Court dismissed request for discharge from military service due to lack of agreement on education reimbursement.

NORAKSTS Lieta Nr. A420751910 Lietvedības Nr. A3312-11/12

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011. gada 23. martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Dz. Melbārdis, piedaloties pieteicēja pārstāvei I.D. un Latvijas Republikas pusē pieaicinātas iestādes – Aizsardzības ministrijas – pilnvarotajai pārstāvei I.Š., 2011. gada 2. martā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu Nr. A420751910, kas ierosināta pēc K.B. pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, uzliekot pienākumu Aizsardzības ministrijai atvaļināt K.B. no Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta, izbeidzot 2008. gada 9. maijā noslēgto līgumu par profesionālo dienestu Nr. A-05655 pusēm vienojoties.

Aprakstošā daļa

[1] Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) komandieris 2010. gada 14. janvārī, atbildot uz K.B. (turpmāk – Pieteicējs) 2009. gada 27. novembra iesniegumu par atvaļināšanos no aktīvā dienesta un vienreizēja pabalsta izmaksu, norādīja, ka līgums par profesionālo dienestu Nr. A-05655 (turpmāk – Līgums) netiks lauzts pirms termiņa pusēm par to vienojoties, ja ar Pieteicēju netiks panākta vienošanās par viņa izglītībā ieguldīto finanšu līdzekļu atmaksu. Arī Aizsardzības ministrija (turpmāk – Ministrija), 2010. gada 10. martā un

16. augustā atbildot uz Pieteicēja iesniegumiem, norādīja, ka atbilstoši Militārā dienesta likuma 18. panta trešās daļas un 44. panta ceturtās daļas normām, kamēr Pieteicējs nav nodienējis piecus gadus pēc izglītības iestādes pabeigšanas, Līguma izbeigšana pusēm vienojoties, ir iespējama tikai tad, ja pieteicējs atmaksā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (turpmāk – NBS) Pieteicēja izglītībā ieguldīto izdevumu daļu proporcionāli nodienētajam laikam. [2] 2010. gada 9. septembrī Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts K.B. (turpmāk – Pieteicējs) pieteikums par NBS komandiera un Aizsardzības ministra rīcību, neizdodot administratīvos aktus uz pieteicēja iesniegumiem, bet sastādot Pieteicējam adresētus pretēja satura dokumentus, un Pieteicējam labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2010. gada 16. septembra lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, uzliekot pienākumu Aizsardzības ministrijai (turpmāk – Ministrija) atvaļināt Pieteicēju no NBS profesionālā dienesta, izbeidzot 2008. gada 9. maijā noslēgto līgumu par profesionālo dienestu Nr. A-05655 pusēm vienojoties. [3] Pieteikumā ietverto prasījumu Pieteicējs pamato ar šādiem apstākļiem. [3.1] Studiju uzsākšanas procesā /augstskola/ (turpmāk – Akadēmija) netika ievērots Militārā dienesta likuma 18. panta trešajā daļā paredzētais līguma noslēgšanas laiks, jo līgums par mācībām ar pieteicēju tika noslēgts pēc mācību uzsākšanas. [3.2] Pieteicējs tika maldināts, ka viņš iegūs otrā līmeņa augstāko izglītību.

Par to, ka pēc Akadēmijas absolvēšanas Pieteicējs saņems sertifikātu, nevis diplomu, Pieteicējs uzzināja tikai pēc /augstskola/ absolvēšanas, kad līdz Akadēmijas studiju beigām bija atlikuši aptuveni seši mēneši. Netika ievērots ar Ministrijas 2003. gada 5. septembra pavēli Nr. 294 apstiprinātais reglaments AMR 621-7 „Par virsnieku apmācību” (turpmāk – Reglaments), kas noteica, ka Jūrnieka specialitāšu virsnieka pamatkursu sekmīgi beigušajiem tiek piešķirta Jūras spēku virsnieka kvalifikācija, diploms par otrā līmeņa augstākā profesionālās izglītības iegūšanu, leitnanta dienesta pakāpe (306. punkts). [3.3] Piecu gadu izdienas termiņš ir skaitāms no 2005. gada 3. janvāra, kad ar pieteicēju tika noslēgts studiju līgums.

Līdz ar ko pieteicējs uzskata, ka viņam nav jāatmaksā ar viņa militāro un profesionālo sagatavošanu saistītos izdevumus un nepiekrīt parakstīt vienošanos par finanšu līdzekļu, kas ieguldīti viņa apmācībā, atmaksu. [3.4] Diviem atvaļinātajiem karavīriem V.S. un E.P., kuri pēc Akadēmijas beigšanas nebija nodienējuši piecus gadus, nav jāatmaksā viņu apmācībai izlietotie finanšu līdzekļi, līdz ar to attiecībā uz Pieteicēju nav ievērots vienlīdzības princips. [4] 2010. gada 20. oktobrī Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts Ministrijas paskaidrojums, kurā Ministrija pieteikumu uzskata par nepamatotu, pamatojoties uz šādiem apstākļiem. [4.1] Studiju līguma savlaicīga nenoslēgšana nevar ietekmēt Militārā dienesta likuma

18. panta trešajā daļā paredzēto pienākumu karavīram nodienēt ne mazāk par pieciem gadiem pēc militārās izglītības iestādes beigšanas, jo piecu gadu termiņš sākas pēc izglītības iestādes beigšanas. [4.2] Akadēmijas jūrnieku specialitāšu virsnieku pamatkursa absolventiem varēja nodrošināt tikai pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, un tas bija paredzēts ar Pieteicēju noslēgtajā 2005. gada 3. janvāra studiju līgumā, kuru pieteicējs parakstīja, tādējādi piekrītot gan studiju kursa apgūšanai, gan pārējiem līguma nosacījumiem, tostarp nosacījumam par piecu gadu nodienēšanu profesionālajā dienestā.

Pieteicēja iegūtā izglītība atbilst leitnanta, virsleitnanta, kā arī pēc jūras spēku Jaunāko štāba virsnieku kursa beigšanas kapteiņleitnanta dienesta pakāpes piešķiršanai, līdz ar to nav pamatots pieteicēja apgalvojums, ka viņam nav nodrošināta atbilstoša militārā apmācība. [4.3] Militārā dienesta likuma normas paredz, ka pēc izglītības iestādes beigšanas obligāti jānodien laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem. Līdz ar to piecu gadu izdiena skaitāma no Akadēmijas (Jūras spēku virsnieka pamatapmācības kursa) pabeigšanas brīža, nevis no 2005. gada 3. janvāra studiju līguma noslēgšanas brīža vai profesionālā dienesta uzsākšanas brīža.

Akadēmijas Jūras spēku virsnieka pamatapmācības kursu Pieteicējs pabeidza 2008. gada 31. oktobrī. Tādējādi piecu gadu izdienas termiņš Pieteicējam beigsies 2013. gada 31. oktobrī. Saskaņā ar Militārā dienesta likuma 44. panta ceturto daļu, kas bija spēkā arī studiju līguma noslēgšanas laikā, Pieteicējam, atvaļinoties pirms minētā termiņa, ir pienākums proporcionāli nenodienētajam laikam atmaksāt viņa apmācībai ieguldīto finanšu līdzekļu daļu. [4.4] Pieteicējs nepamatoti apgalvo, ka diviem atvaļinātajiem karavīriem (V.S. un E.P.) nav jāatmaksā viņu apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus.

Ar V.S. 2009. gada 31. martā noslēgts saistību līgums Nr. P/020/MVPŠ/2009 par apmācībai izlietoto finanšu līdzekļu atmaksu. Atbilstoši NBS Apvienotā štāba sniegtajai informācijai ar E.P. pirms atvaļināšanas netika noslēgts saistību līgums, jo savlaicīgi netika veikts iztērēto finanšu līdzekļu apmēra aprēķins. Tādēļ pašreiz tiek gatavoti materiāli iesniegšanai tiesā par finanšu līdzekļu piedziņu no E.P. [5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve paskaidroja, ka V.S. pieprasīja atmaksāt mazāku summu, lai gan viņš mācījās vienlaikus ar Pieteicēju vienā studiju programmā, turklāt Pieteicējs brīdī, kad lūdza atvaļināt, bija nodienējis ilgāk, nekā V.S. līdz atvaļināšanas brīdim.

Atbildētājs nav iesniedzis nevienu pierādījumu tam, ka finanšu līdzekļi no E.P. tiks piedzīti piespiedu kārtā. Nevienošanās iemesls ir tas, ka Pieteicējam jāatmaksā 13 181 latus un šī summa nav pamatota ne ar kādiem dokumentiem. [6] Ministrijas pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka E.P. ir nosūtīts brīdinājums, ka parādsaistību labprātīgas nenokārtošanas gadījumā NBS būs spiesti vērsties tiesā, bet pārstāvei nav zināms, vai prasība tiesā ir iesniegta. Pieteicējs ir paudis skaidru nostāju, ka viņam nav nekādu saistību.

Par atmaksājamās summas apmēru Pieteicējs neiebilda un nelūdza to pamatot ar dokumentiem.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. [8] Tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus. [8.1] Pamatojoties uz Akadēmijas rektora 2004. gada 2. septembra pavēles Nr. 184-km

2. § 3. punktu, Pieteicējs ieskaitīts Akadēmijas Komandējošā sastāva virsnieku pamatkursā (ar vidējo izglītību) un iecelts kadeta amatā (lietas 57. lapa). [8.2] 2005. gada 3. janvārī ar pieteicēju noslēgts studiju līgums par virsnieka pamatkursa apgūšanu Akadēmijā un pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iegūšanu kuģa vadītāja specialitātē /augstskola/ (lietas 46. lapa). [8.3] 2005. gada 5. maijā ar pieteicēju noslēgts līgums par profesionālo dienestu Nr. A-01135 uz laiku no 2005. gada 3. janvāra līdz 2008. gada 2. janvārim (lietas 42. – 45 . lapa). [8.4] 2008. gada 9. maijā ar pieteicēju noslēgts līgums Nr. A-05655 par profesionālo dienestu uz laiku no 2008. gada 3. janvāra līdz 2014. gada 2. janvārim (lietas 40. – 41. lapa). [8.5] 2008. gada 31. oktobrī pieteicējs pabeidza Akadēmijas Jūras spēku virsnieka pamatapmācības kursu. [8.6] 2009. gada 27. novembrī pieteicējs iesniedza NBS komandierim iesniegumu ar lūgumu izbeigt ar viņu noslēgtā profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa, pusēm par to vienojoties (lietas 36. – 37. lapa). [8.7] 2010. gada 6. janvārī sagatavots Jūras spēku flotiles 2010.gada 6. janvāra paziņojums Nr. 109, ar kuru Pieteicējs informēts par piekrišanu lauzt pirms termiņa ar Pieteicēju noslēgto profesionālā dienesta līgumu (lietas 34. lapa). [8.8] 2010. gada 6. janvārī NBS komandieris pieņēma lēmumu nelauzt ar pieteicēju noslēgto profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa (2010. gada 6. janvāra rezolūcija uz NBS Apvienotā štāba Apvienotā štāba 2010.gada 5.janvāra vēstules (lietas 58. lapa), par ko pieteicējs informēts 2010. gada 14. janvāra vēstulē Nr. 01-77 „Par atvaļināšanu no profesionālā dienesta”. [8.9] 2010. gada 26. janvāra iesniegumā aizsardzības ministram Pieteicējs lūdza atzīt, ka ar viņu noslēgtais studiju līgums ir sastādīts kļūdaini un naudas līdzekļi no pieteicēja tiek pieprasīti bez tiesiska pamatojuma, kā arī lūdza izskaidrot šo līdzekļu aprēķināšanas veidu (lietas 27. – 30.lapa). [8.10] 2010. gada 10. marta atbildē Nr. MV-N/706 Ministrija norādīja, ka Pieteicējam pēc izglītības iestādes beigšanas jānodien pieci gadi. Šis izdienas termiņš beigsies 2013. gada

31. oktobrī. Ministrija paskaidroja, ka profesionālā dienesta līguma izbeigšanas gadījumā uz abpusējās vienošanās pamata līdz 2013. gada 31. oktobrim, Pieteicējam būs jāatmaksā viņa militārajai un profesionālajai sagatavošanai izlietotos līdzekļus proporcionāli nenodienētajam laikam (lietas 24 – 26. lapa). [8.11] 2010. gada 8. aprīļa iesniegumā NBS komandierim Pieteicējs lūdza atkārtoti izvērtēt iespēju atvaļināt Pieteicēju no profesionālā dienesta pirms termiņa (lietas 20. –

23. lapa). [8.12] 2010. gada 30. aprīļa vēstulē Nr. 01-769 NBS komandieris informēja, ka uz Pieteicēja izvirzītajiem iebildumiem tika sniegtas izsmeļošas atbildes NBS komandiera 2010. gada 14. janvāra vēstulē Nr. 01-77 „Par atvaļināšanu no profesionālā dienesta” un Ministrijas 2010. gada 10. marta vēstulē Nr. MV-N/706 (lietas 19. lapa). [8.13] 2010. gada 17. jūnija iesniegumā aizsardzības ministram Pieteicējs lūdza atvaļināt viņu no profesionālā dienesta ar 2010. gada 7. augustu (lietas 16. – 18. lapa).

[8.14] 2010. gada 16. augusta vēstulē Nr. MV-N/2437 Ministrija vērsa uzmanību, ka atbilde pēc būtības par pietiecēja studiju līgumu un dienesta gaitu pēc izglītības iestādes beigšanas ir sniegta Ministrijas 2010. gada 10. marta vēstulē Nr. MV-N/706. Ministrija norādīja, ka profesionālā dienesta līguma izbeigšana pirms termiņa ir iespējama, ja pieteicējs panāks vienošanos ar NBS komandieri par iespēju un nosacījumiem izbeigt profesionālā dienesta līgumu (lietas 13. lapa). [9] Pieteicējs tiesā ir iesniedzis pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, uzliekot pienākumu Aizsardzības ministrijai atvaļināt Pieteicēju no Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta, izbeidzot 2008. gada 9. maijā noslēgto līgumu par profesionālo dienestu Nr. A-05655 pusēm vienojoties.

Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda, vai saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto tiesai ir pamats apmierināt Pieteicēja prasījumu uzlikt Ministrijai pienākumu noslēgt attiecīga satura vienošanos ar Pieteicēju. [10] Militārā dienesta likuma (turpmāk saukts – Likums) 2. panta punkts noteic, ka profesionālais dienests ir militārais dienests, kuru Latvijas pilsonis pilda brīvprātīgi saskaņā ar profesionālā dienesta līgumu (turpmāk – Līgums), kas noslēgts starp viņu un Aizsardzības ministriju. Lietā nav strīda, ka Pieteicējs ir brīvprātīgi noslēdzis Līgumu ar Ministriju par profesionālā dienesta izpildi.

Likuma 20. panta trešajā daļā ir noteikts, ka Līgumu ar karavīriem slēdz līdz šā likuma 41.pantā militārajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai vai uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem. Savukārt šī panta ceturtā daļa noteic, ka pēc līguma termiņa beigšanās to, pusēm vienojoties, var pagarināt katru reizi uz šā panta trešajā daļā noteikto laiku, bet ne ilgāk kā līdz aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai. No iepriekš minētā secināms, ka profesionālā dienesta līgums vispārējā gadījumā tiek slēgts uz noteiktu termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem, izņemot līgumus, kas tiek slēgti ar personām, kuras pieņem profesionālajā dienestā, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku formējumu dalību starptautiskajās operācijās (Likuma 20. panta sestā daļa).

Tādējādi secināms, ka likumdevējs, lai nodrošinātu NBS personāla nemainību un stabilitāti, ir noteicis konkrētu profesionālā dienesta minimālo termiņu – piecus gadus. Likuma 20. panta piektā daļā paredz, ka Līgumu var izbeigt arī pirms termiņa šā likuma 43.pantā noteiktajos gadījumos. Proti, Likuma 43.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Līgumu pirms termiņa var izbeigt katrā laikā, pusēm par to vienojoties. Savukārt, šī panta otrajā daļā ir paredzēti pamati Līguma izbeigšanai ar karavīru pēc vadības iniciatīvas.

No iepriekš minētajām tiesību normām redzams, ka likumdevējs, ņemot vērā militārā dienesta nozīmību, nav paredzējis Līguma pārtraukšanu pēc profesionālajā dienestā esoša karavīra (virsnieka) iniciatīvas. Līdz ar to, atšķirībā no darba tiesiskajām attiecībām vai valsts civildienesta ir saskatāms likumdevēja noteikts ierobežojums Līguma uzteikšanai no profesionālajā dienesta karavīra puses. Tomēr tas nenozīmē, ka iespēja pārtraukt Līgumu nepastāv vispār. Kā redzams no Likuma 43.panta pirmās daļas, Līgumu pārtraukt var arī pusēm vienojoties.

Vienošanās klasiskā civiltiesiskā izpratnē ietver darījumā iesaistīto pušu brīvu gribu, tādējādi varētu pieņemt, ka tiesas kompetencē neietilpst iestādes (Ministrijas) rīcības, kas balstīta uz tās Likumā noteikto rīcības brīvību, pārbaude, it īpaši, ja ņem vērā to, ka profesionālā dienesta karavīrs labprātīgi ir uzņēmies noteiktās saistības pildīt Likumā noteiktajā termiņā (piecus gadus). Tomēr, šāds pieņēmums būtu pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā un APL ietvertajiem principiem.

Turklāt, izejot no Likuma 44. panta piektās daļas normas, proti, karavīru atvaļināšanu pārtrauc tikai bruņota konflikta, kara vai izņēmuma stāvokļa laikā un mobilizācijas gadījumā, secināms, ka iestādei nav ierobežotas tiesības uz vienošanās pamata, ja nav iestājušies iepriekš minētie apstākļi, atvaļināt karavīrus pirms dienesta termiņa beigām. Tā kā ne Likums, ne citi normatīvie akti nenoteic konkrētus apstākļus, kādiem jāiestājas, lai vienošanās netiktu slēgta, tad atbilstoši valsts pārvaldes principiem iestādei sava rīcības brīvība ir jāizmanto saprātīgi un izvēle par vienu vai otru risinājumu ir attiecīgi arī jāpamato.

Tas nozīmē, ka tiesai ir pamats pārbaudīt iestādes rīcības brīvības izmantošanas pamatotību, lai novērstu iespējamo iestādes patvaļu. [11] Izvērtējot Likumā ietverto vienošanās noslēgšanas iespēju, tiesa konstatē, ka iestādes (Ministrijas) rīcībai, atsakoties šādu vienošanos noslēgt, ir jābūt pietiekamam gan no tiesību normām, gan no faktiskajiem apstākļiem izrietošam pamatojumam, proti, vai nu pamatojumam ir jābūt balstītam uz konkrētu tiesību normu, kas vienošanos slēgšanas iespēju tieši izslēdz, vai arī tam jābūt pamatotam ar lietderības apsvērumiem.

Tiesas ieskatā faktisku apstākļu dēļ vienošanos var neslēgt, piemēram, ja nepieciešams nodrošināt NBS ar konkrētu militāro specialitāšu speciālistiem, kuru sagatavošana prasa noteiktu laiku un līdzekļus. Savukārt, tiesiskajiem apstākļiem, kas liedz slēgt vienošanos, ir jābūt paredzētiem likumā. Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka visi atbildētājiestāžu atteikumi noslēgt vienošanos par Pieteicēja atvaļināšanu no militārā dienesta ir balstīti uz Likuma 44. panta ceturto daļu, kas noteic, ja karavīru atvaļina no aktīvā dienesta sakarā ar profesionālā dienesta līguma izbeigšanu pirms termiņa, izņemot šā likuma 43.panta otrās daļas 2. un 7.punktā noteiktos gadījumus, kā arī gadījumus, kad karavīrs atvaļināts no viņa gribas neatkarīgu un nenovēršamu citu apstākļu dēļ, kurus aizsardzības ministrs atzinis par attaisnojošiem, viņš proporcionāli nenodienētajam laikam atmaksā vai no viņa ietur izdevumu daļu par viņa militāro un profesionālo sagatavošanu vai kvalifikācijas celšanu, ieskaitot arī ārvalstu izglītības iestādēs (kursos) radušos mācību izdevumus, kurus, palīdzēdama Latvijai, segusi ārvalsts.

Tādējādi secināms, ka iestādes ir uzskatījušas, ka Pieteicējam, kas par valsts līdzekļiem ir pabeidzis militāro mācību iestādi, sākotnēji pirms vienošanās noslēgšanas, ir jāvienojas par viņa apmācībā ieguldīto naudas līdzekļu atmaksu proporcionāli nenodienētajam laikam. Tāpat no atteikumiem un Ministrijas pilnvarotās pārstāves paskaidrojumiem tiesas sēdē ir secināms, ka nepastāv citi šķēršļi Pieteicēja atvaļināšanai no dienesta, ja tiek noslēgta vienošanās par mācību procesā ieguldīto naudas līdzekļu atmaksu.

Kā var secināt no Pieteicēja tiesā iesniegtā pieteikuma, kā arī no Pieteicēja iesniegumiem Aizsardzības ministram (skat. lietas 17.lapu) un NBS komandierim (skat. lietas 22.lapu), Pieteicējs, pirmkārt, uzskata, ka viņam nav nekas jāmaksā, jo Pieteicēja ieskatā viņš ir nodienējis likumā paredzēto termiņu – piecus gadus. Proti, Pieteicējs uzskata, ka tā kā viņš profesionālo dienestu ir uzsācis 2005. gada 3. janvārī, tad saskaņā ar Studiju līguma 2.2.11.punktu Pieteicēja izglītībai izlietotie līdzekļi tiek dzēsti 2010. gada 3. janvārī un tie nav jāatmaksā.

Vadoties no konstatētā, tiesai ir jānoskaidro, vai Pieteicējam izvirzītās prasības segt Pieteicēja apmācībā ieguldītos līdzekļus ir pamatotas. [12] Likuma 18. panta trešajā daļā ir teikts, ka pirms mācību uzsākšanas militārajās izglītības iestādēs aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) ar karavīru slēdz līgumu, kas noteic, ka pēc izglītības iestādes beigšanas obligāti jānodien līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem (minētā norma šādā redakcijā bija spēkā arī brīdī, kad ar Pieteicēju tika noslēgts Studiju līgums, proti, 2005. gada 3. janvārī).

Šāds Likuma formulējums tiesas ieskatā nozīmē, ka attiecīgā atruna atspoguļo likumdevēju gribu, lai karavīrs nodienētu piecus gadus pēc izglītības iegūšanas un ka šāds nosacījums ir obligāti iekļaujams līgumā. No Studiju līguma 2.2.10. punkta redzams, ka gadījumā, ja karavīrs neturpina militāro dienestu, karavīrs apņemas /augstskola/ (/augstskola/) atlīdzināt studiju maksu pilnā apmērā. Savukārt šī Studiju līguma 2.2.11. punkts paredz, ka izglītībai izlietotie finanšu līdzekļi tiek dzēsti un nav jāatmaksā /augstskola/ pēc 5 (piecu) gadu profesionālā dienesta.

Kā redzams no iepriekš minētiem Studiju līgumā ietvertajiem punktiem, tie savā redakcijā atšķiras no Likuma 18. pantā noteiktās normas, proti, Studiju līgumā tieši nav noteikts, ka ieguldītie līdzekļi tiek dzēsti, ja ir nodienēti pieci gadi pēc studiju beigšanas, tāpat nav ietverta Likumā paredzētā norma, ka karavīram ir obligāts pienākums nodienēt vēl piecus gadus pēc mācību iestādes beigšanas. Līdz ar to tiesas ieskatā Studiju līgumā nav precīzi ietverta Likuma norma, tādējādi radot dažādu interpretāciju iespējas un pārpratumus.

Tomēr arī no Studiju līguma ir skaidri redzams karavīra pienākums atmaksāt /augstskola/ mācībās ieguldītos naudas līdzekļus, ja nav nodienēti pieci gadi. Pieteicējs ir norādījis, ka iestādes kļūda saskaņā ar APL 10. pantu nedrīkst privātpersonai radīt nelabvēlīgas sekas. Pieteicējs ir paļāvies uz Studiju līgumā ierakstīto un uz šī pamata viņš uzskata, ka ir nodienējis nepieciešamo laiku. Tiesas ieskatā Pieteicēja apsvērumi nav pamatoti. Tiesa uzskata, ka arī Pieteicējam nevarēja izveidoties pietiekoši stipra paļāvība, ka viņam nebūs jāatmaksā viņa apmācībā ieguldītie līdzekļi, ja viņš nenodienēs piecus gadus pēc mācību beigšanas.

Tiesas ieskatā Pieteicējam kā profesionālam karavīram bija labi jāpārzina Militārā dienesta likuma, kas tieši primāri attiecas uz viņa dienestu un arī ar apmācību saistītajiem jautājumiem. Pieteicējs nevarēja nezināt, kāda saskaņā ar minētā Likuma normu pastāv kārtība, ja militāro izglītību ieguvušais vēlas atvaļināties no dienesta, proti, ir jānodien pieci gadi pēc izglītības iestādes pabeigšanas. Lai gan likumdevējs tiesas ieskatā nav precīzi izteicis savu gribu, proti, tā vietā, lai noteikti pateiktu, ka pēc mācību iestādes pabeigšanas karavīram ir vēl jānodien pieci gadi, ir noteicis, ka šāda saistība kā obligāta ir jāieraksta studiju līgumā, tomēr no šīs normas ir redzams, ka likumdevējs ir vēlējies, lai pēc mācību iestādes pabeigšanas karavīrs nodienētu vēl piecus gadus.

Pie šāda secinājuma var arī noteikt sistēmiski interpretējot minēto Likuma

18. panta normu un Likuma 44. panta ceturto daļu, kas paredz valsts ieguldīto mācībām iztērēto finanšu līdzekļu kompensāciju, ja dienests tiek pārtraukts pirms termiņa. Tādējādi tiesa atzīst, ka Pieteicējam konkrētajos apstākļos nebija pietiekoša pamata paļauties tikai un vienīgi uz Studiju līgumā ierakstīto, bet bija jāņem vērā arī Likumā noteiktais. [13] Pieteicējs ir pabeidzis Studiju līgumā noteikto mācību iestādi 2008. gada 31. oktobrī, par ko lietā nav strīda. Ņemot vērā iepriekš ([12] punkts) konstatēto, tiesa atzīst, ka Ministrija pamatoti ir noteikusi, ka Pieteicējam atbilstoši Likuma prasībām NBS ir jānodien līdz 2013. gada 30. oktobrim ieskaitot. Tiesa arī konstatē, ka tas fakts, ka Pieteicējam ir jānodien vismaz līdz 2013. gada 30. oktobrim, nav absolūts pamats, lai atteiktos noslēgt vienošanos par Pieteicēja atvaļināšanu no dienesta, it īpaši ņemot vērā to, ka 2008. gada 9. maijā ar Pieteicēju ir noslēgts jauns līgums Nr. A-05655 par profesionālo dienestu uz laiku no 2008. gada 3. janvāra līdz 2014. gada

2. janvārim. Attiecīgi šī termiņa (2013. gada 30. oktobris) notecējums ir uzskatāms vienīgi par to, ka Pieteicējam nav nekādu saistību pret valsti sakarā ar viņa apmācībai iztērētiem finanšu līdzekļiem. Tomēr, atvaļinoties pirms šī termiņa, ir jāievēro Likuma 44. panta ceturtajā daļā noteiktais, proti, ja karavīru atvaļina no aktīvā dienesta sakarā ar profesionālā dienesta līguma izbeigšanu pirms termiņa, viņam proporcionāli nenodienētajam laikam ir jāatmaksā vai no viņa ietur izdevumu daļu par viņa militāro un profesionālo sagatavošanu vai kvalifikācijas celšanu.

Vadoties no minētā tiesa uzskata, ka Pieteicējam ir pienākums atmaksāt izdevumu daļu par viņa militāro un profesionālo sagatavošanu proporcionāli nenodienētajam laikam pēc militārās mācību iestādes pabeigšanas. Lai gan no lietas materiāliem nav tieši redzams, ka no Pieteicējam pienākošajiem naudas līdzekļiem uz atvaļināšanas brīdi nav iespējams ieturēt par mācībām iztērētos līdzekļus, tomēr, ņemot vērā samērā ievērojamo summu, kas parādās Aizsardzības ministra vēstulē, tiesa pieņem, ka ieturējumu pilnā apmērā nav iespējams izdarīt.

Tādējādi secināms, ka pamatota ir atbildētājiestāžu prasība par vienošanās noslēgšanu par mācībām iztērēto naudas līdzekļu atmaksu, kas varētu būt saprātīgs priekšnoteikums dienesta attiecību pirmstermiņa izbeigšanai, jo pretējā gadījumā, atvaļinot Pieteicēju no dienesta bez šādas vienošanās, NBS pavēlniecībai vai Ministrijai tiktu uzlikts nesamērīgs pienākums valsts iztērētos līdzekļus piedzīt no Pieteicēja civilprocesuālā kārtībā. Līdz ar to tiesa secina, ka atbildētājiestāžu priekšlikums noslēgt vienošanos par atmaksājamās summas apmēru un termiņiem atbilstoši Likuma 18. pantā noteiktajam ir samērīga un tiesiska prasība pirms tiek noslēgta vienošanās par profesionālā dienesta izbeigšanu. [14] Pieteicējs pieteikumā ir norādījis, ka attiecībā uz viņu nav ievērots vienlīdzības princips, proti, no profesionālā dienesta ir atbrīvoti kadeti V.S. un E.P., nepieprasot no viņiem viņu apmācībā ieguldītos līdzekļus.

Tiesas sēdē tika noskaidrots, ka no V.S. jau pie atvaļināšanas no dienesta tika pieprasīts segt izdevumus Ls 762,27 apmērā. Savukārt no E.P. tiek pieprasīta samaksa par viņas mācībām izlietoto. Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka vienlīdzības princips nav ievērots. Turklāt, tiesa norāda, ka Pieteicējam nav tiesiska pamata atsaukties uz vienlīdzības principa neievērošanu gadījumā, kad iestāde nav izpildījusi likuma prasības (proti, ja iestāde pretēji Likuma 18. pantam Studiju līgumā nav ietvērusi pienākumu nodienēt piecus gadus pēc mācību iestādes pabeigšanas un atvaļinājusi profesionālā dienesta karavīru, neievērojot šo nosacījumu, vai arī nav pieprasījusi no atvaļinātā samaksāt izdevumus par apmācību).

Tiesa vienlīdzības principa ievērošanas vārdā nav tiesīga uzlikt iestādei pienākumu rīkoties pretēji tiesību normās noteiktajam, proti, ja iestāde vienā gadījumā ir kļūdījusies un neievērojusi tiesību normas, nav pamata arī turpmāk veicināt pretlikumīgu praksi. [15] Pieteicējs kā argumentu, kāpēc viņam nav jāatmaksā viņa apmācībā ieguldītie līdzekļi uzskata, ka viņš nav saņēmis tādu izglītību, kāda bija solīta uzsākot studijas. Tiesas ieskatā šis arguments nav attiecināms uz izskatāmo lietu par iestādes rīcības brīvību lemt par vienošanās noslēgšanu, bet gan attiecas uz jautājumu par izglītības kvalitāti (iegūto kvalifikāciju), kas ir apstrīdama, pēc būtības apstrīdot Studiju līguma izpildi.

Tāpēc šo argumentu tiesa sīkāk nevērtē. Turklāt tiesa cita starpā konstatē, ka Studiju līguma 1.1. punktā ir paredzēts, ka pēc mācību beigšanas Pieteicējs iegūs 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību. [16] Tiesas sēdē no Pieteicēja pārstāves teiktā konstatējams, ka Pieteicējs arī nesaprot, kāpēc viņam ir jāatmaksā tieši tāda naudas summa, kas norādīta Aizsardzības ministra vēstulē. Pieteicēja ieskatā tā ne ar ko nav pamatota, tāpēc arī šī iemesla dēļ nav pamata vienošanas noslēgšanai.

Izvērtējot Pieteicēja pieteikumu, tiesa nekonstatē, ka Pieteicējs būtu cēlis iebildes par atmaksājamās summas pamatotību. Tāpat, pārbaudot lietas materiālos esošos Pieteicēja iesniegumus, tiesa nekonstatē, ka Pieteicējs būtu izteicis iebildes par atmaksājamās summas pamatotību, jo faktiski visu laiku ir uzskatījis, ka pieprasījums nodienēt piecus gadus pēc apmācības beigšanas pēc būtības nav likumīgs. Vienīgi no Pieteicēja 2010. gada 26. janvāra iesnieguma Aizsardzības ministram pēdējās rindkopas redzams, ka Pieteicējs ir lūdzis norādīt atmaksājamo naudas līdzekļu summu un veidu, kā tā tiek aprēķināta (lietas 30.lapa).

Savukārt, kā redzams no Aizsardzības ministra 2010. gada 10. marta atbildes redzams, kāda summa tiks pieprasīta (lietas 26.lapa). Pieteicējs nav izteicis iebildes iestādē par attiecīgās aprēķinātās summas nepareizību vai aprēķinu nepareizību, tādējādi secināms, ka šis jautājums, kas ir iespējamās vienošanās pamats, pēc būtības ar iestādi vispār nav ticis apspriests. Arī tiesas sēdē Pieteicēja pārstāve nevarēja precīzi definēt, kāpēc norādītā summa nav pamatota. [17] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa uzskata, ka pie faktiskajiem apstākļiem Ministrijas rīcība, atsakoties slēgt vienošanos par Pieteicēja atvaļināšanu no profesionālā militārā dienesta, ir tiesiska un pamatota.

Tiesa nekonstatē Ministrijas rīcības brīvības izmantošanā patvaļas iezīmes. Līdz ar to Pieteicēja prasījums ir noraidāms. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251. un 289. –291. pantu, tiesa nosprieda: Noraidīt K.B. pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, uzliekot pienākumu Aizsardzības ministrijai atvaļināt K.B. no Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta, izbeidzot 2008. gada 9. maijā noslēgto līgumu par profesionālo dienestu Nr. A- 05655 pusēm vienojoties.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnesis /paraksts/ Dz. Melbārdis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis _______________________ Dz. Melbārdis Rīgā 2011. gada 23. martā