Court partially allowed management company's claim for unpaid maintenance fees against apartment owner.

Lietas Nr. C30690515

Lietas arhīva Nr. C-3812-16/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Zdanovska

2016.gada 31.martā

izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 3, civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda

piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 9.decembrī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk tekstā – prasītājs) iesniedza tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk

tekstā – atbildētājs) par parāda piedziņu, norādot, ka pamatojoties uz 2014.gada 5.novembra pirkuma līgumu, atbildētāja īpašuma tiesības uz dzīvokli

/adrese A/, kadastra Nr./numurs A/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodaļas nodalījumā Nr./Numurs B/, izbeigušās 2014.gada 24.novembrī.

Saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910 prasītājs apsaimniekoja Rīgas pilsētas pašvaldības

īpašumā, valdījumā vai pārvaldīšanā esošos nekustamos īpašumus, kas minēti līguma pielikumā, tai skaitā māju, /adrese/.

Prasītājs ir apsaimniekojis un uzturējis dzīvojamo māju /adrese/, kā arī atbildētājs ir saņēmis komunālos pakalpojumus. Taču atbildētājs nav

veicis samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem pilnā apmērā. Līdz ar to atbildētājs nav izpildījis normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

Prasība pamatota uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, 13.pantu, Civillikuma 3., 1402., 1753,

1759., 1765.pantu. Lūdz piedzīt no atbildētāja prasītāja labā apsaimniekošanas maksas un sniegto komunālo pakalpojumu maksas parādu EUR

2098,50 apmērā, likumiskos nokavējuma procentus EUR 154,37 apmērā, kā arī tiesas izdevumus; noteikt prasītājam tiesības saņemt līdz sprieduma

izpildei 6% likumiskos procentus gadā no parāda summas.

2015.gada 18.decembrī atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas adresi saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu vienlaikus ar

prasības pieteikuma norakstu, nosūtīta paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2016.gada 18.janvārim.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību nav sniedzis.

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots 2016.gada

8.februārī, nosūtot pusēm paziņojumu par tiesas sēdi.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Kā redzams no lietas materiālos esošās izdrukas no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījuma nr./numurs B/ atbildētājam uz 1999.gada 18.februāra pirkuma līguma pamata 1999.gada 5.maijā reģistrēts nekustamais

/adrese A/, kadastra nr./numurs A/. Atbildētāja īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese A/, izbeigušās 2014.gada 24.novembrī, pamatojoties uz

2014.gada 5.novembra pirkuma līguma pamata.

Lietā nav strīda un kā izriet no 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma nr.RD-11-910-lī, kas noslēgts starp Rīgas domes Īpašuma

departamentu, Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu un prasītāju, prasītājs veic dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka prasītājs neveiktu dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu vai atbildētājam netiktu sniegti komunālie

pakalpojumi, vai, ka atbildētājs nebūtu saņēmis prasītāja sniegtos pakalpojumus.

Starp pusēm nav noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums.

Civillikuma 1401.pants nosaka, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –

kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība; 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas

darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim) 8.panta pirmo daļu visu dzīvokļa īpašnieku

pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašumu likuma 10.panta

1., 2.un 3.punktu dzīvokļa īpašniekam noteikti pienākumi piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā

likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais

ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Savukārt minētā likuma 13.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa

īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību

veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1)

kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2)

pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, uzskata, ka prasītājs ir noteicis uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus samērīgā apmērā un pamatoti ir

piestādījis rēķinus, kas attiecas uz sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus tam, ka prasītāja piestādītie aprēķini

par minētajiem izdevumiem un komunālajiem pakalpojumiem nav pamatoti un nav tos apstrīdējis prasības kārtībā.

Kā izriet no prasītāja aprēķiniem atbildētājam ir izveidojies apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksas parāds par laika periodu no

2012.gada februāra līdz 2015.gada novembrim sastāda EUR 2098,50 apmērā.

Prasītājs aprēķinājis atbildētājam parādu par laika periodu no 2012.gada februāra līdz 2015.gada novembrim. Kā redzams no Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma nr./numurs B/ atbildētājam īpašuma tiesības uz

nekustamo īpašumu /adrese A/, izbeigušās 2014.gada 24.novembrī, pamatojoties uz 2014.gada 5.novembra pirkuma līguma pamata.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā. Civillikuma 994.pants nosaka, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes

grāmatās.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņu par laiku no 2014.gada 24.novembra līdz 2015.gada novembrim nav pamatota un noraidāma

tā iemelsa dēļ, ka atbildētājs šajā laikā nav atzīstams par dzīvokļa īpašnieku atbilstoši Civillikuma 994.pantam un Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta

pirmajai daļai.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams parāds par saņemtajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2012.gada februāra līdz

2014.gada 24.novembrim, kas sastāda EUR 1241,54 apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai kavējumu;

1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu tiesisku darījumu, vai uz likumu; 1759.pantu (1.punktu) procenti jāmaksā arī bez noteiktas

norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu; 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā; ja tas nav

darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītājs likumiskos nokavējuma procentus aprēķinājis par laika periodu no 2013.gada 5.jūnijam līdz 2015.gada 19.novembrim EUR 154,37

apmērā.

Tā kā atbildētājs kā parādnieks pielaidis maksājumu samaksas nokavējumu, bet puses nav vienojušās par nokavējuma procentu apmēru no

atbildētāja piedzenami likumiskie nokavējuma procenti, t.i. 6% apmērā gadā no attiecīgajā laikā esošās pamatparāda summas, kad atbildētājam ir

piederējis nekustamais īpašums /adrese A/, par laiku no 2013.gada 5.jūnijam līdz 2015.gada 19.novembrim, kas saskaņā ar prasītāja parēķinu, ko

atbildētājs nav apstrīdējis, sastāda EUR 125,45 apmērā.

Ņemot vērā, kā no 2014.gada 24.novembra nekustamais īpašums /adrese A/, nepieder atbildētājam, prasītāja prasība par likumisko procentu

piedziņu no attiecīgajā laikā esošās pamatparāda summas, tas ir, EUR 28,92 apmērā, ir noraidāma.

Tā kā saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka

atbildētājs ir izpildījis savas saistības pret prasītāju, veicot dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu apmaksu, tiesa

atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu tiesību pēc prasījuma un, līdz ar to, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams parāds par saņemtajiem

pakalpojumiem EUR 1241,54 apmērā un likumiskie nokavējuma procenti EUR 125,45 apmērā.

Kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu ir atzīstamas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos

6% gadā no pamatparāda summas. Civillikuma 1765.pants nosaka, ka gadījumos, kad procentu apmērs nav noteikts aktā vai darījumā, bet likums noteic

aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā, procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Līdz ar to tiesa uzskata, ka prasītājam

atzīstamas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas EUR 1241,54 apmērā līdz sprieduma izpildei.

Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi - par valsts nodevu samaksu

proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai, t.i. EUR 205,05 apmērā, kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu, no atbildētāja prasītāja labā

piedzenami izdevumi, kas prasītājam radušies sakarā ar lietas izskatīšanu, t.i. ar prasības pieteikuma un tiesas paziņojumu izsniegšanu saistītie izdevumi

EUR 4,70 apmērā, kopā EUR 209,75 apmērā.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un vadoties no likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim) 8., 12.panta, Dzīvokļa

īpašuma likuma 10.panta, Civillikuma 1401., 1402., 1753., 1756., 1759., 1765., 1763, 1838., panta un Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 193.,

195., 204.1, 250.25panta, tiesa

nosprieda:

apmierināt daļēji SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu un piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas

kods/, SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas nr.40103362321, labā pamatparādu EUR 1241,54 (viens tūkstotis divi simti četrdesmit viena un

54/100 euro) apmērā, likumiskos procentus EUR 125,45 (viens simts divdesmit piecu un 45/100 euro) apmērā un tiesas izdevumus EUR 209,75 (divi

simti deviņu un 75/100 euro) apmērā, kopā EUR 1576,74 (viens tūkstotis pieci simti septiņdesmit sešu un 74/100 euro) apmērā.

Atzīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā

no pamatparāda summas EUR 1241,54 (viens tūkstotis divi simti četrdesmit viena un 54/100 euro) apmērā par laiku līdz sprieduma izpildei.

Noraidīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību daļā par pamatparāda EUR 856,96 apmērā un likumisko procentu EUR 28,92 apmērā

piedziņu.

Noteikt /pers. A/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienu laikā, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 20 dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.

Tiesnese K.Zdanovska