Court finds defendant guilty of administrative offense for missing curfew, rejecting excuse of sleep and ordering fine.

ECLI:LV:ZRT:2018:1116.173075418.1.S

Lietas Nr.173075418

Lietvedības Nr. 1-0754-18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2018.gada 16.novembrī

Zemgales rajona tiesa tiesnesis R.Grandāns

ar tiesas sēdes sekretāri A.Grīnbergu

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PC 271581 materiālus par

/pers. A/, personas kods /personas kods/,

saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 177.panta.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Valsts amatpersona 2018.gada 9.oktobrī

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PC 271581, kurā norādīts, ka 2018.gada 5.oktobrī pulksten 23.20 konstatēts, ka /pers. A/ neatradās

savā norādītajā dzīvesvietā /adrese/. Tādējādi /pers. A/ tīši pārkāpis papildsoda – policijas kontrole – nosacījumu.

Protokolā norādīts, ka atbildība par šādu pārkāpumu paredzēta LAPK 177.pantā.

[2] Tiesas sēdē /pers. A/ paskaidroja, ka iespējams pārbaudes brīdī bija aizmidzis un nedzirdēja zvanu un klauvēšanu pie dzīvokļa durvīm. Strādā

maiņu darbu un pilnīgi iespējams esot, ka aizmiga ciešā miegā. Uzskata, ka policijas darbinieki, laikā, kad zvanīja-klauvēja pie dzīvokļa durvīm, varēja

viņam piezvanīt uz telefonu, tad būtu acīmredzami pierādījumi tam, ka viņi bija pie dzīvokļa un /pers. A/ nebija mājās. Šobrīd dzīvo citā dzīvesvietā –

/adrese 1/.

Motīvu daļa

[3] Tiesnesis, pārbaudot iesniegtos materiālus, a t z ī s t, ka saskaņā ar LAPK 213.pantu, lieta pakļauta izskatīšanai rajonu (pilsētu) tiesā un lietā ir

savākti pietiekami materiāli, lai lemtu jautājumu par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības.

[4] Atbilstoši LAPK 177.pantam, par policijas kontroles tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, uzliek naudas

sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24.punkts paredz, ka papildsodu – turpina izciest personas, kurām tas piespriests.un tām

piemērojami šādi policijas kontroles izpilddes nosacījumi, tostarp 4.punktā noteikto,ka policijas policijas kontroles īstenošanas piemēro Ministru kabineta

2008.gada 30.jūnija Noteikumi Nr.479 “Papildsoda – policijas policijas kontrole – īstenošanas kārtība”.

Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija Noteikumi Nr.479 “Papildsoda – policijas policijas kontrole – īstenošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi

Nr.479) 18.punkts noteic, ka kontrolējamai personai, kurai noteikts ierobežojums – aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, ir pienākums

novērst iespējamos šķēršļus, kas var traucēt policijas amatpersonām piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu

noteikšanu. Jebkura kontrolējamās personas tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz policijas amatpersonām pārliecināties par kontrolējamās personas

atrašanos dzīvesvietā, uzskatāma par policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu.

Minēto noteikumu 25.punkts noteic, ka par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā

kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas

reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus.

[5] Lietā nav strīda par to, ka ar Jēkabpils rajona tiesas 2011.gada 11.novembra spriedumu /pers. A/ noteikta policijas kontrole uz 2 gadiem

(lietas 8.-12.lapa) un ka ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa 2018.gada 11.septembra lēmumu par policijas kontroles

ierobežojumu piemērošanu, /pers. A/ piemēroti ierobežojumi, t.sk., 1.3. punkts – no pulksten 23.00 līdz 06.00 atrasties savā dzīvesvietā – /adrese/.

Savukārt šī lēmuma 2.punktā noteikts, ka atzīt par spēku zaudējušu 2018.gada 5.septembra lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu

(lietas 6.lapa). /pers. A/ 2018.gada 5.septembrī iepazīstināts, un personīgi saņēma, ar uzlikto ierobežojumu izpildes kārtību (lietas 7.lapa).

[6] Tiesnesis, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvajā pārkāpumā ir pierādīta ar šādiem

pierādījumiem:

-) ar policijas darbinieces Valsts amatpersona 2018.gada 9.oktobrī sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu PC 271581 (lietas 3.lapa);

-) ar policijas darbinieka Valsts amatpersona A 2018.gada 5.oktobra pārbaudes aktu personai, kurai piemērots papildsods – policijas kontrole

par atrašanos dzīvesvietā laika posmā no 23.00 – 6.00, no kura redzams, ka 2018.gada 5.oktobra pulksten 23.20 pārbaudīja policijas kontrolē esošo

/pers. A/ pēc viņa dzīvesvieta adreses /adrese/. Pie dzīvokļa durvīm tika klauvēts un zvanīts aptuveni 4 minūtes, taču tās neviens neatvēra (lietas 5.lapa)

un ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas kārtībnieka Valsts amatpersona B

2018.gada 6.oktobra ziņojumu (lietas 4.lapa);

Tiesneša rīcībā nav neviena pierādījuma, kas norādītu uz to, ka policijas darbinieki Valsts amatpersona A, Valsts amatpersona būtu neobjektīvi vai

nekompetenti administratīvā pārkāpuma konstatēšanā.

Tiesnesis norāda arī uz LAPK 243.panta ceturto daļu, kas noteic – ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez

papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā

pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

Tiesnesis netic notiesātā /pers. A/ paskaidrojumiem, ka, iespējams, tā kā agri bija jāceļas uz darbu bijis cieši iemidzis un nav dzirdējis kā policijas

darbinieki zvanījuši un klauvējuši, jo no policijas darbinieka Valsts amatpersona A liecībām izriet, ka pie dzīvokļa durvīm policijas darbinieki klauvējuši

aptuveni 4 minūtes, taču nesekmīgi. Līdz ar ko tiesnesis secina, ka /pers. A/ sniegtie paskaidrojumi ir vērtējami kā mēģinājums mazināt savu vainu, nolūkā

izvairīties no atbildības.

Tiesnesis nepiekrīt /pers. A/ paskaidrojumos izteiktajam viedoklim, ka policijas darbiniekiem vajadzēja viņam piezvanīt pa tālruni un pārliecināties,

ka viņš atrodas savā dzīvesvietā. Policijas darbiniekiem ir jāpārbauda viņa faktiskā atrašanās dzīvesvietā, laikā, kas noteikts policijas kontroles

ierobežojumos, nevis jākontrolē pa tālruni.

Turklāt Noteikumu Nr.479 18.punkts uzliek par pienākumu notiesātajam novērst iespējamos šķēršļus, kas var traucēt policijas amatpersonām

piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu. Taču /pers. A/ šos šķērsļus nav novērsis.

Ņemot vērā iepriekš minētos pierādījumus, tiesnesis atzīst, ka tie pierāda /pers. A/ vainu administratīvajā pārkāpumā, kas paredzēts LAPK

177.pantā.

[7] Nosakot sodu, tiesnesis ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, mantisko stāvokli. /pers. A/ ir izdarījis tīšu pārkāpumu,

apzināti nepildīdams policijas kontroles noteikumus. /pers. A/ ir darba spējīgā vecumā strādā algotu darbu. Ziņu par ikmēneša ienākumiem, apgādībā

esošām personām, nav.

Saskaņā ar LAPK 33.panta pirmās daļas 1.punktu atbildību mīkstinošo apstākļu nav.

Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktu par atbildību pastiprinošo apstākli atzīstams tas, ka /pers. A/ izdarīja pārkāpumu, būdams

persona, kas agrāk izdarījis noziegumu.

Nolūkā /pers. A/ sodīt par izdarīto administratīvo pārkāpumu, lai viņš pildītu likumu un turpmāk atturētos no likumpārkāpumu izdarīšanas, tiesnesis

atzīst, ka viņam piemērojams sods LAPK 177.panta sankcijas robežās, piemērojot naudas sodu. Tā kā konstatēts viens atbildību pastiprinošais

apstāklis, soda mēram jābūt bargākam par minimālo robežu.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.16 pantu tiesnesis

no s p r ie d a

atzīt /pers. A/ par vainīgu administratīvajā pārkāpumā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā, un sodīt ar naudas

sodu 15 (piecpadsmit) euro.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.panta pirmo daļu, uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no

dienas, kad personai izsniegts spriedums par naudas soda uzlikšanu, ja spriedums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, - ne vēlāk kā trīsdesmit dienu

laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts, par ko minētajā termiņā samaksas kvīts iesniedzama Zemgales rajona tiesā.

Naudas sods samaksājams jebkurā bankas iestādē – saņēmēja banka – Latvijas Banka kods LACBLV2X, saņēmējs - Valsts kase, NMR

90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.

Ja uzliktais naudas sods netiek samaksāts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.pantā noteiktajā termiņā, spriedums par administratīvā

soda uzlikšanu tiks nodots piespiedu izpildei tiesu izpildītājam

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 darba dienu laikā pēc sprieduma paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales

rajona tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā.

Tiesnesis R.Grandāns