Court dismisses appeal against administrative fine for money laundering violations citing proportionality and guidelines.

Lietas Nr. A420162925

A42-00352-26/26

ECLI:LV:ADRJRIT:2026:0430.A420162925.3.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2026. gada 30. aprīlī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Romāns Dončenko,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteicējas sabiedrības ar

ierobežotu atbildību „BiiT”, kuras tiesību pārņēmēja ir akciju sabiedrība „B to B”, pieteikumu par Valsts

ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores p. i. 2025. gada 11. aprīļa lēmuma Nr. 30.8/22.13/1155 atcelšanu daļā, ar

kuru sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „BiiT” piemērota soda nauda 600euro apmērā par Noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārkāpumiem.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī – dienests) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas

pārvaldes (turpmāk – pārvalde) amatpersonas veica Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un

proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Legalizācijas novēršanas likums) un Starptautisko un

Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk – Sankciju likums) prasību izpildes pārbaudi

pieteicējai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „BiiT”, par ko 2024. gada 28. novembrī tika noformēts pārbaudes

akts Nr. 12.2‑3/398.

Ar pārvaldes direktores 2025. gada 17. februāra lēmumu Nr. 30.8/12.5/396 nolemts piemērot pieteicējai soda

naudu 600 euro par Legalizācijas novēršanas likuma pārkāpumiem un 400 euro par saimnieciskās vai

profesionālās darbības veikšanu bez licences, kopā 1000 euro apmērā.

Pieteicēja šo lēmumu apstrīdēja augstākā iestādē.

[2] Ar dienesta ģenerāldirektores p. i. 2025. gada 11. aprīļa lēmumu Nr. 30.8/22.13/1155 (turpmāk arī – lēmums)

sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Lēmums pamatots ar turpmāko.

[2.1] Pārbaudes laikā pieteicējai konstatēti vairāki būtiski pārkāpumi, piemēram, nav iesniegts ziņojums par

darbības veidu, nav aktualizēta iekšējā kontroles sistēma, nav paziņots par likuma prasību izpildi atbildīgās

personas iecelšanu, nav veikta pilnīga klientu identifikācija, nevar uzrādīt klientu identifikācijas dokumentus,

tiek sniegti grāmatvedības ārpakalpojumi bez ārpakalpojumu grāmatveža licences, nav veikta par likuma

prasību izpildi atbildīgās personas apmācība, nav veikta reģistrācija Finanšu izlūkošanas dienestā datu

saņemšanas un analīzes sistēmā goAML.

[2.2] Legalizācijas novēršanas likuma subjektam, uzsākot darījuma attiecības ar klientu, ir pienākums

noskaidrot klienta patieso labuma guvēju. Dati par juridisko personu faktiskajiem īpašniekiem jeb patiesajiem

labuma guvējiem ir svarīgi ne tikai naudas atmazgāšanas novēršanas kontekstā, bet arī drošas un caurspīdīgas

uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai. Turklāt likuma subjekts ir atbildīgs par klienta patiesā labuma guvēju

informācijas pārbaudi, lai nepieļautu darījumu ar sankcionētu personu gan tieši, gan pastarpināti. Veicot klienta

izpēti, ir jānoskaidro klienta dalībnieku struktūra, bet nepieciešamības gadījumā no klienta ir jāpieprasa

skaidrojumi par tā struktūru un dokumenti, kas pierāda klienta apgalvojumus. Likuma subjektu klientu izpēte un

risku novērtējums ir būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomas

sastāvdaļa. Grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējiem ir jāapzinās, ka to veiktajā saimnieciskajā darbībā pastāv

augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, tādējādi šajā nozarē strādājošām

komercsabiedrībām ir jāpievērš īpaša vērība likuma prasību izpildē.

[2.3] Izvērtējot pieteicējas argumentu, ka tā izmanto SIA „GF Audits” sniegtos pakalpojumus Legalizācijas

novēršanas likuma prasību ievērošanā attiecībā uz klientu izpēti un risku novērtējumu interneta vietnēriski.lv,

konstatēts, ka minētā uzņēmuma izstrādātā klientu izpētes un risku novērtēšanas platforma ir tikai kā

palīglīdzeklis, lai atvieglotu nepieciešamās informācijas iegūšanu un apkopošanu. Par informācijas patiesumu

attiecībā uz patiesā labuma guvējiem pieteicējai pašai jāveic nepieciešamie pasākumi, lai pārliecinātos, ka

noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs, t. i., izmantojot Latvijas Republikas

Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) datubāzi.

[2.4] Pieteicēja norāda, ka informāciju par klientiem iegūst pirms sadarbības uzsākšanas, kaut gan pārbaudei

iesniegtās klientu izpētes anketas datētas ar 2024. gada 25. novembri, t. i., ilgu laiku pēc sadarbības uzsākšanas

un pēc vēstules par pārbaudes veikšanu saņemšanas.

[2.5] Arī pieteicējas iekšējās kontroles sistēma paredz pienākumu uzņēmuma atbildīgajai personai pirms

darījuma attiecību ar klientu uzsākšanas veikt uz risku novērtējumu balstītus pasākumus, izmantot ziņas vai

dokumentus no Uzņēmumu reģistra.

[2.6] Pirms pārbaudes pieteicēja iesniedza dienestam klientu izpētes kopumu, tostarp klientu izpētes anketas,

divu klientu padziļinātas izpētes anketas, risku novērtēšanas veidlapas, kas iegūtas no vietnes riski.lv. Pēc

pārbaudes iesniedza divu klientu personas apliecinošu dokumentu kopijas, kā arī to pārbaudi Nederīgo

dokumentu reģistrā. Tomēr pēc pārbaudes tā arī netika iesniegtas izdrukas no datubāzēm, kas satur informāciju

par klienta patiesā labuma guvēju vai informāciju par klienta dalībnieku struktūru un veidu, kādā izpaužas

patiesā labuma guvēja kontrole pār nodibinājumu, kas attiecīgi dotu iespēju izsecināt patiesā labuma guvēju.

[2.7] Nosakot pieteicējai soda naudas apmēru, tika veikts lietderības izvērtējums un tika ņemts vērā pārkāpumu

raksturs, būtība, pārkāpuma ilgums, apstāklis, ka pieteicēja sadarbojās ar uzraudzības un kontroles institūciju,

daļēji novēršot pieļautos pārkāpumus, kā arī pieteicējas finansiālais stāvoklis. Pieteicējai piemērotā soda nauda

ir atzīstama par lietderīgu, tā atbilst izdarītā pārkāpuma raksturam, ir samērīga ar uzņēmuma finansiālo stāvokli

un visas sabiedrības interesēm. Vienlaikus jāatzīmē, ka pieteicējai soda nauda ir piemērota minimālā apmērā par

vairākiem pārbaudes laikā konstatētajiem pārkāpumiem.

Nosakot sankciju, dienests piemēro 2023. gada 29. septembrī apstiprinātās vadlīnijas „Sankciju noteikšanas

vadlīnijas par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas

likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pārkāpumiem Valsts ieņēmumu

dienesta uzraudzībā esošajiem likuma subjektiem” (turpmāk – vadlīnijas). Saskaņā ar vadlīnijām pārkāpumi

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un starptautisko

vai nacionālo sankciju jomās iedalās būtiskos un mazāk būtiskos. Par pieļautu būtisku pārkāpumu nav paredzēts

cits sankcijas veids, izņemot soda naudu. Atbilstoši vadlīnijām par pieļautu būtisku pārkāpumu soda naudu

nosaka līdz 10 % apmērā no juridisko personu pēdējā pieejamā neto apgrozījuma. Saskaņā ar dienesta rīcībā

esošo informāciju pieteicējas 2023. gada neto apgrozījums bija 38 041 euro.

[2.8] Par pieteicējas argumentu, ka par izdarītajiem pārkāpumiem pārvalde varēja izteikt brīdinājumu, nevis

uzlikt soda naudu, paskaidrots, ka Legalizācijas novēršanas likuma un Sankciju likuma prasību neizpilde nav

uzskatāma par maznozīmīgu pārkāpumu, jo likuma subjekta tiesību normās noteikto pienākumu izpilde ir

būtiska valsts finansiālās stabilitātes un sociālās drošības jomas nodrošināšanā.

[2.9] Kā nepamatots ir noraidāms arguments, ka dienests nav izdarījis lietderības apsvērumus. Tas, ka

pārkāpuma rezultātā pieteicēja atbilstoši Legalizācijas novēršanas likuma 77. panta trešajai daļai nav radījusi

zaudējumus trešajām personām, ir sadarbojusies ar dienestu un iepriekš nav izdarījusi pārkāpumus noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, nenoliedzami ir ņemams vērā un var

ietekmēt soda naudas apmēru un samērīguma izvērtējumu. Tomēr šie apstākļi paši par sevi nav izšķiroši un nav

vērtējami atrauti no citiem būtiskiem apstākļiem, kas ietekmē soda naudas apmēru, tostarp no pieļautā

pārkāpuma rakstura un pārkāpēja finansiālā stāvokļa. Pieteicēja nav izskaidrojusi, kā konkrēti katrs no

Legalizācijas novēršanas likuma 77. panta trešajā daļā norādītajiem apstākļiem, vērtējot kopsakarā ar konkrētās

lietas apstākļiem un pārkāpumu būtību, varētu ietekmēt sankcijas izvēli vai pieteicējas piemērotās soda naudas

aprēķinu.

[2.10] Par pieteicējas argumentu, ka neviena dienesta amatpersona nav konsultējusi pieteicējas atbildīgo

personu par Legalizācijas novēršanas likuma piemērošanu un iespējamiem pārkāpumiem šajā jomā, norādāms,

ka interneta vietnē vid.gov.lv ir pieejami dažādi noderīgi materiāli, kas paredzēti komercsabiedrībām, kuras ir

kļuvušas par Legalizācijas novēršanas likuma subjektiem, lai tās iepazītos ar visu informāciju, kas attiecas uz

tām. Turklāt atbilstoši dienesta rīcībā esošajai informācijai pieteicēja nav vērsusies dienestā ar lūgumu saņemt

padziļinātu konsultāciju par neskaidriem jautājumiem Legalizācijas novēršanas likuma piemērošanas jomā. Bez

tam, ievērojot „konsultē vispirms” principu, pārbaudes aktā norādīts gan uz konkrētiem pārbaudē konstatētajiem

pārkāpumiem, gan uz pieteicējas tiesībām sniegt savu viedokli un argumentus par pārbaudē konstatēto. Tādējādi

pieteicējai bija iespēja pārkāpumus novērst, tomēr pieteicēja šo iespēju nav izmantojusi.

[3] Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par lēmuma atcelšanu daļā par piemēroto soda naudu 600 euro apmērā

par Legalizācijas novēršanas likuma pārkāpumiem. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[3.1] Dienestam tika iesniegti visi pieprasītie dokumenti un tika norādīts, ka pieteicēja informāciju par klientiem

pirms sadarbības uzsākšanas ieguva no interneta vietnes riski.lv. No minētajā vietnē pieejamās informācijas

izriet, ka SIA „GF Audits” sniedz pakalpojumus tieši saistībā arLegalizācijas novēršanaslikuma prasību izpildi.

Viens no tiem ir klientu izpēte un riska novērtējums, un iespēja, kā to izdarīt, tiek norādīta kā ērta klientu datu

ieguve no Uzņēmumu reģistra. Tādējādi, izmantojot SIA „GF Audits” sniegtos pakalpojumus, klientu patieso

labuma guvēju noskaidrošanas procesā izmantotas ziņas vai dokumenti no Uzņēmumu reģistra, līdz ar to

pieteicēja ir izpildījusi noLegalizācijas novēršanas likuma izrietošo prasību.

[3.2] Ja dienestam bija šaubas par to, ka SIA „GF Audits” sniegtie pakalpojumi atbilst informācijai no

Uzņēmumu reģistra, tad atbilstoši objektīvās izmeklēšanas principam dienests šos apstākļus varēja

noskaidrot.Atsevišķs fakts ne vienmēr liecina par pieļautu likuma pārkāpumu, un tas ir jāaplūko citu apstākļu

kontekstā. Ja šie citi apstākļi iestādē netiek noskaidroti un novērtēti, tad uzskatāms, ka lēmums ir pieņemts uz

pieņēmumu pamata, kas nav pieļaujams.

[3.3] Nosakot sankcijas veidu un apmēru, citstarp jāņem vērā tas, vai juridiskā persona iepriekš izdarījusi

pārkāpumus šajā jomā, kā arī pārkāpuma radītie zaudējumi trešajām personām. Minētie apstākļi attiecībā uz

pieteicēju nav izvērtēti. Tāpat nav ticis izvērtēts, vai konkrētajā gadījumā soda naudas vietā varēja tikt piemērots

brīdinājums. Pretējā gadījumā šādu soda veidu būtu jāuzskata par formālu, jo tas nekad netiktu piemērots. Tāpat

nav korekti izmantot kā argumentu brīdinājuma nepiemērošanai Legalizācijas novēršanas likumā noteikto

pienākumu izpildes saistību ar valsts finansiālās stabilitātes un sociālās drošības jomas nodrošināšanu.

Konkrētajā situācijā dienestam bija iespējams arī sniegt pienācīgu konsultāciju, kas turpmāk sekmētu lēmumā

konstatēto pārkāpumu neatkārtošanos. Ievērojot minētos apstākļus, pieteicējas ieskatā dienests nav pareizi

izmantojis tam piešķirto rīcības brīvību un nav izdarījis lietderības apsvērumus.

[3.4] Dienests soda apmēru ir pamatojis ar vadlīnijām – iekšēju normatīvo aktu, kas pieteicējai nav saistošs.

Šāda prakse ir pretrunā ar Administratīvā procesa likuma 67. panta sestajā daļā noteikto.

[4] Dienests rakstveida paskaidrojumos tiesai pieteikumu neatzīst, atsaucoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādīto

argumentāciju. Papildus norādīti šādi apsvērumi.

[4.1] Ar vadlīnijām dienests sašaurināja savu rīcības brīvību sankciju noteikšanā. Legalizācijas novēršanas

likuma 46. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts dienesta pienākums veikt vadlīniju izstrādi jautājumos, kas

saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu.

Vadlīnijas nodrošina Legalizācijas novēršanas likuma normu vienveidīgu un paredzamu piemērošanu un

privātpersonu tiesību ievērošanu. Ar šāda iekšēja normatīvā tiesību akta palīdzību valsts pārvaldē tiek iedibināta

vienveidīga rīcība līdzīgos gadījumos, līdz ar to veicinot tiesisko noteiktību valsts pārvaldē, kā arī valsts

civildienesta neitralitāti lēmumu pieņemšanā.

[4.2] Lēmums tika pieņemts, pamatojoties nevis uz vadlīnijām, bet gan uz Legalizācijas novēršanas likuma un

Administratīvā procesa likuma normām. Lēmums atbilst ārējo tiesību normu nosacījumiem un likuma atrunas

principam.

[5] Pieteicēja sabiedrība ar ierobežotu atbildību „BiiT” 2026. gada 7. janvārī tika izslēgta no komercreģistra

sakarā ar tās pievienošanu akciju sabiedrībai „B to B”.

Ar tiesneša 2026. gada 11. marta lēmumu nolemts aizstāt lietā pieteicēju sabiedrību ar ierobežotu atbildību

„BiiT” ar tās tiesību pārņēmēju akciju sabiedrību „B to B”.

Akciju sabiedrība „B to B” 2026. gada 18. martā apliecināja tiesai, ka tā uztur pieteikumu un tajā ietverto

argumentāciju.

[6] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmo un ceturto daļu pirmās instances tiesā

administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā, izņemot, ja lietas izskatīšanu mutvārdu procesā

tiesas sēdē lūdzis pieteicējs. Ņemot vērā, ka pieteicēja šādu lūgumu tiesai neizteica, tiesa lietu izskatīja

rakstveida procesā.

[7] Lietā ir strīds par to, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību „BiiT” bija ievērojusiLegalizācijas novēršanas

likuma prasības, kā arī par piemērotās sankcijas –soda naudas 600 euro apmērā – piemērošanas pamatotību un

samērīgumu.

Motīvu daļa

[8] Legalizācijas novēršanas likuma 11. panta pirmā daļa nosaka likuma subjekta pienākumu izpētīt savu

klientu. Savukārt šā likuma 11.1 pants nosaka pasākumu kopumu, kas jāveic attiecīgās izpētes ietvaros, tostarp

likuma subjektam jānoskaidro patiesais labuma guvējs un, balstoties uz risku novērtējumu, jāpārliecinās, ka

attiecīgā fiziskā persona ir klienta patiesais labuma guvējs. Šā paša likuma 18. pants, kas reglamentē patiesā

labuma guvēja noskaidrošanu un pārliecināšanos par noskaidrotā patiesā labuma guvēja atbilstību, nosaka

iegūstamo informācijas apjomu un to iegūšanas kārtību.

Legalizācijas novēršanas likums nosaka arī attiecīgās likuma subjekta iegūtās informācijas dokumentēšanas un

glabāšanas pienākumu. Saskaņā ar šā likuma 11.1 panta pirmās daļas 5. punktu likuma subjekts nodrošina

klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, personas datu un informācijas uzglabāšanu, regulāru izvērtēšanu un

aktualizēšanu atbilstoši piemītošajiem riskiem, bet ne retāk kā reizi piecos gados. Likuma 37. panta otrā daļa

paredz, ka likuma subjektam piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas vai gadījuma rakstura darījuma

veikšanas ir pienākums glabāt visu klientu izpētes ietvaros iegūto informāciju, tai skaitā informāciju par klientu,

klienta identifikācijas datus apliecinošu dokumentu kopijas un klientu izpētes rezultātus. Savukārt likuma 37.2

pants noteic, ka likuma subjekts dokumentē klienta izpētes pasākumus, kā arī informāciju par visiem klienta

veiktajiem un saņemtajiem maksājumiem un pēc uzraudzības un kontroles institūcijas pieprasījuma tajā

noteiktajā termiņā uzrāda šos dokumentus.

No minētā izriet, ka Legalizācijas novēršanas likuma normas paredz likuma subjekta pienākumu likumā

noteiktā veidā un apjomā izpētīt savu klientu, tostarp noskaidrojot klientu patiesos labuma guvējus, lai spētu

efektīvi identificēt iespējamos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus. Tāpat

likums paredz attiecīgās informācijas dokumentēšanas un glabāšanas pienākumu tādā apjomā un veidā, lai

nodrošinātu to tūlītēju sniegšanu uzraugošai iestādei pēc tās pieprasījuma, tostarp, lai attiecīgajai iestādei būtu

iespēja veikt pilnvērtīgu un efektīvu minēto likuma subjekta pienākumu izpildes pārbaudi.

[9] Pieteicēja uzskata, ka ir izpildījusi Legalizācijas novēršanas likumā noteiktos pienākumus, jo ir izmantojusi

klientu izpētei SIA „GF Audits” sniegtos pakalpojumus interneta vietnēriski.lv, kas iegūst datus tieši no

Uzņēmumu reģistra.

Tiesa tam nevar piekrist. Tiesa atzīst par pamatotu dienesta viedokli, ka minētais produkts – klientu izpētes un

risku novērtēšanas tiešsaistes platforma – ir tikai palīgrīks, kas atvieglo nepieciešamās informācijas iegūšanu un

apkopošanu. Tiesa uzskata, ka tas neaizvieto Legalizācijas novēršanas likuma subjekta pienākumu dokumentēt

un glabāt iegūto informāciju, tai skaitā to apstiprinošas izdrukas. Tādējādi Legalizācijas novēršanas likuma

subjektiem nav pamata pilnībā paļauties uz citu komersantu izstrādātām informācijas pārbaudes sistēmām, jo

tieši uz likuma subjektu, nevis attiecīgā pakalpojuma sniedzēju gulstas atbildība par iespējamām kļūdām vai

kādu prasību nepienācīgu izpildi. Turklāt šāda elektroniska pakalpojuma sniegšana nav normatīvi reglamentēta,

un pakalpojuma sniedzējam netiek dots valsts apliecinājums sertifikāta vai kādā citā tamlīdzīgā veidā šāda

pakalpojuma atbilstības garantijai, lai būtu pamats atzīt, ka tā izmantošana ir pietiekama Legalizācijas

novēršanas likumā noteikto pienākumu izpildei.

[10] Lēmumā norādīts, ka pēc veiktās pārbaudes dienestam netika iesniegtas izdrukas no datubāzēm, kas satur

informāciju par klienta patiesā labuma guvēju vai informāciju par klienta dalībnieku struktūru un veidu, kādā

izpaužas patiesā labuma guvēja kontrole pār nodibinājumu. Pieteicēja tam iebilst, pēc būtības uzskatot, ka no

vietnes riski.lviegūtā informācija ir pietiekama.

Tomēr tiesa, ievērojot jau iepriekš izklāstītos apsvērumus, šādam pieteicējas viedoklim nepiekrīt. Legalizācijas

novēršanas likuma subjekta pienākums dokumentēt un glabāt attiecīgo informāciju izriet no attiecīgajām likuma

normām. Informācijas pārbaude un apkopojums, ko likuma subjekta uzdevumā veicis cits komersants, neaizstāj

paša likuma subjekta pienākumu pārliecināties par attiecīgās informācijas atbilstību un pietiekamību. Turklāt

pieteicējas subjektīvā pārliecība par klientu izpētes pakalpojuma sniedzējas SIA „GF Audits” pārbaudīto ziņu

pilnīgu atbilstību pati par sevi nav pietiekama, lai atzītu, ka pieteicēja ir izpildījusi minētos Legalizācijas

novēršanas likumā noteiktos pienākumus. Attiecīgai informācijai jābūt iegūtai un dokumentētai likumā

noteiktajā veidā, tai jābūt objektīvai. Pretējā gadījumā uzraugošai iestādei nav iespējams pārliecināties par

Legalizācijas novēršanas likuma subjekta pienākumu izpildi.

[11] Norādāms arī, ka minētajā kontekstā šaubas par sniegtā pakalpojuma kvalitāti nav pastāvējušas, taču

pienākums pārliecināties par to, ka šā pakalpojuma sniedzējs ir izmantojis aktuālus un precīzus datus, vispirms

gulstas uz pieteicēju kā likuma subjektu, nevis uz dienestu kā kontrolējošo institūciju. Tādēļ atsaukšanās uz

objektīvās izmeklēšanas principa neievērošanu un uz pieņēmumiem balstītu lēmuma pamatojumu šajā gadījumā

ir nevietā.

Turklāt pieteicējai pēc pārbaudes veikšanas nebija šķēršļu sadarboties ar dienestu, lūdzot precizēt, vai pastāv

nepieciešamība papildus iesniegt attiecīgās izdrukas no datubāzēm ar ziņām par tās klientu patiesā labuma

guvējiem. Pieteicēja šādu iespēju nav izmantojusi, paļaujoties uz sava viedokļa pareizību, proti, ka pakalpojuma

sniedzēja sagatavotā informācija ir pilnībā pietiekama.

[12] Pieteicēja uzskata, ka dienests nepareizi izmantojis rīcības brīvību, izvēloties kā sankciju soda naudu, nevis

brīdinājumu.

Senāta judikatūrā atzīts, ka valsts pārvaldes rīcības brīvība ir izmantota nepareizi, ja tās izmantošana ir pretrunā

ar noteikumiem, kas reglamentē rīcības brīvības pareizu izmantošanu – tas ir, ja lēmuma pieņēmējs nav

metodoloģiski korekti izdarījis vispārējos lietderības apsvērumus, nav ievērojis likuma specifiskos norādījumus,

patvaļas aizlieguma principu vai procesuālā taisnīguma principus (sk. Senāta 2010. gada 6. decembra

sprieduma lietā Nr. SKA‑673/2010, A42476008, 11. punktu).

No pieteicējas argumentācijas nav iespējams saprast, kā konkrēti izpaudusies rīcības brīvības izmantošanas

kļūda, dodot priekšroku soda naudai, nevis brīdinājumam. Pieteicēja akcentē apstākli, ka tā iepriekš nav

pieļāvusi pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas

novēršanas un starptautisko vai nacionālo sankciju jomā un ka pārkāpums nav radījis zaudējumus trešajām

personām. Tomēr šajā sakarā norādāms, ka minēto apstākļu pastāvēšana pati par sevi nevar kalpot par pamatu

likumā paredzētās mazāk bargākās sankcijas – brīdinājuma – piemērošanai. Tiesas ieskatā dienests pareizi

norādījis, ka Legalizācijas novēršanas likuma 77. panta trešajā daļā noteiktie apstākļi ir vērtējami kopsakarā,

nevis cits no cita atrauti. Turklāt nav pamatoti uzskatīt, ka, dienestam konkrētajā gadījumā rīcības brīvības

ietvaros kā sankciju izvēloties soda naudu, brīdinājums kā sankcijas veids kļūtu formāls un praksē

nepiemērojams.

[13] Tiesa nepiekrīt tam, ka lēmumā nav izdarīti lietderības apsvērumi. Administratīvā procesa likuma 66. panta

pirmā daļa nosaka četrus lietderības apsvērumus: nepieciešamību, piemērotību, vajadzību un atbilstību. Tiesa

konstatē, ka dienests lēmumā ir norādījis, ka par pārkāpumu piemērotā soda nauda ir atzīstama par lietderīgu, tā

atbilst izdarītā pārkāpuma raksturam, ir samērīga ar uzņēmuma finansiālo stāvokli un visas sabiedrības

interesēm. Lēmums satur šos secinājumus pamatojošu argumentāciju. Tādēļ tiesa uzskata, ka pieteicējas

iebildums nav pamatots.

[14] Juridiskajā literatūrā norādīts, ka administratīvā akta atbilstība var tikt pārbaudīta no negatīvā aspekta kā

nesamērīguma aizlieguma princips, proti, vai uzliktais pienākums adresātam nav pārāk liels apgrūtinājums.

Citiem vārdiem, tiek vērtēts nevis iegūtā labuma nozīmīgums, bet ierobežojuma lielums (sk. Briede J., Levits E.

66. panta komentārs. Grām: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Autoru kolektīvs J. Briedes

zin. red. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 647. lpp.).

Tiesas vērtējumā komercsabiedrībai uzliktās soda naudas apmērs – 600 euro – nav uzskatāms par nesamērīgu.

Arī pieteicēja nav norādījusi uz īpašiem individuāliem apstākļiem, kas norādītu, ka konkrētajā gadījumā šāds

soda naudas apmērs izraisītu, piemēram, nopietnus traucējumus normālai uzņēmuma darbībai.

[15] Pieteicēja uzskata par prettiesisku vadlīniju izmantošanu soda naudas noteikšanā.

Šajā jautājumā līdzīgā lietā savu viedokli ir paudis Senāts, norādot, ka vadlīnijas ir tikušas izstrādātas, lai

nodrošinātu vienlīdzīgu sankciju piemērošanu, un vadlīnijas sašaurina dienesta rīcības brīvību sankciju

piemērošanā. Tās ir saistošas pašai iestādei, nevis privātpersonai, un tās nosaka detalizētākus kritērijus

piemērojamo sankciju veida un apmēra noteikšanai noteiktajos apstākļos. Tās arī veicina soda noteikšanas

procesa lielāku caurskatāmību un vienveidīgu praksi, kas vērsta uz konkrētu mērķi – nodrošināt privātpersonu

tiesību un vienlīdzības principa ievērošanu. Citiem vārdiem sakot, vadlīnijas vērstas uz to, lai nodrošinātu ārējo

tiesību normu – Legalizācijas novēršanas likuma – vienveidīgu un paredzamu piemērošanu un privātpersonu

tiesību ievērošanu (sk. Senāta 2023. gada 28. decembra sprieduma lietā Nr. SKA‑169/2023,

ECLI:LV:AT:2023:1228.A420157320.10.S, 5. punktu).

Ievērojot minēto, pieteicējas argumenti attiecībā uz vadlīniju piemērošanu ir noraidāmi.

[16] Apkopojot visu iepriekš secināto, tiesa atzīst, ka nav pamata lēmuma atcelšanai tā pārsūdzētajā daļā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 251. panta sesto daļu, tiesa

nosprieda

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „BiiT”, kuras tiesību pārņēmēja ir akciju sabiedrība „B to B”,

pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores p. i. 2025. gada 11. aprīļa lēmuma Nr.

30.8/22.13/1155 atcelšanu daļā par sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „BiiT” piemēroto soda naudu 600euro

apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis R. Dončenko