Court partially allowed tax refund for rounding errors while upholding tax authority's penalty calculations.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court partially dismissed the taxpayer's request to annul the tax authority's decision regarding income tax, fines, and late fees. The court found that while the taxpayer's systematic sale of properties constituted taxable income, minor calculation discrepancies in the final amounts were erroneous. Consequently, the court ordered the tax authority to refund the specific rounding differences but upheld the remaining tax liabilities and penalties.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums 126. panta 1. daļa; Tiesa atzīst, ka pieteikums ir daļēji apmierināms, ja pārkāpums ir neliels un tiesa konstatē aprēķina kļūdu, bet atstāj pārējo lēmumu negrozītu.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A420581911 A02426-12/27
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS
S P R IE D U M S Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2012.gada 16.novembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Pūcīte,
piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajai pārstāvei L.B., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc A.V. pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2011.gada 12.jūlija lēmuma Nr.22.4.7/48149 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk ─ VID) Nodokļu kontroles pārvaldes Fizisko personu otrā audita daļa no 2011.gada 14.janvāra līdz 2011.gada 18.martam A.V. (turpmāk ─
1.lappuse no 18 pieteicējs) veica iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk ─ IIN) auditu par 2007.un 2008.gadu (lietas 27. - 45.lapa).
Ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes Fizisko personu otrās audita daļas galvenās nodokļu inspektores 2011.gada 18.marta lēmumu Nr.23.12/264 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) pieteicējam papildu nomaksai budžetā aprēķināts IIN Ls 16 946,38 (2007.gads Ls 8 394,94, 2008.gads Ls 8 551,44), soda nauda Ls 8 473,19 (2007.gads Ls 4 197,47 2008.gads Ls 4 275,72) un nokavējuma nauda Ls 6 929,49 apmērā (lietas 46.lapa). Pieteicējs Sākotnējo lēmumu apstrīdēja VID ģenerāldirektorei (lietas 23 – 25.lapa).
[2] Ar VID ģenerāldirektores 2011.gada 12.jūlija lēmumu Nr.22.4.7/48149 (turpmāk
– Lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts (lietas 8. – 12.lapa).
Lēmumā norādīts, ka saskaņā ar lietas materiāliem pieteicējs auditējamā periodā atsavināja sešus (2007.gadā divus un 2008.gadā četrus) nekustamos īpašumus (zemesgabalus), kā arī kustamo mantu (būvmateriālus). Pieteicējs nekustamos īpašumus iegādājies regulāri, sākot no 2003.gada, veicis to sadali un atsavināšanu arī pirmsauditējamā periodā, kas liecina par veikto darbību (nekustamā īpašuma pārdošanu) atkārtotību ilgstošā laika periodā. Vienlaicīgi pieteicējs iegādātos nekustamos īpašumus iznomājis un ir reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, par ko lietā nav strīda.
Nekustamo īpašumu pārdošanas darījumus pieteicējs veica savā vārdā, pārdodot savā īpašumā esošos nekustamos īpašumus. Tādējādi pieteicējs savas īpašuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem nav nodevis trešajām personām bez atlīdzības, tas ir, nav noslēdzis dāvinājuma (bezatlīdzības) līgumus.
Auditējamā periodā pārdoto nekustamo īpašumu pārdošanas cena lielākajā daļā gadījumu pārsniedz to iegādes cenu, līdz ar to secināms, ka pieteicējs pārdošanas rezultātā guva peļņu.
Tādējādi pieteicējs iegādājies nekustamos īpašumus, kurus nav izmantojis personiskajām vajadzībām (izņemot nekustamo īpašumu /adrese/), minēto īpašumu iegādei un pārdošanai nav gadījuma raksturs un tā ir uzskatāma par sistemātisku, turklāt pārdošanas rezultātā pieteicējs ir guvis peļņu, līdz ar to konstatējamas saimnieciskās darbības pazīmes (sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību).
Pieteicējs saskaņā ar 2008.gada 6.augusta pirkuma līgumu pārdeva zemes gabalu Ls 14 000 vērtībā un uz zemesgabala esošos būvmateriālus Ls 31 500 vērtībā. Tā kā konstatēts, ka minētais nekustamais īpašums pārdots saimnieciskās darbības ietvaros un pieteicējs nav pierādījis, ka būvmateriālus iegādājies personiskai lietošanai, tad VID pamatoti secināja, ka ienākumi no būvmateriālu pārdošanas apliekami ar IIN.
2.lappuse no 18 VID Lēmumā atsaucas uz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta pirmo daļu. Līdz ar to pieteicējs bija atbildīgs par to, lai uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtītie pasta sūtījumi tiktu saņemti. Tā kā VID Nodokļu kontroles pārvaldes vēstules (2010.gada 17.decembra Nr.23.12/67709 un 2011.gada 21.janvāra Nr.23.12/4227) par audita veikšanu ir nosūtītas uz pieteicēja deklarētās dzīvesvietas adresi, tad pieteicēja arguments, ka viņam nav darīts zināms par audita veikšanu ir noraidāms.
Pieteicējs ne audita, ne apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas laikā nav iesniedzis pierādījumus pieteicēja norādīto argumentu pamatošanai.
[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs 2011.gada 24.augustā iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā (lietas 3. – 6.lapa). Pieteikumā izteikti turpmāk norādītie apsvērumi.
Pieteicējs norāda, ka VID pēc būtības neapšauba, ka pieteicējam bija izdevumi saistībā ar nekustamo īpašumu, līdz ar ko tie varētu kalpot par attaisnojuma dokumentiem, tādējādi neradot pieteicējam šī iemesla dēļ ar IIN apliekamus ienākumus. VID nav veicis visas iespējamās darbības, lai noskaidrotu objektīvo patiesību lietā.
Pieteicēja deklarētā dzīves vietas adrese ir /adrese/. Neskatoties uz to, ka jau 2008.gadā pieteicējs bija spiests atsavināt minēto nekustamo īpašumu, kļūdas dēļ pieteicēja deklarētā dzīves vieta netika nomainīta, kā rezultātā pieteicējs par veicamo auditu uzzināja tikai no personām, kuras jau pēc paskaidrojumu sniegšanas audita procesa norises laikā interesējās par audita iznākumu.
Pieņemot Lēmumu, VID rīcībā nebija visu dokumentu un informācijas, lai objektīvi izvērtētu situāciju. Minētais būtiski ietekmēja nodokļa noteikšanu, radīja pieteicējam nelabvēlīgas sekas, tādējādi Lēmums ir atceļams.
[4] 2011.gada 26.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts VID paskaidrojums (lietas 17.lapa), kurā norādīts, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms, pamatojoties uz Lēmumā minēto. [5] 2012.gada 17.aprīlī no pieteicēja Administratīvajā rajona tiesā saņemti papildus dokumenti (lietas 116.lapa). 2012.gada 18.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemti paskaidrojumi no VID attiecībā uz minētajiem dokumentiem (lietas 154. – 155.lapa). [6] Tiesas sēdē VID pārstāve pieteikumu neatzina uz Lēmumā un paskaidrojumos minēto argumentu pamata.
Motīvu daļa
3.lappuse no 18 [7] Tiesa uzklausījusi lietas dalībnieku, iepazinusies ar lietas materiāliem un izvērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus atzīst, ka pieteikums nav pamatots un tādēļ ir noraidāms.
[8] Tiesa no lietas materiāliem konstatē, ka lietā pastāv strīds, vai pieteicējs ir veicis saimniecisko darbību, 2007.un 2008.gadā pārdodot nekustamos īpašumus un kustamo mantu, proti, būvmateriālus, un tādējādi, vai VID tiesiski ir pieteicējam papildus aprēķinājis Ls 32 349,06, no tiem IIN Ls 16 946,38, soda naudu Ls 8473,19 un nokavējuma naudu Ls 6929,49.
Papildus pieteicējs kā argumentu ir norādījis apstākli, ka viņam nav bijusi iespēja atspēkot VID argumentus jau audita laikā, jo viņš no VID nav saņēmis nekādu informāciju. Tādējādi pieteicēja ieskatā minētais var kalpot par iemeslu, lai atzītu Lēmuma prettiesiskumu un to atceltu.
I
[9] Tiesa vispirms pārbaudīs pieteicēja argumentus un lietas materiālus, kas attiecas uz apstākli, ka pieteicējs nav savlaicīgi guvis informāciju no VID par audita veikšanu.
[10] No lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāko.
[10.1] 2010.gada 17.decembrī VID pieņēmis lēmumu Nr.23.12/67710 no 2011.gada 14.janvāra veikt pieteicējam auditu, uzliekot pienākumu pieteicējam līdz 2011.gada 14.janvārim sagatavot nodokļu auditam grāmatvedības reģistrus un attaisnojuma dokumentus (lietas 26.lapa).
[10.2] 2010.gada 17.decembrī VID nosūtījis pieteicējam vēstuli Nr.23.12/67709, lūdzot pieteicēju 2011.gada 14.janvārī ierasties uz sākuma sarunu. Vēstulei pievienots VID 2010.gada 17.decembra lēmums Nr.23.12/67710 (lietas 166.lapa). 2010.gada 20.decembrī vēstule ar lēmumu nosūtīti pieteicējam uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi /adrese/ (lietas
107. – 108.lapa).
[10.3] 2011.gada 21.janvārī VID nosūtījis pieteicējam vēstuli Nr.23.12/4227 paziņojot, ka no 2011.gada 14.janvāra tiek veikts pieteicēja audits un pieteicējs bija uzaicināts ierasties uz sākuma sarunu, uz kuru neieradās. Tādēļ vēstulē pieteicējs tiek aicināts ierasties 2011.gada 1.februārī uz sākuma sarunu (lietas 161.lapa). Vēstule pieteicējam 2011.gada 21.janvārī nosūtīta pieteicējam vienkārša pasta sūtījuma veidā (lietas 162.lapa). Pieteicējs nav ieradies uz atkārtoti rīkoto sākumu sarunu, secīgi arī nav bijis uz nobeiguma sarunu.
4.lappuse no 18 [11] Tiesa pārbaudot lietas materiālus konstatē, ka lietā nav strīds par to, ka laika periodā, kad pieteicējam VID ir veicis auditu, pieteicēja deklarētā dzīvesvieta ir bijusi adresē /adrese/. Tieši otrādi, pieteicējs ir norādījis, ka viņš bija aizmirsis sevi pārdeklarēt jaunajā dzīvesvietā.
[12] Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.pants noteic, ka dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.
Tādējādi ir secināms, ka dzīvesvietas deklarēšanas mērķis ir, lai persona būtu sasniedzama valsts vai pašvaldību institūcijām, proti, lai persona publiski darīt zināmu, kur viņa ir sasniedzama.
[13] Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 70.panta otrā daļa noteic, ka ja rakstveida administratīvo aktu sūta pa pastu, uzskatāms, ka administratīvais akts adresātam paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Administratīvais akts uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā arī tad, ja adresāts sūtījumu faktiski saņēmis agrāk. [..].
Ņemot vērā, ka VID 2010.gada 17.decembrs lēmumu Nr.23.12/67710 un 2010.gada 17.decembra vēstuli Nr.23.12/67709 pieteicējam VID nosūtīja 2010.gada 20.decembrī, tad atzīstams, ka pieteicējs bija informēts par audita veikšanu un par nepieciešamību ierasties VID paskaidrojumu sniegšanai un pierādījumu iesniegšanai, pat, ja pieteicējs reāli minētos dokumentus nebija saņēmis.
Tiesa norāda, ka dzīvesvietas deklarēšana ir personas pienākums pret valsti, tomēr apstāklis, ka persona izvēlas deklarēt vai nedeklarēt savu dzīvesvietu, ir viņas pašas interese un ja persona nolemj nedeklarēt adresi, kurā tā ir sasniedzama, tad viņai pašai ir jārēķinās ar sekām, kādas var iestāties gadījumā, ja viņa nav sasniedzama.
[14] Vienlaicīgi tiesa norāda, ka pieteicējai apstrīdot Sākotnējo lēmumu bija iespēja iesniegt pierādījumus VID ģenerāldirektorei, tādējādi liekot pārvērtēt audita rezultātus. Kā no lietas materiāliem ir redzams, tad pieteicējs ir apstrīdējis Sākotnējo lēmumu, bet jaunus pierādījumus viņš VID tā arī nav iesniedzis.
Arī izskatot lietu tiesā, pieteicēja pārstāve vairākkārtīgi lūdza atlikt lietas izskatīšanu, argumentējot to ar nepieciešamo laiku pierādījumu savākšanai. Pēc pēdējās lietas izskatīšanas atlikšanas, kuru lūdza pieteicēja pārstāve motivējot ar to, ka pieteicējs iesniegs
5.lappuse no 18 papildus pierādījumus, nedz pieteicējs, nedz arī viņa pārstāve tā arī neiesniedza jaunus pierādījumus.
[15] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa nekonstatē tādus apstākļus, kas būtu par pamatu Lēmuma apstrīdēšanai un atcelšanai.
II
[16] Tiesa konstatē turpmāk minētos lietas apstākļus.
[16.1] Tiesa pārbaudot zemesgrāmatā esošo informāciju secina, ka pieteicējs kopš 2003.gada ir iegādājies un atsavinājis šādus nekustamos īpašumus:
1. /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, iegādāts 2003.gada 15.septembrī, bet atsavināts 2008.fada 28.novembrī (minētais īpašums bija pieteicēja deklarētā dzīvesvieta);
2. /adrese 2/, kadastra Nr./kadastra numurs/, iegādāts 2003.gada 18.jūnijā. No zemes gabala ir atdalīti zemes gabali un tie ir atsavināti 2005.gada 14.decembrī, 2006.gada 13.martā, 2007.gada 14.februārī, tai sakitā ir atdalīti šādi zemes gabali:
2.1. 2004.gada 27.aprīlī zemes gabals – zemesgramatas nodalījums Nr./nodalījuma numurs/;
2.2. 2004.gada 12.maijā zemesgabals /adrese 2/ (jaunā adrese /adrese 3/), Rīga, kadasra Nr./kadastra numurs/, atsavināts 2006.gada 24.jūlijā;
2.3. 2004.gada 21.maijā zemesgabals /adrese 2/, kadasra Nr./kadastra numurs/;
2.4. 2004.gada 26.maijā zemesgabals /adrese 2/, kadasra Nr./kadastra numurs/;
2.5. 2004.gada 9.jūnijā zemesgabals /adrese 2/, kadasra Nr./kadastra numurs/, atsavināts 2004.gada 9.martā;
2.6. 2004.gada 10.septembrī zemesgabals /adrese 2/, kadasra Nr./kadastra numurs/;
2.7. 2004.gada 10.septembrī zemesgabals /adrese 2/, kadasra Nr./kadastra numurs/;
2.8. 2004.gada 10.septembrī zemesgabals /adrese 2/, kadasra Nr./kadastra numurs/;
2.9. 2004.gada 10.septembrī zemesgabals /adrese 2/, kadasra Nr./kadastra numurs/;
2.10. 2004.gada 8.oktobrī zemesgabals /adrese 2/, kadasra Nr./kadastra numurs/;
2.11. 2005.gada 18.augustā zemesgabals /adrese 2/, kadasra Nr./kadastra numurs/;
2.12. 2005.gada 18.augustā zemesgabals /adrese 2/, kadasra Nr./kadastra numurs/, atsavināts 2008.gada 6.augustā pa Ls 14 000;
2.13. 2005.gada 18.augustā zemesgabals /adrese 2/ (jaunā adrese /adrese 4/), Rīga, kadasra Nr./kadastra numurs/, atsavināts 2005.gada 20.jūlijā un 2005.gada 1.decembrī;
3. /adrese 2/, kadastra Nr./kadastra numurs/, iegādāts 2004.gada 5.martā. No zemes gabala ir atdalīti zemes gabali un tie ir atsavināti 2005.gada 6.oktobrī (4 līgumi):
6.lappuse no 18
4. /adrese 2/, kadastra Nr./kadastra numurs/ (nodalījuma nr./nodalījuma numurs/), iegādāts 2006.gada 1.martā. No zemes gabala ir atdalīti zemes gabali un tie ir atsavināti 2006.gada 1.martā, tai sakitā ir atdalīti šādi zemes gabali:
4.1. 2007.gada 17.oktobrī zemesgabals /adrese 5/, kadasra Nr./kadastra numurs/;
4.2. 2007.gada 17.oktobrī zemesgabals /adrese 5/, kadasra Nr./kadastra numurs/, atsavināts 2008.gada 17.oktobrī;
4.3. 2007.gada 17.oktobrī zemesgabals /adrese 5/, kadasra Nr./kadastra numurs/;
4.4. 2007.gada 17.oktobrī zemesgabals /adrese 5/, kadasra Nr./kadastra numurs/ (atdalīts arī no zemesgabala /adrese 2/ nodalījuma nr./nodalījuma numurs/);
4.5. 2007.gada 17.oktobrī zemesgabals /adrese 5/, kadasra Nr./kadastra numurs/ (atdalīts arī no zemesgabala /adrese 2/ nodalījuma nr./nodalījuma numurs/);
5. /adrese 2/, kadastra Nr./kadastra numurs/ (nodalījuma nr./nodalījuma numurs/), iegādāts 2006.gada 1.martā. No zemes gabala ir atdalīti zemes gabali un atsavināti 2008.gada 19.maijā, tai skaitā ir atdalīti zemes gabali:
5.1. /adrese 2/, kadastra Nr./kadastra numurs/, 2007.gada 17.oktobrī atdalīts no zemes gabala /adrese 2/;
5.2. /adrese 2/, kadastra Nr./kadastra numurs/, 2007.gada 17.oktobrī atdalīts no zemes gabala /adrese 2/;
6. /adrese 6/, kadastra Nr./kadastra numurs/, iegādāts 2004.gada 19.jūnijā, bet atsavināts 2004.fada 20.augustā (2 līgumi);
7. Tāpat pieteicējs ir iegādiesjies un atsavinājis pirmsauditējamā periodā vēl citus neksustmos īpašumus: /adrese 7/; /adrese 8/; /adrese 9/; /adrese 10/, /adrese 11/ un /adrese 12/.
[16.2] No iepriekš minētajiem nekustamajiem īpašumiem pieteicējs auditējamā periodā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim atsavinājis turpmāk minētos nekustamos īpašumus:
1. zemesgabals /adrese 2/, kadastra Nr./kadastra numurs/;
2. zemesgabals /adrese 2/, kadastra Nr./kadastra numurs/;
3. zemesgabals /adrese 5/, kadasra Nr./kadastra numurs/;
4. zemesgabals /adrese 2/, kadasra Nr./kadastra numurs/;
5. zemesgabalu /adrese 2/, kadastra Nr./kadastra numurs/.
[17] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicējs laika posmā no 2003.gada līdz 2008.gadam bija iegādājies iepriekš minētos nekustamos īpašumus. Tāpat nav strīda par to, ka auditējamā periodā, proti, 2007. un 2008.gadā pieteicējs ir pārdevis 6 nekustamos īpašumus, attiecīgi, 2007.gadā – 2, bet 2008.gadā – 4. Minēto faktu pieteikumā tiesai un tiesas sēdē pieteicējs nav apstrīdējis.
7.lappuse no 18 Tomēr pieteicējs uzskata, ka, pārdodot nekustamos īpašumus, nav veicis saimniecisko darbību, un 2007. un 2008.gadā 11 nekustamo īpašumu realizācijas rezultātā saņemtais ienākums nav apliekams ar IIN.
Lietā nav strīds, ka nekustamais īpašums /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, iegādāts personiskām vajadzībām un atsavināts kā savs īpašums, proti, nav apliekams ar IIN.
Lietā ir strīds par to, vai VID pamatoti ir noteicis, ka pieteicēja darbība laika posmā no 2007. līdz 2008.gadam, pārdodot 5 nekustamos īpašumus, ir uzskatāma par saimniecisko darbību, un minētie darījumi ir apliekami ar IIN kā no saimnieciskās darbības gūtie ienākumi.
[18] Tiesa konstatē, ka pēc būtības strīds izsriet no likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 19.punka a) un c) apakšpunktu un 11.panta pirmās prim daļu piemērošanas par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem.
Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2011.gada 13.decembra lēmumā lietā 2011-15-
01 ir norādījusi, ka „apstrīdētajā normā [likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 19.punkta „c” apakšpunkts] ietvertā regulējuma rašanās apstākļi liecina par to, ka tajā paredzētais atbrīvojums no nodokļa maksāšanas pienākuma neattiecas uz gadījumiem, kad persona pārdod vairākus nekustamos īpašumus un ar to sistemātiski nodarbojas peļņas gūšanas nolūkā”; „ (..) iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā tikai no ienākumiem par tāda nekustamā īpašuma pārdošanu, kas personas īpašumā bijis vairāk par 12 mēnešiem, ja persona nekustamos īpašumus nav pārdevusi sistemātiski nolūkā gūt peļņu” (skat. minētā lēmuma 8. un 9.punktu). Savukārt, tas, vai persona patiešām veic saimniecisko darbību, ir vērtējams katras konkrētās lietas ietvaros (skat. turpat, 10.punktu).
Tādējādi, arī gadījumos, kad persona pārdod nekustamos īpašumus, kas tās īpašumā bijuši vairāk kā 12 mēnešus, sākotnēji ir vērtējams, vai tādējādi persona ir veikusi saimniecisko darbību.
[19] Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta pirmā prim daļa nosaka, ka par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) darbību.
8.lappuse no 18 Minētā likuma 11.panta pirmajā daļā noteikts, ka fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā šajā pantā noteikto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība.
Saskaņā ar Komerclikuma 1.panta trešo daļu saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību.
Līdz ar to secināms, ka personas veiktās darbības ir atzīstamas par saimniecisku darbību, ja persona, nolūkā gūt peļņu, patstāvīgi, savā vārdā, sistemātiski veikusi noteiktas darbības (sk. Senāta 2008.gada 19.jūnija sprieduma lietā SKA-260, 8.punktu).
Tādējādi secināms, ka saimniecisko darbību raksturo trīs pazīmes: 1) veikto darbību sistemātiskums; 2) darbību veikšana savā vārdā; 3) darbību veikšana nolūkā gūt peļņu.
[20] Senāts ir norādījis, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta 19.punkta vārdi „savs īpašums” interpretējami kā īpašums, ko persona iegādājusies lietošanai personiskām vajadzībām. Tādējādi, ja īpašums acīmredzami ir iegādāts, nevis personiskai lietošanai, bet gan realizēšanai citām personām, šādu īpašumu pārdošanu likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē nevar uzskatīt par sava īpašuma pārdošanu. Tas ir īpašums, kas iegādāts saimnieciskās darbības ietvaros. Pretējā gadījumā par sava īpašuma pārdošanu varētu uzskatīt jebkuru tirdzniecību, kuras ietvaros īpašnieks tirgojas ar preci, kas iegādāta par saviem līdzekļiem. Šāda interpretācija būtu pretēja likuma jēgai un mērķim un tālab nav izmantojama (sk. Senāta 2005.gada 13.septembra spriedumu lietā SKA-217). No minētā secināms, ka, nosakot, vai pieteicēja veiktie nekustamā īpašuma pārdošanas darījumi ir apliekami ar IIN, ir jānoskaidro, vai tie ir uzskatāmi par saimniecisko darbību vai par sava īpašuma pārdošanu likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē. [20.1] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs 2007.un 2008.gadā atsavinājis zemesgabalu /adrese 2/, kadastra Nr./kadastra numurs/; /adrese 2/, kadastra Nr./kadastra numurs/; /adrese 5/, kadasra Nr./kadastra numurs/; zemesgabals /adrese 2/, kadasra Nr./kadastra numurs/; zemesgabalu /adrese 2/, kadastra Nr./kadastra numurs/.
Tāpat no lietas materiāliem tiesa konstatē un lietā par to strīda nav, ka visus iepriekš minētos nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus pieteicējs ir veicis savā vārdā. Minēto apstiprina arī lietā esošie nekustamo īpašumu pirkuma līgumi (lietas 59. – 60., 61. – 62., 65.
– 66., 67. – 68., 71.lapa).
[20.2] Tiesa konstatē, ka no lietas materiāliem un publiski piejamas informācijas Zemesgrāmatā ir redzams, ka pieteicējs kopš 2003.gada sistemātiski ir iegādājies nekustamos īpašmus, tos atdalījis un pārdevis (sk.šā sprieduma [16] punktu). Pieteicējs savu
9.lappuse no 18 dzīvesvietu ir bijis deklarējis tikai nekustamajā īpašumā /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, kas ir bijusi pieteicēja faktiskā dzīvesvieta.
Līdz ar to, vērtējot pieteicēja veikto darījumu sistemātiskumu, tiesa atzīst, ka jēdziens „sistemātiskums” nozīmē vienveidīgas darbības atkārtotību noteiktā laika periodā, parasti, jau otrreiz veikta darbība dod pamatu darbības kvalificēšanai par sistemātisku. Taču būtiska nozīme ir darbības veikšanas nolūkam, t.i., jānoskaidro, vai nolūks bija veikt sistemātisku vai gadījuma rakstura darbību, kurai pamatā ir nejaušība vai apstākļu sakritība. Noteiktos gadījumos, lai noteiktu, vai darījumam piemīt sistemātiskums, piemērojami papildu kritēriji
– cik ilgā laika posmā attiecīgās darbības ir veiktas un kāds ir bijis to nolūks (piemēram, vai lieta iegādāta savam patēriņam, vai arī – lai šo lietu, tās sastāvdaļas vai no lietas iegūto labumu realizētu tālāk).
Izvērtējot pieteicēja vārdā veiktos darījumus, tiesa konstatē, ka pieteicējs sev piederošos nekustamos īpašumus auditējamā periodā atsavinājis sistemātiski, proti, divu gadu laikā atsavināti 5 nekustamie īpašumi (6.pārdotais nekustamais īpašums netiek ņemts vērā, jo tas ir bijis „savs” nekustamais īpašums, kurā pieteicējs bija deklarējis savu dzīves vietu).
[20.3] Apstākli, ka atsavinātie nekustamie īpašumi ir iegādāti ar mērķi veikt saimniecisko darbību, apliecina lietas materiālos esošie pieteicēja iesniegumi Rīgas domes Finanšu departamenta Pašvaldības ieņēmumu pārvaldei, kuros pieteicējs lūdz iestādi, viņam piederošajiem zemesgabaliem piešķirt lietošanas mērķa kodus, jo pieteicēja mērķis ir būvēt piebraucamo ceļu un dzīvojamās mājas (lietas 72. – 95.lapa). Tādējādi tiesas ieskatā minētie iesniegumi kosakarā ar zemesgabalu sadalīšanu liecina par pieteicēja darbībām ar mērķi vēlāk realizēt apbūves zemes gabalus.
[21] Tiesa no pieteicēja audita konstatē, ka VID ir uzskatījis par ar IIN apliekamu darījumu pieteicējam piederošo būvmateriālu pādošanu, ko pieticējs saskaņā ar 2008.gada 6.augustā noslēgto pirkuma līgumu (lietas 61. – 62.lapa) ir pārdevis vienlaicīgi ar zemesgabalu /adrese 2/, ar kopējo platību 1 121 kv.m.
Tiesa piekrīt minētajam VID viedoklim, jo kā jau šā sprieduma [10.1] – [10.2] punktā tika konstatēts, tad arī minētais zemes gabals tika pārdots pieteicēja saimnieciskās darbības ietvaros. Proti, tā kā minētais zemes gabals tāpat kā citi tika atdalīti no lielākiem zemes gabaliem ar mērķi tos realizēt un gūt peļņu, tad ir atzīstams, ka jebkura darbība, kas veikta uz šāda zemes gabala ar mērķi to labiekārtot vai pārveidot (tai skaitā arī uz tā būvēt ēku un jau tālāk pārdot zemesgabalu ar būvi), ir veikta saimnieciskās darbības ietvaros, neskatoties uz to vai tā ir izpildīta pilnībā. Proti, kā konkrētajā gadījumā, ir iegādāti būvmateriāli, bet tie nav izmantoti, tie tik un tā ir iegādāti un beigās realizēti saimnieciskās darbības ietvaros.
10.lappuse no 18 [22] Pieteicējs tiesā ir papildus iesniedzis pierādījumus (lietas 119. – 147.lapa) ar mērķi pierādīt, ka, realizējot nekustamos īpašumus, viņam ir bijuši lielāki izdevumi, nekā VID tos ir konstatējis.
[22.1] Tiesa piekrīt VID norādītajam, ka attiecībā uz darījumu ar SIA „/Nosaukums/”, iesniegtie dokumenti (lietas 144. – 147.lapa), kas saistīti ar piebrauktuvju izveidi /adrese 5/, nav uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem, aprēķinot pieteicēja ar IIN apliekamo ienākumu, jo līgums un tāme nav uzskatāmi par pierādījumu, ka darījums ir noticis un apmaksa veikta (nav iesniegts nedz rēķins, nedz maksājuma uzdevums).
[22.2] Attiecībā uz darījumu ar AS „/Nosaukums 2/” – iesniegtais 2008.gada 7.novembra pieslēguma līgums Nr.122107072 (lietas 141.lapa), nav parakstīts un nav iesniegti pierādījumi par apmaksas veikšanu. Līdz ar to neparakstīts līgums nav uzskatāms par darījumu apliecinošu dokumentu, kā arī nav citu pierādījumu, lai atzītu, ka darījums ir noticis.
[22.3] AS „/Nosaukums 3/” pieteicēja vārdā 2007.gada 11.janvarī izrakstījusi rēķinu - fakturu Nr.35110858 pamatojoties uz līgumu Nr.705A/05 par summu Ls 20 083,73 (lietas 131.lapa). 2007.gada 23.janvārī pieteicējs ar maksāšanas uzdevumu Nr.46546828 (lietas 132.lapa) veicis samaksu AS „/Nosaukums 3/” Ls 10041,86 un 2007.gada 26.janvārī ar maksasanas uzdevumu Nr.46678706 (lietas 134.lapa) veicis samaksu Ls 10041,87. Pieteicējsi nav iesniedzis līgumu Nr.705A/05, saskaņā ar kuru ir veikts minētais maksājums, līdz ar to minētais maksājums (tai skaitā 2007.gada 4.janvāra akts par pieslēguma līguma izpildi (lietas 130.lapa)) nepierāda darījuma esību kā tādu, secīgi maksājums nav izmantojams, aprēķinot pieteicējam ar IIN apliekamo ienākumu.
[22.4] 2007.gada 28.septembra līgums par darījuma konta atvēršanu un apkalpošanu Nr.DK/L75-07/43 (lietas 135. – 136.lapa). Līgums noslēgts starp pircēju N.V. un pardevejiem V.L. un pieteicēju sakarā ar zemes gabala 0,1517 ha platībā, kas atrodas /adrese 2/, kadastra Nr./kadastra numurs/, Rīgā, pārdošanu. Darījuma maksa par darījuma konta atvēršanu un apkalpošanu Ls 35,00, saskaņā ar līguma 1.6.apakšpunktu tiek ieskaitīta un ieturēta no pieteicēja norēķinu konta Nr./konta numurs/ AS „/Nosaukums 4/”. Pieteicēja darījums ar N.V. par nekustamā īpašuma atsavināšanu nav saistīts ar pieteicēja saimniecisko darbību auditējamajā periodā, līdz ar to minētais darījums nav vērtējams, aprēķinot pieteicēja ar IIN apliekamo ienākumu.
[22.5] Savukārt attiecībā uz 08.11.2007.gada 8.novembra līgumu „2007.gada 28.septembra līguma par darījuma konta atvēršanu un apkalpošanu Nr.DK/L75-07/43
11.lappuse no 18 pārjaunojums” (lietas 137. – 139.lapa) – līgumā noteikto summu Ls 35,00 maksā pircējs, bet pieteicējs konkrētajā gadījumā ir pārdevējs.
[22.6] Attiecībā uz 2006.gada 1.marta līgumu par darījuma konta atvēršanu un apkalpošanu (lietas 127. – 128.lapa) tiesa piekrīt VID norādītajam, ka tas nevar kalpot par saimnieciskās darbības izdevumu dokumentu, aprēķinot pieteicēja ar IIN apliekamo ienākumu, jo nav iesniegti minētā Līguma 3.1.2.apakšumktā noteiktie apmaksas dokumenti.
[22.7] 2006.gada 1.martā noslēgts kredīta līgums Nr.MB-26/3263 (lietas 122. – 125.lapa) starp AS „/Nosaukums 4/”, pieteicēju un V.L. Banka apņēmās izsniegt kredita ņēmejam kredītu EUR 275 000, bet Kredīta nēmējs apņēmās izsniegto kredītu līdz ar tā izmantošanas procentiem Bankai atmaksāt saskaņā ar šī līguma noteikumiem. Kredīta ņēmējs nav iesniedzis Bankas izsniegtā kredīta un procentu par kredīta izmantošanu veiktos apmaksas dokumentus, līdz ar to līgums nav uzskatāms par saimnieciskās darbības izdevumu dokumentu, apreķinot pieteicēja ar IIN apliekamo ienakumu.
Pieteicējs ir iesniedzis konta izrakstu, par iepriekšminēto summu (lietas 158.lapa). Tiesa, parbaudot minēto dokumentu, konstatē, ka tas apliecina, ka banka ir ieskaitījusi savu nadu pieteicēja kontā, kura pāc tam ir pārskaitīta trešajai personai, proti, Valdim Bišeram. Minētās naudas summas kustība neliecina par pieteicēja zaudējumiem, proti, pieteicējs nav izdevis viņam piederošu naudu.
[22.8] Pieteicējs 2007.gada 10.februārī ir veicis VAS „/Nosaukums 5/” tranzītpārskaitījumu Nr.120 (lietas 134.lapa). Maksajuma dokumentā maksajuma mērķis noradīts - kancelejas nodeva par zemesgramatas veiktajām darbībām, fiziskas personas pārējie darījumi par kopejo summu Ls 212 (iemaksāts kontā Ls 211 un bankas komisija Ls 1). Iesniegtajā dokumentā nav uzradīts, par kuru konkrēto nekustamo īpašumu veikts maksājums. Tādējādi nav izsekojams darījums.
[22.9] Pieteicējs ir iesniedzis SIA „/Nosaukums 6/” 2007.gada 26.marta kases čekus Nr.0788#47639 un Nr.0789#47640, un 2006.gada 13.decembra kases čeku Nr.2005#4542 (lietas 143.lapa):
[22.9.1] SIA „/Nosaukums 6/” 2007.gada 26.marta kases čeks Nr.0788#47639 par summu Ls 500 ar noradi par robežu uzmērīšanu. Maksājuma dokumentā nav norādes, par kadu objektu veikts pakalpojums, līdz ar to tas nav ņemams vērā, aprēķinot pieteicēja ar IIN apliekamo ienakumu;
[22.9.2] SIA „/Nosaukums 6/” 2007.gada 26.marta kases čeks Nr.0789#47640 par summu Ls 586,80 ar noradi par robežu uzmērīšanu. Maksajuma dokuments ir bez norādes, par kadu objektu veikts pakalpojums, līdz ar to tas nav iekļaujams, aprēķinot pieteicēja ar IIN apliekamo ienākumu;
12.lappuse no 18 [22.9.3] SIA „/Nosaukums 6/” 2006.gada 13.decembra kases čeks Nr.2005#4542 par summu Ls 400,00 ar noradi par robežu uzmērīšanu. Maksajuma dokuments ir bez norādes, par kadu objektu veikts pakalpojums, līdz ar to tas nav iekļaujams aprēķinot pieteicēja ar IIN apliekamo ienākumu.
Proti, tiesa atzīst, ka no iepriekš minētajiem čekiem nav iespējams izsekot darījumam.
[22.10] Rīgas domes Pilsētas attlstības departaments 2006.gada 13.janvārī pieteicēja vārdā izrakstījis rēķinu Nr.387 un izdevis apmaksas čeku Nr.5944 (lietas 121.lapa).
Ties konstatē, ka VID tiesai ir norādījis turpmāko (lietas 155.lapa).
2006.gada 13.janvāra rēķins Nr.387 izrakstīts par divu izziņu sagatavošanu par zemes gabala /adrese 2/ izmantošanu par summu Ls 43,10. Iesniegtajā apmaksas dokumentā – čekā Nr.5944 par Ls 43,10, nav konkrēti uzradīts, ar ko saistīts un kādam mērķim veikts minētais darījums, bet, izvērtējot VID rīcībā esošo informāciju, VID ir konstatējis, ka pieteicējs saskaņā ar 2003.gada 18.jūnija pirkuma līguma nosacījumiem iegādājās zemi /adrese 2/ ar platību 19 608 kv.m un no šī zemes gabala atsavināja 2007.gada 14.februārī – 1 400 kv.m un 2008.gada 6.augustā – 1 121,kv.m, kopā ar saimniecisko darbību auditējamajā periodā saistīti 2 521 kv.m, kas ir 12,8 % no kopējās iegādātās platības uz 2006.gada 13.janvāri, kad tika pieprasīta izziņas sagatavošana Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam. Līdz ar to, aprēķinot pieteicēja ar IIN apliekamo ienākumu, izdevumos iekļaujama summa Ls 5,22 = (43,10 x 12,8%).
[23] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka pieteicēja ienākumi no auditējamā periodā saimnieciskās darbības ietvaros veiktajiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām apliekami ar IIN kā ienākumi no saimnieciskās darbības, kas aprēķināmi saskaņā ar minētā likuma 11.pantu kā ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība.
Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 1.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas gūtos ienākumus, un tas sastāv no nodokļa par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts, un nodokļa no citiem ienākuma avotiem.
Minētā likuma 7.pantā noteic, ka maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums.
Ņemot vērā, ka tiesību normās nav atsevišķi noteikts un atrunāts nekustamā īpašuma iegādes (pārdošanas) brīdis, ja fiziskā persona veic saimniecisko darbību, tad darījumiem ar
13.lappuse no 18 nekustamiem īpašumiem ir piemērojams Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra noteikumu Nr.793 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” (spēkā ar 2006.gada 1.septembri) 61.punkts, kas noteic, ka, piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 19.punktu, par nekustamā īpašuma iegādes (pārdošanas) dienu uzskata līguma noslēgšanas dienu (neatkarīgi no tā, kādos termiņos pircējs izdara maksājumus par pirkumu), ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.
No minētā secināms, ka gūtie ienākumi no nekustamo īpašumu atsavināšanas veido ar IIN apliekamo ienākumu tajā taksācijas periodā, kad noslēgts pirkuma līgums, neatkarīgi no tā, kādos termiņos veikta samaksa. Tādējādi, konkrētajā gadījumā kā pieteicēja saimnieciskās darbības ieņēmumu saņemšanas faktu pamatojošie dokumenti izmantojami nekustamo īpašumu pirkšanas/pārdošanas līgumi, kā arī pieteicēja un viņa darījumu partneru sniegtā informācija un dokumenti.
Līdz ar to pieteicēja ieņēmumi no saimnieciskās darbības (nekustamo īpašumu realizācijas) nosakāmi kā ieņēmumi no nekustamo īpašumu atsavināšanas, līgumos noteiktajos datumos un vērtībā, bet izdevumi nosakāmi proporcionāli atsavināto zemes gabalu platībai, ņemot vērā kancelejas un valsts nodevu, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus.
Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3.panta pirmā daļa noteic, ka ar nodokli tiek aplikts iekšzemes nodokļa maksātāja taksācijas perioda (kalendārā gada) apliekamo ienākumu apjoms.
Ņemot vērā, ka pieteicējs savus ienākumus no auditējamā periodā veiktās saimnieciskās darbības nav deklarējis, tad attiecīgi par saimnieciskās darbības rezultātā gūtajiem ienākumiem pieteicējs nav aprēķinājis un nomaksājis budžetā IIN.
[24] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka VID pamatoti noteica pieteicējam ienākumus no saimnieciskā darbības veikšanas, atsavinot nekustamos īpašumus:
1. 2007.gadā Ls 35 825,31 (ienākumi Ls 40 332,17 – izdevumi Ls 4 506,86);
2. 2008.gadā Ls 58 270,48 (ienākumi Ls 62 542,96 – izdevumi Ls 4272,48).
Tomēr, tā kā pieteicējs tiesai ir iesniedzis papildu pierādījumu par papildu izdevumu, kas saistīts ar atsavināto nekustamo īpašumu iegādi un uzturēšanu, ko VID ir atzinis (sk.šā sprieduma [22.10] punktu), tiesai ir jākonstatē, kā tas maina pieteicējam papildus aprēķināto valsts budžetā maksājamo IIN, soda naudu un nokavējuma naudu un attiecībā uz konstatēto starpību ir jāatceļ Lēmums daļā.
14.lappuse no 18 [24.1] No lietas materiāliem un šajā spriedumā konstatētā pieteicējam attiecībā uz 2007.un 2008.gadu papildus kopā aprēķinā ir ņemi vērā Ls 5,22, kas izriet no zemes gabalu /adrese 2/ atsavināšanais.
Tātad 2007.un 2008.gadā abu divu atsavināto zemes gabalu kopējā platība bija
2 251 kv.m (100%). Lai konstatētu 2007.gadā pārdotā zemesgabala (1 400 kv.m) proporcionālo vērtību = (1 400 kv.m * 100%) : 2 251 kv.m = 62,19%. Lai konstatētu 2008.gadā pārdotā zemesgabala (1 121 kv.m) proporcionālo vērtību = 100% - 62,19% = 37,81% .
Līdz ar to no Ls 5,22 uz 2007.gadu ir attiecināmi = (Ls 5,22*62,19 %) : 100% = Ls 3,25. Bet uz 2007.gadu ir attiecināmi no Ls 5,22 = (Ls 5,22 – Ls 3,25) = Ls 1,97.
Secīgi, ienākumus no saimnieciskā darbības veikšanas atsavinot nekustamos īpašumus:
1. 2007.gadā (ienākumi Ls 40 332,17 – (izdevumi Ls 4 506,86 + Ls 3,25 = Ls 4 510,11)) = Ls 35 822,06;
2. 2008.gadā (ienākumi Ls 62 542,96 – (izdevumi Ls 4 272,48 + Ls 1,97 = Ls 4 274,45)) = Ls 58 268,51.
[24.2] 2007.gads.
Secīgi, ņemot vērā pieteicēja zaudējumus no saimnieciskās darbības 2004.gadā – Ls 847,34, 2005.gadā – Ls 4 086,96 un 2006.gadā – Ls 1 630,57 = kopā Ls 6564,87, apliekamais ienākums no saimnieciskās darbības ir Ls 33 576,5 (Ls 40 141,37 - Ls 6564,87).
Tādējādi, ņemot vērā attaisnotos izdevumus (veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) Ls 238,18 apmērā, piemērojot gada neapliekamo minimumu Ls 600 apmērā, tiesa secina, ka pieteicējam ar IIN apliekamais ienākums ir Ls 35 384,79 un ņemot vērā iepriekš nomaksāto IIN papildu nomaksai budžetā ir maksājams IIN Ls 8 394 apmērā.
[24.3] 2008.gads.
Ņemot vērā šā sprieduma [24.1] punktā konstatēto, apliekamais ienākums no saimnieciskās darbības ir Ls 58268,51.
Tādējādi, ņemot vērā attaisnotos izdevumus (veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) Ls 226,58 apmērā, piemērojot gada neapliekamo minimumu Ls 960 apmērā, kā arī ņemot vērā aprēķinus, kas izriet no Gada ienākumu deklarācijas pielikuma D6 „Nodokļu aprēķins ienākumiem, kuriem piemēro atšķirīgas nodokļa likmes” (01.rinda „Summa par kuru samazina apliekamo ienākumu” – Ls 1 186,58 (VSAOI Ls 226,58, gada neapliekamais minimums Ls 960); 02.rinda „Saimnieciskās darbības ienākumi” –
15.lappuse no 18 Ls 58 268,51; 03.rinda „Saimnieciskās darbības ienākumu īpatsvara koificents” – 0,97; 04.rinda „Saimnieciskās darbības ienākumi, no kuriem aprēķina nodokli” – Ls 57 117,53; 05.rinda „Nodoklis no saimnieciskās darbības ienākumiem” – Ls 8 567,63; 06.rinda „Pārējo ienākumu īpatsvara koificents” – 0,03; 07.rinda „Pārējie ienākumi, no kuriem aprēķina nodokli” Ls 1 792,35 un 08.rinda „Nodoklis no pārējiem ienākumiem” – Ls 448,09), tiesa secina, ka pieteicējam ar IIN apliekamais ienākums ir Ls 58 909,88 un ņemot vērā iepriekš nomaksāto IIN papildu nomaksai budžetā ir maksājams IIN Ls 8 551,14 apmērā.
[25] Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.3panta pirmajā daļā noteikts, ja maksātājs, pārkāpdams šā likuma prasības, nav aprēķinājis nodokli no visa apliekama ienākuma, kas atbilstoši šim likumam ir apliekams ar nodokli, izņemot tos ienākumus, no kuriem nodoklis bija jāietur izmaksas vietā darba devējam vai citai personai, viņam ir jāsamaksā iztrūkstošā nodokļa summa, nokavējuma nauda un soda nauda atbilstoši likumā „Par nodokļiem un nodevām” noteiktajam apmēram.
Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmajai daļai, ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, samazinājis budžetā iemaksājamo nodokļu apmēru, nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu, nokavējuma naudu un soda naudu, kas nosakāma saskaņā ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs. Savukārt minētā panta trešā daļa noteic, ja summa, kas nodokļu maksātājam jāiemaksā budžetā par periodu, par kuru tiek veikta nodokļu revīzija (audits), ir samazināta vairāk nekā par 15 procentiem no deklarējamās summas, soda nauda tiek noteikta 50 procentu apmērā no nedeklarētās budžetā iemaksājamās nodokļu summas.
Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda - no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.
Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 22.punkts noteic, ka nokavējuma nauda ir procentu maksājums par nodokļu samaksas termiņa nokavējumu.
Tādējādi nokavējuma nauda tiek aprēķināta par termiņā nesamaksātajiem nodokļiem valsts budžetā. Likumdevējs ir paredzējis nodokļu administrācijas tiesības nodokļu maksātājam atsevišķi noteikt soda naudu konstantas summas veidā, bet nokavējuma nauda tiek aprēķināta procentos no nodokļu pamatparāda un turpina pieaugt ar katru nokavēto dienu. Tādējādi nokavējuma naudas noteikšanas pamatmērķis ir nodrošināt to, lai valsts budžets neciestu zaudējumus tāpēc, ka nodokļi netiek nomaksāti noteiktajā termiņā.
16.lappuse no 18 Līdz ar to, tā kā pieteicējam par 2007.gadu papildus budžetā maksājamais IIN ir aprēķināts Ls 8 394,13, tad secīgi soda naudas apmērs ir Ls 4 197,07, un tā kā par 2008.gadu papildus budžetā maksājamais IIN ir aprēķināts Ls 8 551,14, tad secīgi soda naudas apmērs ir Ls 4 275,57.
Attiecīgi nokavējuma nauda par 2007.gadu (no 2008.gada 17.aprīļa līdz 2011.gada 13.janvārim) – 1002 dienas = Ls 4 205,45, bet par 2008.gadu (no 2009.gada 17.aprīļa līdz 2011.gada 13.janvārim) – 637 dienas = Ls 2 723,53, pavisam kopā Ls 6 928,98.
[26] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka pieteicēja prasījums apmierināms daļēji un VID Lēmums ir atceļams daļā par papildus nomaksai budžetā aprēķināto IIN Ls 1,11, proti, 2007.gadā – Ls 0,81 un 2008.gadā – Ls 0,30 (Ls 8 394,94 – Ls 8 394,13 un Ls 8 551,44 – Ls 8 551,14) apmērā, soda naudu Ls 0,55, proti, 2007.gadā – Ls 0,40 un 2008.gadā – Ls 0,15 (Ls 4 197,47 – Ls 4 197,07 un Ls 4 275,72 – Ls 4 275,57) apmērā un nokavējuma naudu Ls 0,51 (Ls 6 929,49 – Ls 6 928,98) apmērā, bet pārējā daļā pieteicēja pieteikums noraidāms un Lēmums atstājams negrozīts.
[27] Administatīvā procesa likuma 126.panta pirmā daļa noteic, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.
Tiesa konstatē, ka pieteicējs, iesniedzot pieteikumu tiesā, ir samaksājis valsts nodevu Ls 20 apmērā (lietas 7.lapa).
Tā kā pieteicēja pieteikums daļēji ir apmierināms, tad, atbilstoši Administartīvā procesa likuma 126.panta pirmajai daļai, no atbildētājas Latvijas Republikas par labu pieteicējam ir piespriežami Ls 20.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda
daļēji apmierināt A.V. pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2011.gada 12.jūlija lēmuma Nr.22.4.7/48149 atcelšanu;
atcelt Valsts ieņēmumu dienesta 2011.gada 12.jūlija lēmumu Nr.22.4.7/48149 daļā par papildus nomaksai budžetā aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 1,11 apmērā, soda naudu Ls 0,55 apmērā un nokavējuma naudu Ls 0,51 apmērā;
17.lappuse no 18 pārējā daļā pieteikumu noraidīt;
noteikt pienākumu atbildētājai Latvijas Republikai atmaksāt A.V. valsts nodevu Ls 20 (divdesmit latus).
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) A.Pūcīte
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese ____________ A.Pūcīte Rīgā, 2012.gada 16.novembrīKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese _______________ L.Hāzenfuse Rīgā 2011.gada 3.oktobrī
18.lappuse no 18