Court finds defendant guilty of administrative offense for missing curfew, rejecting excuse of sleep and ordering fine.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of violating a curfew restriction by failing to be at his designated residence on the specified date. Although the defendant claimed he was asleep and could not answer the door, the court rejected this as an attempt to evade responsibility. The court ruled that police must verify physical presence rather than phone contact and imposed a €15 fine due to an aggravating circumstance of prior criminal conduct.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 177.pants; LAPK 213.pants; Ministru kabineta Noteikumi Nr.479 18.pants: A person subject to a curfew restriction must physically remove obstacles preventing police access, and failure to do so constitutes a deliberate administrative offense punishable by a fine or arrest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:ZRT:2018:1116.173075418.1.S
Lietas Nr.173075418
Lietvedības Nr. 1-0754-18
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jēkabpilī 2018.gada 16.novembrī
Zemgales rajona tiesa tiesnesis R.Grandāns
ar tiesas sēdes sekretāri A.Grīnbergu
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PC 271581 materiālus par
/pers. A/, personas kods /personas kods/,
saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 177.panta.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Valsts amatpersona 2018.gada 9.oktobrī
sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PC 271581, kurā norādīts, ka 2018.gada 5.oktobrī pulksten 23.20 konstatēts, ka /pers. A/ neatradās
savā norādītajā dzīvesvietā /adrese/. Tādējādi /pers. A/ tīši pārkāpis papildsoda – policijas kontrole – nosacījumu.
Protokolā norādīts, ka atbildība par šādu pārkāpumu paredzēta LAPK 177.pantā.
[2] Tiesas sēdē /pers. A/ paskaidroja, ka iespējams pārbaudes brīdī bija aizmidzis un nedzirdēja zvanu un klauvēšanu pie dzīvokļa durvīm. Strādā
maiņu darbu un pilnīgi iespējams esot, ka aizmiga ciešā miegā. Uzskata, ka policijas darbinieki, laikā, kad zvanīja-klauvēja pie dzīvokļa durvīm, varēja
viņam piezvanīt uz telefonu, tad būtu acīmredzami pierādījumi tam, ka viņi bija pie dzīvokļa un /pers. A/ nebija mājās. Šobrīd dzīvo citā dzīvesvietā –
/adrese 1/.
Motīvu daļa
[3] Tiesnesis, pārbaudot iesniegtos materiālus, a t z ī s t, ka saskaņā ar LAPK 213.pantu, lieta pakļauta izskatīšanai rajonu (pilsētu) tiesā un lietā ir
savākti pietiekami materiāli, lai lemtu jautājumu par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības.
[4] Atbilstoši LAPK 177.pantam, par policijas kontroles tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, uzliek naudas
sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24.punkts paredz, ka papildsodu – turpina izciest personas, kurām tas piespriests.un tām
piemērojami šādi policijas kontroles izpilddes nosacījumi, tostarp 4.punktā noteikto,ka policijas policijas kontroles īstenošanas piemēro Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija Noteikumi Nr.479 “Papildsoda – policijas policijas kontrole – īstenošanas kārtība”.
Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija Noteikumi Nr.479 “Papildsoda – policijas policijas kontrole – īstenošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi
Nr.479) 18.punkts noteic, ka kontrolējamai personai, kurai noteikts ierobežojums – aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, ir pienākums
novērst iespējamos šķēršļus, kas var traucēt policijas amatpersonām piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu
noteikšanu. Jebkura kontrolējamās personas tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz policijas amatpersonām pārliecināties par kontrolējamās personas
atrašanos dzīvesvietā, uzskatāma par policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu.
Minēto noteikumu 25.punkts noteic, ka par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā
kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas
reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus.
[5] Lietā nav strīda par to, ka ar Jēkabpils rajona tiesas 2011.gada 11.novembra spriedumu /pers. A/ noteikta policijas kontrole uz 2 gadiem
(lietas 8.-12.lapa) un ka ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa 2018.gada 11.septembra lēmumu par policijas kontroles
ierobežojumu piemērošanu, /pers. A/ piemēroti ierobežojumi, t.sk., 1.3. punkts – no pulksten 23.00 līdz 06.00 atrasties savā dzīvesvietā – /adrese/.
Savukārt šī lēmuma 2.punktā noteikts, ka atzīt par spēku zaudējušu 2018.gada 5.septembra lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu
(lietas 6.lapa). /pers. A/ 2018.gada 5.septembrī iepazīstināts, un personīgi saņēma, ar uzlikto ierobežojumu izpildes kārtību (lietas 7.lapa).
[6] Tiesnesis, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvajā pārkāpumā ir pierādīta ar šādiem
pierādījumiem:
-) ar policijas darbinieces Valsts amatpersona 2018.gada 9.oktobrī sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu PC 271581 (lietas 3.lapa);
-) ar policijas darbinieka Valsts amatpersona A 2018.gada 5.oktobra pārbaudes aktu personai, kurai piemērots papildsods – policijas kontrole
par atrašanos dzīvesvietā laika posmā no 23.00 – 6.00, no kura redzams, ka 2018.gada 5.oktobra pulksten 23.20 pārbaudīja policijas kontrolē esošo
/pers. A/ pēc viņa dzīvesvieta adreses /adrese/. Pie dzīvokļa durvīm tika klauvēts un zvanīts aptuveni 4 minūtes, taču tās neviens neatvēra (lietas 5.lapa)
un ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas kārtībnieka Valsts amatpersona B
2018.gada 6.oktobra ziņojumu (lietas 4.lapa);
Tiesneša rīcībā nav neviena pierādījuma, kas norādītu uz to, ka policijas darbinieki Valsts amatpersona A, Valsts amatpersona būtu neobjektīvi vai
nekompetenti administratīvā pārkāpuma konstatēšanā.
Tiesnesis norāda arī uz LAPK 243.panta ceturto daļu, kas noteic – ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez
papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā
pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.
Tiesnesis netic notiesātā /pers. A/ paskaidrojumiem, ka, iespējams, tā kā agri bija jāceļas uz darbu bijis cieši iemidzis un nav dzirdējis kā policijas
darbinieki zvanījuši un klauvējuši, jo no policijas darbinieka Valsts amatpersona A liecībām izriet, ka pie dzīvokļa durvīm policijas darbinieki klauvējuši
aptuveni 4 minūtes, taču nesekmīgi. Līdz ar ko tiesnesis secina, ka /pers. A/ sniegtie paskaidrojumi ir vērtējami kā mēģinājums mazināt savu vainu, nolūkā
izvairīties no atbildības.
Tiesnesis nepiekrīt /pers. A/ paskaidrojumos izteiktajam viedoklim, ka policijas darbiniekiem vajadzēja viņam piezvanīt pa tālruni un pārliecināties,
ka viņš atrodas savā dzīvesvietā. Policijas darbiniekiem ir jāpārbauda viņa faktiskā atrašanās dzīvesvietā, laikā, kas noteikts policijas kontroles
ierobežojumos, nevis jākontrolē pa tālruni.
Turklāt Noteikumu Nr.479 18.punkts uzliek par pienākumu notiesātajam novērst iespējamos šķēršļus, kas var traucēt policijas amatpersonām
piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu. Taču /pers. A/ šos šķērsļus nav novērsis.
Ņemot vērā iepriekš minētos pierādījumus, tiesnesis atzīst, ka tie pierāda /pers. A/ vainu administratīvajā pārkāpumā, kas paredzēts LAPK
177.pantā.
[7] Nosakot sodu, tiesnesis ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, mantisko stāvokli. /pers. A/ ir izdarījis tīšu pārkāpumu,
apzināti nepildīdams policijas kontroles noteikumus. /pers. A/ ir darba spējīgā vecumā strādā algotu darbu. Ziņu par ikmēneša ienākumiem, apgādībā
esošām personām, nav.
Saskaņā ar LAPK 33.panta pirmās daļas 1.punktu atbildību mīkstinošo apstākļu nav.
Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktu par atbildību pastiprinošo apstākli atzīstams tas, ka /pers. A/ izdarīja pārkāpumu, būdams
persona, kas agrāk izdarījis noziegumu.
Nolūkā /pers. A/ sodīt par izdarīto administratīvo pārkāpumu, lai viņš pildītu likumu un turpmāk atturētos no likumpārkāpumu izdarīšanas, tiesnesis
atzīst, ka viņam piemērojams sods LAPK 177.panta sankcijas robežās, piemērojot naudas sodu. Tā kā konstatēts viens atbildību pastiprinošais
apstāklis, soda mēram jābūt bargākam par minimālo robežu.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.16 pantu tiesnesis
no s p r ie d a
atzīt /pers. A/ par vainīgu administratīvajā pārkāpumā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā, un sodīt ar naudas
sodu 15 (piecpadsmit) euro.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.panta pirmo daļu, uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no
dienas, kad personai izsniegts spriedums par naudas soda uzlikšanu, ja spriedums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, - ne vēlāk kā trīsdesmit dienu
laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts, par ko minētajā termiņā samaksas kvīts iesniedzama Zemgales rajona tiesā.
Naudas sods samaksājams jebkurā bankas iestādē – saņēmēja banka – Latvijas Banka kods LACBLV2X, saņēmējs - Valsts kase, NMR
90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.
Ja uzliktais naudas sods netiek samaksāts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.pantā noteiktajā termiņā, spriedums par administratīvā
soda uzlikšanu tiks nodots piespiedu izpildei tiesu izpildītājam
Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 darba dienu laikā pēc sprieduma paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales
rajona tiesā.
Spriedums pieejams tiesas kancelejā.
Tiesnesis R.Grandāns