Court orders defendant to pay apartment management fees, contract penalty, and court costs to the property management company.

Lietas arhīva Nr. C-2181-19/13

ECLI:LV:RIRT:2019:1010.C33588518.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 10.oktobrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese V.Puškundze

ar sekretāri Š.Sorokinu

piedaloties prasītājas pārstāvim – /pers. A/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Ķekavas nami” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2018.gada 20.novembrī SIA “Ķekavas nami” (turpmāk arī prasītāja) Rīgas rajona tiesā cēla prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

[1.1] Prasībā, pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1425., 1587.-1590., 1775. un 1779.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.pantu, prasītāja

lūdz tiesu:

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai komunālo un apsaimniekošanas maksājumu parādu par laika periodu no 2011.gada 1.augusta līdz

2018.gada 1.novembrim pamatparādu 5837,20 euro apmērā, līgumsodu 4,77 euro apmērā un tiesas izdevumus 558,48 euro, pavisam kopā 6400,45

euro.

[1.2] Prasībā cita starpā norādīts, ka 1998.gada 2.martā starp PU „Ķekava-97” un atbildētāju tika noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līgums. 1997.gada 19.septembrī tika izveidots Ķekavas pagasta pašvaldības uzņēmums “Ķekava-97”. 1997.gada 1.oktobrī PU

“Ķekava-97” noslēdzis ar Ķekavas pagasta padomi Nekustamā īpašuma valdījuma līgumu. Līdz ar to PU “Ķekava - 97” ir pieņēmis valdījumā visu

Ķekavas ciemata dzīvojamo fondu, to apkalpojošos objektus un inženiertehniskos tīklus. Pašvaldības uzņēmums ir pārņēmis arī īrnieku parādus par

iepriekšējiem gadiem, un tiesības slēgt nomas un īres līgumus, kā arī tos lauzt. 2004.gada 6.februārī Ķekavas pagasta pašvaldības uzņēmums “Ķekava-

97” tika pārveidots par kapitālsabiedrību, un tika noteikts, ka SIA “Ķekavas nami” pārņem pilnā apjomā visas pašvaldības uzņēmuma “Ķekava - 97”

funkcijas.

Noslēdzot līgumu saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.un 13.pantu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu. Laika periodā no 2011.gada 1.augusta līdz 2018.gada

1.novembrim atbildētājam ir izveidojies parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

5841,97 euro apmērā. Atbildētājs tika brīdināts 2013.gada 27.janvārī, 2013.gada 1.jūlijā, 2014.gada 5.jūnijā, 2015.gada 6.maijā, 2015.gada 27.maijā,

2016.gada 10.martā un 2018.gada 3.augustā par parāda esamību un par sekām, gadījumā, ja parāds netiks samaksāts. Atbildētājam 2017.gada oktobrī

tika nosūtīts paziņojums par ierašanos SIA “Ķekavas nami” birojā uz pārrunām, lai risinātu jautājumu par parādu, kas izveidojies par apsaimniekošanas

un komunālajiem pakalpojumiem uz kurām ieradās 2017.gada 14.novembrī. Grāmatvedības darbiniece izskaidroja parāda rašanos un pierādīja

atbildētājam, kā arī atspēkoja viņa pretenziju, ka netiek dubulti rēķināts.

Ar atbildētāju 2011.gada 20.jūlijā noslēgta Vienošanās par nenomaksāto komunālo maksājumu un citu maksājumu, saistītu ar mājas uzturēšanu,

parāda dzēšanas kārtību, kura netika pildīta.

Līdz šim brīdim atbildētājs nav nomaksājis parādu, kā arī nav griezies pie prasītāja, lai risinātu jautājumu par parāda atmaksu, kaut gan SIA

„Ķekavas nami” ir veicis atbildētājam piederošā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un kopīpašuma pārvaldīšanu. Mājā ir 18 dzīvokļi, līdz ar to

atbildētājs ar savu attieksmi (nemaksājot komunālos maksājumus) pasliktina mājas apsaimniekošanu.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Bez tam atbildētājs nav apstrīdējis

SIA “Ķekavas nami” piestādītos rēķinus, tādejādi atbildētājs ir apliecinājis savu piekrišanu maksājumu lielumam un kārtībai.

[2] 2018.gada 17.decembrī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka parāds radās sakarā ar to, ka 2010.gadā saslima sieva un

viņai noteica 3.grupu. Atbildētājs norāda, ka viņa ienākumi sastāda 233,76 latus, zālēm nepieciešams 70-90 lati. Sāka krāties parāds, bet kad

2014.gadā tika ieviesta euro valūta summas palielinājās, bija grūtības norēķināties.

2015.gadā sievai tika veikta gūžas operācija, kas izmaksāja 2000 euro, papildus slimnīcas izdevumi par 12 dienām, katru mēnesi bija jāpērk zāles

150 euro apmērā. Slimnīca ļāva maksāt pa daļām, tā 2018.gada janvārī maksājumi tika pabeigti. Tagad var maksāt vairāk, jo vairs nav jāmaksā par

slimnīcu. Atbildētājs norāda, ka nemaksā, tāpēc, ka viņam nav naudas, iztiek tikai no pensijas, atbildētājam nav dārza, vasarnīcas ir tikai dzīvoklis.

Atbildētājs norāda, ka turpmāk maksās rēķinus, vasaras mēnešos maksās vairāk. Atbildētājs papildus norāda, ka par 2018.gada 30.novembri ir

samaksāts 50 euro.

[3] Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis /pers. A/ prasību uzturēja pilnā apmērā. Lūdza piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu kopā ar lietas

izskatīšanu saistītiem izdevumiem un valsts nodevu 6400,45 euro. Parāda rašanās periodu norādīja no 2011.gada 1.augusta līdz 2018.gada

1.novembrim.

[4] Atbildētājs uz tiesas sēdi neieradās. Par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots likumā noteiktā kārtībā.

[4.1] Tiesa nesaskata Civilprocesa likuma 156.panta noteiktos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, līdz ar ko uzskata par iespējamu skatīt lietu

bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[5] Noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst,

ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

[6] No lietas materiāliem redzams, ka starp prasītāju un atbildētāju 1998.gada 2.martā noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līgums.

Saskaņā ar līgumu mājas īpašnieks apņemas uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju, savukārt dzīvokļa īpašnieks apņemas segt mājas īpašniekam

visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli viņa dzīvokļa lielumam atbilstoši izdevumu daļai.

No Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Ķekavas pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/izdrukas redzams, ka atbildētājam

2003.gada 7.janvārī ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr.14, kas atrodas /adrese/, pamatojoties uz 2002.gada

19.mdecembra pirkuma līgumu (lietas 16. lapa).

[6.1] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmās daļas nosacījumiem dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda

paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Prasītāja norādīja, ka atbildētājs savu pienākumu veikt norēķinu ar prasītāju par veikto apsaimniekošanu, tai skaitā, nodrošinātajiem

pakalpojumiem, nav veicis, sakarā ar ko par laika periodu no 2011.gada 1.augusta līdz 2018.gada 1.novembrim radies parāds 5841,97 euro apmērā.

Atbildētājs nav apstrīdējis nedz faktu, ka prasītājs no savas puses uzņemtās saistības ir pildījis, nedz to, ka atbildētājam ir pienākums izpildīt pret

prasītāju prasības pieteikumā norādītās saistības.

Prasītāja norāda, ka 2011.gada 20.jūlijā starp prasītāju un atbildētāju noslēgta Vienošanās par nenomaksāto komunālo maksājumu un citu

maksājumu, saistītu ar mājas uzturēšanu, parāda dzēšanas kārtību.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs nav pildījis pušu starpā noslēgto vienošanos.

Lietas materiāliem pievienots atbildētājam adresēts 2013.gada 27.janvāra pirmstiesas brīdinājums, 2013.gada 1.jūlija, 2014.gada 5.jūnija,

2015.gda 6.maija 2015.gada 27.maija, 2016.gada 10.martaun 2018.gada 3.augusta paziņojums par parāda esamību, kurā prasītāja norādīja parāda

apmēru un aicināja atbildētāju steidzami apmaksāt parādu līdz paziņojumā noteiktajam termiņam (lietas 52.lapa).

No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētājs savu pienākumu veikt norēķinu ar prasītāju par veikto apsaimniekošanu, tai skaitā, nodrošinātajiem

komunālajiem pakalpojumiem, nav veicis, nav sniedzis nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai

izrakstītajiem rēķiniem, līdz prasības iesniegšanas brīdim parāds nav samaksāts, ko apstiprina arī lietas materiāliem pievienotie rēķini (lietas 8.-15.lapa).

Ar lietas materiāliem pievienoto 2018.gada 31.oktobra rēķinu (lietas 32.lapa) pierādīts, ka atbildētāja neatmaksātais pamatparāds ir 5841,97 euro.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu,

parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu,

vai arī pēc parašas.

Tiesā nav iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu, ka atbildētājs ir veicis parāda atmaksu.

[6.2] Tā kā atbildētājs prasības summu nav apstrīdējis, nav iesniedzis iebildumus par tiesā celto prasību, kā arī nav iesniedzis pierādījumus tam, ka

savas parādsaistības pret prasītāju ir nokārtojis, tiesa atzīst, ka ir tiesisks pamats no atbildētāja prasītāja labā piedzīt parādu par saņemtajiem

pakalpojumiem par laika periodu no 2011.gada 1.augusta līdz 2018.gada 1.novembrim 5837,20 euro apmērā.

[6.3] Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē uzturēja prasību par līgumsoda piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētāja līgumsodu 4,77 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru

nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā

laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Tiesa atzīst aprēķināto līgumsoda apmēru par pamatotu un atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenams līgumsods 4,77 euro.

[7] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja tiesāšanās izdevumus – samaksāto valsts nodevu 553,78 euro un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumus

4,70 euro.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tai prasījuma daļai, kurā prasība noraidīta.

Ņemot vērā, ka prasība ir apmierināta pilnībā, tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītājas labā piedzenama samaksātā valsts nodeva 553,78 euro

apmērā, kā arī no atbildētāja prasītājas labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Tiesa uzskata, ka nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu, 96., 189-193., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Ķekavas nami”, reģistrācijas numurs 40003359306, pamatparādu 5837,20

euro un līgumsodu 4,77 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 553,78 euro, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro,

pavisam kopā 6 400,45 euro (seši tūkstoši četri simti euro 45 centi).

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu 10 (desmit) dienas sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā. Datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma pasludināšanas datumu.

Spriedums sastādīts un pieejams - 2019.gada 10.oktobrī.

Tiesnese V.Puškundze