Supreme Court dismisses bid rejection appeal due to lack of legal interest and procedural defects.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court rejected the bidder's request to annul the tender authority's decision, citing procedural failures and lack of legal interest. The bidder argued the rejection was arbitrary due to the company's location and pricing, but the court found the administrative court had correctly dismissed the appeal for missing statutory requirements. Consequently, the higher court annulled the lower court's decision and refused to accept the bid for review on the merits.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 184. panta 2. daļa; Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 6. panta 2. daļa: Pieteikums par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku ir jāatbilst noteiktajiem priekšnoteikumiem, un zaudējumu atlīdzināšanas prasība nepastāv, ja izdevumi nav atkarīgi no panākumiem iepirkumā.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2017:0918.SKA-1386-17.1.L
Lieta Nr. 680032517
SKA-1386/2017
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Augstākā tiesa
LĒMUMS
Rīgā 2017.gada 18.septembrī
Augstākā tiesa šādā sastāvā:
tiesnese Veronika Krūmiņa
tiesnese Vēsma Kakste
tiesnese Ilze Skultāne
rakstveida procesā izskatīja KS „Karavīrs Group” blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 13.jūnija lēmumu, ar kuru atteikts
pieņemt KS „Karavīrs Group” pieteikumu.
Aprakstošā daļa
[1] Pasūtītāja SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” Publisko iepirkumu likuma (spēkā līdz 2017.gada 1.martam)
8.2panta kārtībā rīkoja iepirkumu „Apsardzes pakalpojumu sniegšana” (id. Nr. SIA DDzkSU-2017/028M). Piedāvājumu iepirkuma 1.daļā iesniedza arī
pieteicēja KS „Karavīrs Group”.
[2] Pasūtītāja par 1.daļas uzvarētāju atzina citu pretendentu, bet pieteicējas piedāvājumu noraidīja. Lēmums pamatots ar to, ka pieteicēja pēc
pasūtītājas pieprasījuma pietiekami neizskaidroja, kādā veidā tiks nodrošināta līguma kvalitatīva un savlaicīga izpilde, ņemot vērā, ka pieteicējas juridiskā
adrese ir Rīgā, bet apsardzes pakalpojums sniedzams Daugavpilī, kā arī pieteicējas piedāvājums uzskatāms par nepamatoti lētu, jo pieteicēja
neizskaidroja finanšu piedāvājuma izmaksas un minimālā stundas tarifa neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām. Pasūtītāja noslēdza līgumu ar
uzvarējušo pretendentu.
[3] Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par pasūtītājas lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Pieteikumā norādīts, ka pasūtītāja prettiesiski noraidījusi
piedāvājumu tikai tādēļ, ka pieteicējas juridiskā adrese ir Rīgā un pasūtītāja nevēlas veikt pieteicēja finanšu piedāvājuma pārbaudi, izvērtējot vidējo
minimālo stundas likmi.
[4] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2017.gada 3.maija lēmumu pieteikums atstāts bez virzības trūkumu novēršanai – valsts nodevas
samaksai un pieteikuma pamata konkretizēšanai, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 184.panta otrajai daļai norādot, kādu būtisku pieteicējas tiesību
vai tiesisko interešu aizskārumu ir radījis pārsūdzētais lēmums un vai minētā lēmuma atzīšana par prettiesisku pieteicējai ir nepieciešama atlīdzinājuma
pieprasīšanai vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Lēmumā norādīts, ka pieteikuma argumentācijai jābūt izvērstai un pamatotai, proti, ja
pieteicēja pieprasa vai pieprasīs zaudējumu atlīdzināšanu, jānorāda, kāda veida zaudējumi pieteicējai ir nodarīti, cik lielā apmērā un kādā veidā, vai, ja
nepieciešams novērst līdzīgu gadījumu atkārtošanos, jānorāda, kāpēc pieteicējai ir svarīgi, lai šādi gadījumi neatkārtotos.
[5] Pieteicēja trūkumu novēršanai iesniedza papildu paskaidrojumus, norādot uz pieteikuma sagatavošanas izdevumiem un nepieciešamību novērst
līdzīgu gadījumu atkārtošanos.
[6] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2017.gada 13.jūnija lēmumu pieteikumu atteikts pieņemt, jo tas neatbilst Administratīvā procesa
likuma 184.panta otrajai daļai. Lēmums pamatots ar to, ka pieteicēja trūkumu novēršanas iesniegumā lūgusi atlīdzināt zaudējumus par pieteikuma
sagatavošanu 32,46 euro apmērā un valsts nodevu 30 euro apmērā. Secināms, ka pieteicēja lūdz atlīdzināt ar tiesvedību saistītus zaudējumus, bet nav
norādījusi, kādu būtisku tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu ir radījis pārsūdzētais lēmums. Līdz ar to pieteicēja nav novērsusi iepriekš konstatētos
trūkumus. Tā kā pieteikums neatbilst Administratīvā procesa likuma 184.panta otrajā daļā norādītajiem pieteikuma pieļaujamības priekšnoteikumiem, to
atsakāms pieņemt, pamatojoties uz likuma 191.panta pirmās daļas 12.punktu.
[7] Pieteicēja par tiesas lēmumu iesniedza blakus sūdzību. Sūdzībā norādīts, ka pieteicēja nepiekrīt lēmumā norādītajam par trūkumu nenovēršanu,
jo pieteicējas pieteikums un papildu iesniegums atbilst likuma prasībām. Pieteicējas tiesības tikušas aizskartas, prettiesiski noraidot piedāvājumu
iepirkumā un neievērojot labas pārvaldības principus, jo pasūtītājas iepirkumu komisija rīkojās, neievērojot Publisko iepirkumu likumu un iepirkuma
nolikumu. Nav pieļaujams, ka tamlīdzīgi gadījumi atkārtotos. Pieteicēja arī norādījusi, ka prettiesiskā lēmuma rezultātā tiek nelietderīgi tērēti pašvaldības
līdzekļi. Pieteicēja lūdz atlīdzināt zaudējumus, kas radušies prettiesiskā lēmuma dēļ.
Motīvu daļa
[8] Administratīvā procesa likuma 184.panta otrā daļa noteic, ka pieteikumu par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku vai tā izdošanas
procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu var iesniegt, ja tas radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu un ir
nepieciešams atlīdzinājuma pieprasīšanai vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Norma izteikta šādā redakcijā ar grozījumiem, kas stājās spēkā
2017.gada 1.martā un ar kuriem līdzšinējais panta otrās daļas teksts tika papildināts ar norādi uz pieteikumu par administratīvā akta prettiesiskumu.
[9] Situācijas, kad tiek pieļauta procesuāla pārkāpuma atsevišķa pārbaude tiesā, ir izņēmums, kas attaisnojams vienīgi gadījumos, kad procesuālais
pārkāpums ir atstājis būtisku iespaidu uz personas tiesībām vai tiesiskajām interesēm. Būtisks aizskārums kā pieteikuma pieļaujamības priekšnoteikums
likumā līdz ar to ietverts ar mērķi novērst situācijas, kad persona vēršas tiesā ar pieteikumiem par nebūtiskiem procesuālajiem pārkāpumiem, kas faktiski
nekādu nopietnu tiesību aizskārumu šīm personām nav radījuši. Savukārt vēršoties tiesā ar pieteikumu par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku,
tiesai tiek lūgts pārbaudīt pagātnē pastāvējušas tiesiskās sekas. Tomēr tas nav pietiekams pamats, lai uzskatītu, ka līdz ar to administratīvā akta
tiesiskuma pārbaudes pieļaujamība būtu jāpadara atkarīga no tā, cik būtisku vai nebūtisku tiesību aizskārumu attiecīgais administratīvais akts personai
radījis. Šāda administratīvo aktu diferencēšana pieteikuma pieļaujamības kontekstā neatbilstu Administratīvā procesa likuma 103.pantā nostiprinātajai
tiesas procesa būtībai, kā arī Administratīvā procesa likuma 92.pantā garantētajām personas tiesībām prasīt atlīdzinājumu par zaudējumiem vai kaitējumu
neatkarīgi no administratīvā akta nodarītā aizskāruma būtiskuma. Līdz ar to Administratīvā procesa likuma 184.panta otrajā daļā paredzētais pieteikuma
pieļaujamības kritērijs – ir radīts būtisks personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums – pēc jēgas neattiecas uz pieteikumu par administratīvā akta
atzīšanu par prettiesisku, bet tikai uz pieteikumu par procesuālā pārkāpuma konstatēšanu (Augstākās tiesas 2017.gada 11.septembra lēmuma lietā
Nr.SKA-1302/2017 ( ECLI:LV:AT:2017:0911.A420235916.1.L) 15.punkts).
[10] Pārsūdzētajā lēmumā, nevērtējot citu normā noteikto kritēriju izpildīšanos, pieteikumu atteikts pieņemt, jo tajā nav pamatots pieteicējas tiesību
aizskāruma būtiskums. Šādi norma piemērota veidā, kas neatbilst iepriekš skaidrotajai Administratīvā procesa likuma 184.panta otrās daļas
interpretācijai, tādēļ lēmums ir atceļams.
[11] Iesniegumā par trūkumu novēršanu pieteicēja norādījusi uz diviem tiesību aizsardzības interesi pamatojošiem apstākļiem. Pirmkārt, pieteicēja
norādījusi, ka lēmums ir prettiesisks, ierobežo citu apsardzes uzņēmumu tiesības uz vienlīdzības principu un tāda rīcība ir jāierobežo, lai tamlīdzīgi gadījumi
neatkārtotos. Otrkārt, lēmums pieteicējai ir radījis nepamatotus izdevumus, jo piedāvājuma sagatavošanā tika iesaistīts pieteicējas darbinieks (iepirkumu
speciālists), kurš šajā laikā varēja pildīt citus pienākumus, tādēļ pieteikuma sagatavošana (11 stundas) pieteicējai radīja zaudējumus 32,26 euro. No
iesnieguma kopumā izriet, ka pieteicēja zaudējumus 32,26 euro apmērā saista ar iepirkuma piedāvājuma sagatavošanu, nevis pieteikuma tiesai
sagatavošanu, kā tas minēts tiesneša lēmumā.
[12] Līdzīga gadījuma atkārtošanos iespēju strīdos par publisko iepirkumu norisi un tās rezultātiem nevar vērtēt tikai no tā aspekta, vai tādos pašos
tiesiskajos un faktiskajos apstākļos samērā tuvā laikā iestāde varētu rīkoties tāpat. Šāda pieeja iepirkuma lietās nepamatoti sašaurinātu tiesas kontrolei
nododamo jautājumu loku un neveicinātu tiesību normu prasībām atbilstošas publisko iepirkumu prakses nostiprināšanos. Līdz ar to līdzīgu gadījumu
novēršanas nepieciešamības konstatēšanai izšķirošais ir nevis tas, vai tiešām paredzamā nākotnē varētu atkārtoties situācija ar tādiem pašiem faktiskajiem
un tiesiskajiem apstākļiem, bet gan tas, vai tiesiskā strīda, par kuru ir iesniegts pieteikums, atrisinājums varētu būt aktuāls citos līdzīgos gadījumos, kuru
iestāšanās ir objektīvi ticama (Augstākās tiesas 2017.gada 11.septembra lēmuma lietā Nr.SKA-1302/2017 (
ECLI:LV:AT:2017:0911.A420235916.1.L) 18.punkts).
Pieteicēja minētā kritērija pamatojuma kontekstā norādījusi, ka nepieciešams novērst tādu gadījumu atkārtošanos, kuros pretendenta izvēle
iepirkumā tiek balstīta uz uzņēmuma juridisko adresi, nevis patiesajām spējām. Tomēr no pārsūdzētā pasūtītāja lēmuma satura redzams, ka izskatāmajā
gadījumā šādi apstākļi nepastāv, jo pasūtītāja atzinusi pieteicējas piedāvājumu par nevērtējamu tādēļ, ka pieteicēja nav izskaidrojusi savu finanšu
piedāvājumu un to, kā nodrošinās kvalitatīvu līguma izpildi. Līdz ar to izskatāmajā lietā tiesa varētu sniegt vērtējumu par tādiem apstākļiem (konkrēto
pasūtītājas novērtējumu un lēmuma pamatojumu), kuri ir atkarīgi no vairāku faktisko apstākļu kopuma, tostarp no iesniegtā piedāvājuma un
paskaidrojumu satura. Tādējādi pieteikumā norādītie apstākļi neskar tādus jautājumus, kuri objektīvi varētu būt nozīmīgi citos gadījumos, un
nepieciešamība novērst līdzīgu gadījumu atkārtošanās iespēju nepamato pārsūdzētā lēmuma tiesiskuma pārbaudi.
[13] Lai pamatotu tiesisko interesi prasīt administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku, jo tas nepieciešams vēlākai atlīdzinājuma prasīšanai, personai
nav jāpierāda zaudējumi vai kaitējums tādā pakāpē, kā tas būtu, uzreiz piesakot arī šādu prasījumu. Tomēr nolūka prasīt atlīdzinājumu patiesuma
apliecināšanai personai būtu jāspēj vispārīgi paskaidrot, kā veidojušies zaudējumi vai radies kaitējums un kādā veidā tas ir cēloņsakarīgi saistīts ar
pārsūdzamo administratīvo aktu.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 6.panta otrajai daļai cēloņsakarība, kas ir priekšnoteikums zaudējumu
atlīdzināšanai, nepastāv, ja tāds pats zaudējums būtu radies arī tad, ja iestāde būtu rīkojusies tiesiski. Ievērojot, ka norādītās pretendenta izmaksas par
piedāvājuma iesniegšanu nav atkarīgas no panākumiem konkrētā iepirkumā un tās neietekmē iestādes vēlākas rīcības tiesiskums, nepastāvot īpašiem
apstākļiem, šādi izdevumi nevar tik atzīti par zaudējumiem Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas
likuma izpratnē. Tiesisko interesi vērsties tiesā nepamato arī vēlme atgūt par šā paša pieteikuma iesniegšanu samaksāto valsts nodevu, jo līdz pieteikuma
iesniegšanai šādi izdevumi nepastāv. Līdz ar to pieteicēja nav norādījusi uz ticami īstenojamu interesi prasīt administratīvā akta prettiesiskumu sakarā ar
zaudējumu atlīdzināšanas interesi.
[14] Blakus sūdzībā norādītie argumenti par iespējamu pašvaldības līdzekļu nelietderīgu izmantošanu vai pasūtītājas iepirkumu komisijas locekļu
darbību prettiesiskumu neskar pieteicējas tiesību aizsardzības interesi, un šāds pieteikuma iesniegšanas mērķis nevar aizstāt Administratīvā procesa likuma
184.panta otrajā daļā noteiktos priekšnoteikumus pieteikuma iesniegšanai.
[15] Ievērojot minētos apsvērumus, lai arī pieteicēja ir iesniegusi prasīto papildinājumu, atzīstams, ka pieteikums neatbilst Administratīvā procesa
likuma 184.panta otrās daļas kritērijiem un to atsakāms pieņemt. Tā kā tam nav objektīvu šķēršļu, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 323.panta
otrajai daļai Augstākā tiesa jautājumu par pieteikuma virzību izlemj pēc būtības.
Nolēmuma daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 12.punktu, 323.panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, un 324.panta
pirmo daļu, Augstākā tiesa
nolēma
Atcelt Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2017.gada 13.jūnija lēmumu.
Atteikt pieņemt KS „Karavīrs Group” pieteikumu par SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” iepirkumu komisijas
2017.gada 28.marta lēmuma (sēdes protokols Nr. 4) atzīšanu par prettiesisku.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnese V. Krūmiņa
Tiesnese V. Kakste
Tiesnese I. Skultāne