Criminal appeal court voids sentence for multiple minor crimes, remanding case for new trial on correct sentencing rules.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia voided the first-instance judgment and remanded the case for a new trial. The prosecutor argued that the final sentence should have been calculated under Article 50, Paragraph 2 of the Criminal Law because the defendant committed four minor offenses. The court agreed that the correct legal provision was Paragraph 2, but held that the appellate court lacks jurisdiction to modify the sentence itself. Consequently, the entire judgment was annulled to ensure the correct legal basis is applied by the lower court.
Legislator headnote
AI generatedCriminal Procedure Law Art. 569; Criminal Law Art. 50: The appellate court in cassation proceedings cannot modify the final sentence imposed in a settlement agreement; it may only annul the judgment entirely and remand the case for a new trial.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
Lieta Nr. 11088255118, SKK-523/2019
ECLI:LV:AT:2019:0822.11088255118.3.L
Krimināllietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2019.gada 22.augustā
Tiesa šādā sastāvā: senatori Pēteris Opincāns, Voldemārs Čiževskis, Artūrs Freibergs
izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūras virsprokurores Anitas Urbacānes kasācijas
protestu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 30.aprīļa spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 30.aprīļa spriedumu apstiprināta pirmstiesas procesā starp Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas prokuratūras prokurori Annu Katkeviču un apsūdzēto /pers. D/ noslēgtā vienošanās un
/pers. D/, personas kods /personas kods/,
atzīts par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (izdarīts 2018.gada 18.novembrī) paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar
īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 25 dienām;
atzīts par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (izdarīts 2018.gada 22.novembrī) paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar
īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 mēnesi;
atzīts par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (izdarīts 2018.gada 27.novembrī) paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar
īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 25 dienām;
atzīts par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (izdarīts 2018.gada 18.decembrī) paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar
īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 25 dienām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu galīgais sods /pers. D/ noteikts brīvības atņemšana uz 3 mēnešiem un 5 dienām.
Piemērojot Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 10 mēnešiem.
/pers. D/ piemērotais drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā – un papildu drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts – atstāti
negrozīti līdz spriedums stājas spēkā.
[2] Virsprokurore A. Urbacāne par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 30.aprīļa spriedumu iesniegusi kasācijas protestu, kurā
lūdz grozīt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 30.aprīļa spriedumu daļā par /pers. D/ noteikto galīgo sodu, un /pers. D/ galīgo sodu
noteikt saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu.
Protestā norādīts, ka pirmās instances tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punktā norādīto pārkāpumu, jo kļūdaini piemērojusi
Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu. /pers. D/ apsūdzēts četru mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, tādēļ galīgais sods bija jānosaka
saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu.
Motīvu daļa
[3] Senāts atzīst, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 30.aprīļa spriedums atceļams pilnībā un lieta nosūtāma jaunai
izskatīšanai Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
[4] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.panta otro daļu spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam. Kriminālprocesa likuma 512.panta pirmā
daļa noteic, ka tiesa, taisot spriedumu, pamatojas uz materiālo un procesuālo tiesību normām.
Tiesvedības īpatnības attiecībā uz pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos reglamentētas Kriminālprocesa likuma 49.nodaļā.
[5] Senāts atzīst, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, apstiprinot starp prokurori A. Katkeviču un apsūdzēto /pers. D/ noslēgto
vienošanos, nepareizi piemērojusi Krimināllikuma 50.panta trešo daļu, tādējādi pieļaujot Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punkta pārkāpumu, proti,
nepareizi piemērojusi Krimināllikuma Vispārīgās daļas pantu. Minētais Krimināllikuma pārkāpums ir pamats tiesas sprieduma atcelšanai un lietas
nosūtīšanai jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.
Vienošanās protokolā prokurore A. Katkeviča ar apsūdzēto /pers. D/ vienojusies par sodu par četriem Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā
izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu.
No Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 2019.gada 30.aprīļa sprieduma redzams, ka tiesa apstiprinājusi starp prokurori A. Katkeviču un
apsūdzēto /pers. D/ noslēgto vienošanos.
Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums atbilstoši Krimināllikuma 7.panta trešajai daļai klasificējams kā mazāk
smags noziegums.
Krimināllikuma 50.panta pirmā daļa noteic, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, vai
prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, nosaka sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Šā panta otrā daļa noteic kārtību, kādā nosakāms
sods, ja visi noziedzīgie nodarījumi, kas veido noziedzīgu nodarījumu kopību, ir kriminālpārkāpumi vai mazāk smagi noziegumi. Savukārt šā panta trešā
daļa piemērojama, ja vismaz viens noziedzīgais nodarījums, kas veido noziedzīgu nodarījumu kopību, ir smags vai sevišķi smags noziegums.
Ievērojot to, ka apsūdzētais /pers. D/ atzīts par vainīgu četros Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētos noziedzīgos nodarījumos, galīgais
sods bija nosakāms piemērojot Krimināllikuma 50.panta otro daļu, nevis trešo daļu, kā to norādījusi prokurore vienošanās protokolā un tiesa savā
spriedumā.
[6] Virsprokurore A. Urbacāne kasācijas protestā lūdz grozīt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par noteikto galīgo sodu un noteikt galīgo
sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569.panta noteiktajam kasācijas instances tiesa nav tiesa, kas izskata lietu pēc būtības.
Augstākās tiesas judikatūrā jau iepriekš ir izteikta atziņa, ka spriedumu, ar kuru apstiprināta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu starp apsūdzēto
un prokuroru, var lūgt atcelt pilnībā, nevis tikai daļā par sodu (sk. Augstākās tiesas 2015.gada 18.decembra lēmumu lietā Nr.SKK-649/2015,
krimināllieta Nr.11250063414).
Kasācijas instances tiesa piekrīt kasācijas protestā norādītajam, ka galīgais sods apsūdzētajam /pers. D/ bija nosakāms saskaņā Krimināllikuma
50.panta pirmo un otro daļu, taču norāda, ka virsprokurores izteiktā prasība grozīt spriedumu neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē.
[7] Ievērojot iepriekš minēto, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 30.aprīļa spriedums ir atceļams pilnībā un lieta nosūtāma
jaunai izskatīšanai Latgales priekšpilsētas tiesā.
[8] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 30.aprīļa spriedumu apsūdzētajam /pers. D/ līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai
atstāts negrozīts drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā – un papildu drošības līdzekli – aizliegums izbraukt no valsts. Kasācijas instances tiesa
atzīst, ka apsūdzētajam jāturpina piemērot drošības līdzekli un papildu drošības līdzekli. Minētie drošības līdzekļi atzīstami par samērīgiem.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585. un 587.pantu, tiesa
nolēma:
atcelt pilnībā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 30.aprīļa spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesā.
/pers. D/ piemēroto drošības līdzekli – nodošana policijas uzraudzībā – un papildu drošības līdzekli – aizliegums izbraukt no valsts – atstāt
negrozītus.
Lēmums nav pārsūdzams.
P. Opincāns V. Čiževskis A. Freibergs