Court finds defendant guilty of administrative offense for resisting police and imposes a 20 EUR fine.

Lietas arhīva Nr. 1-0926-19/37

ECLI:LV:ZRT:2019:1105.173092619.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2019.gada 5.novembrī

Zemgales rajona tiesas

tiesnese Līga Baltmane-Zepa,

ar tiesas sēdes sekretāri Zani Kapaču,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta.

Aprakstošā daļa

2019.gada 4.oktobrī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas nodaļas darbinieks A. Voitiņš noformējis administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr.PC315041 par to, ka 2019.gada 4.oktobrī plkst.1.31 Jēkabpilī, Nameja ielā, pretī namam 36, /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām

prasībām - vairākkārtīgi mēģināja izrauties un bēgt prom, kā arī atteicās nosaukt savu personību.

Protokolā norādīts, ka atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāvis un /pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradušies, lai arī pavēste uz tiesas sēdi nosūtīta likumā paredzētajā kārtībā (lietas

1.lapa).

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa noteic, ka lietas izskatīšana ir atliekama, ja lietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas

sēdi nav ieradusies kāda persona.

Ņemot vērā to, ka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldei un /pers. A/ par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots, lietas dalībnieki nav informējuši tiesu par neierašanās

iemesliem, nav lūguši atlikt lietas izskatīšanu, tiesa uzskata, ka nav konstatējami objektīvi iemesli lietas izskatīšanas atlikšanai, līdz ar to lieta skatāma lietas dalībnieku

prombūtnē.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesnese atzīst, ka /pers. A/ ir saucams pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

175.panta.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta septītā daļa noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj, vai ir noticis administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz

neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru

likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmajai daļai pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai

pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme pareizā lietas izlemšanā.

Administratīvo atbildību par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībām, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta

pienākumus, iespējams piemērot tikai tādā gadījumā, ja administratīvā pārkāpuma lietā tiek konstatēts, ka policista rīkojums vai prasības konkrētajā gadījumā bijušas

likumīgas. Likumīgs rīkojums vai prasība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta un likuma „Par policiju” 22.panta pirmās daļas izpratnē ir objektīvi likumīgs

rīkojums vai prasība, proti, šādam rīkojumam vai prasībai pēc sava satura ir jāatbilst likumam (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada

14.novembra spriedums lietā Nr. SKA454/2006).

Likuma „Par policiju” 22.panta pirmajā daļā noteikts, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot

dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Minētā likuma 12.panta pirmās daļas 1., 2.,

4.punkts noteic, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības prasīt, lai persona pārtrauc likumpārkāpumus un citu

rīcību, kas traucē policijas pilnvaru izpildi; pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus; sastādīt

protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem un administratīvi aizturēt likumpārkāpējus.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas darbinieka K. Stroda ziņojumā ietvertās ziņas apstiprina, ka 2019.gada

4.oktobrī plkst.1.31, pildot dienesta pienākumus kopā ar kārtībnieku A. Voitiņu, patrulējot ar dienesta transportlīdzekli pa Nameja ielu, Jēkabpilī, pretī namam Nr.36, tika

pamanīta persona, kura pārvietojās neapgaismotā ceļa posmā bez atstarojošas vestes vai apģērba ar labi redzamiem gaismu atstarojošiem elementiem. Apstājoties pie

personas, ieslēdzot dienesta automašīnai zilās bākugunis, persona sākusi uzvesties agresīvi, uz lūgumu nosaukt savu personību persona sākusi lamāties necenzētiem vārdiem

(norādīti ziņojumā). Uz vairākkārtējiem lūgumiem pārtraukt savas darbības un nosaukt savu personību nav reaģēts, persona turpināja lamāties necenzētiem vārdiem, uzvesties

agresīvi. Persona aizturēšanas laikā centās izrauties un doties prom, taču, neskatoties uz to, persona tika aizturēta un nogādāta Valsts policijas Jēkabpils iecirknī, kur turpināja

agresīvi uzvesties, lamāties necenzētiem vārdiem uz policijas darbiniekiem un ar rokām mēģināja aizskart policijas darbiniekus. Tika noskaidrots, ka persona ir /pers. A/

(lietas 4.lapa).

Lai gan policijas darbinieku liecības (arī ziņojumi) pašas par sevi nav uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, policijas darbinieku ziņotajam par

notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe (sk. Administratīvā apgabaltiesas 2005.gada 9.decembra

spriedumu lietā Nr.AA666-05/5). Policijas amatpersonu noformētiem dokumentiem a priori ir publiskā ticamība, ko iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to

apstiprina (sk. Augstākās tiesas 2008.gada 12.novembra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKA-647/2008).

Nav šaubu, ka policijas darbinieks, pildot dienesta pienākumus, izteicis likumīgas prasības /pers. A/, kas ignorētas, un /pers. A/ ļaunprātīgi nav pakļāvies policijas

darbinieku izteiktajām prasībām, un ar savām darbībām ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā, viņš ir

vainīgs tā izdarīšanā un ir sodāms par izdarīto administratīvo pārkāpumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta sankcija paredz sodu naudas soda veidā līdz 280 EUR vai administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit

diennaktīm.

Nosakot sodu /pers. A/, saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 32.panta otro daļu tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja

personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā definēto soda

mērķi, kas ir audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu

jaunus pārkāpumus.

Izvērtējot pārkāpēja personību, secināms, ka /pers. A/ algotu darbu nestrādā, apgādībā personu nav (lietas 3.lapa). No Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Sodu

reģistra izdrukas par personas administratīvajiem pārkāpumiem redzams, ka /pers. A/ laika posmā no 2006.gada līdz 2019.gadam deviņas reizes administratīvi sodīts (lietas

9.-10.lapa), un tiesnese uzskata, ka V. Sivickis vērtējams neitrāli.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.pantu tiesnese nekonstatē /pers. A/ atbildību mīkstinošos apstākļus un saskaņā ar Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 34.pantu nav konstatēti arī /pers. A/ atbildību pastiprinošie apstākļi.

Ņemot vērā soda apmēra un veida ietekmējošos apstākļus, tiesneses ieskatā par izdarīto administratīvo pārkāpumu /pers. A/ piemērojams vieglākais no panta sankcijā

paredzētajiem soda veidiem, proti, naudas sods, jo šis soda veids būs pietiekami audzinošs, turklāt ir samērīgs ar izdarītā pārkāpuma raksturu, un naudas soda apmērs

nosakāms tuvāk tā minimālajam apmēram.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175., 289.13 pantu, 289.16 - 289.18 pantu tiesnese

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt viņu ar naudas sodu 20 EUR (divdesmit

euro) apmērā.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma

paziņošanas

dienas

var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 5.novembrī.

Tiesnese Līga Baltmane-Zepa