatam tieši no šī komercdarījuma izriet SIA “SAIMNIEKS-SERVISS”

tiesības prasīt no atbildētājiem kā bijušajiem valdes locekļiem zaudējumu atlīdzību. Tādējādi konkrētajā gadījumā šajās tiesiskajās attiecībās ir jāņem vērā

Komerclikumā iekļautie komercdarījumus reglamentējošie nosacījumi.

Tātad uz prasītāja prasījumiem ir attiecināmi Komerclikuma 406.panta un Pārejas noteikumu 16.punkta nosacījumi. Veicot laika atskaiti atbilstoši

šiem nosacījumiem, ir secināms, ka no SIA “SAIMNIEKS-SERVISS” un SIA “BAUMAX” starpā noslēgtā līguma izrietošajiem prasījumiem noilgums ir

iestājies jau 2013.gada 1.janvārī.

[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1pantu šī civillieta ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas 2018.gada 11.septembra rezolūciju nodota

izskatīšanai Zemgales rajona tiesai (1.sējums, lietas 100. lapa).

[5] Ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 14.decembra lēmumu lietā pieaicinātas divas trešās personas atbildētāju pusē bez patstāvīgiem

prasījumiem - /pers. M/ un /pers. N/ (1.sējums, lietas 172.lapa), kuri arī bija prasītāja valdes locekļi Pirkuma līguma noslēgšanas brīdī. (Kopā prasītājam

tajā brīdī bija četri valdes locekļi – /pers. E/, /pers. D/, /pers. M/, /pers. N/).

[6] Trešā persona /pers. M/ sniedza paskaidrojumus par prasību, kuros pauž uzskatu, ka prasība nav pamatota, jo visas darbības, kas tika veiktas

saistībā ar zemes iegādi Olaines pagastā tika saskaņotas gan ar AS “Swedbank”, gan ar juristiem. Attiecībā uz zemes vērtību, trešā persona norāda, ka

darījums notika “celtniecības buma” laikā un firmai “SAIMNIEKS-SERVISS”, kura tajā brīdī bija viena no vadošajiem būvmateriālu tirgotājiem Latvijā,

ar miljonos mērāmu apgrozījumu, stratēģiski bija nepieciešamas noliktavas telpas ārpus Rīgas, lai varētu apgādāt reģionus ar būvmateriāliem. Ņemot vērā

faktu, ka cenas līdzīgiem zemes gabaliem tajā laikā bija ap miljonu, uzskata, ka samaksātā cena bija adekvāta dotajam brīdim, vēl jo vairāk, ka AS

“Swedbank” bija lietas kursā par darījumu.

[7] Trešā persona /pers. N/ sniedza paskaidrojumus par prasību, kuros pauž uzskatu, ka prasību neatzīst. Paskaidrojumos apstiprināti trešās

personas /pers. M/ paskaidrojumos norādītie apstākļi. Papildus norādīts, ka, strādājot firmā, galvenie trešās personas darba pienākumi un atbildība bija

par BTC “Mežciems” veikala darba organizēšanu un vadīšanu, sadarbību ar piegādātājiem un klientiem. Neuzskata, ka viņam personīgi būtu bijis

jāizvērtē darījumi ar nekustamo īpašumu.

[8] Ar Zemgales rajona tiesas 2019.gada 6.marta spriedumu prasība noraidīta. No SIA “SAIMNIEKS-SERVISS” /pers. D/ labā piedzīti ar lietas

vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai 786,50 EUR. Noraidīts /pers. E/prasījums pret SIA “SAIMNIEKS-SERVISS” par 3497,91

EUR piedziņu par juridiskajiem pakalpojumiem.

Pirmās instances tiesas spriedumā norādīti šādi motīvi.

[8.1] Izvērtējot starp pusēm pastāvošās tiesiskās attiecības, kas izriet no Pirkuma līguma, tiesa atzina, ka tas ir komercdarījums, tāpēc

piemērojamas Komerclikuma 406.panta un Pārejas noteikumu 16.punkta normas par trīs gadu noilguma termiņu, kas skaitāms no 2010.gada 1.janvāra.

Ņemot vērā to, ka prasītājs lūdzis piedzīt iespējamos zaudējumus, kas radušies 2009.gada 27.aprīlī kapitāla daļu pirkuma līguma slēgšanas

rezultātā, tiesa atzina, ka attiecībā uz minēto prasījumu Komerclikuma 406.pantā noteiktais trīs gadu noilguma termiņš skaitāms no 2010.gada 1.janvāra.

[8.2] Spriedumā norādīts, ka tiesas rīcībā nav ziņu, ka laika posmā no 2010.gada janvāra līdz 2013.gada 1.janvārim prasītāja būtu cēlusi tiesā

prasību (iesniedzis pieteikumu), ko tiesa būtu pieņēmusi izskatīšanai, kā arī nav ziņu un pierādījumu, ka prasītājs būtu sūtījis atgādinājumu vai brīdinājumu,

kas dotu pamatu tiesai atzīt, ka noilguma termiņš ir pārtraukts.

Prasība pret atbildētājiem tiesā celta 2018.gada 17.maijā, t.i., jau pēc Komerclikuma 406.pantā noteiktā noilguma termiņa notecēšanas.

Tiesa atzina, ka prasītāja prasījuma tiesības ir zaudējusi, jo lietā ir iestājies prasības noilgums.

[8.3] Lai noskaidrotu, vai ir iestājusies atbildētāju atbildība, jākonstatē Komerclikuma 169.panta otrajā daļā paredzētie priekšnosacījumi:

sabiedrībai ir nodarīts zaudējums; bijusi amatpersonas rīcība, proti, darbība vai bezdarbība; pastāv cēloņsakarība starp amatpersonas rīcību un

sabiedrības zaudējumu (ja zaudējums ir, bet tas nav radies kā valdes locekļa rīcības sekas, tad par šo zaudējumu atbildība neiestājas). (sk. Augstākās

tiesas Senāta 2012.gada 25.janvāra spriedumu civillietā Nr.SKC-25/2012).

Ja prasītājs ir pierādījis visu iepriekš uzskaitīto apstākļu kopumu, tad atbilstoši Komerclikuma 169.panta trešajai daļai valdes (padomes) loceklis

var atbrīvoties no atbildības, vienīgi pierādot, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, respektīvi – nav pieļāvis pat vieglu neuzmanību.

Komerclikuma noteikumi ir speciālās normas attiecībā pret Civillikuma vispārīgi noteikto 10 gadu noilguma termiņu (Civillikuma 1895.pants), līdz ar

to attiecībā uz komercdarījumiem ir piemērojami Komerclikuma noteikumi. Saskaņā ar Komerclikuma 388.pantu komercdarījumi ir komersanta tiesiskie

darījumi, kas saistīti ar komercdarbību.

Saskaņā ar Civillikuma 1910.pantu ar noilguma termiņa notecējumu izbeidzas nevien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība.

Tādējādi, secinot, ka prasītāja kā komersanta Komerclikuma 1.panta izpratnē prasījumam par zaudējumu piedziņu no atbildētājiem par 2009.gada

27.aprīlī SIA “SAIMNIEKS-SERVISS” un SIA “BAUMAX” starpā noslēgto kapitāla daļu pirkuma līgumu, no kura izriet varbūtējais pienākums

atlīdzināt prasītājai zaudējumu Komerclikuma 406.pantā noteiktais noilguma termiņš sācis tecēt 2010.gada 1.janvārī un minētais noilguma termiņš

uzskatāms par notecējušu 2013.gada 1.janvārī, un konstatējot, ka prasītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta noteikumiem nav iesniedzis tiesā

pierādījumus par Komerclikuma 406.pantā noteiktā prasības celšanas noilguma termiņa apturēšanu vai pārtraukšanu attiecībā uz atbildētājiem, tiesa

atzīst, ka prasītāja prasījumam par zaudējumu 522753, 13EUR piedziņu no atbildētājiem ir iestājies Komerclikuma 406.pantā noteiktais noilguma

termiņš, kas atbilstoši Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 21.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKC-100/2010 norādītajam ir atzīstams par patstāvīgu pamatu

prasības noraidīšanai.

[8.4] Attiecībā par atbildētāju pārstāvju tiesas sēdē izteikto lūgumu piedzīt no prasītāja par labu atbildētājiem ar lietas vešanu saistītos izdevumus

advokāta palīdzības samaksai, tiesa atzina, ka lietas materiāliem pievienots zvērināta advokāta Mārtiņa Mežinska 2018.gada 9.decembrī izrakstītais

rēķins Nr.2180719 par 2362, 53EUR un 2019.gada 6.februārī izrakstītais rēķins Nr.2190078 1135, 38EUR par juridiskās palīdzības sniegšanu

atbildētājam /pers. E/ civillietā Nr.C3343928 un zvērināta advokāta Uģa Ūsiņa 2019.gada 11.janvārī izrakstītais rēķins Nr.9 par juridiskās palīdzības

sniegšanu /pers. D/ par lietas vešanu civillietā Nr.C3343928 786,50 EUR apmērā. Savukārt lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs /pers. E/ būtu

apmaksājis zvērināta advokāta Mārtiņa Mežinska izrakstītos rēķinus 3497, 91EUR apmērā, tāpēc prasījums par izdevumu sakarā ar juridisko

pakalpojumu apmaksu 3497, 91EUR apmērā par atbildētājam /pers. E/ sniegto juridisko palīdzību ir noraidāms.

Ņemot vērā to, ka tiesā iesniegtā prasība ir noraidīta un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “c” apakšpunktu un

44.panta trešās un ceturtās daļas prasībām, no prasītāja par labu atbildētājam /pers. D/ tiesa piesprieda ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta

palīdzības samaksainbsp; 786,50 EUR apmērā.

[9] Par minēto pirmās instances tiesas spriedumu prasītāja SIA “SAIMNIEKS-SERVISS” iesniedza apelācijas sūdzību, pārsūdzot Zemgales

rajona tiesas 2019.gada 6.marta spriedumu pilnībā.

Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[9.1] Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka tiesa nepamatoti piemērojusi Komerclikuma normas par noilgumu komercdarījumos, kas ir

novedis pie nepareiza sprieduma taisīšanas lietā.

Saskaņā ar Komerclikuma 388.pantu komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību. Atbildētājs piekrīt, ka

2009.gada 27.aprīlī starp prasītāju SIA “Saimnieks-Serviss” un SIA “Baumax” noslēgtais pirkuma līgums, ar ko SIA “Saimnieks-Serviss” iegādājās

100% SIA “Medemas” kapitāla daļu, ir komercdarījums Komerclikuma 388.panta izpratnē. Tomēr šim apstāklim lietā nav nekāds nozīmes. Prasībā nav

izvirzīts no komercdarījuma izrietošs prasījums Komerclikuma 406.panta izpratnē, proti, nav celta prasība par 2009.gada 27.aprīļa pirkuma līguma

atzīšanu par spēkā neesošu, par pirkuma cenas samazinājumu, vai izvirzīts cita veida prasījums, kas izrietētu no minētā līguma. Prasība ir celta pret

sabiedrības valdes locekļiem par to nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu sakarā ar Komerclikuma 169.panta pirmajā daļā noteiktā valdes locekļa

pienākuma neizpildi, kas ir prasījums no neatļautas darbības, nevis no minētā līguma izrietošs prasījums. Tādēļ Komerclikuma 406.pantā noteiktais

noilgums celtajā prasībā nav piemērojams.

[9.2] Komerclikuma 169.panta pirmā daļa nosaka, ka valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, bet

tā otrā daļa nosaka, ka valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai. Komerclikuma 169.panta pirmajā daļā

noteiktā pienākuma pārkāpuma gadījumā valdes locekļa atbildība izriet no likumā noteiktā pienākuma pārkāpuma, neskatoties uz to, vai Komerclikuma

169.panta pirmās daļas pārkāpums ir izdarīts valdes loceklim slēdzot komercdarījumu sabiedrības vārdā vai citādā veidā. Savukārt solidāras atbildības

sekas ir noteiktas Komerclikuma 169.panta otrajā daļā.

Komercsabiedrības valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību (Komerclikuma 221.panta pirmā daļa), tādejādi no

Komerclikuma normām izriet, ka starp valdes locekli un sabiedrību pastāv uzticības attiecības - valdes loceklis ir sabiedrības dalībnieku uzticamības

persona, kuram uzticēta svešas mantas pārvaldīšana. (sk.Strupišs A., Komerclikuma komentāri. III daļa 143.lpp.)

Likums imperatīvi noteic, ka valdes loceklim jebkurā gadījumā manta jāpārvalda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, un viņš ir atbildīgs

sabiedrībai pat par vieglu neuzmanību. (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 18.maija spriedums lietā SKC-214/2016

8.6.punkts.)

Komerclikuma 3.panta otrā daļa noteic, ka komercdarbībai Civillikuma noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā vai citos komercdarbību

regulējošos likumos nav noteikts citādi. Komerclikuma 169.panta piektā daļa, kura paredz sevišķu noilguma termiņu Komerclikuma 169.pantā

noteiktajam prasījumam, tika iekļauta ar 2017.gada 15.jūnija likumu “Grozījumi Komerclikumā”, kas stājās spēkā 2017.gada 17.jūlijā. Līdz tam

Komerclikums neregulēja prasījumu pret valdes un padomes locekļiem noilgumu. Ievērojot šo apstākli, secināms, ka prasījumiem, kuri radušies pirms

minēto Komerclikuma grozījumu spēkā stāšanās, ir piemērojams Civillikuma 1895.pantā noteiktais desmit gadu noilguma termiņš. Tas izriet no

Civillikuma 3.panta, kas noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Uzsvērts, ka civiltiesiskās attiecības sakarā ar atbildētāju prettiesisku rīcību bija radušās pirms 2017.gada 17.jūlija, tādēļ nav piemērojams arī

Komerclikuma 169.panta piektajā daļā noteiktais noilguma termiņš.

Apelācijas sūdzībā lūgts prasību apmierināt.

[10] Par minēto pirmās instances tiesas spriedumu atbildētājs /pers. E/ iesniedza apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu daļā, ar kuru noraidīts

/pers. E/ prasījums par 3497,91 EUR piedziņu no SIA “SAIMNIEKS-SERVISS” par juridiskajiem pakalpojumiem.

Apelācijas sūdzības motīvi ir šādi.

[10.1] Norādīts, ka spriedums tā pārsūdzētajā daļā taisīts nepareizi piemērojot procesuālās normas.

Civilprocesa likuma 44.panta trešā daļa paredz, ka, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu

atbildētājam. Šī paša panta pirmās daļas pirmais punkts paredz, ka atbilstoši prasības summai, ar lietas vešanu piedzenami to faktiskajā apmērā.

Līdz 01.08.2017. šī procesuālā norma paredzēja lietas dalībnieku pienākumu pierādīt ar lietas vešanu saistīto izdevumu (advokāta juridiskās

palīdzības) faktisko apmēru, attiecīgi tiesās iesniedzot maksājumu uzdevumus, kas apliecinātu, ka advokāta rēķinu lietas dalībnieks ir faktiski apmaksājis.

Ar 22.06.2017. likumu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas stājas spēkā 01.08.2017, Civilprocesa likuma 44.pants tika papildināts ar jaunu (11)

daļu šādā redakcijā: ,,Par šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto atlīdzināmo izdevumu faktisko apmēru uzskata gan izdevumus, kuri jau ir

samaksāti, gan izdevumus, par kuriem saskaņā ar advokāta un puses vienošanos par juridiskās palīdzības sniegšanu ir izrakstīts rēķins.”

Attiecīgi likumdevējs ar minētajiem grozījumiem izstrādāja procesuālo normu, kas mainīja līdzšinējo procesuālo kārtību un tiesu praksi, pieprasot

advokātiem iesniegt rēķinu apmaksas dokumentus jautājumos par ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu un paredz, ka par faktiskajiem un

piedzenamajiem lietas dalībnieka ar lietas vešanu saistītajiem izdevumiem uzskatāmi arī tie izdevumi, par kuriem ir izrakstīts advokāta rēķins, neatkarīgi no

tā vai uz sprieduma taisīšanas brīdi šāds rēķins ir jau apmaksāts.

Minētā norma iestrādāta Civilprocesa likumā tieši tā iemesla dēļ, ka Latvijas tiesu praksē iepriekš tika šauri tulkots jēdziens ,,faktiski radušies

izdevumi" jautājumos, kas skar ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu1 un minētās normas piemērošana neatbilst Eiropas Cilvēktiesību tiesas

praksei un vairumam Eiropas Savienības valstu procesuālajam regulējumam.

Ņemot vērā, ka sprieduma pasludināšanas brīdī bija spēkā Civilprocesa likuma 44.panta 1.1 daļa un vadoties no Civilprocesa 44.panta trešās

daļas, tiesai, taisot spriedumu par prasības noraidīšanu, no prasītāja par labu atbildētājam bija jāpiedzen ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta

palīdzības samaksai, atbilstoši atbildētāja advokāta Mārtiņa Mežinska iesniegtajiem advokāta rēķiniem.

[10.2] Apelācijas sūdzībā lūgts piedzīt par labu /pers. E/ no prasītāja SIA "Saimnieks-Serviss" ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta

palīdzības samaksai šajā lietā 3497,91 EUR apmērā.

[11] Apelācijas instances tiesas sēdē prasītājas SIA “Saimnieks-Serviss” pārstāvis /pers. C/ prasību un apelācijas sūdzību uzturēja.

Paskaidrojumos prasītājas pārstāvis apstiprināja prasībā norādīto. Papildus prasītāja pārstāvis paskaidroja, ka nav nozīmes apstāklim, ka iepriekš

sabiedrības dalībnieki bija lēmuši jautājumu par to, ka prasība pret /pers. D/ un /pers. E/ sakarā ar noslēgto SIA “Medemas” kapitāla daļu pirkuma

līgumu netiks celta. Jebkādā brīdī dalībnieki var pieņemt jebkādu citu lēmumu, jo jautājums iepriekš tika lemts nevis par viņu atbrīvošanu no atbildības,

bet par prasības celšanu.

Atbildētāja/pers. E/ pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Mārtiņš Mežinskis atbildētāja apelācijas sūdzību uzturēja, SIA “Saimnieks-Serviss”

prasību un apelācijas sūdzību neatzina par pamatotām. Paskaidrojumos atbildētāja pārstāvis apstiprināja /pers. E/ paskaidrojumos par prasību un

apelācijas sūdzībā norādīto. Uzsvēra, ka, spriežot par noilgumu jāņem vērā Komerclikuma normas, kas ir spēkā prasības celšanas brīdī, kas izriet no

Augstākās tiesas sprieduma Nr.SKC-190/2016.

Atbildētāja/pers. D/ pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Ūsiņš SIA “Saimnieks-Serviss” prasību un apelācijas sūdzību neatzina par

pamatotām. Paskaidrojumos pārstāvis apstiprinājis iepriekš rakstveida paskaidrojumos pausto viedokli par prasījuma noilgumu. Turklāt pārstāvis

uzsvēra, ka pirkuma līgums tika noslēgts starp saistītajiem uzņēmumiem. SIA “Baumax” nebija citu aktīvu, izņemot minēto nekustamo īpašumu. Savukārt

prasītājs bija galvojis par SIA “Baumax” saistībām bankas priekšā. Ja SIA “Baumax” būtu pasludināta maksātnespēja, prasītājam kā galviniekam būtu

uzreiz jādzēš visa saistība.

Trešās personas /pers. M/ un /pers. N/ uz tiesas sēdi nav ieradušies. Par tiesas sēdes vietu un laiku trešajām personām tika paziņots likumā

noteiktajā kārtībā. Lūgumi par lietas izskatīšanas atlikšanu no/pers. M/un /pers. N/ tiesā nav saņemti. Savu attieksmi pret prasību trešās personas iepriekš

izteica savos rakstveida paskaidrojumos par prasību. Šādos apstākļos Civillietu tiesas kolēģija atzina, ka ir pamats izskatīt lietu trešo personu prombūtnē.

Motīvu daļa

[12] Noklausījusies tiesas sēdē prasītājas pārstāvja, atbildētāju pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida

pierādījumus, novērtējusi apelācijas sūdzības argumentus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka SIA “Saimnieks-Serviss” prasība pret /pers. E/ un /pers. D/

ir nepamatota un noraidāma.

Civillietu tiesas kolēģijas apsvērumi ir šādi.

[12.1] Konstatēts, ka pušu starpā nav strīda par prasības pieteikumā norādītajiem faktiskajiem apstākļiem, kas saistīti ar Pirkuma līguma

noslēgšanu un atbildētāju kā Sabiedrības valdes locekļu dalību šā darījuma noslēgšanā (sk. šā sprieduma 1.1., 1.2., 1.3.punktu).

[12.2] Pastāv strīds par SIA “SAIMNIEKS-SERVISS” izvirzītā prasījuma noilgumu. Abi atbildētāji uzskata, ka SIA “SAIMNIEKS-SERVISS”

izvirzītājam prasījumam ir iestājies noilgums, bet tajā pašā laikā abiem atbildētājiem ir dažādi uzskati par to, kāds tieši noilgums konkrētajā gadījumā ir

piemērojams – Krimināllikuma 406.panta noteiktais trīs gadu noilgums vai Komerclikuma 169.panta piektajā daļā noteiktais piecu gadu noilgums.

Pirmās instances tiesa, noraidot prasību, izdarīja secinājumu, ka ir pamats piemērot Krimināllikuma 406.pantā noteikto trīs gadu noilgumu, skaitot

to no 2010.gada 1.janvāra (atbilstoši Komerclikuma Pārejas noteikumu 16.punkta nosacījumiem).

Prasītājs savā apelācijas sūdzībā iebilst pret pirmās instances tiesā izdarīto secinājumu, ka konkrētajā gadījumā ir piemērojams Komerclikuma

406.pantā noteiktais trīs gadu noilgums, uzskatot, ka konkrētajam prasījumam ir piemērojams vispārējais 10 gadu noilguma termiņš (Civillikuma

1895.pants).

[12.2.1] Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka vispirms ir izšķirams minētais pušu strīds par prasījuma noilgumu.

Izšķirot šo strīdu par prasītāja izvirzītā prasījuma noilgumu, konstatēts, ka konkrētajā gadījumā prasība celta 2018.gada 15.maijā. Savukārt

iespējamie zaudējumi nodarīti 2009.gada 27.aprīlī , SIA “SAIMNIEKS-SERVISS” kā pircējam noslēdzot ar SIA “Baumax” kā pārdevēju pirkuma

līgumu par SIA “Medemas” 100% kapitāla daļu iegādi (1.sējums, lietas 8.-11.lapa). Tātad strīds nepārprotami ir saistīts ar minēto darījumu, kas ir

komercdarījums Komerclikuma 388.panta izpratnē, par ko pušu starpā nav strīda.

[12.2.2] Kolēģijas ieskatā tiesiski nozīmīgs ir ne tikai tas apstāklis, ka prasījums izriet no 2009.gada 27.aprīlī noslēgtā komercdarījuma, bet arī

apstāklis, ka prasījums ir izvirzīts pret sabiedrības valdes locekļiem par zaudējumu piedziņu, kam ir īpaša, likumā noteikta prasības celšanas kārtība un

termiņi. Šis apstāklis kolēģijas ieskatā norāda uz nepieciešamību apsvērt jautājumu par speciālā noilguma piemērošanu, kas iekļauts Komerclikuma

169.panta piektajā daļā.

Komerclikuma 169.panta piektajā daļā ir noteikts, ka prasījumu pret valdes un padomes locekli noilgst piecu gada laikā no zaudējumu nodarīšanas

dienas. Šī norma Komerclikumā ietverta, pamatojoties uz 2017.gada 15.jūnija likumu “Grozījumi “Komerclikumā””, un tā ir spēkā no 2017.gada

13.jūlija.

Tātad prasība šajā lietā tika celta tad, kad prasībām pret valdes locekļiem jau bija paredzēts speciālais noilguma termiņš, kas ir īsāks par vispārējo

noilguma termiņu.

Judikatūrā jau iepriekš, pirms minēto grozījumus izdarīšanas Komerclikumā, ir nostiprinājusies atziņa, ka, ceļot prasību par zaudējumu piedziņu

pret pārvaldes institūcijas locekļiem ir jāņem vērā tiesiskais regulējums nevis iespējamo zaudējumu nodarīšanas brīdī, bet gan prasības celšanas brīdī (sk.

Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 20.maija sprieduma lietā Nr.C28385209, SKC-190/2016 8.1.punktu).

Kolēģija pievienojas Augstākās tiesas minētajai atziņai, uzskatot, ka to ir pamats attiecināt arī uz konkrēto gadījumu. Līdz ar to kolēģija atzīst, ka,

piemērojot Komerclikuma 169.panta piektajā daļā iekļauto normu par noilgumu, tiesiski nozīmīgs ir tieši prasības celšanas brīdis, un tās Komerclikuma

normas par noilgumu, kuras bija spēkā šajā brīdī, nevis iespējamo zaudējumu nodarīšanas brīdis, kā uzskata prasītājs.

Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 30. novembranbsp; spriedumā lietā Nr.C04209810, SKC-343/2017, kurš arī ir uzskatāms

par judikatūru, ir iekļauta tēze, ka līdz 2017.gada 12.jūlijam prasījumiem pret valdes locekļiem un padomes locekļiem bija piemērojams vispārējais

noilguma termiņš, kas noteikts Civillikuma 1895.pantā, bet no 2017.gada 13.jūlija noilgums šādiem prasījumiem ir pieci gadi no zaudējumu nodarīšanas

dienas (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 30.novembra sprieduma lietā Nr.C04209810, SKC-343/2017 10.2.2.punktu).

Arī šajā Augstākās tiesas spriedumā ir uzsvērts, ka svarīgi vai speciālais noilguma termiņš bija paredzēts Komerclikumā prasības celšanas brīdī.

[12.2.3] Līdz ar to ir konstatējams, ka prekluzīvais termiņš šādas prasības celšanai ir skaitāms no 2009.gada 28.aprīļa. Pierādījumi tam, ka

noilgums būtu apturēts vai pārtraukts pirms prasības celšanas datuma (2018.gada 15.maijs), tiesā nav iesniegti. Tātad speciālais noilguma termiņš

konkrētajā gadījumā ir notecējis pirms prasības celšanas tiesā, un līdz ar prekluzīvā termiņa notecēšanu ir izbeigusies SIA “SAIMNIEKS-SERVISS”

prasības tiesība pret /pers. D/ un /pers. E/ par prasībā norādīto priekšmetu uz tajā norādītā pamata.

[12.3] Šādos apstākļos kolēģija atzīst, ka prasītāja prasība ir atzīstama par nepamatotu un noraidāmu, nevērtējot citus lietas dalībnieku

apsvērumus, jo noilguma iestāšanās ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai.

[12.4] Vērtējot pirmās instances tiesas spriedumu, jānorāda, ka pirmās instances tiesa, kaut gan ir nonākusi pie pareiza lietas izskatīšanas

rezultāta, nav pievērsusi pietiekošu uzmanību tiesiski nozīmīgiem apstākļiem un, proti, ka izspriežama ir zaudējumu atlīdzināšanas prasība pret sabiedrības

valdes locekļiem, un ka šādiem gadījumiem Komerclikums paredznbsp; speciālo regulējumu, kuru tiesa faktiski atstāja bez ievērības.

[12.5] Noraidot SIA “SAIMNIEKS-SERVISS” prasību, tiesai jāpiespriež no prasītāja par labu atbildētājiem ar lietas vešanu saistītos

izdevumus, kā to paredz Civilprocesa likuma 44.panta trešā daļa.

Konkrētajā lietā ir piemērojama Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktā iekļautā norma, saskaņā ar kuru ar

lietas vešanu saistītie izdevuminbsp; advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa pārsniedz 57001 EUR

ir atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 5 procentiemnbsp; no prasījumu apmierinātās daļas.

[12.5.1] Vērtējot atbildētāja /pers. E/ apelācijas sūdzībā norādīto apsvērumu, ka pirmās instances tiesa nepareizi piemērojusi procesuālās

normas, spriežot par ar lietas vešanu saistītajiem izdevumiem advokāta palīdzības samaksai, kas pieprasīti par labunbsp; /pers. E/, jāatzīst, ka pirmās

instances tiesa acīmredzami kļūdaini nav piemērojusi Civilprocesa likuma 44.panta redakciju, kas ir spēkā no 01.08.2017.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs pamatoti, atsaucoties uz Civilprocesa likuma 44.panta 1.1 daļā iekļauto normu, norāda uz to, ka advokāta

izrakstītais rēķins ir pietiekošs pamats šādu izdevumu atlīdzināšanai.

Civilprocesa likuma 44.panta 1.1 daļa paredz, ka par šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto atlīdzināmo izdevumu faktisko apmēru uzskata

gan izdevumus, kuri jau ir samaksāti, gan izdevumus, par kuriem saskaņā ar advokāta un puses vienošanos par juridiskās palīdzības sniegšanu ir izrakstīts

rēķins.

Konstatēts, ka pirmās instances tiesā tika iesniegti divi rēķini, kurus zvērināts advokāts Mārtiņš Mežinskis, kurš sniedza palīdzību

atbildētājam /pers. E/ šajā lietā, ir izrakstījis /pers. E/ rēķinus samaksai par kopējo summu 3497,91 EUR (1.sējums, lietas 224., 225. lapa).

Turklāt apelācijas instances tiesā tika iesniegti vēl divi rēķini zvērināta advokāta Mežinska palīdzības samaksai, kas saistīta ar lietas

izskatīšanu apelācijas instancē, par summu 741,19 EUR (2.sējums, lietas 31.lapa) un par summu 998,25 EUR (2.sējums, lietas 32.lapa).

Tātad abās tiesu instancēs zvērināts advokāts Mārtiņš Mežinskis ir izrakstījis atbildētājam /pers. E/ rēķinus par viņam sniegto juridisko palīdzību

lietā par summu 5237,35 EUR, kas nepārsniedz 5 procentus no SIA “SAIMNIEKS-SERVISS” prasības summas.

Ņemot vērā Civilprocesa likuma 44.panta 1.1 daļas un trešās daļas nosacījumus, minētā summa pilnā apmērā ir piespriežama no prasītāja par labu

atbildētājam /pers. E/.

[12.5.2] Konstatēts, ka atbildētājam /pers. D/ tiesvedības gaitā (pirmās un apelācijas instances tiesā) faktiski ir radušies ar lietas vešanu saistītie

izdevumi zvērināta advokāta Uģa Ūsiņa palīdzības samaksai 1210,00 EUR apmērā, no tiemnbsp; 786,50 EUR - pirmās instances tiesā (1.sējums, lietas

226.,227.lapa) un 423,00 EUR – apelācijas instances tiesā (2.sējums, lietas 34.,35. lapa). Atbildētājs/pers. D/ ir apmaksājis zvērināta advokāta Uģa

Ūsiņa izrakstītos rēķinus pilnā apmērā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 44.panta trešo daļu, minētie ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir piespriežami no prasītāja par labu atbildētājam

/pers. D/.

[12.6] Turklāt konstatēts, ka lietas izskatīšanas gaitā valstij ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanai, kas netika samaksāti iepriekš, jo prasītāja iepriekš samaksātie izdevumi 5,27 EUR (1.sējums, lietas 16.lapa) nesedz abās tiesu instancēs

radušos izdevumus, kas kopā ir 15,02 EUR, no tiem pirmās instances tiesānbsp; – 12,29 EUR, apelācijas instances tiesā – 2,72 EURnbsp; (1.sējums,

lietas 2.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, noraidot prasību, no prasītāja par labu valstij ir piespriežami iepriekš nesamaksātie ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 9,74 EUR apmērā par pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu (15,02- 5,27= 9,74).

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Civilprocesa 41.panta pirmo daļu, 42.panta otro daļu, 93. panta pirmo daļu, 97.pantu, 192., 193.,

195.pantu, 432.- 434., 440. pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

noraidīt SIA “SAIMNIEKS-SERVISS” prasību pret /pers. D/ un /pers. E/ par sabiedrībai nodarīto zaudējumu piedziņu.

Piedzīt no SIA “SAIMNIEKS-SERVISS”, reģ. Nr.40003079352, par labu /pers. E/, personas kods /personas kods/, ar lietas vešanu saistītos

izdevumus advokāta palīdzības samaksai 5237,35 EUR apmērā. Iemaksa veicama /pers. E/ bankas kontā AS “Swedbank”, konta Nr./konta numurs/.

Piedzīt no SIA “SAIMNIEKS-SERVISS”, reģ. Nr.40003079352, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, ar lietas vešanu saistītos

izdevumus advokāta palīdzības samaksai 1210,00 EUR apmērā. Iemaksa veicama /pers. D/ bankas kontā AS “Swedbank”, konta Nr./konta numurs/.

Piedzīt no SIA “SAIMNIEKS-SERVISS”, reģ. Nr.40003079352, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,74 EUR apmērā. Ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus iemaksā Tiesu administrācijas, reģ.Nr.90001672316, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka:

Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499.

Noteikt SIA “SAIMNIEKS-SERVISS” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas. Šajā

termiņā maksājumu dokumenti, kas apstiprina sprieduma labprātīgu izpildi, iesniedzami Zemgales apgabaltiesas kancelejā, Jelgavā.

Sprieduma sastādīšanas datums 2019.gada 16.decembris.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību

Zemgales apgabaltiesā, Jelgavā un samaksājot drošības naudu 300 EUR apmērā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese M.Terjuhana

Tiesneši D.Baltā

A.Sniedzītis