Court convicted defendant of theft and imposed conditional probation with community service obligations.

Lietas Nr. 11370053810

Lietas arhīva Nr. K07-0007-14/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2014. gada 11.novembrī

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese J.Bebriša

ar tiesas sēdes sekretāri I.Šali

piedaloties prokuroram J.Butleram

advokātam U.Lapiņam

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas apsūdzēts /pers. A/, personas kods /personas

kods/.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ nolaupīja svešu maksāšanas līdzekli un nelikumīgi to izmantoja.

Līdz 2010.gada 12.maijam /pers.A/ atradās darba attiecībās ar SIA „Daudznozaru kompāniju ,,/Nosaukums B/” un pildīja tirdzniecības

menedžera pienākumus. Darba vajadzībām viņam tika nodota automašīna /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/ un SIA ,,Neste

Latvija” degvielas kredītkarte Nr.710589 7183018 6GU4630.

2010.gada 12.maijā /pers. A/ tika atbrīvots no darba SIA ,,Daudznozaru kompānijā ,,/Nosaukums B/”. Atstājot darba vietu, 2010.gada 12.maijā,

/pers. A/ uzņēmumam kopā ar automašīnu nodeva degvielas kredītkarti. Tajā pašā dienā /pers. A/, aizbildinoties, ka aizmirsis personīgās mantas dienesta

automašīnā, atgriezās pie automašīnas /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/, kura bija novietota Jaunjelgavas novada Sērenes

pagasta SIA /Nosaukums B/ remontdarbnīcās ,,Piena kombināts”, un slepeni no tās nolaupīja SIA ,,Neste Latvija" degvielas kredītkarti Nr.710589

7183018 11 6 GU 4630.

2010.gada 13.maijā plkst.8.50 /pers. A/ degvielas uzpildes stacijā „Neste Senču” Rīgā, Senču ielā 2b nelikumīgi izmantoja nolaupīto SIA ,,Neste

Latvija" degvielas kredītkarti Nr.710589 7183018 11 6 GU 4630 un ievadot PIN kodu iegādājās 60.06 litrus dīzeļdegvielas Ls 45.47 kopvērtībā (viena

litra vērtība Ls 0.63).

Turpinot savas noziedzīgās darbības, 2010.gada 19.maijā plkst. 11.44 /pers. A/ degvielas uzpildes stacijā „Neste Jugla” Rīgā, Brīvības

gatvē 386 nelikumīgi izmantoja nolaupīto SIA ,,Neste Latvija” degvielas kredītkarti Nr.710589 7183018 11 6 GU 4630 un ievadot PIN kodu iegādājās

49.03 litrus dīzeļdegvielas Ls 36.87 kopvērtībā (viena litra vērtība Ls 0.626).

Turpinot savas noziedzīgās darbības, 2010.gada 24.maijā plkst. 10.35 /pers. A/ degvielas uzpildes stacijā „Neste Lucavsala” Rīgā, Lucavsalas

ielā 1 nelikumīgi izmantoja nolaupīto SIA ,,Neste Latvija” degvielas kredītkarti Nr.710589 7183018 11 6 GU 4630 un ievadot PIN kodu iegādājās

58.09 litrus dīzeļdegvielas Ls 43.10 kopvērtībā (viena litra vērtība Ls 0.617).

Turpinot savas noziedzīgās darbības, 2010.gada 29.maijā plkst.9.48 /pers. A/ degvielas uzpildes stacijā „Neste Deglava” Rīgā, A.Deglava ielā

51a nelikumīgi izmantoja nolaupīto SIA „Neste Latvija” degvielas kredītkarti Nr.710589 7183018 11 6 GU 4630 ievadot PIN kodu iegādājās 56.73

litrus dīzeļdegvielas Ls 41.53 kopvērtībā (viena litra vērtība Ls 0.609).

Kopumā laika posmā no 2010.gada 13.maija līdz 29.maijam /pers. A/, nelikumīgi izmantojot SIA ,,Neste Latvija” kredītkarti, iegādājās 223.91

litrus dīzeļdegvielas Ls 166.97 kopvērtībā, nodarot mantisko kaitējumu par šo summu cietušajam SIA „Daudznozaru kompānijai ,,/Nosaukums B/”.

Nelikumīgi iegādāto dīzeļdegvielu /pers. A/ iepildīja viņam piederošajā automašīnā /TL marka/, valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/ un to izlietoja.

Šādas /pers.A/darbības tiesa kvalificē pēc Krimināllikuma 193. panta otrās daļas.

Motīvu daļa

Apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam celtajā apsūdzībā atzina daļēji un tiesas izmeklēšanā liecināja, ka strādāja SIA DK /Nosaukums B/ par

tirdzniecības pārstāvi. Neatceras datumu, no rīta aizbrauca uz Sēreni, jo tirdzniecības menedžeriem bija sapulce, /pers. D/ no viņa paņēma mašīnas

atslēgu un mašīnu aizdzina pie /pers. E/, lai viņš to pārbaudītu, jo mašīna bija pēc avārijas. Iebrauca bedrē, mašīnu saremontēja, /pers.E/bija jāpārbauda.

Pēc iesnieguma uzrakstīšanas, viņam ar /pers. G/ bija vienošanās, ka viņam ir jāatdod lietas, kas ir pie viņa. Ar darbiniekiem un vadību bija darba

attiecības, neitrālas. Darba tiesiskās attiecības izbeidza uz abpusēju vienošanos. Bija strīds par to, ka iebrauca bedrē un mašīna bija jāremontē, mašīnas

remontu sedza no saviem līdzekļiem. /pers. G/ nepatika, ka viņš tirgoja reklāmas materiālus, jo nebija pienākums tos tirgot. Bija jāsagādā tirdzniecības

materiāli DK /Nosaukums B/ veikaliem. Uzņēmumu nekrāpa. No savas firmas nopirka par mazāku summu tirdzniecības materiālus un DK /Nosaukums

B/ pārdeva pa lielāku summu, uzcenojums nebija liels, varbūt 20%, bet ne lielāks, precīzi nezina. Ar /pers. G/ bija runa, ka pabeigs iesāktos darbus, tad

darba tiesiskās attiecības būs beigušās. Aizbraucot uz Rīgu, darbu veikšanai paņēma savu privāto mašīnu, to divas reizes izmantoja arī iepriekš darba

darīšanām. Neraugoties uz to, ka uzrakstīja iesniegumu, pēc tam turpināja savas darba gaitas. Degvielas karte, mobilais telefons nebija bloķēti. Degvielas

karti nav zadzis, tā vienmēr ir bijusi makā kopā ar mašīnas tehnisko pasi. Pie viņa palika mobilais telefons, lai nokārtotu darba darīšanas. Pildot degvielu,

uzskatīja, ka veic tiešos darba pienākumus. Apsūdzībā norādītajos datumos notika degvielas uzpildīšana, neatceras, kurā datumā uz kurieni brauca.

Brauca uz Tukumu nodot reklāmas materiālus. Brauca uz Talsiem, tur stāvēja mantas un brauca uz Bausku, daudz bija jābrauc pa Rīgu. Pēdējo reizi,

iepildot degvielu, bija doma braukt uz Sēreni, bet pēdējā brīdī viss izmainījās, ar /pers. G/ tikās Rīgā. Mobilo telefonu un degvielas karti atdeva /pers.G/

divas nedēļas vēlāk pēc iesnieguma uzrakstīšanas. Ceļazīmes aizpildīja par mēnesi pēc faktiskā nobraukuma, divas reizes darba vajadzībām izmantoja

savu privāto mašīnu, nerakstīja par to atsevišķu ceļazīmi, nodeva čeku par degvielu un ceļazīmi. Nododot mašīnu, netika sastādīts nodošanas-

pieņemšanas akts, nezināja, ka tas ir jāsastāda. Pēc iesnieguma uzrakstīšanas, netika noteikts konkrēts datums, dabūs savu darba algu un atdos nodokļu

grāmatiņu. Atzīst apsūdzībā uzrādīto summu par iepildīto degvielu. Neatzīst, ka būtu zadzis svešu maksāšanas karti, jo uzskatīja, ka vēl veic darba

pienākumus. Bija mutvārdu vienošanās, ka ir jānodod mantas tirdzniecības vietās. Viņam nebija izsniegta nodokļu grāmatiņa un galīgais aprēķins. Uzsākot

darba tiesiskās attiecības, saprata, kādiem mērķiem ir paredzēta degvielas karte, degvielas uzpildīšanai, nezināja vai ar karti varēja iegādāties citas

preces. Ar degvielas karti darba vajadzībām divas reizes iepildīja degvielu savā automašīnā. Degvielas karti vienmēr turēja savā makā, nezina, kāpēc

/pers. D/ un /pers.E/teica, ka degvielas karti viņš ņēmis no mašīnas salona, nezina vai viņiem ir iemesls apmelot. Ar darba kolēģiem bija normālas, darba

attiecības. Lai nokārtotu visas lietas, brauca ar savu personīgo mašīnu Ford tranzit pasažieru busiņu. Bija jānogādā uz veikaliem un Sēreni dažādas

mantas (cenu līstes, cenu zīmes, plastmasas rāmīši dažādos izmēros, reklāmas materiāli, gaismas kastes, baneri), tās stāvēja dažādos daudzumos pie viņa

dzīvesvietās Tukumā, Bauskā un Rīgā. Aizvestās mantas uz veikaliem atdeva, nekādus nodošanas-pieņemšanas aktus nerakstīja.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.;2.punktu nolasītās pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības(lietas 29.-31.; 53.;66.-69.lapa)

apsūdzētais /pers. A/ uzturēja.

Neskatoties uz to, ka apsūdzētais /pers. A/ savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzina daļēji, tā ir pierādīta pilnībā ar:

Cietušā pārstāvja /pers. D/ liecībām tiesas izmeklēšanā par to, ka viņš strādā SIA /Nosaukums B/ no 2010.gada 3.janvāra par drošības dienesta

vadītāju, viņa uzdevumos ir veikt visus nepieciešamos pasākumus, kas nodrošina kompānijas materiālās un citas koncepcijas drošības. Šajā sakarā

2010.gada maijā radās domstarpības par automašīnas remonta apmaksas kārtību, kura bija nodota /pers. A/ rīcībā un automašīna tika pārbaudīta

kompānijas remontdarbnīcās. Veicot šīs automašīnas pārbaudi, nejauši uz sēdekļa ieraudzīja divus interesantus dokumentus, kur tika iegādāti līdzekļi uz

/pers. A/ piederošu, vai nepiederošu firmu un tanī pašā laikā ar to pašu datumu tika pārdots piecreiz dārgāk /Nosaukums B/, praktiski /pers. A/

izmantoja ļaunprātīgi savu dienesta stāvokli. Par minēto faktu, ka ir atklāta šī viltība, ziņoja /pers. G/ kungam. /pers. G/ bija sašutis par tādu nejēdzību un

izsauca /pers. A/ uz pārrunām, lai paskaidro par šo dokumentu būtību. Dialogs viņa klātbūtnē beidzās ar to, ka /pers. G/ pateica, ka viņš nevēlas /pers.

A/ redzēt nevienu minūti un darba tiesiskās attiecības ar šo datumu tiek izbeigtas. Viņš tika nosūtīts uz garāžām, lai veiktu mašīnas apskati, kādā stāvoklī

viņa ir, tanī brīdī mašīnā atradās /pers. A/ personiskie dokumenti, kā arī mašīnas tehniskie dokumenti, kas atradās aiz mašīnas saules sarga- tehniskā pase

un Neste maksājumu karte. Ierodoties ofisā, uz galda atradās darba uzteikums, ko bija uzrakstījis /pers. A/, lietas materiālos arī šis uzteikums ir,

iesniegums datēts ar 12 .datumu, bet atbrīvot ar 13.datumu, konkrēti norādot laiku, ar kuru /pers. A/ vēlas izbeigt darba tiesiskās attiecības, uz galda

atradās darba telefona sim karte, ko /pers. A/ jau nodeva, saprazdams, ka izbeidzoties darba tiesiskajām attiecībām, viņam viss ir jānodod. Tālāk /pers.

A/ palūdza, lai viņu aizved līdz stacijai, bet nevarēja to izdarīt un palūdza šoferi, lai viņu aizved līdz stacijai. Mēneša beigās uz grāmatvedību atnāca

maksājuma uzdevums par to, ka jāsamaksā rēķins par degvielu, kas izņemta uz šīs kartes. Nebija nokontrolēta degvielas izņemšana uz šīs kartes, jo

automašīnai bija nepieciešams remonts un viņa atradās garāžās, neviens tam nepievērsa īpašu uzmanību, jo visi bija pārliecināti, ka aiz saules sarga

automašīnā atrodas gan tehniskie dokumenti, gan maksājumu karte. Tad zvanīja /pers. A/, vai var kaut ko paskaidrot, viņš pateica, ka it kā kaut kāds

paziņa viņam nozadzis šo karti un izņēmis degvielu, viņš solījās atmaksāt. Tad paskaidrojis /pers. A/, ka pastāv tehniskas iespējas nokontrolēt, kurš ir tas

cilvēks, kurš ir izņēmis šo degvielu, tad /pers. A/ piekrita, ka viņš pats ir izņēmis šo degvielu, risinājums netika rasts un nāca pie secinājuma, ka ir jāraksta

iesniegums policijā izmeklēt šo lietu. 12. vai 13.datumā grāmatvedība uzrakstīja rīkojumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, bet tas konkrētāk

jāprasa grāmatvedei /pers. I/. Pēc tam, kad paskatījās, ka aiz automašīnas saules sarga atradās tehniskā pase un Neste degvielas karte, /pers. A/ pēc

tam vēl gāja uz mašīnu pēc savām personiskajām mantām, bet apgalvot tieši, ka viņš to nozaga, nevar, jo to neredzēja. Pēc tam vairs automašīnu

neskatījās, jo tas nav viņa pienākums, tikai saimniekam noziņoja, ka automašīnai ir nepieciešams remonts, jo tur bija izsista „fara”, kaut kas bija salauzts

un automašīnai bija nepieciešams remonts. Automašīna palika garāžā, laikam kādu mēnesi automašīna netika ekspluatēta, jo tādā stāvoklī uz ceļa

automašīnā nedrīkstēja atrasties. /pers. J/ var apstiprināt, ka ar īsziņas palīdzību /pers. A/ nosūtīja /Nosaukums B/ konta numuru, lai tas sliktais cilvēks,

kurš ir izņēmis degvielu, pārskaita uz kompāniju šo naudu par nelikumīgi izņemto degvielu un nebūtu nekādu pretenziju. Kad automašīnu nodeva, pēc

būtības vajadzētu būt pieņemšanas- nodošanas aktam, bet par to kompānijā atbild transporta daļas vadītājs /pers.E/. Garāžās atradās vēl /pers.E/, kas

veica automašīnu uzpildi tajā laikā un droši vien kādi šoferi arī, bet konkrēti neatceras. Degvielas uzpildes kartes /Nosaukums B/ izsniedz

komercdirektors /pers. K/ konkrētiem darbiniekiem un par to secību, kā viņš izsniedz un pieņem kartes, jāprasa viņam, jo kompānijā katram

darbiniekam ir savi pienākumi un katrs atbild par savu sfēru. Degvielas uzpilde ar karti darbojas ļoti vienkārši, ja cilvēks zina kartes PIN kodu, viņš var

degvielas uzpildes stacijā ieliet degvielu automašīnā bez limita. Degvielas uzpildes kartes PIN kodus zina divi cilvēki, kas izsniedz kartes- /pers. K/, tas

tiek turēts kā konfidencionāla informācija un tā informācija nevienam nav zināma, un kartes lietotājs. Ja mainās kartes lietotājs, tad maina arī kartes PIN

kodu. Bez PIN koda šo karti reāli nav iespējams izmantot. /pers. A/ stāstīja, ka otrā pusē ar marķieri bijis uzrakstīts PIN kods un tas sliktais cilvēks

paņēmis karti ar visu PIN kodu, bet /pers. G/ kungs pateica, ka viņu neinteresē, kur atrodas karte, lai cilvēks samaksā par izmantoto degvielu un

šķiramies kā draugi. Pēc mēneša biroja vadītāja /pers. M/ paziņoja, ka atnācis ir rēķins uz šo karti. Viņš zvanīja /pers. A/ un /pers. A/ sāka visādi

locīties, beigās, kad paskaidroja, ka degvielas uzpildes stacijā ir video novērošana un brīvi redzams, kura no personām uzpilda degvielu, tad /pers. A/

pateica, ka tas ir viņa roku darbs un atzinās. Sazinoties ar drošības dienesta vadītāju, viņš pateica, ka tāds ieraksts ir, bet šos ierakstus viņi izsniegs

policijai vai citai izmeklēšanas iestādei, kura veic izmeklēšanu. Ja nekļūdās, tad ieraksti, jeb fotogrāfijas tika uzrādīti /pers. E/, vai /pers. K/. Pēc darba

attiecību pārtraukšanas vairākkārtīgi sazinājās ar /pers. A/ un viņam piedāvāja visādus variantus, lai atrisinātu šo radušos situāciju miermīlīgā ceļā, bet

pretimnākšana no apsūdzētā puses nekāda nebija. Uzņēmums ir samaksājis par patērēto degvielu, kas tika izņemta uz šīs kartes, ja uzņēmums

nesamaksā kaut par vienu no izsniegtajām kartēm, tad automātiski bloķē visu degvielas izsniegšanu, uz to brīdi bija vēl piecas vai sešas mašīnas, kas tika

apkalpotas degvielas uzpildes stacijā Neste. Ir pilnvarots uzturēt prasību par izmantotās degvielas izņemšanu, kas ir Ls 166,97, jo netika atjaunota

bloķētā degvielas uzpildes karte, vieglāk bija pasūtīt jaunu, jo kartes atbloķēšanas izmaksas bija krietni lielākas. Dokumenti /pers.A/tika nosūtīti ierakstītā

vēstulē uz viņa deklarēto dzīvesvietu, ko viņš bija norādījis darba devējam, bet kā izrādās, /pers. A/ tur nedzīvoja un savu jauno dzīvesvietu nebija

uzrādījis. Uzņēmums saņēma atpakaļ nosūtītos dokumentus, ar norādi, ka adresāts norādītajā dzīvesvietā neatrodas. Nauda /pers. A/ tika pārskaitīta uz

kontu, par nodokļu grāmatiņu jājautā algu grāmatvedei /pers. I/, viņa sīkāk var izstāstīt par grāmatvedības dokumentu virzību. Ja darbinieks darba

pienākumu veikšanai izmanto savu privāto automašīnu, uzņēmuma vadītājs /pers. G/ izdod rīkojumu, tiek sastādīts līgums, kurā strikti tiek atrakstītas visas

pozīcijas, pie kādiem nosacījumiem persona piekrīt savas personīgās automašīnas izmantošanai, kāda ir amortizācijas nolietojuma vērtībā, kāda mašīnas

vērtība, visi tie parametri tiek norādīti. /pers. A/ šāds līgums par privātās automašīnas izmantošanu darba vajadzībām nebija, tā varētu būt viņa paša

iniciatīva, ja viņš savu automašīnu izmantoja darba vajadzībām, nav zināms vai šāds rīkojums varēja tikt dots, jo /pers. G/ ļoti strikti to ievēro, ja kādai

personai ir jāizmanto darba vajadzībām savu mašīnu, tad tādā gadījumā ir abpusēji parakstīts līgums, kur visas pozīcijas tiek aprakstītas un tad

automašīna tiek izmantota darba vajadzībām. /pers. A/ uzņēmumā strādāja par tirdzniecības menedžeri un viņa darba pienākumos ietilpa tirdzniecības

pasākumu organizēšana, tajā skaitā viņam bija uzticēta jaunu darbinieku piesaiste, visi tie pienākumi, kas veicina tirdzniecības efektivitāti. /pers. A/ bija

jābrauc arī uz veikaliem, viņa darba pienākumos ietilpa reklāmas izvietojumi, mārketings, tirdzniecības vietas normāla darba funkcionēšana. Darbs bija

saistīts ar pārvietošanos pa dažādām Latvijas vietām ar transportlīdzekli, uz to brīdi firmai bija kādi 25-30 veikali, kuri bija sistemātiski jāapseko.

Novērošanas kameras angārā ir, bet kameras ir nostādītas ar mērķi uz iebraukšanu un uz degvielas uzpildes tanku, tur, kur atradās automašīna, tas ir

telpas tālākais stūris un objektīva leņķis ir zemāks kā telpas laukums, līdz ar to video novērošanas kamerās to redzēt nevar, jo pēc drošības koncepcijas

ir maksimāli nodrošināt šī objekta drošību, iekļūšanu caur vārtiem. Angārā var ieiet vēl no divām pusēm, kur nav videokameras.

Lieciniece/pers. P/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka 2010.gada maijā strādāja par pārdevēju /adrese/, daudznozaru kompānijas /Nosaukums B/

veikalā. /pers. A/ tajā laikā bija tirdzniecības menedžeris. Par /pers. A/ atbrīvošanu no darba var pateikt tikai to, ka uz veikalu zvanīja /pers. D/ un

meklēja mantas, bet kādas mantas nevar pateikt, laikam arī minēja, ka /pers. A/ ir atbrīvots no darba. Tirdzniecības menedžeri bija divi-/pers. R/ un

/pers. A/ un sadarbojās ar abiem. Ja veikalā bija kādas problēmas, tad kādam no menedžeriem tika zvanīts. No tā brīža, kad uzzināja, kad /pers. A/ ir

atlaists no darba, vairāk viņu veikalā, kur strādāja, nav redzējusi. Veikalā strādā divas pārdevējas. Liekas, ka ar otru pārdevēju par /pers. A/ atlaišanu

neko nepārrunāja, jo parasti sazvanījās un viena otru informēja par darba jautājumiem, bet nekas tāds pārrunāts netika.

Lieciniece /pers. J/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka 2010.gada maijā strādāja daudznozaru kompānija /Nosaukums B/ par galveno grāmatvedi.

Darba pienākumos ietilpa finanšu pārskata sastādīšana valsts iestādēm un uzņēmuma vadībai, maksājumu kontroles sagatavošana uzņēmuma vadītājam

apstiprināšanai, eksportēšana bankas sistēmā, finanšu vadība. Zināja, ka /pers. A/ ir kaut kādas nesaskaņas, bet tajā neiedziļinājās, jo tā nav viņas

kompetence. Algas grāmatvede tajā laikā bija /pers. I/. /pers. A/ zina, kā personu, kurš strādāja kompānijā, bet tiešas saskares ar viņu nebija. Nesastāda

aprēķinus un nekādu dalību neņem, kad cilvēks tiek pieņemts darbā vai atbrīvots, ja netiek prasīts viņas viedoklis. Algu grāmatvedis sastāda visus

maksājumus un pēc tam maksājumi tiek ieeksportēti no grāmatvedības programmas banku sistēmā uz apmaksu, tālāk vadītājs dod savu rīkojumu, citreiz

viņš pasaka viņai kodu, bet pārsvarā viņš pats operē ar visiem kodu kalkulatoriem. Apmaksa vēl tajā brīdī nenotiek, lai personām tiktu izmaksāta šī

nauda, pats īpašnieks apstiprina šo darījumu, lai notiktu izmaksa, tas ir atkarīgs no uzņēmuma vadītāja, vai personai tiks izmaksāta nauda, vai nē. Viņa to

nedarīja, jo nav apstiprinošais kalkulators, banku sistēmā var noteikt tiesības, viņai ir kalkulators, ar viņu var ieiet uzņēmuma norēķinu kontā, var izprintēt

izrakstu, var izeksportēt izrakstu ārā no banku programmas darba lietošanai un var arī ieeksportēt iekšā maksājumus, kā tas arī notiek, tālāk

apstiprinošais kalkulators viņai nav. Viņa nevar veikt tādas darbības, lai personām nauda tiktu izmaksāta, tā ir uzņēmuma vadītāja kompetence, vadītājs

neuzticēja nevienam šīs darbības veikt. Ja uzņēmuma vadītājs šo darījumu apstiprina, tad tīri tehniski šī nauda aiziet uz personas norēķinu kontu. /pers. D/

lūdza, lai uzraksta uzņēmuma norēķinu kontu, lai viņi ar /pers. A/ varētu atrisināt radušos konfliktu. Ja uzņēmuma kontā nav naudas, šie maksājumi, kas ir

apstiprināti, kādu laiku „karājas” un gaida līdzekļus, kamēr uzņēmuma kontā ienāk nauda. Viņai nekas vairāk nav zināms par /pers. A/ atbrīvošanu, arī

attiecībā par dokumentiem nekas nav zināms. Nevar komentēt uzņēmuma finansiālo stāvokli uz 2010.gada 12.maiju, viņš bija tāds kā bija. Ierakstīto

paziņojumu /pers. A/ nesūtīja, jo neveic uzņēmumā sekretāra funkcijas, ir cilvēks, kas nodarbojās ar lietvedību.

Kompānijā visus paziņojumus un vēstules sagatavo lietvede, uz to brīdi lietvede bija /pers. M/.

Liecinieks /pers. G/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka 2010. gadā SIA „Daudznozaru kompānija /Nosaukums B/ bija valdes

priekšsēdētājs,/pers.A/ bija menedžeris tirdzniecības vietās, uz to brīdi bija kādas 40 tirdzniecības vietas. Viņa pienākumi bija organizēt darbu

tirdzniecības vietās, iepirkt izejmateriālus, izejvielas. Uzsākot darba attiecības, /pers. A/ tika izsniegta, uzticēta darba mašīna, degvielas karte darba

vajadzībām. /pers.A/uzrakstīja iesniegumu ar lūgumu atbrīvot viņu no darba tiesiskajām attiecībām ar 12.maiju, viņš tika atbrīvots. Mašīnu viņš nodeva

tajā pašā dienā, kad izbeidza darba attiecības, degvielas karti nenodeva. Darba tiesisko attiecību izbeigšanai iemeslu konkrētu nenosauks, bet katrā

darba vietā ir lietas, pienākumi, ko nevar izpildīt, tad vienojās, ka beidz darba attiecības uz abpusēju vienošanos. /pers.A/ iesniegumu uzrakstīja pats ar

savu roku, norādīja atbrīvošanas datumu. /pers.A/degvielas karti izmantoja savām vajadzībām, no sākuma noliedza, ka karte ir pie viņa, teica, ka esot

nozagta. /pers. D/ video materiālos no DUS redzēja, ka /pers.A/ pildīja degvielu savā privātajā automašīnā, izmantojot firmas izsniegto degvielas karti,

ļaunprātīgi izmantojot uzņēmuma maksājuma līdzekli. Bija gatavi mierizlīgumam ar nosacījumu, ka /pers.A/nokārtos visas saistības saistībā ar izmantoto

degvielas karti un personiskās saistības pret viņu /pers. G/. Neatceras vai /pers.A/ izbeidzot darba tiesiskās attiecības bija jānodod citas mantas,

iespējams, ka bija. Bet, ejot prom no darba ir jāatdod visas uzticētās mantas, lietas. Pēc atbrīvošanas no darba viņam nebija ļauts izmantot degvielas

karti. Pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas nav bijusi tikšanās ar /pers. A/. Neatceras vai bija tāda saruna, ja viņš nenokārtos visas lietas, tad viņam

netiks izmaksāta nauda. Grāmatvedis nodarbojās ar darba tiesisko attiecību kārtošanu. /pers. A/ visi aprēķini tika izmaksāti likuma normu ietvaros,

kārtībā un apmērā. Visi menedžeri izmantoja uzņēmuma mašīnas, nevarēja tā būt, ka izmanto savu personisko mašīnu. Darba tiesisko attiecību laikā bija

divas reizes, kad /pers.A/darba vajadzībām izmantoja savu personisko mašīnu "busiņu", bija jāved lieli materiāli (reklāma, reklāmas kastes) pie jaunu

veikalu atvēršanas, tad viņam tika kompensēta degviela. Mutiski tika pateikts /pers. A/ par degvielas karšu lietošanu, un degvielas norakstīšanu un ceļa

zīmes aizpildīšanu. Ar pieņemšanas-nodošanas aktu /pers. K/ izsniedza /pers.A/ un citiem darbiniekiem darba automašīnu, degvielas uzpildes karti un

darba mobilo telefonu. Ja darba mašīna, piemēram, salūzt, tad pēc darbinieka iniciatīvas var izmantot savu personīgo mašīnu, veicot darba pienākumus.

Viņš pieņēma vai atbrīvoja no darba, uzlika rezolūciju uz iesnieguma, tālāk nozīmēti citi darbinieki, lai kārtotu lietas. Neatceras, vai ar /pers.A/ tikās

12.05.2010., ar viņu tikās dienā, kad viņš Sērenes ofisā uzrakstīja atlūgumu. /pers. K/ nodarbojās ar degvielas karšu izsniegšanu. Viņam pateica, ka

degvielas karte ir nozagta, to pateica /pers. E/ vai /pers. K/. Ja karte pazudusi, nozagta, tad jāpaziņo atbildīgajai amatpersonai /pers. K/. Ja tiek

konstatēts, ka nav kartes, tad degvielas karte ir jābloķē, acīmredzot darbinieks nav to izdarījis. Atbrīvošanas iemesls, iespējams, bija saistībā ar to, ka

/pers.A/pirka materiālus par lētu naudu un pēc tam pārdeva uzņēmumam pa dārgāku. Uzņēmuma darba vieta ir Sērenē un citās pilsētās, kur ir

tirdzniecības vietas, ofiss, grāmatvedība, sekretariāts ir Sērenē. Vadītāju līmenim bija mutiska vienošanās par darba kārtību. Ar darbiniekiem strādāja

sekretāre, viņa pieņēma iesniegumus, izsniedza inventāru. Vadošo speciālistu starpā bija savstarpēja uzticēšanās, bija dažāda rakstura vienošanās, tās

nebija dokumentētas darbības.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu nolasītās pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības(lietas 26.-27.;104.-109.lapa) liecinieks

/pers. G/ uzturēja.

Liecinieks /pers. E/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka SIA „Daudznozaru kompānijā /Nosaukums B/ strādāja par tehniskās struktūrvienības

vadītāju. /pers.A/pēdējā darba dienā nodeva viņam darba automašīnu, apzināti paņēma tehnisko talonu un degvielas karti, nenodeva to tālāk, kam bija

jānodod, viņš aizbrauca mājās. Ar šo karti tika nolieta degviela. Skatoties video kameru ierakstu no DUS, atpazina, ka tas ir /pers. A/, degvielu viņš lēja

savā mikroautobusā. Viņš izsniedza automašīnas un saņēma tās no menedžeriem. /pers. A/ bija menedžeris pa veikaliem. /pers. A/ atdzina mašīnu uz

garāžām, viens pats mašīnu apskatīja, pieņēma. Apskates laikā/pers.A/ paņēma savas privātās mantas. Redzēja, kā /pers.A/ aiz saules sarga paņēma

degvielas karti un tehnisko talonu. Automašīnām visām tehniskais talons stāv aiz saules sarga. Vienmēr darbinieki paņemot dokumentus, dodas uz kantori

tos nodot sekretārei. Tehnisko talonu caur starpniekiem /pers. A/ nodeva mēneša laikā, precīzi neatceras kad. Mašīnas pieņemšanas-nodošanas akts tiek

formēts pie sekretāres pirms automašīnas izsniegšanas un pēc automašīnas atdzīšanas uz garāžu, /pers. A/ bija izsniegta Toyot Aygo zilā krāsā. /pers. A/

mašīnu uz angāru atdzina rīta pusē, viņš nezināja iemeslu mašīnas nodošanai. Neatceras vai /pers.A/teica iemeslu mašīnas nodošanai. Abiem bija jābrauc

uz kantori pie sekretāres, lai sastādītu aktu, bet neaizbrauca uz turieni, jo viņš pazuda, sazvanīt viņu nevarēja. Pieņemšanas-nodošanas aktu nesastādīja,

jo /pers.A/nebija. Degvielas kartes izsniedz un jānodod sekretārei vai /pers. K/, jo viņš bija atbildīgs par tām.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu nolasītās pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības(lietas 24.-25.;74.-75.;105.-106.lapa)

uzturēja, norādīja, ka ir pagājis laiks, daudz lietas aizmirsis. Viņš no mašīnas ņēma savas privātās mantas, bija turpat, varbūt kļūdījās par to, ka redzēja,

ka /pers. A/ ņem tehnisko talonu. Video materiālu no DUS redzēja policijā, video atpazina /pers. A/. Kompānijā bija tehniskās struktūrvienības vadītājs,

nodarbojās ar autotransportu smagajām un vieglajām automašīnām, bija darba uzdevumi un pienākumi. Pieņemšanas-nodošanas akts tika sastādīts no

viņa puses, dokumentu parakstīja, bet /pers. A/ paraksta nebija, lietvedību veda sekretāre, aktam ir jābūt pie sekretāres.

Liecinieks /pers. K/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka SIA „Daudznozaru kompānijas /Nosaukums B/ 2010.gada maija mēnesī strādāja par

komercdirektoru. /pers.A/strādāja par menedžeri. Saņēma degvielas kartes no "Neste" degvielas uzpildes stacijas, tās pēc vajadzības izsniedza

menedžeriem. Visiem menedžeriem, tai skaitā arī /pers. A/, tika izsniegta tāda degvielas karte, ar kuru viņi varēja ieliet degvielu darba mašīnā. Par katru

degvielas karti katru mēnesi nāca rēķins, par iztērēto degvielu bija jāatskaitās. Pārtraucot darba attiecības, darbiniekam bija jānodod darba mašīna ar

dokumentiem un degvielas karte /pers.E/, tas netika nodots. Sākot darbu, /pers. A/ saņēma darba mašīnu un degvielas karti, dokuments netika sastādīts.

Mutiski tika brīdināts, ka par degvielu un karti ir jāatskaitās, ierobežojumi degvielai nebija. Katru mēnesi menedžeriem dispečerei jānodod ceļazīme ar

degvielas čeku. Degvielas kartes kodus zināja viņš un konkrētais darbinieks, kuram bija izsniegta degvielas karte. Viņa darba pienākumos bija braukāt

pa veikaliem, līgumu slēgšanas, atļauju kārtošana. Ejot prom no darba, jānodod viss, kas tika izsniegts, mutiski darbinieki tika brīdināti, ja tiek nozaudēta

degvielas karte, tad jāziņo viņam, lai var nobloķēt karti. Neatceras pēc cik ilga laika tika konstatēta kartes pazušanu. Laikam konstatēja tikai pēc rēķina

saņemšanas, kad degviela bija iztērēta. Uzskatīja, ka degvielas karte ir nodota, neradās jautājums par to uz /pers. A/ aiziešanas brīdi. Uzņēmumā nebija

dokuments, kurš apliecinātu, ka /pers. A/ ir piešķirta degvielas karte un piešķirts darba telefons izmantošanai darba vajadzībām. Katra mēneša beigās

atnāk degvielas rēķins uz konkrētas personas vārda, viņam ar ceļazīmi un čekiem ir jāpierāda degvielas patēriņš. Rakstiska dokumenta nebija degvielas

karšu lietošanai, mutiski darbinieki tika brīdināti par kartes nozaudēšanu un lietošanu. Par kartes nozaudēšanu, nozagšanu jāziņo viņam, kurš tālāk dod

ziņu "Nestei". Neatceras, kurš teica par degvielas kartes pazušanu, to uzzināja vēlāk. Nezina, kad telefons tika atdots uzņēmumam. Ar visiem

jautājumiem bija jāgriežas pie sekretāres. Degvielas karte /pers. A/ bija izsniegta darba vajadzībām, savā privātajā transportlīdzeklī ar šo degvielas karti

nedrīkstēja pildīties. Bija atsevišķi gadījumi, ja bija salūzusi darba mašīna, tad ar mutisku viņa vai valdes priekšsēdētāja atļauju varēja ieliet degvielu citā

mašīnā, ja tā tika izmantota darba vajadzībām. Menedžeriem konkrēta darba vieta nebija, darba vieta bija veikali, kuri viņam bija jāapseko. Uz sapulcēm

bija jāierodas Sērenē uz ofisu, tā arī darba vieta. Katrs darbinieks uz darbu ierodas pats.

Lieciniece /pers. I/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka strādāja SIA „Daudznozaru kompānijā /Nosaukums B/ par grāmatvedi, rēķināja darba algu.

Sekretāre uzraksta rīkojumu, viņa atbrīvo no darba un Frolova. Nezina, kāpēc /pers.A/ rakstīja iesniegumu par atbrīvošanu no darba un, kādi bija

apstākļi tam, nezina iemeslu. Neatceras ar kuru datumu /pers. A/ tika atbrīvots no darba. Uzsākot darba attiecības, tika sastādīts darba līgums, iesniegta

nodokļu grāmatiņa, atbrīvojot no darba tā tiek izsniegta. Neatceras, viņa vai sekretāre izsniedza /pers. A/ nodokļu grāmatiņu. /pers. A/ galīgais aprēķins

tika aprēķināts tajā dienā, kad bija rīkojums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Tika nodots pārskaitīšanai galvenajai grāmatvedei izpildei.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu nolasītās pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības(lietas 78.-79.;106.-107.lapa) uzturēja.

Lieciniece/pers. AG/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka /pers. A/ strādāja uzņēmumā /Nosaukums B/, pati tur pāris dienas strādāja un pēc tam

pārvācās uz dzīvi Talsos, tāpēc nevarēja pildīt šos darba pienākumus. Zina, ka /pers. A/ bija piešķirts uzņēmuma darba transports, neatceras kādu

iemeslu dēļ šīs darba attiecības beidzās, zina, ka pārbaudes laikā /pers. A/ atņēma šo darba piešķirto transportlīdzekli, tad /pers. A/ lietoja arī personisko

transportlīdzekli. Darba laikā /pers. A/ brauca pie viņas pēc prezentācijas darba materiāliem, ko viņš bija aizmirsis, Tas bija 2010.gada pavasarī, bet

precīzu datumu pateikt nevar. Darba laikā, kad pati bija darbā, /pers. A/ ir braucis divas reizes uz Talsiem, jo viņš bija aizmirsis darba materiālus,

sestdien un svētdien /pers. A/ parasti brauca pie bērna uz Talsiem. /pers. A/ ir viņas dēla tēvs. Kādi konkrēti šie materiāli bija, neredzēja, jo viņi bija

iepakoti maisā, /pers. A/ zvanīja un jautāja, vai maisiņš palika viņas dzīvesvietā, /pers. A/ atbildēja, ka kaut kāds maisiņš ir, cauri spīdēja /Nosaukums B/

simbolika. /pers. A/ pēc materiāliem brauca ar personīgo automašīnu, visbiežāk tā bija Opel markas melna vieglā automašīna, bet konkrēti nevar pateikt,

jo /pers. A/ ir pārvietojies ar daudzām automašīnām. Bija tā, ka /pers. A/ brauca uz visu nedēļas nogali pie bērna ciemos, piektdienas vakarā atbrauca un

svētdienā brauca prom, automašīnā neko neatstāja, visu nesa uz dzīvokli augšā. Ir bijis, ka /pers. A/ viņas dzīvesvietā ir atstājis mapi, bet nezina, kāda

satura informācija tur bija iekšā, vienreiz mobilo telefonu bija aizmirsis, bet nevar pateikt, kādā laika posmā tas bija, nezina, vai /pers. A/ bija darba

telefons. Zina, ka /pers. A/ bija kaut kādas nesaskaņas darbā, bet viņiem nav tādas attiecības, lai /pers. A/ stāstītu, kāpēc tika atlaists no darba.

Liecinieks/pers. AH/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka /pers. A/ ir bērnības draugs, attiecības ir draudzīgas. Zina, ka/pers.A/strādāja SIA DK

/Nosaukums B/, darba tiesiskās attiecības beidza ar domstarpībām. Domstarpību iemeslu precīzi un sīkumos nezina, zina to, ka no SIA DK /Nosaukums

B/ puses tiek uzskatīts, ka/pers.A/beidzot darbu, ir tērējis naudu, kas bija paredzēta degvielai. Tajā laikā, kad viņš strādāja /Nosaukums B/, viņš bija

atbraucis pie viņa un izstāstīja, ka ir uzrakstījis atlūgumu. Precīzi laiku neatceras, bet pēc darba attiecību izbeigšanas /pers. A/ bija jānodod mantas

/Nosaukums B/, un viņš brauca uz Bausku. Nezina, kas tās bija par mantām, ko viņš veda.

Tiesas izmeklēšanā konfrontēšanā starp apsūdzēto /pers. A/ un liecinieku /pers. G/ konstatēts:

-liecinieks /pers. G/ liecināja, ka nebija vienošanās, ka /pers.A/ atvedīs dažādas lietas. Viss sākās ar to, ka /pers.A/ bija iebraucis bedrē un bez

viņa ziņas viņš mašīnu aizdzina uz servisu, par to bija liels rēķins un apdrošinātāji atteicās par to maksāt. Gribēja mašīnu pārbaudīt, /pers. D/ mašīnu

aizdzina pie /pers. E/, lai viņš pārbauda. Mašīnā atrada dokumentus, kuros bija redzams, ka par lielāku summu/pers.A/ pārdod dažādas mantas nekā

pats iegādājas un apkrāpj uzņēmumu. Ar to brīdi /pers.A/ radīja sevī neuzticību, ar viņu runāja un vienojās, ka ar 12.maiju tiek pārtrauktas darba

tiesiskās attiecības un jebkāda veida saistības viņam ar kompāniju izbeidzās. /adrese/ uzņēmumam bija telpas, kur glabājās visas mantas, nesaprot, kāpēc

uzņēmuma mantas glabājās pie /pers. A/. Darba attiecības beidza ar 12.maiju, bija jānodod visas uzņēmuma lietas: degvielas kartes, mobilais telefons ar

SIM karti, tas, ka pie viņa bija kompānijas mantas, tās jau bija viņa problēmas./pers.A/ teica, ka pie viņa ir mantas un ka tās mantas atgriezīs, kad

kompānija izpildīs visas saistības pret viņu, bet ja nē, tad viņš tās mantas paturēs. Nesaprot par kādām mantām viņš runā, jo kompānijas mantām

nevajadzēja būt pie viņa mājās, jo tam nebija ne vajadzības, ne nepieciešamība. Nezināja, ka pie viņa ir kādas kompānijas mantas. Pēc darba tiesisko

attiecību izbeigšanas vairs nav bijusi nekāda saruna ar /pers. A/.

-apsūdzētais /pers. A/ liecināja, tā gluži nebija, mantas pie viņa bija tāpēc, ka vairums Rīgas noliktavā bija pārtikas izstrādājumu, bet pie viņa

stāvēja tirdzniecības un reklāmas materiāli. Par to, ka mantas stāv pie viņa, nebija neviens informēts no kompānijas, zināja citi tirdzniecības menedžeri, jo

nebija citur, kur mantas turēt, visu nevarēja glabāt mašīnā. Uzskata, ka /pers. AI/ zināja, ka tirdzniecības manta stāv pie viņa.

-liecinieks /pers. G/ liecināja, ka atverot jaunu veikalu, darbības bija pakāpeniskas ar 3-4 plauktiem, cenu līstītes vajadzēja 10 metrus, plakātu.

Nebija pamats tirdzniecības materiālu milzīgai uzglabāšanai. Viena veikala atvēršanai vajadzēja 10 tūkstoši. Mēnesī varbūt atvēra 1 vai 2 veikalus, bija arī

veikali, kuri tika aizvērti ciet un tās mantas tika pārvestas uz citu veikalu. Neatceras, vai /pers. A/ viņam nodeva degvielas karti. Ir ar /pers. A/ ticies

/adrese/.

-apsūdzētais /pers. A/ liecināja, ka pēdējo reizi, kad tikās, /pers. G/ atdeva degvielas karti un mobilo telefonu /adrese/29.maijā.

-liecinieks /pers. G/ liecināja, ka neatceras vai /pers. A/ atdeva degvielas karti. Kompānija par degvielas noliešanu uzzināja tikai saņemot maija

mēneša rēķinu no "Neste Latvija". Neatceras vai /pers.A/ teica par degvielas kartes izmantošu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Zina vienu,

nestāvētu šeit, ja pats būtu atļāvis viņam izmantot degvielas karti. Beidzot darba attiecības, cilvēks tika informēts, ka jāatdod visas mantas, lietas. Bija ļoti

sašutis par /pers.A/izdarībām, saruna ar /pers.A/ bija normāla, bez asām vārdu pārmaiņām. Par datumu ar /pers.A/ vienojās kopīgi, nolēma pārtraukt

darba tiesiskās attiecības uzreiz.

-apsūdzētais /pers. A/ liecināja, ka nepiekrīt tam, tikās un vienojās, ka viņam bija jāizdara lietas.

-liecinieks /pers. G/ liecināja, ka uzskata, ja /pers.A/atzītos, būtu mazāks sods.

-apsūdzētais /pers. A/ liecināja, ka degvielas karti nav zadzis un nav viņu izmantojis. /pers. G/ pats prasīja, lai atziež mantas atpakaļ.

-liecinieks /pers. G/ liecināja, to, ka kompānijas mantas glabājās pie /pers. A/ mājās, tas nevienam nav zināms. Nezina, kurš no kompānijas slēdza

līgumu ar "DND group", to slēdza /pers. K/.

-apsūdzētais /pers. A/ liecināja, ka nebija līguma, bija tikai pavadzīmes. Nezina, kurš tās apstiprināja, bet cenu uz daudzumu apstiprināja /pers. G/.

-liecinieks /pers. G/ liecināja, ka par degvielas kartes nozagšanu pateica vai nu /pers. K/ vai /pers. E/. Nezina, kāpēc karte netika nobloķēta,

nebija izpildīti visi pienākumi no kādas personas. Mantas, lietas nodod sekretāram vai arī personai, kura izsniedza konkrēto lietu. /pers. A/ pateica, ka

visa lietas, mantas ir jāatdod un jānokārto 12.maijā. –apsūdzētais /pers. A/ liecināja, ka 12.maijā bija jānodod degvielas karte, līdz 29.maijam neviens

viņam neprasīja degvielas karti.

-liecinieks /pers. G/ liecināja, ka neviens nezināja, ka degvielas karti izmanto negodīgi un izmanto to savām vajadzībām.

-apsūdzētais /pers. A/ liecināja, ka sekretāre pieņem un raksta lēmumu, /pers. G/ zināja par kartes nenodošanu.

-liecinieks /pers. G/ liecināja, ka nekādi uzdevumi pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas netika /pers.A/ doti.

-liecinieks /pers. G/ - viņam neinteresē tirdzniecības lietas, interesē un nodarbojas ar lielām lietām.

-apsūdzētais /pers. A/ - kāpēc pēc stundas, kad atdeva tirdzniecības lietas, /pers. G/ zvanījis un teicis, ka ir pārtērējis degvielu.

-liecinieks /pers. G/ - uzzinājis, ka /pers. A/ ir izmantojis degvielas karti, tāpēc arī zvanījis.

SIA „Daudznozaru kompānijas /Nosaukums B/” iesniegumā fiksēts, ka 2010.gada jūnijā, veicot maksājumus par saņemto degvielu D/K

/Nosaukums B/ tika konstatēts, ka 2010.gada maijā izmantojot degvielas karti SIA „Neste Latvija” Nr. 710589 7183018 11 GU 4630 ir izņemta

dīzeļdegviela vairākos Rīgas DUS, 257, 68 litri par summu Ls 192,36. Veicot uzņēmumā pārbaudi, tika konstatēts, ka 2010.gada 12.maijā uz remontu

uzņēmuma darbnīcās tika nodota automašīna /TL marka/ v,n.HK 5964, automašīnas tehniskie dokumenti un degvielas karte atradās automašīnas salonā

novietoti aiz saulessarga. No SIA „Neste Latvija” video ierakstiem redzams, ka degvielu izņēmusi viena un tā pati persona(1.sēj.lietas lapa 2).

SIA „Daudznozaru kompānijas /Nosaukums B/” izziņā fiksēts, ka /pers. A/ tika atbrīvots no darba ar 2010.gada 12.maiju pēc savas

vēlēšanās-100.pants, rīkojuma nr. 2010.05.93.(1.sēj.lietas lapa 5).

SIA „Neste Latvija” izziņā fiksēts, ka 2010. gada 13., 19.,24.,29. maijā izmantojot degvielas karti SIA „Neste Latvija” Nr. 710589 7183018 11

GU 4630 ir izņemta dīzeļdegviela vairākos Rīgas DUS, 257, 68 litri par summu Ls 192,36. (1.sēj.lietas lapa 7).

SIA „Neste Latvija” atbildē fiksēts, ka degvielas karte Nr. 710589 7183018 11 GU 4630 ir uzskatāma par kredītkarti, pamatojoties uz noslēgto

degvielas kredītkaršu līgumu starp SIA „Neste Latvija” un SIA /Nosaukums B/ 2008.gada 8.novembrī. Ar karti kā maksāšanas līdzekli var norēķināties

par izņemto degvielu 300 Ls mēneša ietvaros. Izsniegtajai kartei tiek piešķirts slepenais PIN kods, kurš jāievada, iegādājoties degvielu. Uzpildi iespējams

veikt tikai tad, ja karte ievietota automātā un ievadīts PIN kods.(1.sēj.lietas lapa 10).

Starp SIA „Neste Latvija” un SIA „Daudznozaru kompānijas /Nosaukums B/” 2005.gada 8.novembrī noslēgts degvielas kredītkartes līgums

Nr.7183018 ar vēlamo kredīta apjomu 1 ½ mēnesim 1000 Ls(1.sēj.lietas 185.lapa). Līguma 1.punkts nosaka, ka degvielas karte ir maksāšanas līdzeklis

degvielas pakalpojumu un preču apmaksai visā Neste degvielas uzpildes stacijās un sadarbības partneru tirdzniecības un pakalpojumu vietās. Līguma

4.punkta nosaka, ja karte tiek nozaudēta vai nozagta, par to nekavējoties jāziņo Banku servisa centram, kā arī 48 stundu laikā jānosūta rakstveida

paziņojums Neste birojam.

2008.gada 10.janvārī noslēgtā papildus vienošanās paredz, ka maksimālā kredīta summa, kādu klients ir tiesīgs aizņemties no SIA „Neste Latvija”

ir 2000 Ls. Par izmantoto kredītu jānorēķinās līdz katra nākošā mēneša 15.datumam(1.sēj.lietas 187.lapa).

SIA „Neste Oil”09.05.2014. izziņā Nr.AD 122/2014. fiksēts, ka 2010.gada maijā ar SIA „Neste Latvija” degvielas karti Nr.

7105897183018116 varēja norēķināties visās 51 SIA „Neste Latvija” degvielas uzpildes stacijās Latvijas Republikas teritorijā, kā arī Nest stacijās

Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Polijā, Sanktpēterburgā. Norādītas tirdzniecības vietas, kurās papildus varēja norēķināties ar minēto degvielas karti(2.sēj.lietas

24.lapa).

2010.gada 16.marta Pieņemšanas-nodošanas aktā fiksēts, ka transporta daļas vadītājs /pers. E/ nodod automašīnu /TL marka/ ar v.n. /TL numurs/

menedžerim /pers. A/, kurš uzņemas pilnu materiālo atbildību par mašīnas tehnisko stāvokli(1.sēj.lietas lapa 21).

PRAutocentrs rēķinā Nr. 10-04/4 fiksēts, ka 2010.gada 22.aprīlī remontēta automašīna /TL marka/, rēķinu parakstījis /pers. A/ 2010.gada

29.aprīlī. Summa apmaksai sastāda 351,57 Ls (1.sēj.lietas lapa 22).

CSDD datu bāzes izdrukā fiksētas ziņas, ka transportlīdzeklis /TL marka/ v.nr. /TL numurs/, piederošs /pers. A/ nodots materiālajām rezervēm

2010.gada 7.decembrī(1.sēj.lietas lapa 32-33).

2010.gada 12.maija SIA „Daudznozaru kompānijas /Nosaukums B/” Rīkojumā par atbrīvošanu no darba fiksēts, ka ar 2010.gada 12.maiju no

darba atbrīvots tirdzniecības menedžeris /pers. A/ pēc paša vēlēšanās. Norādīts, ka izmaksājama neizmantotā ikgadējā atvaļinājuma kompensācija par

septiņpadsmit dienām. Pamats norādīts: pēc savas vēlēšanās 100.pants(1.sēj.lietas lapa 55). Rīkojumu žurnālā izdarīts ieraksts Nr.93(1.sēj.lietas

111.lapa).

/pers. A/ 2010.gada 11.maija SIA /Nosaukums B/ valdes priekšsēdētājam iesniegumā fiksēts, ka viņš lūdz atbrīvot no darba ar šī gada 12.maiju

(1.sēj.lietas lapa 56).

Pieņemšanas-nodošanas aktā fiksēts, ka 2009.gada 1.jūnijā SIA „DK /Nosaukums B/” nodod tirdzniecības menedžerim /pers. A/ tiešo darba

pienākumu veikšanai automašīnu /TL marka/ar v.n. /TL numurs/ (1.sēj.lietas lapa 70).

/pers. A/ 2009.gada 1.jūlijā SIA /Nosaukums B/ valdes priekšsēdētājam iesniegumā fiksēts, ka viņš lūdz pieņemt darbā par tirdzniecības

menedžeri ar 2009. gada 1.jūliju (1.sēj.lietas lapa 73).

2009.gada 1.jūlijā noslēgtajā Darba līgumā Nr.37 starp SIA „Daudznozaru kompānija /Nosaukums B/” un /pers. A/ fiksēts, ka viņš tiek pieņemts

darbā par tirdzniecības menedžeri ar 2009.gada 1.jūliju uz nenoteiktu laiku. Līguma 3.4.punkts nosaka, ka ejot atvaļinājumā vai beidzoties darba

attiecībām, darba ņēmēja pienākums ir viņa atbildībā esošās materiālās vērtības nodot ar aktu darba devēja norādītajam darbiniekam. 3.6.punkts paredz,

ka darba ņēmējs uzņemas pilnu materiālo atbildību par darba devēja viņam nodotajām naudas, materiālajām un citām vērtībām(1.sēj.lietas lapa 71-72).

Ieskatoties Lursoft Uzņēmumu datu bāzē, konstatēts, ka SIA „Daudznozaru kompānija /Nosaukums B/” valdes priekšsēdētājs no 2014.gada

21.janvāra ir Krievijas Federācijas pilsonis /pers. AP/. Uz atkārtotiem tiesas pieprasījumiem iesniegt lietā papildus pierādījumus-dokumentus(2.sēj.lietas

42.;53.lapa) tiesa atbildi no SIA „Daudznozaru kompānija /Nosaukums B/” nav saņēmusi. No lietā liecinošām personām /pers. G/ un /pers. D/ tika

noskaidrots, ka uzņēmums faktiski nedarbojas, ražošana nenotiek, ko apliecina arī galvenās grāmatvedes /pers. I/ iesniegums lietā, ka vienīgā

paraksttiesīgā persona ir /pers. AP/, kas atrodas Krievijā un citu personu nav pilnvarojis(2.sēj.lietas 46.lapa).

Apsūdzētais savu vainu viņam celtajā apsūdzībā atzina daļēji, neatzina faktu, ka būtu nolaupījis cietušajam piederošo degvielas kredītkarti un

norādīja, ka degvielu uzpildījis savā automašīnā, lai veiktu darba pienākumus, nogādātu cietušajam pie viņa esošos materiālus, mantas.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ vainīgums ir pilnībā pierādīts ar cietušā pārstāvja /pers. D/, liecinieku O/pers. E/, /pers. G/, /pers. K/, /pers. I/, /pers. J/

liecībām, ar lietisko pierādījumu CD diskā fiksēto videoierakstu no DUS novērošanas kamerām, rakstveida pierādījumiem lietā to kopsakarā. Lietā nav

strīda par to, ka SIA „Daudznozaru kompānija /Nosaukums B/” ar /pers. A/ tika pārtraukusi darba tiesiskās attiecības ar 2010.gada 12.maiju, jo to

apliecina /pers. A/ iesniegums un darba devēja rīkojums lietā, cietušā pārstāvja, liecinieku /pers. G/, /pers. J/, /pers.I/, /pers. K/, /pers. E/ liecības. Tiesas

izmeklēšanā tika noskaidrots, ka /pers. A/ sākotnēji vispār ir noliedzis faktu, ka pats būtu izmantojis degvielas kredītkarti, lai uzpildītu dīzeļdegvielu un

maldinājis SIA „Daudznozaru kompānija /Nosaukums B/”, ka karte ir nozagta. Tikai uzzinot par videoierakstiem degvielas uzpildes stacijās, atzinies, ka

tomēr pats šo degvielas kredītkarti izmantojis. Pirmstiesas izmeklēšanā /pers. A/, pratināts kā aizdomās turētais, liecināja, ka esot aizmirsis atdot

automašīnas tehnisko pasi un karti(1.sēj.lietas 30.lapa). Savukārt, pratināts kā apsūdzētais(1.sēj.lietas 67.lapa), izvirzījis jaunu versiju par to, ka degvielu

izmantojis it kā darba pienākumu veikšanai, kas ir pilnīgā pretrunā gan ar cietušā pārstāvja /pers. D/, gan ar liecinieku /pers. G/, /pers. E/, /pers. K/

liecībām, gan ar faktu par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu 2010.gada 12.maijā, ko apliecina gan apsūdzētā pašrocīgi rakstītais iesniegums, gan

rīkojums par viņa atbrīvošanu no darba. Liecinieks /pers. G/, uzzinot par /pers. A/ rīcību, kad viņš uzņēmumam pārdevis par dārgāku samaksu materiālus

nekā iegādājies, tūlīt licis /pers. A/ rakstīt atlūgumu un nav vēlējies turpināt darba attiecības. To apliecina gan liecinieks /pers. G/, gan cietušā pārstāvis

/pers. D/. /pers. A/ kā alibi norādījis faktu, ka turpinājis veikt darba attiecības pēc 2010.gada 12.maija, jo vedis uz Rīgas veikaliem materiālus, kas

atradušies vēl pie viņa un, ko varot apliecināt pārdevēja Ilze. Tiesas sēdē lieciniece /pers. P/ noliedza /pers. A/ izvirzīto alibi un liecināja, ka šāds fakts nav

bijis, nekādus materiālus uz veikalu /pers. A/ pēc viņa atbrīvošanas no darba nav vedis. Šo faktu par kādu materiālu vešanu uz veikaliem vai ofisu pēc

2010.gada 12.maija tiesas izmeklēšanā nevarēja apliecināt arī aizstāvības izvirzītie liecinieki /pers. AG/ un /pers. AH/. Par to, ka personīgā

transportlīdzeklī bija aizliegts ar uzņēmuma degvielas kredītkarti uzpildīt degvielu, zināja pats /pers. A/, jo mutiski par to tika informēts un šo faktu arī

tiesas izmeklēšanā nenoliedza. Ja bija gadījumi, kad darbinieks izmantoja savu privāto transportlīdzekli darba vajadzībām, bija jāsastāda līgums ar /pers.

G/ vai jāsaņem viņa mutiska atļauja(liecinieku /pers. K/, /pers. G/ liecības). Par to, ka ejot prom no darba ir jānodod visas mantas, kas pieder

uzņēmumam zināja /pers. A/, jo tas izriet gan no darba līguma, gan to apliecina cietušā pārstāvja, liecinieku /pers. G/, /pers. E/, /pers. K/ liecības. Tiesa

nepiedod ticamību /pers. A/ liecībām par iemesliem, kādēļ degvielas kredītkarte pēc darba tiesisko attiecību pārtraukšanas atradās pie viņa. Pats

apsūdzētais savās liecībās norāda, ka nezina vai uzņēmuma darbiniekiem būtu kāds pamats viņu aprunāt. Tādejādi tiesa piedod ticamību cietušā pārstāvja

/pers. D/ un liecinieka /pers. E/ liecībām, ka automašīnas tehniskā pase un degvielas karte tika glabāta /pers. A/ uzticētajā automašīnā aiz saulessarga un

nevienam neienāca prātā pārbaudīt vai tā nav nozagta līdz brīdim, kad uzņēmums saņēma grāmatvedībā rēķinu par izmantoto degvielu. Šis apstāklis

izskaidro arī to, kāpēc tūlīt pēc 2010.gada 12.maija netika paziņots SIA „Neste Latvija” par kredītkartes nozagšanu un netika kredītkarte bloķēta. Tāpat

cietušā pārstāvis, liecinieks /pers. G/ liecināja, ka nevēlējās sākotnēji griezties ar iesniegumu par notikušo policijā, mēģināja vienoties ar /pers. A/, lai

panāktu labprātīgu zaudējumu atlīdzību. Lieciniece /pers. J/ liecināja, ka /pers. D/ iedeva uzņēmuma konta Nr,, lai viņi ar /pers. A/ varētu labprātīgi

atrisināt šo situāciju. Tādejādi izskaidrojams apstāklis, kādēļ cietušais ar iesniegumu policijā griezās tikai 2010.gada 19.jūlijā.

Tiesa uzskata, ka /pers. A/ liecības ir pretrunīgas gan ar paša pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām un tiesas izmeklēšanā sniegtajām

liecībām, gan pretrunā ar pārējo lietā nopratināto personu liecībām un tādēļ /pers. A/ liecībām nav piedodama ticamība. Par vēlēšanos maldināt tiesu

apliecina arī /pers. A/ lietā iesniegtā maksājuma uzdevuma kopija par 225 Ls pārskaitīšanu cietušajam, ko viņš 2013.gada 19.novembrī atsūtījis uz tiesas

e-pastu kā apliecinājumu zaudējumu segšanai(1.sēj.lietas lapa 200). Kā vēlāk tiesas sēdē noskaidrojās, cietušais nekādu naudu nav saņēmis un iesniegto

maksājumu uzdevumu nevar atzīt par atbilstošu maksājumu dokumentam. To, ka šāda nauda vispār nebija pārskaitīta cietušajam, apliecina /pers. A/

tiesas sēdē 2014.gada 11.novembrī iesniegtais maksājumu uzdevums Nr.1009 no 10.11.2014. par naudas 290 EUR atgriešanu cietušajam(2.sēj.lietas

57.lapa).

Savukārt cietušais un liecinieki ir snieguši konsekventas liecības kā pirmstiesas izmeklēšanā, tā tiesā un tiesai nav pamata neticēt šīm liecībām, jo tās

sakrīt arī ar iesniegumu protokolā norādīto, darba līgumu, iesniegumā par atbrīvošanu no darba un rīkojumā norādīto.

LR Augstākās tiesas 2006.gada apkopojumā „Tiesu prakse lietās par nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem”

norādīts, ka sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīga izmantošana ir pabeigta ar materiālā labuma saņemšanas brīdi.

Nozieguma objekts ir tautsaimniecības intereses finanšu-kredīta sfērā, bet nozieguma priekšmets-finanšu instrumenti vai maksāšanas līdzekļi.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam par maksāšanas līdzekļiem uzskata skaidru naudu, čekus, maksājumu kartes(kredītkarti, debetkarti un citas tamlīdzīgas

kartes, bankomātu kartes, maksājumu dokumentus, elektronisko naudu, attālinātu elektronisko banku operāciju programmatūru) un citus tamlīdzīgus

līdzekļus.

Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma objektīvo pusi veido aktīvas darbības, kas atzītas par nelikumīgām un var izpausties kā

nozieguma priekšmeta nolaupīšana, iznīcināšana, nelikumīga izmantošana. Noziegumam ir materiāls sastāvs. Ar maksāšanas līdzekļu nelikumīgu

izmantošanu jāsaprot prettiesiski darījumi vai materiāla labuma gūšana ar maksāšanas līdzekļa palīdzību. Konkrētajā gadījumā /pers. A/guva materiālu

labumu-dīzeļdegvielu, izmantojot uzņēmumam piederošu degvielas kredītkarti.

LR Augstākās tiesas 2006.gada apkopojumā „Tiesu prakse lietās par nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem”

un judikatūrā norādīts, ka sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīga izmantošana ir pabeigta ar materiālā labuma saņemšanas brīdi(LR Augstākās tiesas

Senāta Krimināllietu departamenta spriedums lietā SKK J-215/07). Tātad maksāšanas līdzekļa izmantošana, kuras mērķis ir norēķināšanās bez skaidras

naudas, ir pabeigta ar materiālā labuma saņemšanas brīdi.

No subjektīvās puses Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzēto noziegumu var izdarīt tikai ar tiešu ar nodomu.

Nozieguma subjekts ir jebkura fiziska, pieskaitāma persona, kas sasniegusi 14 gadu vecumu. /pers. A/ ir pieskaitāma persona, kas sasniegusi

vecumu ar kuru iestājas kriminālatbildība, citu ziņu lietā nav.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124.panta otro daļu, kriminālprocesā ir pierādāmi noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā

arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.

Pierādīšanas priekšmets ir visu kriminālprocesa gaitā pierādāmo apstākļu kopums un ar tiem saistītie fakti un palīgrīki. Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie

apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 19.panta trešajai daļai visas saprātīgas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai,

kurai ir tiesības uz aizstāvību. Konkrētajā gadījumā tiesa nekonstatē nekādas šaubas, kas būtu izvērtējamas vai tās ir saprātīgas vai nav. Tiesa atzīst, ka

apsūdzētā savas vainas daļēja atzīšana vērtējama kā apsūdzētā aizstāvības pozīcija ar mērķi izvairīties no kriminālatbildības par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu.

Tiesa nepievienojas aizstāvja viedoklim, ka /pers. A/ vaina viņam inkriminētajās darbībās nav pierādīta un tāpēc viņš pilnībā attaisnojams. Tiesa

atzīst spriedumā norādītos pierādījumus, vērtējot tos kopumā un savstarpējā sakarībā, par pietiekamiem, lai izslēgtu jebkādas saprātīgas šaubas par

apsūdzētā vainojamību viņam celtajā apsūdzībā, viņa vainīgums ir pilnībā pierādīts, noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija noteikta pareizi pēc Krimināllikuma

193.panta otrās daļas un pastāv Kriminālprocesa likuma 520.pantā norādītais notiesājoša sprieduma taisīšanas pamats.

Tāpat tiesa nesaskata pirmstiesas kriminālprocesa teritoriālās piekritības pārkāpumu, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 388.panta otrajai daļai,

lai nodrošinātu ātrāku un ekonomiskāku pirmstiesas kriminālprocesu, to var uzsākt un izdarīt arī vietā, kur noziedzīgs nodarījums atklāts vai iestājušās tā

sekas.

Vērtējot apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa atzīst, ka /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums ir pareizi kvalificēts pēc

Krimināllikuma 193.panta otrās daļas.

Vērtējot apsūdzētā /pers. A/ personību, tiesa konstatēja, ka viņš agrāk nav sodīts, (lietas lapa 38), administratīvi sodīts vairākas reizes par ceļu

satiksmes noteikumu pārkāpumiem(lietas lapa 39-40), psihiskās aprūpes reģistra uzskaitē un narkoloģiskās aprūpes reģistra uzskaitē nesastāv(lietas lapa

42.,46-47), strādā SIA /Nosaukums A0/ par pārstāvi, apgādībā atrodas divi bērni.

Nosakot sodu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35., 46., 47. un 48. pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu,

apsūdzētā atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus, vainīgā personību.

Apsūdzētais /pers. A/ izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas ar Krimināllikuma 7. panta ceturto daļu(redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim) atzīts par

smagu noziegumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta ceturto punktu apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstina apstāklis, ka viņš labprātīgi sedzis mantisko

kaitējumu cietušajam.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

Krimināllikuma 193.panta otrās daļas sankcija(redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim) paredz sodu brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem,

konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Pie soda veida un mēra noteikšanas tiesa ņem vērā arī to, ka 2013.gada 1.aprīlī spēkā stājies 2012.gada 13.decembrī pieņemtais likums „grozījumi

Krimināllikumā” un šī likuma Pārejas noteikumu 1.un 4.punkts paredz, ka personas, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz šā likuma spēkā

stāšanās dienai(līdz 2013.gada 1.aprīlim), saucamas pie kriminālatbildības un sodāmas saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā, ņemot vērā, ka maksimālā soda apmērs vai laiks nedrīkst pārsniegt maksimālo soda apmērā vai laiku, kāds

Krimināllikumā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas 2013.gada 1.aprīļa. Saskaņā ar 2012. gada

13.decembra grozījumiem Krimināllikumā Pārejas noteikumu 6.pants nosaka, ka, ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc tā spēkā

stāšanās dienas(2013.gada 1.aprīlis) paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa to ņem vērā , nosakot brīvības atņemšanas

sodu.

No 2013.gada 1.aprīļa sods par Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu panta sankcijā paredzēts

brīvības atņemšanas veidā līdz pieciem gadiem vai īslaicīgas brīvības atņemšanas soda veidā, vai piespiedu darba vai naudas soda veidā, konfiscējot

mantu vai bez mantas konfiskācijas. Tādejādi panta sankcijā paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda sankcijas minimālā robeža, nekā līdz

2013.gada 1.aprīlim. Kā viens no soda veidiem ir paredzēta īslaicīga brīvības atņemšana, kuru saskaņā ar Krimināllikuma 28. panta 2.1 daļu nosaka uz

laiku no piecpadsmit līdz trīs mēnešiem. Tiesa ņem vērā LR Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 17.septembra lēmumā lietā Nr. SKK-0422-13 noteikto,

ka 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumos nav noteikta iespēja piemērot sodus, kas paredzēti Krimināllikuma

sankcijās no 2013.gada 1.aprīļa. Pārejas noteikumu 6.pants attiecas tikai uz brīvības atņemšanas sodu un tiesai, konstatējot, ka par attiecīgo noziedzīgo

nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, nosakot brīvības

atņemšanas sodu, tas ir jāņem vērā.

Tādejādi likums nepieļauj citu alternatīvu sodu piemērošanu-piespiedu darbu vai naudas sodu, kādi tie paredzēti Krimināllikuma 193.panta otrajā

daļā sankcijā pēc 2013.gada 1.aprīļa.

Tiesa, sodu individualizējot, ņemot vērā prokurora viedokli, atzīst, ka apsūdzētajam nosakāms likumā paredzētais brīvības atņemšanas sods. Tiesa

atzīst, ka saskaņā ar Krimināllikuma 35. pantu(redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim) soda mērķis, kas ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas(likuma redakcijā līdz

2013.gada 1.aprīlim), konkrētajā gadījumā ir sasniedzams ar brīvības atņemšanas sodu. Tomēr tiesa atzīst, ka apsūdzētajam /pers. A/ iespējams brīvības

atņemšanas sodu noteikt nosacīti, nosakot pārbaudes laiku un uzliekot par pienākumu pārbaudes laikā piedalīties probācijas programmās saskaņā ar

Valsts probācijas dienesta norādījumiem. Ievērojot gūto priekšstatu par apsūdzētā personību(agrāk nav sodīts, no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas

pagājuši četri gadi un jauni likumpārkāpumi nav izdarīti), tiesa guva pārliecību, ka turpmāk apsūdzētais /pers. A/ likumpārkāpumus neizdarīs. Tiesa atzīst

par lietderīgāku un audzinošāku konkrētajā gadījumā apsūdzētajam noteikt pārbaudes laiku, nevis izolēt viņu no sabiedrības. Pēc tiesas ieskata, ņemot

vērā nosacītas notiesāšanas būtību, proti, saskaņā ar Krimināllikuma 55. panta desmito daļu, ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu

noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais brīvības atņemšanas sods ir izpildāms reāli, konkrētajā gadījumā pārbaudes laika noteikšana apsūdzētajam

būs audzinošāks sods par reālas brīvības atņemšanas sodu, jo tas stimulēs apsūdzēto atturēties no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas pārbaudes

laikā un izdarīt attiecīgus secinājumus. Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas raksturu un nolūkā vedināt apsūdzēto turpmāk neizdarīt noziedzīgas

darbības, tiesa atzīst par lietderīgu un nepieciešamu apsūdzētajam piedalīties probācijas dienesta programmās, kas dotu iespēju apsūdzētajam izvērtēt

savas vērtības, uzskatus un uzvedību, kas ir cieņpilnu attiecību pamātā, palīdzētu izmainīt uzskatu sistēmu, attieksmi un ieradumus, kas noved pie

kriminālas uzvedības un ļaunprātības izmantošanas attiecībās ar līdzcilvēkiem. Šāds sods būs /pers. A/ taisnīgs. Nosacīti notiesātā uzraudzība uzdodama

Valsts probācijas dienesta Bauskas teritoriālajai struktūrvienībai pēc apsūdzētā dzīves vietas.

Ievērojot iepriekš konstatētos soda veida un mēra ietekmējošos apstākļus, to, ka nav konstatēts Krimināllikuma 49.pantā noteiktais pamats

vieglāka soda noteikšanai nekā likumā paredzētais, apsūdzētā personību, tiesa atzīst, ka šāds sods ir adekvāts nodarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem,

ar šādu soda veidu būs ievērotas sabiedriskās drošības intereses, šāds sods būs audzinošs apsūdzētajam. Šāds sods būs apsūdzētajam taisnīgs un

samērīgs.

Izvērtējot Krimināllikuma 193.panta otrās daļas sankcijā paredzētā papildsoda-mantas konfiskācijas piemērošanas lietderību, kas nav panta

sankcijā paredzēta kā obligāta, tiesa secina, ka mantas konfiskācija kā papildsods nav piemērojama. Lietas materiālos nav informācijas par to, vai

apsūdzētajam pieder kustama vai nekustama manta, kas būtu pakļaujama konfiskācijai. Lietā nav pieņemts lēmums par aresta uzlikšanu mantai. Kā arī

tiesa atzīst, ka papildsoda piemērošana būtu pārāk bargs sods.

Lietā cietušais SIA „Daudznozaru kompānija /Nosaukums B/” pieteicis prasību par mantisko kaitējumu Ls 188,91 apmērā(1.sēj. lietas 17.lapa),

ko tiesas sēdē pilnvarotā persona uzturēja. Tiesas sēdē /pers. A/ iesniedzis 10.11.2014.maksājuma uzdevumu Nr.1009 par naudas 290 EUR atgriešanu

cietušajam(2.sēj.lietas 57.lapa).

Pie šādiem apstākļiem, kad mantiskais kaitējums segts labprātīgi, lieta šajā daļā izbeidzama.

Lietiskie pierādījumi CD disks glabājams pie krimināllietas.

Procesuālo izdevumu lietā nav.

Tiesa atzīst, ka drošības līdzeklis saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241. pantu apsūdzētajam /pers. A/ nav piemērojams, jo tiesa nekonstatēja

tādus apstākļus, kas dotu pamatu uzskatīt, ka apsūdzētais izvairīsies no sprieduma izpildes.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512, 520., 527.-530. pantu, tiesa

nosprieda:

Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 193. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz

6(sešiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu /pers. A/ notiesāt nosacīti, nosakot pārbaudes laiku uz 6(sešiem) mēnešiem, uzliekot pienākumus piedalīties

probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem.

Nosacīti notiesātā uzraudzību uzdot Valsts probācijas dienesta Bauskas teritoriālajai struktūrvienībai.

Drošības līdzekli /pers. A/ līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā neizraudzīt.

Lietu daļā par mantiskā kaitējuma kompensāciju izbeigt.

Lietisko pierādījumu CD disku glabāt pie krimināllietas.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijā no pilna sprieduma sagatavošanas 2014.gada

24.novembrī, sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Pilns spriedums sagatavots 2014.gada 24.novembrī.

Tiesnese J.Bebriša