Court partially allowed landlord's claim for maintenance fees and state fees against tenant in Latvia.

Lietas Nr. C37125614

Lietas arhīva Nr. C-0524-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā, 2015.gada 19.jūnijā

Tukuma rajona Tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Mudele

ar sekretāri G.Tomsoni

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/,

2015.gada 9.jūnijā izskatīja atklātā tiesas sēdē Tukumā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ prasības pieteikumā maza apmēra

prasībā par naudas piedziņu no /pers. B/.

Tiesa

k o ns t a t ē j a

2014.gada 10.decembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ (turpmāk prasītāja) iesniegusi Tukuma rajona tiesā prasības

pieteikumu maza apmēra prasībā par naudas piedziņu no /pers. B/ (turpmāk atbildētāja).

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar Zemesgrāmatu nodaļas datiem nekustamais īpašums /adrese/, reģistrēts Tukuma pilsētas

zemesgrāmatas, nodalījumā Nr./numurs/, kadastra numurs: /numurs A/, īpašniece /pers. B/, p.k./personas kods/. 2006.gada 24.aprīlī tika noslēgts starp

Atbildētāju un SIA /Nosaukums A/ dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums. Saskaņā ar minēto līgumu SIA /Nosaukums A/ apņēmās

uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju, savukārt, dzīvokļa īpašnieks apņēmās segt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu, proporcionāli viņa dzīvokļa izdevumu daļai. Līgumā ir noteikta maksas kārtība, proti: maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu noteikta 14,54 euro. Kā arī Atbildētājai ir jāmaksā maksu par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem pēc aprēķina par katru

kārtējo mēnesi līdz mēneša pēdējam datumam. Tāpat, līguma 3.9.punktā ir paredzēta 2 % mēnesī soda nauda par nokavēto maksājumu, ja

apsaimniekošanas un pakalpojumu parāda summa pārsniedz iepriekšējās apkures sezonas janvāra un februāra mēnešu visu maksājumu kopsummu. Soda

naudas aprēķins tiek veikts katru mēnesi pēc stāvokļa uz mēneša l.datumu. Atbildētājai līdz 2014.gada oktobrim parāds sastāda 1066,95 euro, t.sk.

līgumsods 230,04 euro. SIA /Nosaukums A/ dzīvokļa īpašniecei regulāri izsniedz rēķinus par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem. Tomēr Atbildētāja nav veikusi samaksu noteiktajos termiņos. Kā arī nav izteikusi pretenzijas par piestādītajiem rēķiniem.

No kā secināms, ka Atbildētāja atzīst tos par pamatotiem un spēkā esošiem.

Pamatojoties uz likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 8.panta pirmo daļu un 12.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, kā arī Civillikuma (turpmāk

CL ) 1720.pantu un 1779.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu proporcionāli

dzīvokļa izdevumu daļai un komunālajiem pakalpojumiem, kas līdz 2014.gada oktobrim ir 1066,95 euro, t.sk. līgumsodu 230,04 euro, tiesāšanās

izdevumus, kā arī noteikt prasītājai tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei likumiskos 6% gadā.

Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

2014.gada 11.decembrī tiesa atbildētājai, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmās daļas noteikumiem, nosūtīja uz atbildētājas

deklarēto dzīvesvietu prasības pieteikumu kopā ar paskaidrojuma veidlapu, nosakot termiņu paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2015.gada 11.janvārim

(lietas 19.lapa).

2015.gada 16.februārī Tukuma rajona tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums prasības pieteikumam maza apmēra prasībā par naudas piedziņu

(lietas 28.-30.lapa).

Paskaidrojumā atbildētāja norādījusi, ka prasību atzīst daļēji, t.i. galvenā parāda 836,91 euro apmērā. Galvenais parāds izveidojies jo ienākumu

trūkuma dēļ nespēja pilnīgi apmaksāt visus rēķinus, vienlaikus bija jāmaksā maksājumi par dzīvokli un kredīts SEB bankai, kurai dzīvoklis bija ieķīlāts.

Lai varētu samaksāt parādu 2011.gadā devusies uz Angliju, strādājusi siltumnīcās, bet smagi saslimusi, nespēja veikt darbu, nevarēja gūt ienākumus, uz

Latviju pati saviem spēkiem vairs nevarēja atkļūt, līdz viņai uz Angliju pakaļ atbraukuši radinieki. No lidostas uzreiz aizvesta uz Paula Stradiņa klīniskās

universitātes slimnīcu, kur stacionārā iestājusies 06.06.2014. līdz 20.06.2014. Viņai tika konstatēta ieilgusi multiplārā skleroze ar izteiktiem kustību

traucējumiem un encefalopātija. Pēc izrakstīšanas viņas stāvoklis vēl pasliktinājies, papildus ārstējās, veica rehabilitāciju, bet 2014.gada 8.decembrī viņai

ar VDEĀK lēmumu piešķirta 2. invaliditātes grupa. Ar Tukuma novada sociālā dienesta lēmumu viņai piešķirts asistents, jo pati sevi nespēj aprūpēt, viņas

ienākumi ir tikai invaliditātes pensija 157,91 euro mēnesī. Citu ienākumu nav. Viņai dzīvoklis, par kuru tiek pieprasīts parāds, vairs nepieder, jo atsavināts

ar tiesa spriedumu 2014.gada vasarā, bet pati no šī dzīvokļa izdeklarēta 2014.gada rudenī. Pašreiz viņai pie sevis atļāvusi piedeklarēties viņas māsa /pers.

E/, dzīvo /adrese/, kura ir viņas asistente. Bez viņas palīdzības patstāvīgi dzīvot nevar. Norāda, ka piedziņa no viņas būs apgrūtināta, jo nekāda manta

viņai vairs nepieder, ir invalīde, viņas slimība pašreiz nav ārstējama un nav sagaidāmi uzlabojumi. Viņas ienākumi nesasniedz pat minimālo iztikas līdzekļu

apmēru. Tādēļ uzskata par nelabticīgu no viņas piedzīt līgumsodu. Pirmkārt tādēļ, ka maksājumus maksāja kamēr to varēja. Otrkārt maksājumi tiek

pieprasīti arī par laiku kad dzīvoklis vairs nepieder viņai. Pie šiem apstākļiem un ievērojot viņas slikto veselības stāvokli, pieprasītais līgumsods nav

samērīgs un neatbilst Civillikuma l.pantam. Atbildētāja norādījusi, ka vēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Ar 2015.gada 13.aprīļa Tukuma rajona tiesas tiesneses lēmumu lietas izskatīšana rakstveida procesā atlikta un nolikta iztiesāšanai tiesas sēdē

2015.gada 9.jūnijā (lietas 39.lapa).

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers. A/ uzturēja prasību, atsaucoties uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un lūdza prasību apmierināt

pilnā apmērā.

Atbildētāja /pers. B/ tiesas sēdē nebija ieradusies, nepaziņojot neierašanās iemeslus, nelūdzot lietas izskatīšanu atlikt. Atbildētāja uzaicināta uz

tiesas sēdi Civilprocesa likuma 59.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti uz viņas deklarēto dzīvesvietu. Ņemot vērā norādītos apstākļus tiesa atzīst, ka

lietu var izskatīt bez atbildētājas piedalīšanās.

Noklausoties prasītājas pārstāves paskaidrojumus, novērtējusi rakstveida pierādījumus, un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus,

tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantā (bija spēkā līdz 01.01.11.) noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar

mājas ekspluatāciju, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem, neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav noslēdzis līgumu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 2., 3.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: piedalīties dzīvojamās

mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves

atkritumu izvešana).

Saskaņā ar Civillikuma 994.panta pirmo daļu, par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts

zemes grāmatās.

Īpašuma tiesība uz dzīvokļa īpašumu Nr./adrese/ zemesgrāmatā /pers. B/ nostiprināta 2006.gada 12.septembrī, pamats 2006.gada 22.aprīļa

Pirkuma līgums (lietas 13.-14.lapa).

No Zemesgrāmatas nodalījuma izdrukas redzams, ka atbildētājai īpašuma tiesība izbeigusies 2014.gada 29.novembrī, kad likumīgā spēkā stājās

2014.gada 5.novembra Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas lēmums lietā Nr.C06075914 (lietas 43.-45.lapa).

Dzīvesvieta šajā dzīvokļa īpašumā atbildētājai deklarēta no 1995.gada 20.septembra (lietas 12.lapa). Savukārt no 2015.gada 19.janvāra

atbildētāja deklarējusi savu dzīvesvietu /adrese/ (lietas 25.lapa).

Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums (turpmāk Līgums) starp pusēm noslēgts 2006.gada 24.aprīlī (lietas 9.-

11.lapa ). Līguma 3.punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu jāsamaksā par

katru kārtējo mēnesi līdz mēneša pēdējam datumam, vienlaicīgi ar maksu par komunālajiem pakalpojumiem pēc noteiktajiem tarifiem.

Izziņa par aprēķināto un samaksāto maksu par apsaimniekošanu un pamatpakalpojumiem, liecina, ka atbildētāja savu saistību pilnībā nav

izpildījusi un līdz 2014.gada oktobrim izveidojies parāds 836,91 euro apmērā (lietas 18.lapa).

Nav strīda, ka prasītāja ir izpildījusi Līguma saistības – apsaimniekojusi atbildētājas īpašumu un norēķinājusies ar pakalpojumu sniedzējiem.

Prasītājai ir cēlies reāls zaudējums sakarā ar to, ka viņa nav saņēmusi maksājumus no atbildētājas, kas segtu prasītājas izdevumus.

Atbilstoši Civillikuma 1779.pantam, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tā kā saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas pierādīšanas pienākums gulstas uz parādnieku, bet atbildētāja lietā nav

iesniegusi pierādījumus tam, ka ir veikusi pilnīgu vai daļēju parāda samaksu, kā arī nav apstrīdējusi pamatparāda summu,

prasību atzinusi daļēji pamatparāda apmērā, tad tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegto parāda aprēķinu.

Tā kā atbildētāja labprātīgi zaudējumus nav segusi, prasību daļā par galveno parādu atzinusi, tiesa atzīts, ka parāds 836,91 euro apmērā

piedzenams no atbildētājas prasītājas labā tiesas ceļā.

Atbildētāja ir pieļāvusi maksājumu kavējumu, tādēļ prasītāja ir aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu, kas līdz 2014.gada

oktobrim ir aprēķināts 230,04 euro apmērā (lietas 4., 15.-16.lapa).

Prasītājas prasījums daļā par līgumsoda 230,04 euro piedziņu ir apmierināms daļēji.

Līguma 3.9.punktā līdzēji vienojušies, ka par savlaicīgi nenokārtotiem īres (apsaimniekošanas) un pakalpojumu maksājumiem tiek noteikta soda

nauda 2% mēnesī, ja īres (apsaimniekošanas) un pakalpojumu parāda summa pārsniedz iepriekšējās apkures sezonas janvāra februāra mēnešu visu

maksājumu kopsummu. Soda naudas aprēķins tiek veikts katru mēnesi pēc stāvokļa uz mēneša 1.datumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā

gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Savukārt Civillikuma 1720.pants nosaka, ka kreditors var prasīt

kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bija norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā

laikā.

Nav strīda par to, ka Civillikuma 1717.pants paredz, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam un tā apmēru nosaka līdzēji un tas nav

aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Taču atbilstoši jau stabili noteiktajai tiesu praksei ir atzīstams, ka līgumsods ir

aprobežots arī ar citiem noteikumiem un taisnīguma principu, līdz ar ko tiesai, balstoties uz taisnīguma apziņu un vispārējiem tiesību principiem, ir tiesības

pielīgto līgumsodu samazināt.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta Tiesu prakses līgumsodu piemērošanā atziņām, tiesai, vērtējot

līgumsoda samērīgumu, jāievēro ekvivalences principa īstenošana, lai izslēgtu pārmērīgu iedzīvošanos uz cita tiesisko attiecību dalībnieka neveiksmju vai

neizdarības rēķina.

Izvērtējot kritērijus, pēc kuriem ievērojama ekvivalence, tiesa secina, ka prasītāja nepamato līgumsoda piedziņu ar zaudējumiem, kas nokavējuma

dēļ prasītājai radušies. Prasītāja nav izvēlējusies prasīt arī zaudējumu atlīdzību, pierādot, ka tie radušies samaksas nokavējuma dēļ.

Līdz ar to, saskaņā ar Civillikuma 1657., 17241.pantu, ievērojot apsvērumu, ka līgumsods nevarētu būt netaisnīga un nesamērīga ienākuma avots

prasītājai un tam tikai sekundāri būtu jāskar prasītājas materiālās intereses, salīdzinot ar pamatparāda apmēru, tiesa atzīst par iespējamu samazināt

līgumsoda apmēru.

Tiesa konstatē, ka no parāda summas aprēķinātais līgumsods ir pretrunā ar soda samērīguma un taisnīguma principiem, samērojot pušu tiesiskās

intereses nolūkā nodrošināt prognozējamas un atbildīgas civiltiesiskās apgrozības attiecības, tiesa atzīst, ka līgumsoda apmērs, kas sastāda 10% no

pamatparāda summas, tas ir, 83,69 euro ir adekvāts, samērīgs un ir samērojams ar atbildētājas pieļauto saistību pārkāpumu, prasība pārējā daļā par

līgumsoda 146,35 euro piedziņu ir noraidāma.

Prasītājas pārstāve lūdz noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos kavējuma 6% gadā no nesamaksātās pamatsummas

par laiku līdz sprieduma izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesai ir jānorāda prasītājas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no parādnieka procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši šai likuma normai un Civillikuma 1765.panta pirmajā

daļā noteikto likumisko procentu apmērs 6% (seši procenti no simta) gadā, tiesa atzīst, ka ar spriedumu ir nosakāmas prasītājas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos procentus no neatmaksātās pamatparāda summas 836,91 euro. Procentu pieauguma

aprobežojums paredzēts Civillikuma 1763.pantā.

Civilprocesa likuma 33.pants nosaka, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas

izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas

5.punkts nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un

izsniegšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses

visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Prasītāja, iesniedzot prasību, samaksājusi tiesas izdevumus šādā apmērā - valsts nodevu 160,04 euro (lietas 7.lapa) un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (lietas 8.lapa).

Tā kā prasījums apmierināts daļēji, no atbildētājas tiesas izdevumi piedzenami proporcionāli: valsts nodeva 138,09 euro

apmērā (kas aprēķināta sekojoši: apmierinātā prasības summa ir 920,60 euro x 15% = 138,09 euro), saskaņā ar Civilprocesa

likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā.

Tā kā kopējā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa par prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanu atbildētājai, tiesas

paziņojumu un pavēstu nosūtīšanu pusēm ir 9,82 euro, tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļa, kuru nav

segusi prasītājas veiktais maksājums 4,70 euro, t.i. 5,12 euro (9,82 euro – 4,70 euro) apmērā, par labu valstij ir piedzenama no

atbildētājas (lietas 2.lapa).

Civilprocesa likuma 204.1pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai

izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo daļu un 10.pantu, Civillikuma 1720.pantu, 1775.pantu, 1779.pantu, Civilprocesa likuma 41.,

190., 193., 195., 204.1, pantu, Tiesa

no s p r ie d a :

apmierināt daļēji sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ maza apmēra prasību par naudas piedziņu no /pers. B/.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, SIA “JAUNTUKUMS”, reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese C/, labā, parādu

par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu proporcionāli dzīvokļa izdevumu daļai un komunālajiem pakalpojumiem, kas aprēķināts līdz

2014.gada oktobrim 836,91 euro, līgumsodu 83,69 euro, valsts nodevu 138,09 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70

euro, kopā 1063,39 euro (viens tūkstotis sešdesmit trīs euro 39 centi).

Atzīt SIA “JAUNTUKUMS”, reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods /personas

kods/, 6% gadā no neatdotās parāda summas.

Noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ maza apmēra prasību daļā par līgumsoda 146,35 euro piedziņu no /pers. B/.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts budžetā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,12 euro (pieci euro

12 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,12 euro iemaksājami – saņēmējs Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts

kase, BIC kods TREL LV 22, konts Nr. LV 51 TREL 2190458019000.

Noteikt pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu labprātīgai sprieduma izpildei desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Maksājuma dokumentu par tiesas izdevumu 5,12 euro samaksu iesniegt Tukuma rajona tiesas kancelejā līdz 2015.gada 19.jūlijam, pretējā

gadījumā tiesas izdevumu piedziņa tiks nodota zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2015.gada 19.jūnija, Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Tukuma rajona tiesā.

Tiesnese I.Mudele