Court convicts defendant of theft and property damage, waiving evidence trial due to confession.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of attempted theft and property damage, waiving the evidence trial phase due to the defendant's full confession. The defendant admitted guilt, expressed remorse, and agreed to compensate the victim for the damages caused. Consequently, the court imposed a combined sentence of 120 hours of compulsory labor and ordered the destruction of physical evidence.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 15.panta ceturtā daļa; 175.panta trešā daļa; 185.panta pirmā daļa; Kriminālprocesa likuma 499.pants; Kriminālprocesa likuma 527.pants 3.daļa: When a defendant fully confesses to the charged offense, the court may forego the evidence trial phase and base the conviction solely on the confession and other established facts.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Kr.l. Nr.11091046312
Lieta Nr.K30-0495-14/10
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīgā, 2014.gada 26.februārī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
tiesnese A.Dmitrenoka
ar sekretāri Z.Valteri
piedaloties prokurorei I.Kronbergai
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 15.panta
ceturtās daļas, 175.panta trešās daļas, 185.panta pirmās daļas un
k o n s t a t ē j a:
ka /pers. B/ izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu, un svešas kustamas mantas slepenas nolaupīšanas, kas izdarīta no
glabātuves, mēģinājumu.
2012.gada 17.martā ap plkst.03:30 /pers. B/ nolēma izdarīt svešas mantas tīšu bojāšanu un svešas kustamas mantas slepenu
nolaupīšanu no trešās kāpņutelpas pagraba telpām /adrese/.
Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /pers. B/ pienāca pie nama /adrese/, trešās kāpņutelpas pagrabtelpu ārdurvīm, pirmstiesas
izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā veidā uzlauza durvju slēdzeni, tādejādi tīši sabojājot svešu mantu Ls 30 apmērā. Pēc kā /pers. B/,
uzskatot, ka viņa darbības neviens nenovēro, slepeni iekļuva pagrabā, piegāja pie /pers. C/ trijām piederošajām pagrabtelpām, ar
līdzpaņemtā laužņa palīdzību atlauza vienas pagrabtelpas piekaramo atslēgu, tīši sabojājot svešu mantu Ls 30 apmērā, tad atlauza
otras pagrabtelpas piekaramo atslēgu, tīši sabojājot svešu mantu Ls 6 apmērā, pēc kā uzlauza trešās pagrabtelpas durvis, tīši
sabojājot svešu mantu Ls 10 apmērā. No minētajām pagrabtelpām /pers. B/ slepeni paņēma /pers. C/ piederošo perforatoru
,,BOSCH” Ls 150 vērtībā un pagarinātāju spolē Ls 80 vērtībā, ielika tos savā mugursomā, bet īstenot savu noziedzīgo nodarījumu
/pers. B/ līdz galam neizdevās no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo viņa darbības pārtrauca policijas darbinieki, kas bija
ieradušies pēc kaimiņu izsaukuma un aizturēja viņu minētajā pagrabā.
Ar savām darbībām /pers. B/ izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā,
175.panta trešajā daļā un noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā.
Nopratināts kā apsūdzētais /pers. B/ sevi par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā, un pieteica
lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi.
Tiesa, noklausījusies prokurora viedokli, iepazinusies ar lietas materiāliem atzīst, ka lietā iespējams neizdarīt pierādījumu pārbaudi.
Tiesa materiālu pārbaudes rezultātā ir pārliecinājusies, ka tie apstiprina apsūdzētā vainu, līdz ar ko, pamatojoties uz Kriminālprocesa
likuma 499.pantu, lietā iespējams neveikt pierādījumu pārbaudi, atzīstot /pers. B/ vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā
par pierādītu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta 3.daļu, pierādījumu analīze un to uzskaitījums tiesas spriedumā nav
nepieciešams.
Pamatojoties uz minēto tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. B/ darbības, kas izpaudās kā svešas mantas tīšu bojāšanu, un svešas
kustamas mantas slepenas nolaupīšanas, kas izdarīta no glabātuves, mēģinājumu, satur Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā,
175.panta trešajā daļā, 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu.
Nosakot sodu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,
vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Pamatojoties uz Krimināllikuma 7.panta trešo un ceturto daļu un 9.pantu, tiesa noskaidrojusi, ka /pers. B/ tīši izdarīja mazāk smagu un
smagu noziedzīgu nodarījumu. Noziedzīgā nodarījuma sabiedriskā bīstamība izpaužas tajā apstāklī, ka tiek apdraudētas personu
mantiskās intereses.
Izpētot /pers. B/ personību noskaidrots, ka viņš agrāk tiesāts (l.l. 55-57).
Psihiskās veselības aprūpes ambulatorās nodaļas uzskaitē nesastāv (l.l. 64).
Saskaņā ar Narkoloģiskā palīdzības dienesta /datums/izziņu nr.01-14.02/20881 /pers. B/ dienesta uzskaitē neatrodas.
No Valmieras cietuma raksturojuma izriet, ka /pers. B/ soda izciešanas laikā iestādes prasības izpildīja, pēc rakstura kluss, mierīgs,
konfliktsituācijas neizraisa.
/pers. B/ ir patstāvīga dzīves vieta, strādā gadījuma darbus, ir nepilngadīgs bērns, kurš atrodas mātes apgādībā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu 2.daļu par /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst, ka viņš savu vainu pilnīgi atzinis un
nožēlo izdarīto.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka noziedzīgs nodarījums
veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa, ievērojot Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteikto soda mērķi, to, ka nav iestājušās smagas
sekas, izdarīts mantiska rakstura noziedzīgs nodarījums, uzskata, ka /pers. B/ nosakāms Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas,
175.panta trešās daļas, 185.panta pirmās daļas sankcijā paredzētais pamatsods piespiedu darbu veidā.
Lietā cietusī /pers. C/ pieteikusi kaitējuma kompensāciju Ls 103 apmērā.
/pers. B/ kaitējuma kompensāciju atzina, piekrita atlīdzināt.
Kriminālprocesa likuma 22.pantā noteikts, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo
aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālās un materiālās kompensācijas
pieprasīšanai un saņemšanai.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmo daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar
noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un
mantisko zaudējumu.
Tiesa uzskata, ka lietā pieteiktā kaitējuma kompensācija atzīstama par pamatotu un apmierināmu.
Izlemjot jautājumu par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 2.punktu,
uzskatīt, ka lietiskie pierādījumi pēc sprieduma spēkā stāšanās iznīcināmi.
Vadoties no Kriminālprocesa likuma 512., 514., 520. panta tiesa
n o s p r i e d a:
/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma
15.panta ceturtajā daļā, 175.panta trešajā daļā un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 100 (viens simts) stundām.
/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma
185.panta pirmajā daļā un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 50 (piecdesmit) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgo sodu noteikt piespiedu darbus uz 120 (viens simts divdesmit) stundām.
/pers. B/ pienākumu 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas reģistrēties soda izciešanai Valsts probācijas dienestā pēc
savas dzīves vietas.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/ kaitējuma kompensāciju EUR146,56(viens simts četrdesmit
seši euro 56 centi).
Lietiskos pierādījumus pēc sprieduma spēkā stāšanās iznīcināt.
Spriedumu par sodu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai apelācijas
protestu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese A.Dmitrenoka