Small claims court dismisses assault claim for damages and legal fees but awards witness summons costs.

Civillieta Nr. C 26155315

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rēzeknē, 2016.gada 17.februārī

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Jonikāns,

ar sekretāri I.Stepuli,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasībā pret /pers. C/, personas kods /personas

kods/, par zaudējumu, ārstēšanās izdevumu un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

Rēzeknes tiesā prasības pieteikumu maza apmēra prasībā pret /pers. C/ (turpmāk arī – atbildētāja) par zaudējumu, ārstēšanās izdevumu un

atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu iesniegusi /pers. B/ (turpmāk arī – prasītāja) norādot, ka 2015.gada 9.maijā ap plkst. 16.00 /adrese/ pie mājas

durvīm viņa satikās ar kaimiņieni – atbildētāju /pers. C/. Atbildētāja prasītājai jautāja, kāpēc viņa netīra kopīgo pagalmu. Prasītāja atbildēja, ka pašlaik

pārsvarā dzīvo un strādā Rīgā un nevar visu laicīgi iztīrīt, kā arī, ka pagalms jātīra tiem, kas to lieto. Tobrīd pie prasītājas pienāca kaimiņš /pers. D/ un viņi

uzsāka sarunu savā starpā. Tad atbildētāja, būdama alkohola reibuma stāvoklī, paņēma rokās kapļa kātu un no visa spēka iesita ar to viņai – prasītājai,

pa labo sānu un pa galvu, nodarīja viņai miesas bojājumus. Gūto traumu rezultātā prasītājai kļuva slikti, viņa bija spiesta izsaukt neatliekamo medicīnisko

palīdzību un policiju. Galva un sāns prasītājai ļoti sāpēja, viņai paaugstinājās asinsspiediens. Pēc saņemtās neatliekamās medicīniskās palīdzības prasītājai

kļuva nedaudz vieglāk. Policijas darbiniekiem prasītāja par atbildētājas prettiesisko rīcību uzrakstīja sūdzību, policijas darbinieki prasītāju norīkoja iziet

tiesu medicīnisko ekspertīzi. Tiesu medicīnisko ekspertīzi prasītāja izgāja 2015.gada 12.maijā, viņai tika konstatēti viegli miesas bojājumi. 2015.gada

11.maijā prasītāja vērsās pie ģimenes ārstes, ģimenes ārste viņai nozīmēja ārstēšanas kursu un izsniedza darbnespējas lapu A, jo gūto traumu dēļ viņa –

prasītāja, nevarēja strādāt. Prasītājai sāpēja galva un sāns, viņa nevarēja pakustēties, viņu pastāvīgi mocīja galvas reiboņi, vājums, bezmiegs. Sasitumu

vietās parādījās lieli zilumi, prasītāja sasitumu vietām nevarēja pieskarties. Prasītāja ārstējās ambulatori 8 (astoņas) dienas, darbā izgāja 2015.gada

18.maijā. Taču arī tad viņas veselības stāvoklis vēl bija slikts, viņa turpināja ārstēties ambulatori. Tāpat prasītāja norāda, ka notikušā konflikta dēļ, viņa

tagad baidās mājās palikt viena, jo atbildētāja bieži un pārmērīgi lieto alkoholu, kļūst agresīva, var prasītāju sakropļot. Prasītāja uzskata, ka atbildētāja

viņai prettiesiski nodarīja kaitējumu – fiziskas un garīgas ciešanas, ar ļaunu nolūku Civillikuma 1641.panta izpratnē. Atsaucoties uz Civillikuma

1635.panta otro un trešo daļu, prasītāja no atbildētājas vēlas saņemt atlīdzību par viņai nodarītajām fiziskajām un garīgajām ciešanām, kuras viņa novērtē

356 euro apmērā. Prasītāja uzskata, ka atbildētāja minēto summu samaksāt ir spējīga, jo atbildētājai kopā ar viņas vīru ir liela mājsaimniecība. Tāpat,

atsaucoties uz Civillikuma 2347.panta pirmo daļu, prasītāja uzskata, ka atbildētājai ir jāatlīdzina viņai radušies zaudējumi un ārstēšanās izdevumi 118,12

euro apmērā, un proti, ceļa izdevumi sakarā ar braukšanu pie eksperta 2,37 euro apmērā, izdevumi par medikamentu iegādi 12 euro un 43,75 euro

apmērā, izdevumi par juridiskajiem pakalpojumiem 60 euro apmērā. Pamatojoties uz Civillikuma 1635.panta pirmo un otro daļu, 1641., 1770., 1775.,

1779.pantu, 2347.panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunktu, 127., 128., 129., 130.pantu prasītāja lūdz

piedzīt no atbildētājas, par labu viņai, nodarītos zaudējumus un ārstēšanās izdevumus 118,12 euro apmērā un atlīdzību par morālo kaitējumu 356 euro

apmērā, kopā 474,12 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus.

2015.gada 13.oktobrī Rēzeknes tiesā saņemts atbildētājas – /pers. C/, rakstveida paskaidrojums, ka „prasību viņa neatzīst. 2015.gada

8.maijā plkst. 23.15, pēc ilgas prombūtnes, savā dzīvesvietā atgriezās /pers. E/ ar civilsievu – prasītāju /pers. B/, kopā ar viņiem ieradās arī ciemiņi –

/pers. F/ un /pers. D/. Visu nakti kompānija jautri uzdzīvoja, traucēja atbildētājai naktsmieru. No rīta no /uzvārds/ mājas iznāca piedzēries /pers. D/, bija

tādā reibuma stāvoklī, ka nenoturējās kājās un nokrita garšļaukus, tad piecēlās un aizstreipuļoja mājās. Pēc laika no mājas izgāja piedzēries /uzvārds/,

kurš mēģināja iedarbināt savu automašīnu. Atbildētāja skaļi brīdināja kaimiņus, lai beidz trokšņot pa naktīm, beidz traucēt naktsmieru. Dzeršana tomēr

turpinājās, pēc pusdienām no /uzvārds/mājas stiprā reibumā aizgāja /pers. F/. Pēc kāda laika atbildētāja satika prasītāju, pēc skata iereibušu. Atbildētāja

prasītājai atgādināja par izgāztuvi pašā pagalma vidū viņu sabrukušās klēts priekšā, ka to nepieciešams novākt. Uz to sekoja prasītājas izteicieni

necenzētiem lamu vārdiem krievu valodā (norādīti paskaidrojumā (lietas 64.lapa, 4.rindkopa)), un roku žesti imitējot dzimumakta kustības. Tad, pēc laika

atgriezās /pers. D/. Vēl pēc laika, plkst. 15.50 pagalmā iznāca prasītāja. Atbildētāja bija sagatavojusi fotoaparātu, atkārtoja iepriekš teikto, lai prasītāja

izbeidz pļēgurošanu, sakārto savu teritoriju. Sekoja prasītājas kārtējās necenzētās lamas, atbildētājas cieņu aizskarošas, šokējošas runas (norādītas

paskaidrojumā (lietas 64.lapa, 8.rinkopa)), kā arī prasītāja, apmierināti smaidot (redzams uzņemtajā foto), ar roku žestiem imitēja dzimumakta kustības.

Atbildētāja prasītājai teica, ka nu viņa ir pieķerta, viņas runa ierakstīta, ka viņa – atbildētāja, vērsīsies varas iestādēs, tiesā, pieprasīs sāpju naudu.

Prasītāja nokliedzās, ka viņa atbildētājai parādīs tiesu un iegāja /uzvārds/ mājā. Šajā laikā pie atbildētājas pēc palīdzības – pieņemt teliņu, griezās

kaimiņiene un atbildētāja aizbrauca palīgā kaimiņienei. Kad atbildētāja atgriezās, mājas pagalmā atradās neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde.

Prasītājas dēls, kurš stāvēja mājas durvīs, izteicās, ka viņa mātei ir sists ar mietu, ka situsi ir viņa – atbildētāja. Atbildētāja norāda, ka viņa prasītājai nav

pat pieskārusies, nav viņai situsi ne ar mietu, ne arī kā citādi. Uzskata, ka prasītāja tā rīkojās pēc principa „uzvar tas, kurš uzbrūk pirmais”, jo zināja, ka

viņa – atbildētāja, var sniegt tiesā prasību par viņas cieņas un goda aizskaršanu. Tikko varas pārstāvji bija prom, prasītāja aizskrēja pie kaimiņiem, pēc

laika atnāca kopā ar iepriekšējiem ciemiņiem un dzeršana turpinājās. Atbildētāja nostājās pie loga (tā parādot, ka visu redz), redzēja, ka prasītāja (lustīga

un spirgta) salej ciemiņiem glāzēs, tad pagriezās pret atbildētāju un parādīja viņai rokas vidējo pirkstu. Turklāt konflikta laikā, kad, viņa it kā ar mietu sita

prasītājai, atbildētājai rokās bija fotoaparāts un pievienotā fototabula vēl papildus apliecina atbildētājas iepriekš norādīto. Tāpat atbildētāja norāda, ka

prasītāja, rakstot, ka viņa – atbildētāja, par notikušo ir saukta pie administratīvās atbildības, maldina tiesu. Ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes

Kārtības policijas biroja 2015.gada 17.augusta lēmumu inspektora A.Cvetkova 2015.gada 10.jūlijā izdotais lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir

atcelts un administratīvā lietvedība ir izbeigta. Atbildētāja apgalvo, ka miesas bojājumus prasības pieteikumā norādītajos apstākļos prasītāja nav guvusi.

Uzskata, ka šos miesas bojājumus, ņemot vērā viņas dzīvesveidu, prasītāja varēja gūt pie jebkuriem apstākļiem, piemēram, iepriekšējā naktī, kad viņu

kompānija visu nakti pļēguroja. Iespējams, prasītāju pagrūda, viņa pati nokrita, iespējams, viņai iesita civilvīrs, jo, būdami reibumā, viņi visu laiku plēšas

un viņa – prasītāja, visu mūžu staigā zilumos. Atbildētāja uzskata, ka prasītāja savu prasību, t.i., cēloņsakarību starp viņas – prasītājas, uzrādītajiem

zaudējumiem un viņas – atbildētājas, rīcību, nav pierādījusi” (lietas 62.-67.lapa).

Tiesas dokumenti pusēm piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā. Tādējādi, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1pantam,

pusēm ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, par viņiem nosūtīto dokumentu saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti (lietas 19., 20., 28., 29., 69., 73.,

85.-89.lapa).

Prasītāja – /pers. B/, tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā minētajiem motīviem, uzturēja pilnā apmērā. Papildus prasītāja

paskaidroja, ka pēc notikušā atbildētājas vīram uzrakstīja vēstuli. Apstiprināja, ka vēstulē rakstīja, ka atbildētāja „tupēja” ar /vārds/ cietumā. Prasītāja

paskaidroja, ka brīdī, kad atbildētāja viņai sita, viņas viena no otras stāvēja 2 metru attālumā, stāvēja ar sejām viena pret otru.

Atbildētājas – /pers. C/, pārstāve pēc pilnvaras /pers. G/ (lietas 90.lapa) tiesas sēdē prasību neatzina, uzturēja iesniegto rakstveida

paskaidrojumu. Papildus atbildētājas pārstāve paskaidroja, ka pati prasītāja ir apstiprinājusi, ka viņa ir aizskārusi atbildētājas godu un cieņu. Prasītāja

atbildētāju ir nosaukusi par cietumnieci, norādījusi, ka viņa ir bijusi seksuāli izmantota cietumā, ka viņa ir bijusi cietumā kopā ar /vārds/. Tas parāda

konflikta izcelšanās iemeslu un prasītājas reakciju, to, kāpēc viņa uzreiz izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību, policiju. Atbildētāja nekad nav bijusi

kriminālsodīta, nekad nav bijusi cietumā, tāpat nekad nav saukta pie administratīvās atbildības. Līdz ar to, prasītājas vārdi ir smags atbildētājas goda un

cieņas aizskārums. Arī fotogrāfijas pierāda to, ka atbildētāja prasītājai nav tuvojusies un nevarēja viņai iesist.

Motīvu daļa

Noklausījusies pušu paskaidrojumus, liecinieka liecības tiesai, pārbaudījusi un novērtējusi tiesas sēdē iegūtos pierādījumus, tiesa uzskata, ka

prasība par zaudējumu, ārstēšanās izdevumu un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu ir noraidāma.

Liecinieks/pers. H/ tiesas sēdē liecināja, ka 2015.gada naktī no 8. uz 9.maiju mājas kaimiņu pusē notika dzeršana. Kaimiņi visu nakti dzēra,

staigāja, runāja, kaut kas gaitenī krita, viņi visu nakti nedeva lieciniekam un viņa sievai /pers. C/ gulēt. 2015.gada 9.maijā ap plkst. 16.00 liecinieks

atradās savā dzīvesvietā /adrese/, mājas pagalmā remontēja traktoru. Liecinieks izdzirdēja kliegšanu, lamāšanos. Lamājās liecinieka sieva un kaimiņiene

/pers. B/. Liecinieks dzirdēju, kā prasītāja viņa sievu nosauca par cietumnieci, ka atbildētāju cietumā ir visi „pajājuši”. No vietas, kur atradās liecinieks,

konflikta vieta redzama nebija. Liecinieks gāja skatīties, kad pienāca pie sievas, viss jau bija noklusis. Pašu konflikta brīdi liecinieks neredzēja. Liecinieks

redzēja, ka viņa sievai rokās ir fotoaparāts, viņa fotografēja prasītāju, kura tobrīd bija uz savas mājas verandas, iegāja istabā. Atbildētāja teica, ka viņa –

prasītāja, ir nofilmēta un viņai būs jāatbild tiesas priekšā. Prasītāja uz to atbildēja, ka viņa atbildētājai vēl parādīs tiesu. Izņemot fotoaparātu, neko citu

atbildētājas rokās liecinieks neredzēja.

Tiesa noskaidroja, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta informācijas zīmē pacientam par izsaukumu fiksēts, ka 2015.gada

9.maijā, precīzs laiks nav norādīts, prasītājai norādīta diagnoze – labā sāna un galvas sasitums, reakcija uz stresu. Prasītājai nozīmēta terapija –

Chlopazolin 0,15 mg un Corinfar 10 mg (medikamenti, kas pazemina asinsspiedienu, palēnina sirdsdarbību un samazina perifēro asinsvadu pretestību.

Tos lieto arteriālās hipertensijas (paaugstināta asinsspiediena) ārstēšanai), baldriānu tinktūra (medikaments, ko lieto vieglas nervu slodzes un/vai

iemigšanas grūtību mazināšanai) (lietas 12.lapa).

2015.gada 11.maijā ģimenes ārste prasītājai izrakstījusi medikamentus, kurus prasītāja iegādājusies tikai 2015.gada 10.jūnijā (t.i., tikai pēc

mēneša, lai gan pati apgalvo, ka viņai sāpēja galva un sāns, viņa nevarēja pakustēties, viņu pastāvīgi mocīja galvas reiboņi, vājums, bezmiegs). Turklāt

iegādātie medikamenti nemaz nav saistīti ar aprakstīto miesas bojājumu ārstēšanu, to rezultātā iespējamo sāpju remdēšanu (lietas 15.-17., 25.lapa). Tā

prasītājai divas dienas pēc aprakstītā notikuma izrakstīts un mēnesi pēc notikuma prasītāja iegādājusies: pirmkārt, Nootropil 1 200 mg – medikamentu,

ko lieto psihoorganiskā sindroma: atmiņas zuduma, uzmanības traucējumu un vēlmju zuduma simptomātikas ārstēšanai; kortikāla mioklokusa terapijai;

reiboņu (vertigo) un ar to saistītu līdzsvara traucējumu ārstēšanai. Otrkārt, Detralex – medikamentu, kas ir venotons (palielina vēnu tonusu) un asinsvadus

aizsargājošs (palielina mazo asinsvadu pretestību) līdzeklis. Detralex iesaka venozās asinsrites traucējumu (pietūkušas kājas, sāpes, krampji naktī,

smaguma sajūta kājās, trofikas traucējumi) gadījumā un hemoroīdu izraisītu simptomu ārstēšanai. Treškārt, Nolpaza 20 mg – medikamentu refluksa

erofagīta (gremošanas trakta slimība) ilgstošai ārstēšanai un tā recidīva profilaksei. Ceturtkārt, Amoksiklav 625 mg – antibiotiku infekciju ārstēšanai.

Amoksiklav pieder pie antibiotiku grupas, ko sauc par beta laktāma antibiotikām. Tā nogalina infekciju izraisošas baktērijas. Tai piemīt plaša spektra

antibakteriāla iedarbība. Ar amoksiklav ārstē daudzas bakteriālas infekcijas, tostarp deguna blakusdobumu (sinusītu), ausu, mandeļu (toksilītu), krūšu

(bronhītu, pneimoniju), urīnpūšļa vai urīnizvadkanāla, nieru, vēdera dobuma, ādas (tostarp, dzīvnieku kodumu izraisītas), zobu un smaganu (abscesu)

infekcijas.

Tiesa secina, un to neapšaubāmi pierāda medikamenti, to pielietošanas mērķis, ka prasītājas tā saucamie ārstēšanās izdevumi nav ne

mazākā mērā un arī nevar būt saistīti ar galvas (turklāt šāda miesas bojājuma esamību tiesu medicīnas eksperts nemaz nav konstatējis (lietas 36.lapa)) un

sāna sasituma – ziluma, ārstēšanu, turklāt vēl šādu ārstēšanu uzsākot tikai mēnesi pēc „traumu” iegūšanas. Tas norāda, ka prasītāja sniedz apzināti

nepatiesas ziņas, tas rada pamatotas šaubas arī par citiem prasītājas apgalvojumiem. Tā, piemēram, prasītājai uz laiku no 2015.gada 11.maija līdz

2015.gada 18.maijam izrakstītā darbnespējas lapa A (lietas 13., 24., 27., 60.lapa) ar lielu ticamības pakāpi, ņemot vērā ģimenes ārstes tanī pat dienā

receptēs izrakstītos medikamentus – nootropil, detralex, nolpaza, amoksiklav, saistīta nevis ar miesas bojājumiem, bet gan ar pavisam citu, tādu kā,

gremošanas trakta slimības, kādas bakteriālas infekcijas, venozās asinsrites traucējumu vai hemoroīdu izraisītu simptomu ārstēšanu.

Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra Ekspertīzes un izpētes departamenta Latgales reģionālās nodaļas eksperta atzinumā Nr.86-R

fiksēts, ka prasītājai konstatēts miesas bojājums: asinsizplūdums krūšu kurvja labajā pusē mugurējā virsmā, 9.-10.ribas izvietojuma līmenī.

Augstākminētais miesas bojājums varēja būt iegūts cieta – trula priekšmeta iedarbības rezultātā iespējams, 2015.gada 9.maijā lēmumā norādītajos

apstākļos (sitot ar mietu) un pēc sava rakstura atbilst maznozīmīgiem miesas bojājumiem (lietas 36.lapa). Par to, ka atbildētāja prasītājai sita ar mietu, ka

sitieni vispār bija, zināms tikai no prasītājas vārdiem. Kā redzams no administratīvā pārkāpuma lietas (lietas 11., 30.-58.lapa), par sitienu izdarīšanu,

analogi prasības pieteikumā minētajam, norāda tikai prasītāja (lietas 32., 35., 44.lapa). Atbildētāja sitienu (ar vai bez mieta) izdarīšanu noliedz (lietas 39.-

41., 75.-82.lapa), aculiecinieku notikušajam nav (lietas 42., 43., 45., 46.lapa). Savukārt liecinieki /pers. H/, /pers. E/ un /pers. D/, kas neredzēja, bet

dzirdēja konfliktu, liecina par to, ka prasītājas un atbildētājas konflikts bija abpusējs, par ko prasītāja gan prasības pieteikumā, gan sniedzot

paskaidrojumus tiesai noklusēja.

Ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas nodaļas priekšnieka 2015.gada 17.augusta lēmumu

inspektora A.Cvetkova 2015.gada 10.jūlija lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PF483206 (lietas 51.lapa) atcelts un lieta izbeigta. Valsts policijas

Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas nodaļas priekšnieks, atkārtoti izskatot administratīvo lietu pēc būtības, konstatēja, ka

2015.gada 9.maijā plkst. 16.00 mājas pagalmā notika mutisks konflikts starp prasītāju un atbildētāju. Lietā ir vairāku liecinieku – /pers. H/, /pers. E/,

/pers. J/ un /pers. D/, liecības, ka 2015.gada 9.maijā viņi dzirdēja, kā prasītāja mājas pagalmā strīdas ar atbildētāju. Taču neviens no lieciniekiem

neredzēja un nevar apliecināt faktu, ka atbildētāja iesita prasītājai. Amatpersona, izvērtējot lietas materiālos sniegtos paskaidrojumus, nekonstatēja

apstākļus, pamatojoties uz kuriem priekšroka būtu vieniem vai otriem paskaidrojumiem. Amatpersona, izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus,

neieguva pārliecību, ka kāds būtu saucams pie atbildības. Amatpersona konstatēja, ka lietā ir pretrunīgi pierādījumi par faktiskajiem lietas apstākļiem

(lietas 54.-56.lapa).

Tiesa uzskata, ka prasība noraidāma, jo konkrētajā gadījumā nav bijis neatļautas darbības. Dotajā gadījumā, nav pamata runāt par

zaudējumiem – ceļa izdevumiem sakarā ar braukšanu pie eksperta 2,37 euro apmērā, izdevumiem par juridiskajiem pakalpojumiem 60 euro apmērā

(lietas 14., 18.lapa), ārstēšanās izdevumiem – izdevumiem par medikamentu iegādi 12 euro un 43,75 euro apmērā (lietas 16., 17.lapa), atlīdzību par

morālo kaitējumu, jo, saskaņā ar Civillikuma 1635.panta pirmo daļu, tiesības prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par tiesību aizskārumu –

katru pati par sevi neatļautu darbību, kuras rezultātā nodarīts kaitējums, var vainot, ir tikai cietušajam.

Tiesa secina, ka prasītāja nav pierādījusi, ka atbildētāja ir veikusi neatļautas darbības, ne arī prasītājai ir nodarīts kaitējums (arī morālais

kaitējums).

Ne prasītājas pozitīvais raksturojums no darba vietas (lietas 71.lapa), ne dzīvojamās telpas īres līgums, kas noslēgts starp prasītāju un

/pers. E/ par dzīvojamās telpas – dzīvojamās mājas daļas /adrese/, īri (lietas 72.lapa), ne apstiprina, ne apgāž prasības pieteikumā minētos apstākļus.

Šiem dokumentiem nav pierādījumu nozīmes dotā civiltiesiskā strīda izšķiršanā. Ne pozitīva raksturojuma, ne dzīvojamās telpas īres līguma esamība

neizslēdz nedz iespēju, ka uzbrukums ir noticis, nedz, ka tas ir izdomāts.

Tāpat arī, prasītājas prasība piedzīt izdevumus par jurista pakalpojumiem 60 euro apmērā noraidāma uz cita, patstāvīga pamata.

Prasītāja sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums E/ samaksājusi 60 euro, par sekojošu pakalpojumu – par prasības ar

pielikumiem noformēšanu par zaudējumu un morālās kompensācijas piedziņu no atbildētājas (lietas 18.lapa). Tiesa uzskata, ka minētā summa ir ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi, kas radušies prasītājai sakarā ar juridiskās palīdzības saņemšanu un tā, papildus tam, ka noraidīta arī pati prasība, ir

noraidāma, jo Advokatūras likums un Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus atlīdzina –

izdevumus advokāta palīdzības samaksai. Citu, ar juridiskās palīdzības saņemšanu saistīto, izdevumu piedziņa nav paredzēta.

Prasījums par izdevumu atlīdzību, kas radušies vedot lietu, izspriežams saskaņā ar Civilprocesa likuma normām un materiālo tiesību normas

(Civillikuma 1770., 1775., 1779.pants) nav piemērojamas. Izskatāmajā lietā ir prasība par izdevumiem, kas saistīti ar civillietas izskatīšanu tiesā, proti,

procesuālajiem izdevumiem, ko reglamentē civilprocesuālās normas, un tādējādi, izspriežot šo prasību, materiālo tiesību normas nav jāpiemēro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 38.panta pirmās daļas 5.punktu no prasītājas par labu atbildētājai piespriežami tās

samaksātie tiesas izdevumi – kancelejas nodeva par liecinieka uzaicināšanu (lietas 83.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 40.panta pirmo daļu no prasītājas valsts ienākumos

piespriežami ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš (lietas 2., 10.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu, daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu, prasītājai nosakāms termiņš

sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 187., 191., 193.pantu, tiesa

NOSPRIEDA

/pers. B/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasību pret /pers. C/, personas kods /personas kods/, par zaudējumu, ārstēšanās

izdevumu un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu noraidīt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, samaksātos tiesas izdevumus –

kancelejas nodevu par liecinieka uzaicināšanu 4,27 (četri euro 27 centi) euro apmērā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu

saistītos izdevumus, kas nav samaksāti iepriekš, 9,43 (deviņi euro 43 centi) euro apmērā.

Noteikt /pers.B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma, daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu, labprātīgai izpildei 10 dienas

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2016.gada 17.februāra, apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no

Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.

Tiesnesis A.Jonikāns