Court convicted defendant of intentional injury and illegal gun possession, imposing combined prison sentence.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of intentional injury causing moderate health damage and illegal possession of a firearm, sentencing him to two years and three months in prison. The prosecution argued that the defendant, under the influence of alcohol, intentionally shot the victim with a semi-automatic pistol, causing injuries lasting over 21 days, while also possessing the weapon without authorization. The court found the evidence sufficient to establish guilt and combined the sentences for the two crimes, applying the relevant provisions of the Criminal Law.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 126. panta 1. daļa; 233. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 520., 523., 528., 529., 530. pants: A court may convict a defendant of intentional injury causing moderate health damage and illegal possession of a firearm, imposing a combined prison sentence based on the totality of the crimes.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. K69-0030-19/13
ECLI:LV:KURT:2019:0208.11261008013.7.S
S PR IED UM S
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Liepājā 2019.gada 8.februārī
Kurzemes rajona tiesa
tiesnese Anita Eglija
piedaloties prokurorei Allai Jančukai
aizstāvim Andrim Purmalim
atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā /pers. E/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 126.panta
pirmās daļas un 233.panta otrās daļas.
Aprakstošā daļa
/pers. E/ tīši nodarīja tādu miesas bojājumu, kas nav bīstams dzīvībai un nav izraisījis Krimināllikuma 125.pantā paredzētās sekas,
bet izraisījis ilgstošus veselības traucējumus (vidēja smaguma miesas bojājumus), un konkrēti:
2013.gada 26.janvārī ap plkst.15.45 dzīvoklī /adrese A/, starp /pers. F/ un /pers. E/ izcēlās konflikts. Pēc kā, brīdī, kad /pers. F/ dzīvokļa koridorā bija
pietupies, lai uzvilktu apavus, /pers. E/, būdams alkohola ietekmē, dusmu vadīts, tīši ar Polijā rūpnieciski ražotu 7,62 mm Tokareva konstrukcijas
1930./1933.g. parauga pistoli “TT” Nr.AD05750, kas ir īsstobra vītņstobra pusautomātiskas darbības šaujamierocis, iešāva /pers. F/ kreisajā sānā.
Tādējādi /pers.E/ tīši nodarīja /pers. F/ sekojošus miesas bojājumus – šautu brūci kreisā sānā, kreisās puses iegurņa muskuļu šautus bojājumus ar hematomu
brūces kanāla rajonā, kreisās puses zarnu kaula ķermeņa šķembainu lūzumu ar locītaviedobuma intraartikulāru šķembu lūzumu, kas pēc sava rakstura
pieskaitāmi pie vidēji smagiem miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas.
Ar šādām darbībām /pers. E/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 126.panta pirmajā daļā (Krimināllikuma
redakcijā līdz 2013.gada 31.martam).
/pers. E/ glabāja un nēsāja šaujamieroci un šaujamieroča munīciju, bez attiecīgas atļaujas, un konkrēti:
2013.gada 26.janvārī ap plkst.15.45 pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, /pers. E/, būdams persona, kurai likumā noteiktajā kārtībā
nav izsniegta ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauja, pēc tam, kad dzīvoklī /adrese A/, ar neilgi pirms tam pie mājas /adrese/, atrasto Polijā rūpnieciski ražotu
7,62 mm Tokareva konstrukcijas 1930./1933.g. parauga pistoli “TT” Nr.DA05750, kas ir īsstobra vītņstobra pusautomātiskas darbības šaujamierocis un ir
derīga šaušanai ar 7,62x25 mm patronām, bija sašāvis cilvēku, nolēma minēto ieroci ar tās magazīnā ielādētām četrām Krievijā rūpnieciski ražotām
7,62x25mm Tokareva instrukcijas 1930.gada parauga patronām, kas ir vītņstobra šaujamieroču munīcija un ir paredzētas un derīgas šaušanai atbilstoša
kalibra šaujamieročos, nenodot policijai, bet paturēt sev. Pēc kā /pers. E/ šaujamieroci un šaujamieroča munīciju no dzīvokļa /adrese A/, bez attiecīgas
atļaujas, prettiesiski aiznesa līdz mājas /adrese/, pagalmam, kur to paslēpa aiz šķūņiem un bez attiecīgas atļaujas, prettiesiski glabāja līdz 2013.gada
1.februārim ap plkst.15.00, kad policijas darbinieki tos izņēma un viņam atsavināja.
Ar šādām darbībām /pers. E/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā (Krimināllikuma
redakcijā līdz 2013.gada 31.martam).
Motīvu daļa
2013.gada 22.aprīlī /pers. E/ saņēmis lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas un 233.panta otrās daļas.
/pers. E/ paziņojis, ka apsūdzība viņam saprotama, savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas atzīst daļēji, bet
vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas atzīst pilnībā (1.sējums lietas 155.lapa).
2013.gada 14.jūnijā /pers. E/ saņēmis krimināllietas materiālu kopijas, par ko parakstījies un norādījis, ka iztiesāšanā nepieciešams aizstāvis (1.sējums
lietas 173.lapa).
Krimināllieta iztiesāšanai Liepājas tiesā saņemta 2013.gada 19.jūnijā un nozīmēta iztiesāšanai tiesas sēdē 2013.gada 7.novembrī (1.sējums lietas
183.lapa).
2013.gada 7.novembrī /pers. E/ uz tiesas sēdi neieradās un tiesa pieņēma lēmumu uz nākamo tiesas sēdi apsūdzēto atvest piespiedu kārtā (1.sējums
lietas 186.lapa).
2014.gada 21.janvārī /pers. E/ uz tiesas sēdi piespiedu kārtā netika nogādāts, jo viņa atrašanās vieta nav zināma, tāpēc viņam tika grozīts piemērotais
drošības līdzeklis - uzturēšanās noteiktā vietā un papildus drošības līdzekli - aizliegums izbraukt no valsts uz apcietinājumu, izsludinot /pers. E/ meklēšanā
(1.sējums lietas 198.lapa).
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde ierosinājusi meklēšanas lietu Nr.226000214. 2014.gada 12.maijā sniegusi informāciju, ka /pers. E/
uzturēšanās vieta nav zināma (1.sējums lietas 205., 210.lapa). Tāpēc 2014.gada 12.maijā Liepājas tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 480.pantu
pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa apturēšanu (1.sējums lietas 215.lapa).
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļa 2014.gada 4.jūlijā sniegusi informāciju, ka /pers. E/ atrodas
Skotijā (1.sējums lietas 217.lapa).
2014.gada 8.jūlijā Liepājas tiesa nosūtījusi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības nodaļai ierosinājumu, pieņemt lēmumu
par /pers. E/ starptautisko meklēšanu, nolūkā pieprasīt viņa izdošanu (1.sējums lietas 222.lapa).
Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras darbības analīzes un vadības departaments 2014.gada 31.jūlijā paziņojis, ka ierosinājums apmierināts un
2014.gada 31.jūlijā pieņemts Eiropas apcietinājuma lēmums attiecībā uz /pers. E/, kas nosūtīts Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei
starptautiskās meklēšanas nodrošināšanai (1.sējums lietas 227.-228.lapa).
2015.gada 13.aprīlī Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības birojs informējis, ka saņemta informācija no
Interpola Lielbritānijas biroja par /pers. E/ aizturēšanu Lielbritānijā 2015.gada 13.aprīlī pamatojoties uz Latvijā izdoto Eiropas apcietinājuma lēmumu (1.sējums
lietas 234.lapa).
2015.gada 16.aprīlī Interpols Lielbritānijā Mančesterā informējis, ka /pers. E/ pēc Latvijā izdotā Eiropas apcietinājuma lēmuma tika atbrīvots no
aizturēšanas 2015.gada 15.aprīlī, jo pārāk vēlu tika atvests uz tiesu, lai lemtu par viņa izdošanu Latvijai. Lai /pers.E/varētu izdot nepieciešams no jauna lemt
par Eiropas apcietinājuma lēmumu (1.sējums lietas 235.lapa).
2015.gada 28.decembrī no Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras darbības analīzes un vadības departamenta saņemts Apvienotās Karalistes
kompetentās iestādes pieprasījums sniegt informāciju, vai nepieciešams izdot /pers. E/ uz laiku, lai varētu notikt tiesas sēde Latvijā. Papildus norādīts, ka
2015.gada 1.septembrī /pers. E/ notiesāts par slepkavību Northamptonas kroņa tiesā ar brīvības atņemšanu (2.sējums lietas 1.-5., 8.-12.lapa).
Liepājas tiesa uz pieprasījumu sniegusi atbildi, ka būtu lietderīga /pers. E/ izdošana uz pagaidu laiku, lai varētu izskatīt krimināllietu (2.sējums lietas
6.lapa).
2016.gada 8.janvārī no Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras darbības analīzes un vadības departamenta saņemta informācija, ka izvērtējot /pers. E/
izdošanas lietas materiālus konstatēts, ka nepastāv tiesiska iespēja sniegt garantijas, ka /pers. E/ tiks turēts apcietinājumā Latvijā līdz viņa nodošanai atpakaļ
Apvienotajai Karalistei. /pers. E/ apsūdzēts par mazāk smagu noziegumu izdarīšanu, par kuriem paredzēti alternatīvi sodu veidi. Un izdevumi, kas saistīti ar
/pers. E/ nodošanu uz laiku ir nesamērojami ar noziedzīgo nodarījumu raksturu un smagumu (2.sējums lietas 14.-15.lapa).
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 480.panta trešo daļu lietas iztiesāšana atjaunota un nozīmēta tiesas sēde (2.sējums lietas 15.lapa).
2016.gada 1.jūnijā no Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras darbības analīzes un vadības departamenta atkārtoti saņemts Apvienotās Karalistes
kompetentās iestādes pieprasījums sniegt papildus informāciju par /pers. E/ nodošanu uz laiku Latvijas tiesai. Papildus norādīts, ka /pers. E/ notiesāts
Apvienotās Karalistes tiesā par slepkavību. Tiesa piespriedusi mūža ieslodzījumu, minimālais soda izciešanas termiņš ir 17 gadi (2.sējums lietas 18.-22., 26.-
29.lapa).
Liepājas tiesa lūgusi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 694.panta otrās daļas 2.punktu risināt jautājumu par /pers. E/ nodošanu uz laiku līdz 6 mēnešiem
(2.sējums lietas 23., 31.lapa).
Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras darbības analīzes un vadības departaments informējis, ka 2016.gada 8.jūnijā Apvienotās Karalistes
kompetentajai iestādei nosūtīts lūgums nodot Latvijas Republikai apsūdzēto /pers. E/ uz laiku – 6 mēnešiem, skaitot no faktiskās nodošanas dienas (2.sējums
lietas 32.lapa).
2017.gada 22.novembrī saņemta informācija, ka /pers. E/ pārsūdzējis Apvienotās Karalistes tiesas spriedumu un notiek viņa apelācijas sūdzības
izskatīšana, līdz ar to jautājums par viņa pagaidu nodošanu Latvijas Republikai ir atlikts (2.sējums lietas 44.-46.lapa).
Liepājas tiesā saņemts /pers. E/ iesniegums, kurā viņš norāda, ka Apvienotā Karalistē izcieš mūža ieslodzījumu. Krimināllietā, kura atrodas Liepājas tiesā
viņš tiek apsūdzēts pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas un 233.panta otrās daļas. Savu vainu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā 2013.gada 26.janvārī
atzīst pilnībā un lūdz krimināllietu izskatīt bez viņa klātbūtnes. Par pieņemto nolēmumu informēt (2.sējums lietas 39.-40.lapa).
2018.gada 21.maijā Kurzemes rajona tiesā saņemts Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes lūgums apstiprināt iepriekš izteikto lūgumu nodot
Latvijas Republikai /pers.E/ uz laiku (2.sējums lietas 48.-52.lapa).
Kurzemes rajona tiesa 2018.gada 21.maijā atkārtoti lūgusi nodot /pers. E/ uz laiku – diviem mēnešiem (2.sējums lietas 53.lapa).
Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras darbības analīzes un vadības departamenta Starptautiskās sadarbības nodaļas prokurore M.Andrijauska
saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 682.panta trešo daļu 2018.gada 4.jūnijā izvērtējusi izdošanas lūguma iesniegšanas samērīgumu, konstatējusi, ka /pers. E/
izdošana uz laiku nav samērojama ar šīs procedūras birokrātiskajām un materiālajām izmaksām (2.sējums lietas 55.lapa).
Kriminālprocesa likuma 465.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka krimināllietu tiesa var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē (in absentia), ja apsūdzētais
atrodas ārvalstī un viņa ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt.
Ņemot vērā augstāk konstatēto, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 465.panta pirmās daļas 2.punktu nolēma iztiesāt krimināllietu apsūdzētā /pers.
E/ prombūtnē (in absentia).
Pārbaudot un izvērtējot pierādījumus tiesas izmeklēšanā, tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. E/ darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 126.panta
pirmās daļas un 233.panta otrās daļas, un viņa vaina ir pilnībā pierādīta kā ar paša apsūdzētā pirmstiesas procesā sniegtajās liecībās, tā arī ar liecinieku tiesas
izmeklēšanā un pirmstiesas procesā liecībās, ziņojumos, izņemšanas un apskates protokolos, ekspertu atzinumos, lēmumos fiksētām ziņām par faktiem un
visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.
Tiesas izmeklēšanā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punktu tika pārbaudītas /pers. E/, kā personas, kurai tiesības uz aizstāvību,
pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības 2013.gada 28.janvārī un 1.februārī (1.sējums lietas 141.-143., 147.-152.lapa).
Pēc aizturēšanas 2013.gada 28.janvārī /pers. E/ norādījis, ka liecības sniegt nevēlas, jo viņa aizstāvis nav varējis ierasties. Liecības vēlēsies sniegt, kad
aizstāvis būs atgriezies (1.sējums lietas 141.-143.lapa).
Saņemot lēmumu par atzīšanu par aizdomās turēto 2013.gada 28.janvārī norādījis, ka piekrīt lēmumā norādītajām aizdomām pret viņu pēc
Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas un 233.panta otrās daļas (1.sējums lietas 144.lapa).
2013.gada 1.februārī /pers. E/ sniedzis liecības labprātīgi, bez aizstāvja klātbūtnes. Liecinājis, ka 2013.gada 26.janvārī ap pusdienas laiku sazvanījies ar
paziņu /pers. P/ un satikušies. /pers. P/ sazvanījies ar savu paziņu /pers. R/ jeb Artjomu un norunājuši satikties Krūmu ielā, Liepājā. Veikalā nopirkuši alu un
gājuši pie /pers. R/ uz mājām. Atrodoties kāpņu telpā, viņam piezvanījis paziņa /pers. F/ un jautājis, kur viņi atrodas. Atnācis /pers.F/ un turpinājuši dzert alu.
/pers. R/ teicis, ka viņa dzīvoklī ir divas meitenes, ar kurām iepazinies bārā “777”, un piedāvājis uziet pie viņa uz dzīvokli. /pers. R/ dzīvoklī bijušas divas
meitenes un /pers. R/ māte. Iegājuši virtuvē un sākuši lietot alkoholu. Pamanījis, ka /pers. R/ mātei ir melns kaķēns, kuru viņa atdevusi. Nolēmis kaķēnu aiznest
savam dēlam un pēc tam atgriezties iedzert.
Ejot atpakaļ pie /pers. R/, ievērojis, ka zālājā atrodas balta auduma satīts rullis un no tā redzams spals. Saišķis bijis nomests uz sniega. Pacēlis vīstokli,
tas bijis smags. Sapratis, ka tajā ir pistole, kuras spals bija redzams. Attinis vīstokli, un ieraudzījis tumšu metāla pistoli. Vīstokli ar pistoli iebāzis azotē aiz
virsjakas un gājis pie /pers. R/.
Kāpņu telpas liftā nolēmis pistoli apskatīties. Attinis audumu, ārēji pistolei nekādi apzīmējumi nav bijuši, tāpēc domājis, ka tā ir gāzes vai pneimatiskā
pistole. Patronu aptveri nav apskatījis. Kad izgājis no lifta, paslēpis pistoli aiz bikšu siksnas, bet audumu izmetis.
Sākumā domājis aizņemties no /pers. R/ naudu un braukt uz policiju, lai tiktu skaidrībā par atradumu, bet dzīvoklī turpinājuši lietot alkoholu. Nevienam
neko nav teicis par atrasto pistoli.
/pers. R/ un /pers. F/ ar meitenēm iegājuši istabā. Iznācis /pers.R/un teicis, ka /pers. F/ uzmācoties vienai no meitenēm un, lai ejot izskaidroties kā ar
draugu. Ieejot istabā redzējis, ka meitene ir raudājusi. Atgrūdis /pers.F/no meitenes. Meitene paņēmusi mantas un izgājusi kāpņu telpā. Izgājis viņai līdzi, lai
nomierinātu. Parunājis ar meiteni un viņi atgriezušies dzīvokļa koridorā.
/pers. F/ bijis virtuvē. Teicis viņam, lai apģērbjas un brauc līdzi uz policiju. Saruna bijusi emocionāla un paaugstinātos toņos. Pacēlis apģērbu un parādījis
/pers. F/, ka viņam aiz jostas atrodas pistole. Strīdoties ar /pers. F/, izgājuši dzīvokļa koridorā. Pārmetis /pers.F/, ka uzvedas nepieklājīgi pret meiteni. Tad
izņēmis pistoli un, turot to labajā rokā, neapdomāti pavērsis pistoli pret /pers. F/. /pers. F/ pastiepis roku uz viņa pusi, laikam gribējis paņemt pistoli, bet viņš ar
savu kreiso roku sācis atvirzīt /pers. F/ roku un tad atskanējis negaidīts šāviens. Netīšām ar pirkstu bija nospiedis pistoles gaili. Pistole izšāvusi atrodoties
viņam labajā rokā. Attālums starp /pers. F/ un pistoli bijis ne vairāk kā viens solis.
Kad atskanējis šāviens, nobijies un redzējis, ka /pers. F/ sāk sēsties uz grīdas. No pistoles uz grīdas izkritusi patrončaula. Tad arī sapratis, ka tā nav
gāzes pistole, bet gan kaujas vai pneimatiskā. Pacēlis /pers.F/ T-kreklu un ieraudzījis, ka uz ķermeņa ir asinis. Nokliedzies, lai sauc ātro palīdzību. Tajā brīdī
blakus atradies /pers. P/.
Bija nobijies un nav sapratis ko darīt. Iebāzis pistoli sev aiz bikšu jostas, nepārlādējot to, paņēmis patrončaulu un gājis prom no dzīvokļa. Piedāvājis
meitenei, kurai /pers. F/ uzmācies, iet kopā ar viņu. Kopā ar meiteni izgājis uz ielas un aizgājuši katrs uz savu pusi. Tā kā nav zinājis, cik nopietni /pers. F/
ievainots, nav uzdrošinājies pistoli atdot policijai. Aizgājis netālu Meža ielā, Liepājā, uz neaizslēgtu malkas šķūni un paslēpis pistoli aiz dēļiem. Pēc tam gājis
mājās, kur policija viņu aizturējusi. Piekritis parādīt, kur paslēpis pistoli un labprātīgi izdot to izmeklēšanai. Sākotnēji liecības nav sniedzis, jo bijis nobijies.
Saņemot lēmumu par atzīšanu par aizdomās turēto 2013.gada 18.martā norādījis, ka piekrīt lēmumā norādītajām aizdomām pret viņu pēc Krimināllikuma
126.panta pirmās daļas un 233.panta otrās daļas (1.sējums lietas 153.lapa).
Saņemot apsūdzību 2013.gada 23.aprīlī, /pers. E/ norādījis, ka apsūdzība viņam ir saprotama. Savu vainu nozieguma izdarīšanā pēc Krimināllikuma
126.panta pirmās daļas atzīst daļēji, pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas atzīst pilnībā (1.sējums lietas 155.lapa).
/pers. E/ sniegtās liecības tiesa atzīst par ticamām un attiecināmām, jo tajās norādītie fakti apstiprinās arī ar liecinieku liecībās norādītajiem faktiem.
Liecinieks/pers. F/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka /pers. E/ pazīst, bet, kas toreiz noticis, neatceras. Viņam tika nodarīti miesas bojājumi, tika veikta
operācija.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu, tiesas izmeklēšanā tika pārbaudītas liecinieka /pers. F/ 2013.gada 31.janvārī (1.sējums lietas
44.-47.lapa) sniegtās liecības.
/pers. F/ liecinājis, ka 2013.gada 26.janvārī Laumas rajonā saticis paziņas /pers. P/ un /pers. E/. Ar viņiem bijis vēl viens jaunietis, latvietis, bet to
redzējis pirmo reizi. Nepazīstamais jaunietis piedāvājis aiziet pie viņa uz mājām iedzert. Kāds no viņiem aizskrējis uz veikalu pēc alkohola un tad devušies uz
dzīvokli. Ejot pa kāpnēm uz piekto stāvu, starp otro un trešo stāvu ieraudzījuši saburzītu polietilēna maisiņu. /pers. E/ atradies blakus. Pacēlis maisiņu, attaisījis
to un ieraudzījis pistoli no tumša metāla. Abi pistoli nav pētījuši. Lai nebaidītu citus, ielicis pistoli sev aiz jostas. /pers. P/ un nepazīstamajam jaunietim neko nav
rādījuši un teikuši. Dzīvoklī bija nepazīstamā jaunieša māte un divas nepazīstamas meitenes. Virtuvē lietojuši alkoholu. Apmēram pēc stundas beidzies
dzeramais un viņš ar draugiem taisījies iet prom. Brīdī, kad dzīvokļa koridorā ģērbis virsdrēbes, sācis strīdēties ar /pers. E/. Strīda laikā ar /pers. E/ sākuši
grūstīties. Pēc grūdiena nav noturējies kājās un sācis krist uz vienu sānu. Krītot pavilcis līdzi /pers. E/. Tajā brīdī pistole, kas atradusies aiz jostas izkritusi un
noticis šāviens. Sākumā nav sapratis, kas noticis, tikai jutis apdedzinājumu kreisā sānā. Tad ieraudzījis, ka sāka tecēt asinis. Dzīvokļa saimniece un meitenes
sākušas kliegt. Kad aizvests uz slimnīcu, nosaucis sevi par /pers.C/. Kādēļ tā darījis, nevar paskaidrot. Kur pēc šāviena palikusi pistole, nevar pateikt. Slimnīcā
operācijas laikā konstatēts lodes ievainojums. Pēc vizuālā izskata pistole izskatījusies pēc gāzes pistoles. Nav zinājis ka tā ir kaujas pistole. Atteicies no cietušā
statusa, jo pats vainīgs notikušajā, pats atnesis pistoli.
Lieciniece/pers. D/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka ar draudzeni /pers. G/ atpūtušās bārā, kur satikušas draudzeni /pers. H/ ar dēlu vārdā Artjoms vai
Artis. Tad aizbraukuši ciemos pie viņiem uz “Laumas” rajonu. Sēdējuši, atpūtušies, pie /pers. R/ atnākuši draugi. Vispirms atnācis puisis pēc diskiem. Tad
aizgājis un vēlreiz atnācis. Gribējuši iet prom, kad /pers. E/ izšāvis no pistoles. Sākumā nav sapratusi, ka tā ir pistole, bet kad pēc šāviena sākušas džinkstēt
ausis, sapratusi, ka pistole ir īsta. Uz pistoles roktura bijusi zvaigznīte.
Redzējusi, ka /pers. E/ izņēmis pistoli no savas vējjakas vai kabatas un iešāvis vēdera rajonā vīrietim. Ļoti nobijusies, sākusies histērija, paņēmusi dvieli
un aizspiedusi brūci. /pers. E/ aizgājis ar viņas draudzeni /pers. G/.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu, tiesas izmeklēšanā pārbaudītas liecinieces /pers. D/ pirmstiesas kriminālprocesā 2013.gada
26.janvārī (1.sējums lietas 57.-63.lapa) sniegtās liecības. /pers. D/ liecinājusi, ka naktī uz 26.janvāri kopā ar draudzeni /pers. G/ bijusi bārā “Joker”
F.Brīvzemnieka ielā, Liepājā. /pers. G/ iepazinusies ar jaunieti /pers. R/, kurš sevi saucis par Artjomu. Kopā ar jaunieti bārā bijusi viņa māte Lolita. Pēc
plkst.08.00 viņa, /pers. G/, /pers. I/ un /pers. R/ braukuši uz /pers. I/ dzīvokli, deviņstāvu mājas piektā stāvā. Sēdējuši virtuvē un dzēruši vīnu un degvīnu.
/pers. R/ kāds piezvanījis un viņš aizgājis. Atgriezies ar Vladu, kas bija /pers. E/. /pers. E/ laikam tika iedoti diski, pēc kā /pers. R/ ar /pers. E/ aizgājuši.
Aptuveni pēc pusstundas vai stundas /pers. R/ atgriezies dzīvoklī kopā ar /pers. E/ un Dimu jeb /pers. F/ tumši zilā T-kreklā un tumšas krāsas sporta biksēs.
Visi kopā sēdējuši virtuvē un dzēruši degvīnu, kuru atnesa vīrieši. /pers. E/ paņēmis mazo kaķēnu un aizgājis, pēc pusstundas atgriezies. Pēc tam /pers. G/ un
/pers. F/ aizgājuši uz istabu. Pēc brīža /pers. G/ raudājusi. Jautājusi, kas noticis uz ko /pers. G/ atbildējusi, lai pajautā /pers. F/. Viņš tajā laikā ar /pers. E/
sarunājies. /pers. E/ iznācis no istabas un runājies ar /pers. G/. Iegājusi istabā un jautājusi /pers. F/, kas notika, uz ko viņš atbildējis, ka gribējis noskūpstīt
/pers. G/, bet viņa to nav gribējusi. /pers. G/ un /pers. E/ tajā laikā bija izgājuši kāpņu telpā. Palikusi runāt ar /pers. G/, bet /pers. E/ iegājis dzīvoklī pateikt
/pers. F/, lai viņš iet prom.
Pēc piecām minūtēm abas ar /pers. G/ iegājušas dzīvoklī. Redzējušas, ka /pers. E/ piedāvājis /pers. F/ iziet ārā. /pers. F/ piekritis un uzvilcis kājās
apavus. /pers. F/ izteicis /pers. E/ kaut kādu frāzi, ko nav sadzirdējusi. /pers. E/ saniknojies, kaut ko nokliedzis /pers. F/ un tajā pašā brīdī no aizmugures
kabatas vai no bikšu jostas izvilcis priekšmetu līdzīgu pistolei melnā krāsā, un izdarījis šāvienu vērstu pret /pers. F/, kurš bijis pietupies. No šāviena aizkritušas
ausis. No ievainojuma /pers. F/ nokritis koridorā ar muguru pret vannas istabu. Ar kreiso sānu, kur trāpīja lode /pers. F/ piespiedies pie sienas. No kreisā sāna
viņam sūkušās asinis. Pieskrējusi pie /pers. F/ un ar paņemto dvieli sākusi spiest ciet ievainojuma atveri, kas bijusi apaļas formas. To ieraudzījusi, kad pacēlusi
T-kreklu. Pēc tam dvieli turējis /pers. P/. /pers. R/ stāvējis blakus, bet /pers. I/ virtuvē sākusies histērija. Redzējusi, ka /pers. E/ paķēris /pers. G/ aiz rokas un
izvedis no dzīvokļa. /pers. P/ izsaucis ātro palīdzību, bet /pers. R/ izgājis sagaidīt ārstus pie kāpņutelpas. /pers. F/ aizveduši uz slimnīcu. /pers. F/ sevi nosaucis
par Oļegu un norādījis, ka ir no Rīgas.
No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām /pers. D/ uzrādītajās fotogrāfijās atpazinusi /pers. E/ kā vīrieti Vladu, par kuru liecina.
Redzējusi /pers.E/rokās pistoli (1.sējums lietas 64.-67.lapa).
Lieciniece/pers. G/ (pirms laulībām /uzvārds/) tiesas izmeklēšanā liecināja, ka ar draudzeni /pers. D/ atpūtušās bāros "Joker” un “777”. Iepazinušās ar
puisi - Arti, kurš bijis kopā ar savu māti un draugu. Nolēmuši braukt pie viņiem “Laumas” rajonā. Kurā stāvā bijis dzīvoklis, neatceras. Vienu brīdi Artis izgājis
no dzīvokļa un atgriezies kopā ar draugiem. Vīrietis ar gaišiem matiem /pers. F/ sācis viņai uzmākties, tad kļuvis agresīvs, jo viņam atbildējusi “nē”. /pers. E/
saķēris /pers. F/ un novilcis nost. Palikusi istabā nomierināties. Koridorā ģērbjoties dzirdējusi sprādziena skaņu. /pers. E/ stāvējis tā, ka nav redzējusi viņu
šaujam tajā brīdī. Ieraudzījusi, ka /pers. F/ sēdējis uz priekšu noliecies un turējis vēderu, viņa rokas bijušas ar asinīm. /pers. F/ gulējis pret koridora sienu pie
virtuves, ar muguru pret sienu. /pers. E/ paķēris viņu aiz rokas un izvilcis no dzīvokļa. Ieejot liftā redzējusi, ka /pers. E/ ieliek kabatā pistoli. Teikusi, lai palaiž
viņu, bet /pers. E/ teicis, lai nāk viņam līdzi. /pers. E/ teicis, ka viņa nedrīkst viņu nodot, jo viņam ir ģimene un ir nosacīts sods, ka viņš nevar atgriezties
cietumā. Atbildējusi, ka nevienam neko neteiks un pēc 20 minūtēm /pers. E/ viņu palaidis.
/pers. D/ stāstījusi, ka savstarpējā konflikta laikā, kas nav bijis saistīts ar viņu, /pers. E/ izvilcis pistoli un izšāvis. /pers. D/ palikusi dzīvoklī līdz atbraukusi
policija un ātrā palīdzība.
Lieciniece/pers. G/ (pirms laulībām /uzvārds/) apstiprināja kā patiesas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu, tiesas izmeklēšanā
pārbaudītās liecības, kuras sniegusi 2013.gada 27.janvārī (1.sējums lietas 48.-56.lapa). No /pers. G/ (šobrīd /uzvārds/) liecībām izriet, ka 2013.gada
26.janvārī ar draudzeni /pers. D/ bijušas bārā “777” Lielā ielā, Liepājā, kur iepazinusies ar jaunieti vārdā Artjoms jeb /pers. R/. Pēc bāra “777” darba laika
beigām kopā ar savu draudzeni un /pers. R/ aizgājuši uz bāru “Joker”, kur iepazinusies ar /pers. R/ māti /pers. I/. Pēc tam visi braukuši pie /pers. I/, kur virtuvē
dzēruši vīnu un degvīnu. /pers. R/ kāds piezvanījis un viņš aizgājis. /pers. R/ atnācis ar viņai nepazīstamu vīrieti /pers. E/, kurš stādījies priekšā kā Vlads. /pers.
R/ ar /pers. E/ meklējuši diskus un tad aizgājuši. Pēc laika, /pers. R/ atgriezies dzīvoklī kopā ar /pers. E/, /pers. F/ un /pers. P/, atnesuši pudeli degvīna. /pers.
F/ bijis tumši zilas krāsas T-krekls.
Visi kopā virtuvē sēdējuši un dzēruši degvīnu. Pēc brīža atradusies kopā ar /pers. R/ un /pers. F/ istabā. /pers. F/ sācis uzmākties un gribējis intīmas
attiecības ar viņu. Pateikusi, ka viņa to nevēlas, bet /pers. F/ uzkritis viņai virsū. Tajā brīdī /pers. R/ izgājis no istabas, bet istabā ienācis /pers. E/ un novilcis
/pers. F/ nost, sakot - “ko tu dari?”. Uzvilkusi virsdrēbes un izgājusi kāpņutelpā lai atjēgtos. /pers. E/ pateikusi, lai nelaiž /pers. F/ viņas tuvumā. Tad
kāpņutelpā iznākusi /pers. D/ un /pers. E/ iegājis dzīvoklī. Izstāstījusi /pers.D/visu, kas noticis. Ieejot dzīvoklī redzējušas, ka /pers. F/ koridorā notupies
šņorējis kurpes. Aizgājusi aiz stūra, lai novilktu virsdrēbes un tad atskanējis šāviens, pat aizkritušas ausis. Ieraudzījusi /pers.E/ rokās priekšmetu līdzīgu pistolei,
melnā krāsā, metāla. Visi kaut ko klieguši. /pers. F/ sācis samirkt T-krekls, bet aizmugurē sākusi veidoties asins peļķe. Tad kāds sācis kliegt par dvieli, tajā
brīdī /pers. E/ paņēmis viņu aiz rokas un izvedis no dzīvokļa. Pirms aiziešanas redzējusi, ka /pers. P/ pa telefonu izsauc ātro palīdzību. Atrodoties liftā /pers. E/
izņēmis pistoli, parāvis aizslēdzi, pēc kā uz zemes nokritis kaut kas no metāla. /pers. E/ to pacēlis, bet kas tas bijis, viņa nav redzējusi. Redzējusi patronu
aptverē patronas, /pers. E/ aptveri ielicis pistolē. /pers. E/ teicis, ka nevajag nevienam neko stāstīt.
No protokola par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām /pers. G/ uzrādītajās fotogrāfijās atpazinusi /pers. E/ kā vīrieti Vladu, par kuru liecina.
Redzējusi /pers.E/ rokās pistoli (1.sējums lietas 55.-56.lapa).
Izvērtējot /pers.E/, /pers. G/, /pers. D/ un /pers. F/ liecības tiesa secina, ka ar tām apstiprinās, ka 2013.gada 26.janvārī dzīvoklī /adrese B/, kopīgas
alkohola lietošanas laikā, starp /pers. F/ un /pers. E/ izcēlās konflikts. Tas notika pēc tam, kad /pers. E/ atgrūda /pers. F/ no /pers. G/, un aizrādīja /pers. F/,
ka viņš uzvedas nepieklājīgi.
Abu liecinieču /pers. D/ un /pers. G/ liecības ir analogas, ticamas un papildina viena otru. /pers. E/ par savām turpmākām darbībām liecina secīgi un
detalizēti. /pers. E/ liecinātais apstiprinās arī ar /pers. D/ liecībām. Abi liecina, ka /pers. E/ piedāvājis /pers. F/ iziet no dzīvokļa. /pers. F/ uzvilcis apavus
dzīvokļa koridorā, /pers. E/ bijis dusmīgs un izvilcis aiz jostas aizlikto pistoli, pavērsis to pret /pers. F/ un izšāvis.
/pers. F/ gan liecina, ka pistole viņam bijusi aiz jostas, tā izkritusi un tai pat brīdī noticis šāviens. Taču šādas liecības tiesa atzīst par nepatiesām, jo tās
neapstiprinās ne arvienu citu pārbaudīto pierādījumu. Liecinieks cenšas attaisnot apsūdzētā rīcību, jo ir savstarpēji pazīstami un iespējams, ka zināja par pistoli.
Uz ko norāda tas, ka nosaucis sevi par /pers.C/.
No Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa inspektoru ziņojumiem izriet, ka 2013.gada 26.janvārī ap plkst.16.00 Operatīvās
vadības nodaļā saņemta informācija, ka /adrese/, atrodas vīrietis /pers. F/ ar šautu brūci vēderā. Ievainotā persona sevi nosaucis par /pers.C/ (1.sējums lietas
8.-9.lapa).
No Neatliekamās medicīniskās palīdzības pavadlapas redzams, ka 2013.gada 26.janvārī plkst.16.45 (saņemts izsaukums plkst.15.50) /pers. F/ ar šautu
brūci kreisajā sānā tiek nogādāts uz Liepājas reģionālo slimnīcu. /pers. F/ sevi nodēvē par /pers.C/ (1.sējums lietas 35.-38.lapa).
/pers. E/ savās liecībās liecinājis, ka iešāvis /pers. F/, attālums starp viņiem bijis viens solis.
/pers. G/ liecināja, ka ģērbjoties dzirdējusi šāvienu. Tad pagriezusies un redzējusi /pers. F/, kurš ar rokām saķer vēderu, uz rokām bijušas asinis. Tai pat
brīdī /pers. E/ viņu izvedis no dzīvokļa un liftā redzējusi kā /pers. E/ ieliek pistoli kabatā.
No 2013.gada 26.janvāra izņemšanas protokola, apskates protokola un eksperta darba protokola redzams, ka Liepājas reģionālajā slimnīcā izņemts
/pers. F/ apģērbs – tumši zilas krāsas t-krekls, apakšbikses, sporta bikses. Uz krekla mugurējās daļas ap vidukli konstatēs liela izmēra asins traips, kreisās
puses sānu daļā konstatēts apaļš caurums. Lode izņemta no /pers. F/ ķermeņa (1.sējums lietas 23.-29.lapa).
Fototabulā redzams izpētei iesniegts T-krekls tumši zilā krāsā, uz kura konstatēti asinīm līdzīgi traipi (1.sējums lietas 105.-107.lapa).
No dzīvokļa /adrese C/, 2013.gada 26.janvāra apskates protokola un tam pievienotās fototabulas konstatējams, ka apskates laikā dzīvokļa koridorā,
pie tualetes un vannas istabas durvīm, uz grīdas, grīdas segas un sienas konstatēti asinīm līdzīgi traipi. Uz sienas tapetēm ir izsmērētas asinīm līdzīga viela
(1.sējums lietas 11.-19.lapa).
Par /pers.E/ veikto šāvienu dzīvokļa koridorā liecina arī liecinieki /pers. P/, /pers. R/ un /pers. H/.
Liecinieks/pers. P/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka dzīvokļa virtuvē ar /pers. R/ un viņā māti, /pers. E/, /pers. F/, un divām meitenēm lietojuši alkoholu.
Vienu brīdi ar /pers. R/ aizgājis parunāties uz istabu, jo bijis konflikts ar /pers. F/ un vienu no meitenēm. Istabā bijuši kādas 20 minūtes. Kad iznākuši no
istabas koridorā, /pers. F/ gulējis koridorā uz zemes un viņam blakus bijusi Arta mamma. /pers. F/ teicis, ka sāp vēders. Izsaucis ātro palīdzību un sagaidījis
policiju. Šāvienu nav dzirdējis, skanējusi skaļa mūzika.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu, tiesas izmeklēšanā tika pārbaudītas liecinieka /pers. P/ 2013.gada 28.janvārī (1.sējums lietas
74.-75.lapa) sniegtās liecības. /pers. P/ kā aizturētais liecinājis, ka 2013.gada 25.janvārī telefoniski sazinājies ar /pers. R/. /pers. R/ atpūties bārā “Joker”.
Nākamajā dienā 26.janvārī ap plkst.10:00 atkal telefoniski sazinājies un sarunājuši satikties pie /pers. R/ mājas. Nolēmuši iedzert alu /pers. R/ mājas
kāpņutelpu. Pēc kāda laika atnācis /pers. F/. /pers. R/ ieminējies, ka varētu iet pie viņa iedzert, jo dzīvoklī ir divas meitenes un viņa māte. Nopirkuši alkoholu
un aizgājuši uz /pers. R/ dzīvokli /adrese D/, dzīvokļa numuru nezina. Dzīvoklī bijušas divas jaunas nepazīstamas sievietes un /pers. R/ māte. Virtuvē lietojuši
alkoholu. Pēc kāda laika /pers. R/ iesaucis viņu savā istabā un jautājis, kādēļ /pers. F/ strīdas ar vienu no meitenēm. Kamēr ar /pers. R/ atradies istabā,
dzīvokļa koridorā atskanējis šāvienam līdzīgs troksnis. Izskrējis no istabas un redzējis, ka starp virtuvi un tualeti koridorā uz grīdas pussēdus, ar kreiso sānu
piespiedies pie sienas, ir /pers. F/. /pers. R/ māte kliegusi, ka /pers. F/ ir sašauts. /pers. F/ ar roku turējis vēderu kreisā pusē, kad pacēlis roku, sākušas tecēt
asinis no apaļas brūces.
Izsaucis ātro palīdzību un saņēmis norādījumus ar audumu nospiest brūci, lai apturētu asiņošanu. /pers. R/ māte iedevusi dvieli un tā turējis saspiestu brūci
līdz atbraukusi ātrā palīdzība. Tad arī pamanījis, ka dzīvoklī vairs nav /pers. E/ un viena no jaunajām sievietēm.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punktu, tiesas izmeklēšanā tika pārbaudītas liecinieka /pers. R/ 2013.gada 26.janvārī (1.sējums lietas
70.lapa) sniegtās liecības. /pers. R/ liecinājis, ka 2013.gada 26.janvārī bijis bārā “777” Liepājā Pasta ielā, kopā ar māti /pers. I/. Bijušas divas meitenes –
Žeņa jeb /pers. G/ un /pers. D/. Ap plkst.06:00 aizbraukuši pie viņa mātes uz dzīvokli /adrese B/. Tur lietojuši alkoholu. Piezvanījis /pers.P/, pēc kā izgājis
satikt /pers. P/. Ar /pers. P/ aizgājuši nopirkt alu, ko pēc tam dzēruši mājas /adrese/ kāpņu telpā. Viņiem piebiedrojušies /pers. P/ draugi /pers. F/ un /pers. E/.
Piedāvājis visiem iet iedzert viņa mātes dzīvoklī. Dzīvokļa virtuvē turpinājuši lietot alkoholu. Dzīvoklī bijusi viņa māte, /pers. D/ un /pers. G/. Pēc brīža /pers. F/
un /pers. G/ aizgājuši uz istabu. Pēc 5-10 minūtēm Žeņa iznākusi no istabas manāmi uztraukusies un gribējusi iet prom. Nomierinājis /pers.G/un viņa
pastāstījusi, ka /pers. F/ viņai istabā uzmācies. Pa to laiku /pers. E/ aizgājis uz istabu pie /pers. F/, lai aprunātos. Pēc brīža /pers. E/ iznācis no istabas un kopā
ar /pers. G/ izgājis kāpņu telpā aprunāties. /pers. F/ atgriezies virtuvē. /pers. P/ bijis istabā, kamēr uz balkona smēķējis. Tad izdzirdējis kaut ko līdzīgu
šāvienam, un abi ar /pers. P/ ieskrējuši dzīvokļa koridorā. Redzējis, ka /pers. F/ guļ uz grīdas. Viņam blakus bijusi /pers. D/ un māte, bet /pers. E/ un /pers. G/
dzīvoklī vairs nav bijuši. /pers. P/ izsaucis ātro palīdzību un ar dvieli centies apturēt asiņošanu. /pers. F/ asinis nākušas no ķermeņa mugurpuses.
Lieciniece/pers. H//pers. H/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka ar draudzeni bijusi naktsklubā, kad viņas dēls /pers. R/ ar divām jaunām sievietēm
piebiedrojies. Pēc kāda laika braukuši uz viņas dzīvokli /adrese E/. /pers. R/ kāds piezvanījis un viņš no dzīvokļa izgājis. Pēc tam atgriezies kopā ar /pers. E/
un vēl vienu vīrieti. Visi sēdējuši virtuvē un iedzēruši. Vēl bijis Jānis, bet trešā jaunieša vārdu neatceras. Tad starp jauniešiem sanācis strīds, tieši starp kuriem,
nezina. Artis teicis, ka tas uz kuru šauts apvainojis vienu no meitenēm. Virtuves durvis bijušas ciet un skanējusi skaļa mūzika, bet tad bijis troksnis un
notrīsējušas durvis. Nav sapratusi, kas noticis. Kad atvērusi durvis, visi klieguši. Kāds kliedzis, lai izsauc ātro palīdzību, kāds prasījis dvieli. /pers. E/ ar vienu
no meitenēm jau bijis prom. Viens no vīriešiem paņēmis no vannas istabas dvieli un izsaucis ātro palīdzību. Kāds teicis, ka /pers. E/ izšāvis. Ieroci nav redzējusi
ne pirms, ne pēc šāviena. Arī /pers.F/guļot koridorā neko nav teicis.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu, tiesas izmeklēšanā tika pārbaudītas liecinieces /pers. H/ (pirmstiesas kriminālprocesā /uzvārds/)
2013.gada 26.janvārī (1.sējums lietas 68.-69.lapa) sniegtās liecības. Lieciniece liecinājusi, ka dzīvo /adrese F/. 2013.gada 25.janvārī ar dēlu /pers. R/ bijusi
bārā “777”, iepazinušies ar divām jaunām krievu tautības meitenēm. Vienu no meitenēm sauca Jevgēņija. 2013.gada 26.janvārī ap plkst.08:00 kopā ar
meitenēm atbraukuši uz viņas dzīvokli /adrese E/, kur lietojuši alkoholu. Pēc kāda laika /pers. R/ kāds piezvanījis un viņš aizgājis. Ar abām meitenēm palikusi
dzīvoklī. Pēc kāda laika /pers. R/ atnācis ar savu draugu /pers. P/, /pers. E/ un /pers. F/. Visi virtuvē lietojuši alkoholu. Notikumus atceras miglaini, jo bijusi
ievērojami lietojusi alkoholu. Vienu brīdi /pers. F/ ar Jevgeniju bija kaut kur pazuduši. /pers. E/ bija aizgājis uz savām mājām, jo bija viņa atdevusi savu
kaķēnu. Pēc kāda laika virtuvē ienācis /pers. R/ un teicis, ka kāds strīdas. Vienā brīdī atsprāgušas vaļā virtuves durvis un redzējusi, ka /pers. F/ guļ koridorā uz
grīdas, tuvāk vannas istabas durvīm. Nav sapratusi, kas noticis. /pers. F/ sācis stenēt un, tad ieraudzījusi asinis. Sākusi histērijā kliegt, lai sauc ātro palīdzību.
/pers. E/ ar Jevgēniju no dzīvokļa bija jau aizgājuši. Vēlāk no /pers. R/ vai /pers. P/ uzzinājusi, ka to izdarījis /pers. E/.
No 2013.gada 22.februāra tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinuma Nr.116 secināms, ka (1.sējums lietas 40.-41.lapa), ka /pers. F/ konstatēti miesas
bojājumi: šauta brūce kreisā sānā, kreisās puses iegurņa muskuļu šauts bojājums ar hematomubrūces kanāla rajonā, kreisās puses zarnu kaula ķermeņa
šķembains lūzums ar locītaviedobuma intraartikulāru šķembu lūzumu, svešķermenis (lode) mazā iegurņa labā pusēretroperitoneāli, kas varēja rasties 2013.gada
26.janvārī pie lēmumā minētiem apstākļiem viena šāviena rezultātā no šaujamieroča, kura patrona bijusi aprīkota ar lodi, un pēc sava rakstura pieskaitāmi pie
vidēji smagiem miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas.
Ar lēmumu par tiesu medicīniskās ekspertīzes noteikšanu un eksperta atzinumu pierādīts, ka /pers. F/ vidēji smagi miesas bojājumi nodarīti 2013.gada
26.janvārī no šautas lodes radītiem ķermeņa kreisā sāna iegurņa ievainojumiem.
Ar 2013.gada 3.jūnija kompleksās ballistiskās/ķīmiskās ekspertīzes ekspertu atzinumu secināts, ka /pers. F/ T-kreklam konstatēts viens auduma
bojājums muguras pusē, apakšējā kreisajā daļā. Konstatētais bojājums T-kreklam ir izveidojies šāviena no šaujamieroča rezultātā, kura munīcijai bija apvalka
lode (1.sējums lietas 102.-104.lapa).
Ar ballistiskās ekspertīzes 2013.gada 3.aprīļa eksperta atzinumu secināts, ka izpētei iesniegtā lode ir izšauta no iesniegtās pistoles “TT” Nr.AD05750.
(1.sējums lietas 94.-97.lapa).
Uz apstākli, ka apsūdzētais /pers. E/ tīši nodarījis /pers. F/ vidēji smagus miesas bojājumus, kas viņa darbības rezultātā iestājušies, norāda nodarīto
miesas bojājumu lokalizācija, proti, šauta brūce kreisā sānā.
Tiesa konstatē, ka ar pārbaudītiem attiecināmiem, pieļaujamiem un ticamiem pierādījumiem ir pierādīts, ka /pers. E/ tīši nodarījis /pers. F/ vidēja
smaguma miesas bojājumus, un viņa darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas.
Tiesa atzīst par pierādītu arī apstākli, ka apsūdzētais noziedzīgos nodarījumus izdarījis alkohola ietekmē, jo šādu apstākli savās liecībās apstiprina gan
pats apsūdzētais, gan visi liecinieki liecina, ka dzīvokļa /adrese A/, virtuvē lietoja alkoholu. Tiesa uzskata, ka pat neliela alkohola koncentrācija cilvēka
organismā rada ietekmi, jo indivīds zaudē spēju kontrolēt savu rīcību, tiek radīts uzbudinājuma stāvoklis. Konkrētajā gadījumā ievērojama loma bija tieši
alkohola ietekmei organismā, kas sekmēja noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu.
No 2013.gada 1.februāra izņemšanas protokola secināms, ka /pers. E//adrese/, pagalmā aiz koka konstrukcijas šķūņiem parāda koka krēslu, zem kura
melnā politelēna maisā atrodas pistole “TT” ar Nr.AD05750. Pistoles magazīnā atrodas četras patronas (1.sējums lietas 84.-89.lapa).
Ar ballistiskās ekspertīzes 2013.gada 3.aprīļa eksperta atzinumu secināts, ka izpētei iesniegtā Polijā rūpnieciski ražotā 7,62 mm Tokareva konstrukcijas
1930./1933.g. parauga pistole “TT” ar Nr.AD05750 ir īsstobra vītņstobra pusautomātiskas darbības šaujamierocis. Pistole ir derīga šaušanai ar 7,62x25mm
patronām, tai skaitā ar 4 iesniegtajām 7,62x25mm patronām. Pistoles stobra kanālā un patrontelpā šaujamieroču munīcija vai tās sastāvdaļas netika
konstatētas.
Ekspertīzei iesniegtās (pistoles magazīnā ielādētās) Krievijā rūpnieciski ražotās 7,62x25,mm Tokareva konstrukcijas 1930.gada parauga patronas ir
vītņstobra šaujamieroču munīcija. Patronas ir paredzētas un derīgas šaušanai atbilstoša kalibra šaujamieročos (pistolēs, mašīnpistolēs), tai skaitā ar izpētei
iesniegto pistoli Nr.AD05750 (1.sējums lietas 94.-97.lapa).
Liecinieks/pers. BC/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka ikdienā Valsts policijas koledžā ir speciālists par šaujamieročiem. TT pistole ir savdabīgs ierocis,
kas sen izņemta no bruņojuma. TT pistolēm nav ārējais drošinātājs, līdz ar to uzpildīt magazīnu bez zināšanām varētu būt grūti izdarīt. Šādas zināšanas var
apgūt pašmācības ceļā, bet 2013.gadā šādi video materiāli internetā vēl nebija pieejami. Apšauba, ka cilvēks, kurš uz ielas atradis šaujamieroci, pēc stundas
mācētu ar to rīkoties, šaut, pārlādēt.
Saskaņā ar Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 11.pantu fiziskajām un juridiskajām personām, izņemot valsts un pašvaldību iestādes, kurām
tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot ieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, ir tiesības iegādāties, kolekcionēt, glabāt, nēsāt, pārvadāt un realizēt
B, C un D kategorijas šaujamieročus, ieskaitot traumatiskos garstobra šaujamieročus, to maināmos stobrus un šaujamieroču munīciju, kā arī lielas enerģijas
pneimatiskos ieročus tikai ar Valsts policijas atļauju.
2013.gada 26.jūnijā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde sniegusi informāciju par to, ka /pers. E/ nav reģistrēta šaujamieroča nēsāšanas,
glabāšanas un iegādāšanās atļauja, un šaujamieroči nav reģistrēti (2.sējums lietas 120.lapa).
Tiesa secina, ka apsūdzētā /pers. E/ darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas, jo ar attiecināmiem, pieļaujamiem un
ticamiem pierādījumiem ir pierādīts, ka /pers. E/ glabāja un nēsāja šaujamieroci Polijā rūpnieciski ražotā 7,62 mm Tokareva konstrukcijas 1930./1933.g.
parauga pistole “TT” ar Nr.AD05750 un šaujamieroča munīciju četras 7,62x25mm patronas.
Nosakot /pers. E/ sodu, tiesa vadās no Krimināllikuma 35. un 46.panta, tas ir, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,
apsūdzētā personību, viņa atbildību ietekmējošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 35.pantu soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas
personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Krimināllikuma 5.panta pirmajā daļā noteikts, ka nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam), noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma
126.panta pirmajā daļā, ir atzīstams par mazāk smagu noziegumu.
Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 126.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) soda ar
brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.
Krimināllikuma grozījumos (likuma redakcijā no 2013.gada 1.aprīļa) sods par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma
126.panta pirmajā daļā ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) , noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts
Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā, ir atzīstams par smagu noziegumu.
Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) soda ar
brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem vai ar arestu, atņemot tiesības veikt zināma veida uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai
bez tā.
Krimināllikuma grozījumos (likuma redakcijā no 2013.gada 1.aprīļa) sods par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma
233.panta otrajā daļā ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu (likuma redakcijā no 2013.gada 1.aprīļa), noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma
233.panta otrajā daļā, ir atzīstams par mazāk smagu noziegumu.
2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumu 4.punkts, nosaka, ka personas, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas
līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, sodāmas saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bijušas spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, ņemot vērā, ka
maksimālais soda apmērs vai laiks nedrīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds Krimināllikumā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts
pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.
Pārejas noteikumu 6.punktā ir noteikts, ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka
brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa to ņem vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu.
Līdz ar to, minētā norma paredz, to, ka tiesai ir jāņem vērā izmaiņas, kas attiecas uz panta sankcijā paredzēto brīvības atņemšanas sodu, bet tā nedod
tiesības piemērot sodu, kāds panta sankcijā nebija paredzēts noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā.
Tātad saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo un ceturto daļu (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) /pers. E/ izdarījis mazāk smagu un
smagu noziegumu (šobrīd divus mazāk smagus noziegumus).
Pārbaudot apsūdzētā /pers. E/ personību raksturojošās ziņas konstatēts, ka uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi divas reizes sodīts 1995.gada
25.aprīlī un 2011.gada 28.decembrī, noziedzīgos nodarījumus izdarījis nosacītas notiesāšanas laikā (1.sējums lietas 156.-160., 208.-209.lapa, 2.sējums lietas
24.-25.lapa).
Psihiatriskajā klīnikā un Liepājas narkoloģisko slimnieku lietotāju reģistrā nav ziņu par /pers. E/ (1.sējums lietas 171.-172.lapa).
2013.gada maija mēnesī /pers. E/ strādāja SIA “/nosaukums/” (1.sējums lietas 136.-140.lapa).
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa par atbildību mīkstinošu apstākli atzīst to, ka /pers. E/ iesniegumā savu vainu noziedzīgo nodarījumu
izdarīšanā atzinis pilnībā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1. un 12.punktu, par atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgie nodarījumi veido
noziedzīgo nodarījumu recidīvu, un vidēja smaguma miesas bojājumus /pers. E/ nodarījis būdams alkohola ietekmē.
Krimināllikuma 35.panta otrā daļa nosaka, ka soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto
noziegumu, resocializēt personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Kriminālsoda
noteikšanā tiesai jāievēro arī vispārējie tiesību principi, tajā skaitā humānisma princips, tātad sodam jābūt tādam, kas sekmē indivīda vēlēšanos laboties un
stāties uz likumpaklausības ceļa.
Izvērtējot visu iepriekš minēto attiecībā uz apsūdzēto /pers. E/, lai sasniegtu soda mērķi, kas ir ne tikai vainīgo sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu,
bet arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tiesa atzīst, ka konkrētajā kriminālprocesā
/pers. E/ pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas un 233.panta otrās daļas ir nosakāms reāls brīvības atņemšanas sods.
/pers. E/ jaunus noziedzīgos nodarījumus izdarījis būdams jau sodīts ar nosacītu brīvības atņemšanas sodu. Konstatētais tikai liecina par to, ka
apsūdzētais nekādus secinājumus priekš sevis nav izdarījis, turpina ārvalstīs izdarīt arvien jaunus noziedzīgus nodarījumus, nav nostājies uz labošanās ceļa, nav
pildījis likumus un atturējies no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Tiesa vērtē šos apstākļus kā apsūdzētā personību negatīvi raksturojošus un tie norāda uz paaugstinātu risku jaunu likumpārkāpumu iespējamībai. Ņemot
vērā apsūdzētam konstatētos atbildību pastiprinošos apstākļus, kā arī atbildību mīkstinošo apstākli, tiesa uzskata, ka brīvības atņemšana par katru noziegumu
nosakāma tuvu pusei no sankcijas maksimālā apmēra.
Ar Kurzemes apgabaltiesas 2011.gada 28.decembra spriedumu /pers. E/ sodīts pēc Krimināllikuma 20.panta trešās daļas un 274.panta otrās daļas,
193.panta ceturtās daļas, 15.panta ceturtās daļas un 177.panta trešās daļas, 20.panta otrās daļas un 152.panta otrās daļas. Saskaņā ar Krimināllikuma
50.panta pirmo daļu galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 5 (pieciem) gadiem, bez mantas konfiskācijas. Sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 5
(pieciem) gadiem. Soda izciešanas termiņā ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks no 2008.gada 20.novembra līdz 2008.gada 12.decembrim. Spriedums
stājies likumīgā spēkā 2012.gada 17.februārī (1.sējums lietas 161.-170.lapa). Ar Liepājas tiesas 2015.gada 8.janvāra lēmumu nolemts izpildīt noteikto sodu -
brīvības atņemšana uz 5 (pieciem) gadiem.
Galīgais sods /pers. E/ nosakāms atbilstoši Krimināllikuma 51.panta pirmās daļas nosacījumiem, tas ir - ja notiesātais pēc sprieduma taisīšanas, bet pirms
pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc
iepriekšējā sprieduma.
/pers. E/ saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā ieskaitāms aizturēšanā, apcietinājumā pavadītais laiks no
2013.gada 26.janvāra līdz 2013.gada 23.aprīlim, no 2015.gada 13.aprīļa līdz 2015.gada 15.aprīlim (1.sējums lietas 123., 127.-130., 232.-235.lapa).
Ar izmeklēšanas tiesneša 2013.gada 28.janvāra lēmumu /pers. E/ piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, kurš ar procesa virzītāja 2013.gada
23.aprīļa lēmumu grozīts uz uzturēšanos noteiktā vietā, un papildus drošības līdzekli– aizliegums izbraukt no valsts (1.sējums lietas 127.-130.lapa)
Ar Liepājas tiesas 2014.gada 21.janvāra lēmumu /pers. E/ piemērotais drošības līdzeklis uzturēšanās noteiktā vietā, un papildus drošības līdzeklis –
aizliegums izbraukt no valsts grozīts uz apcietinājumu (1.sējums lietas 198.lapa).
Ņemot vērā, ka apsūdzētam tiek piespriests reāls brīvības atņemšanas sods, tad, lai nodrošinātu sprieduma izpildi /pers. E/ piemērotais drošības līdzeklis
apcietinājums atstājams negrozīts līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Kriminālprocesa likuma 14.panta pirmā daļa noteic, ka ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas
novilcināšanas. Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā
iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem.
Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei krimināllietās lietas izskatīšanas termiņš tiek rēķināts nevis no brīža, kad lieta nonāk tiesā, bet jau no
izmeklēšanas stadijas pirmstiesas kriminālprocesā. Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā paustajām atziņām, laika skaitīšana kriminālprocesā
iesākas ar brīdi, kad ,,kompetentas iestādes ir paziņojušas kādai personai par to, ka tā tiek turēta aizdomās par kriminālnozieguma izdarīšanu" (Eiropas
Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Devveer Belgium 1980 un Tiesu prakse par tiesībām uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un soda
noteikšanā, ja nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Rīga: - Latvijas Republikas Augstākā tiesa Senāta
Krimināllietu departaments, 2013 94.lpp.).
/pers. E/ atzīts par aizdomās turēto 2013.gada 28.janvārī (1.sējums lietas 144.lapa).
Krimināllieta nosūtīta iztiesāšanai uz tiesu 2013.gada 19.jūnijā un pirmā tiesas sēde nozīmēta uz 2013.gada 7.novembri (1.sējums lietas 182.-183.lapa).
/pers. E/ savu procesuālos pienākumus nav pildījis, nav ieradies uz tiesas sēdēm, līdz ar to, nosakot sodu, nav konstatējams, ka būtu pārkāptas /pers. E/
tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.
Kriminālprocesā pēc norīkojuma /pers. E/ aizstāvību realizēja advokāti V.Borina un A.Purmalis, kuriem saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.,
367.pantu, pienākas atlīdzība par veikto darbu 421,34 euro apmērā (1.sējums lietas 196., 213.lapa, 2.sējums lietas 69., 95., 121.lapa).
Ņemot vērā, ka iztiesājot kriminālprocesu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 465.pantu aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, tad konkrētā gadījumā /pers.
E/ par saņemtiem advokāta pakalpojumiem ir atbrīvojams.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu lietiskie pierādījumi aploksne ar trim konteineriem ar asins nomazgājumiem, divi
konteineri ar šāvienu pēdu nomazgājumiem, kas glabājas Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē akts Nr.58 (1.sējums lietas 179.lapa) iznīcināmi.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu lietiskie pierādījumi lode un t-krekls, kas glabājas kopā ar krimināllietas
materiāliem (1.sējums lietas 179.-180.lapa) iznīcināmi.
Šaujamierocis – 7,62 mm Tokareva konstrukcijas 1930./1933.g. parauga pistoli “TT”, Nr.AD05750, kas glabājas Valsts policijas Kriminālistikas
pārvaldes lietisko pierādījumu glabātavā (1.sējums lietas 180.lapa) saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 3.punktu iznīcināms.
Rezolutīvā daļa
Tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 520., 523., 528., 529., 530.pantu
nosprieda
atzīt par vainīgu /pers. E/ pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz
2 (diviem) gadiem.
Atzīt par vainīgu /pers. E/ pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz
1 (vienu) gadu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, galīgo sodu /pers. E/ noteikt
brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem 3 (trim) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta noteikumiem tiesas noteiktajam sodam daļēji pievienot neizciesto sodu pēc Kurzemes apgabaltiesas 2011.gada
28.decembra sprieduma un Liepājas tiesas 2015.gada 8.janvāra lēmuma, ar kuru nolemts izpildīt brīvības atņemšanas sodu, un galīgo sodu /pers. E/ noteikt
brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) gadiem 3 (trim) mēnešiem.
/pers. E/ saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā ieskaitāms aizturēšanā, apcietinājumā pavadītais laiks no
2013.gada 26.janvāra līdz 2013.gada 23.aprīlim, no 2015.gada 13.aprīļa līdz 2015.gada 15.aprīlim.
/pers. E/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu negrozīt līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Atbrīvot /pers. E/ no procesuālo izdevumu samaksas par advokātu darbu 421,34 (četri simti divdesmit viens eiro un trīsdesmit četri centi) euro apmērā.
Lietiskos pierādījumus aploksni ar trim konteineriem ar asins nomazgājumiem, divus konteinerus ar šāvienu pēdu nomazgājumiem, lodi un T-kreklu
iznīcināt.
Šaujamieroci – 7,62 mm Tokareva konstrukcijas 1930./1933.g. parauga pistoli “TT”, Nr.AD05750, kas glabājas Valsts policijas Kriminālistikas
pārvaldes lietisko pierādījumu glabātavā iznīcināt.
Spriedumu var pārsūdzēt un protestēt desmit dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona
tiesā no pilna sprieduma pieejamības dienas.
/pers. E/ spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no dienas, kad saņemta sprieduma kopija vai noraksts.
Pilns tiesas spriedums pieejams 2019.gada 22.februārī.
Tiesnese (personiskais paraksts) A.Eglija