Court fully supports bank's small claims suit for loan repayment, interest, penalty, and court costs against defaulting individual.
Legislator summary
AI generatedThe Alūksnes District Court fully granted the bank's small claims action for loan repayment, interest, and penalties. The plaintiff proved a valid loan agreement where the defendant failed to make scheduled payments, leaving a significant balance. The court ruled in favor of the bank, ordering the defendant to pay the principal, accrued interest, a contractual penalty, and all associated court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.18panta 1.punkts; Civilprocesa likuma 406.6panta 3.punkts: The court must fully support a creditor's small claims request when the debt is proven, including awarding interest and costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28211415
Lietas arhīva Nr. C-0263-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Alūksnē, 2015.gada 13.maijā
Alūksnes rajona tiesas
tiesnese A.Strupule
rakstveida procesā izskatīja civillietu Akciju sabiedrības „ NORVIK BANKA” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu un
konstatēja
2015.gada 9.februārī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemts prasītājas pilnvarotā pārstāvja /pers. C/ (pilnvaras kopija lietas 21.lapā) prasības
pieteikums maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret atbildētāju.
2015.gada 10.februārī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu.
Pēc Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas ierosinājuma, saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta pirmo daļu, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja
11.03.2015. nolēmusi šo lietu nodot izskatīšanai Alūksnes rajona tiesai (lietas 27.lapa).
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 8.jūnijā, veicot atbildētājas iepriekšējo parāda saistību pārstrukturēšanu, starp pusēm noslēgts
aizdevuma līgums Nr.PTKR009344 (turpmāk – līgums), saskaņā ar kuru atbildētājai piešķirts aizdevums 226,61 EUR apmērā. Saskaņā ar līguma
1.3.punktu gada procentu likme noteikta 22,48%, bet aizdevuma termiņš ticis noteikts 2013.gada 20.jūnijs.
Atbildētāja nepildījusi ar līgumu uzņemtās saistības, jo nenodrošinājusi, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos viņas kontā ir pietiekošs naudas
daudzums aizdevuma atmaksas veikšanai. Pēdējais maksājums ir saņemts 2012.gada 20.novembrī 21,46 EUR apmērā.
Prasītāja aprēķinājusi līgumiskos procentus par periodu no 2012.gada 20.novembra līdz 2015.gada 29.janvārim, līgumsodu un cēlusi prasību tiesā.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1716., 1717., 1720., 1722., 1753., 1756., 1757.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765., 1811., 1943.,
1946.pantu, Civilprocesa likuma 1., 23.pantu, 26.panta pirmo daļu, 41.panta pirmo daļu, 195.pantu, 250.18panta pirmo daļu un 406.6panta trešo daļu,
prasītāja lūdz tiesu:
1) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai no līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības – pamatparādu 139,47 EUR, līgumiskos
procentus 61,98 EUR un līgumsodu 13,95 EUR, kopā piedzenot 215,40 EUR;
2) noteikt prasītājai tiesības par laiku no sprieduma pieņemšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus 6%
gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas;
3) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai visus tiesāšanās izdevumus.
Prasītāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un norādījusi, ka strīda risināšanā mediācija nav izmantota.
2015.gada 10.februārī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa nosūtījusi atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietas adresi (dati no VMIS lietas 32.lapa)
prasības pieteikumu un paskaidrojuma veidlapu (lietas 22.lapa).
2015.gada 2.martā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā viņa atzīst galveno parādu 139,47 EUR un lūgusi
nepiemērot ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus kā maznodrošinātai personai ar apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu. Apņēmusies izmaksāt parāda
summu ar ikmēneša maksājumu ne vairāk kā 20,00 EUR mēnesī līdz parāda summas dzēšanai (lietas 23.-24.lapa).
Paskaidrojumam pievienota Rīgas domes Rīgas sociālā dienesta izziņas par atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam (periodā no
01.01.2015. līdz 31.03.2015.) kopija (lietas 25.lapa).
Lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī mediācijas izmantošanu strīda risināšanā atbildētāja nav lūgusi.
2015.gada 26.martā Alūksnes rajona tiesa nosūtījusi pusēm, tajā skaitā atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietas adresi, tiesas paziņojumu par to, ka
lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un sprieduma norakstu varēs saņemt no 2015.gada 13.maija (tiesas paziņojums 33.lapā). Prasītājai nosūtīts
atbildētājas paskaidrojums.
Alūksnes rajona tiesā 2015.gada 29.aprīlī saņemta prasītājas atsauksme lietā, kurā tā uzskata atbildētājas paskaidrojumus par nepamatotiem un
norāda, ka nav pamata atbrīvot atbildētāju no ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem, līgumsoda un līgumiskajiem procentiem, jo lietā nav
pierādījumu, kas apstiprinātu atbildētājas norādītos apstākļus. Prasītāja norādījusi, ka atbildētāja pēc sprieduma stāšanās spēkā varēs vērsties Bankā, lai
vienotos par parāda atmaksas nosacījumiem (lietas 34.lapa).
Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.
No lietas 15., 16.lapā esošās aizdevuma līguma Nr.PTKR009344 (turpmāk- līgums) un maksājumu grafika kopijām izriet, ka prasītāja 2012.gada
8.jūnijā izsniegusi atbildētājai aizdevumu Ls 159,26 ar ikmēneša kopējo maksājumu Ls 15,08 un pēdējā mēnesī Ls 15,09.
Uz līguma ir gan Aizdevēja (prasītājas) pārstāvja gan Aizņēmēja – atbildētājas paraksti.
No lietas 17.lapā esošā atbildētājas konta izraksta redzams, ka prasītāja šādu summu ieskaitījusi atbildētājas kontā.
No minētā izriet, ka starp pusēm ir noticis tiesisks darījums Civillikuma 1403.panta izpratnē.
Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1828.pants paredz, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.
Tiesa konstatē, ka prasītāja savas līgumā noteiktās saistības izpildījusi, bet atbildētāja izlietoto naudu nav bankai atmaksājusi.
No lietas 12.-13.lapā esošā prasītājas sastādītā parāda aprēķina redzams, ka neatmaksātā kredīta summa uz 2015.gada 29.janvāri ir 139,47 EUR.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētāja aizdevuma pamatparāda apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā
ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Lietā nav gūti pierādījumi, ka atbildētāja pilnībā būtu norēķinājusies, pamatparāda summu savā paskaidrojumā atzinusi arī atbildētāja, tāpēc tiesa
uzskata, ka aizdevumu parāda pamatsumma 139,47 EUR piedzenama tiesas ceļā.
Līguma (lietas 15.lapā) 1.3.punktā noteikts, ka par kredīta izmantošanu Aizņēmējs (atbildētāja) maksā Aizdevējam (prasītājai) procentus pēc likmes
22,48% gadā no faktiski izmantojamās kredīta summas [..].
No lietas 12.-13.lapā esošā prasītājas sastādītā parāda aprēķina redzams, ka prasītāja aprēķinājusi līgumiskos kredīta procentus 61,98 EUR
apmērā par periodu no 2012.gada 20.novembra līdz 2015.gada 29.janvārim.
Tā kā atbildētāja nav pilnībā un laicīgi atmaksājusi aizdevumu, šādus procentus puses pielīgušas, tad aizdevuma lietošanas procenti 61,98 EUR
piedzenami tiesas ceļā.
Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai
izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 19.pants
paredz, ka ceturtās daļas trešās nodaļas otrās apakšnodaļas IV iedaļa „Nokavējums līgumiem par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu”
stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Civillikuma ceturtās daļas trešās nodaļas otrās apakšnodaļas IV iedaļas „Nokavējums līgumiem par preces piegādi,
pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu” noteikumi nav piemērojami līgumiem, kas noslēgti līdz 2013.gada 1.jūlijam, un līgumiem, kas noslēgti iepirkuma vai
koncesijas procedūras rezultātā, ja tā izsludināta līdz 2013.gada 1.jūlijam. Līdzēji var vienoties par Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada
16.februāra direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos nacionālajā tiesību sistēmā prasību piemērošanu līgumiem par
preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu no 2013.gada 16.marta.
Tādēļ tiesa atzīst, ka pušu attiecības par līgumsoda piedziņu izspriežamas saskaņā ar Civillikuma attiecīgajiem pantiem, kas bija spēkā līdz 2014.gada
1.janvārim.
Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014.gada 1.janvārim) – līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var
noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma
neizpildīšanas.
Civillikuma 1720.panta 1.punktā uzsvērts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts, ja līgumsods bijis
norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Saskaņā ar līguma 3.1.punktu, par katru līguma 2.2.1. un 2.2.3.punktā norādītās saistības izpildes kavējuma dienu Aizņēmējs (atbildētāja) maksā
Aizdevējam (prasītājai) līgumsodu 0,15% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas, [..].
Tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības līgumā ietvert līgumsodu par saistību pienācīgu nepildīšanu, bet līgumsoda apmēram
jābūt samērīgam. Tā kā atbildētāja ir kavējusi ar līgumu uzņemtās saistības, tiesa atzīst, ka viņai Civillikuma 1716.panta izpratnē
ir pienākums maksāt līgumsodu, bet līgumsods nosakāms saprātīgās robežās.
Prasītāja lūgusi piedzīt līgumsodu 10% apmērā no galvenā parāda summas – 13,95 EUR, ko tiesa atzīst par samērīgu un tādēļ tas piedzenams no
atbildētājas tiesas ceļā.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājai ir tiesības aprēķināt par maksājumu kavējumu likumiskos procentus pa seši procenti no simta gadā.
Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts
prasības pieteikumā.
Tādēļ ir pamats atzīt prasītājai tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus – sešus no simta gadā (Civilprocesa
likuma 1765.pants) no pamatparāda summas 139,47 EUR.
Atbildētājas lūgums nepiemērot ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus kā maznodrošinātai personai ar apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu un noteikt
ikmēneša maksājumu ne vairāk kā 20,00 EUR mēnesī līdz parāda summas dzēšanai nav apmierināms, jo šādas tiesības taisot spriedumu šajā lietā tiesai
neparedz normatīvie akti.
Norādāms, ka, saskaņā ar Civilprocesa likuma 206.panta pirmo daļu, tiesa, kas taisījusi spriedumu lietā, ir tiesīga pēc lietas dalībnieka pieteikuma,
ievērojot pušu mantisko stāvokli, bērnu tiesības vai citus apstākļus, pieņemt lēmumu par sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī
par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu. [..].
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, apmierinot prasību, no atbildētājas par labu prasītājai piespriežami tās samaksātie tiesas
izdevumi [..].
Tādēļ no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 75,84 EUR [valsts nodeva 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi EUR 4,70 (maksājuma dokumenti lietas 9.-11.lapā)].
Prasītāja pie prasības iesniegšanas samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR par prasības pieteikuma un tiesas pavēstu
nosūtīšanu, faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 7,31 EUR (izziņa lietas 2.lapā). Starpība starp nomaksātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem
izdevumiem par prasības pieteikuma un tiesas pavēstu nosūtīšanu, un faktiskajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem ir 2,61 EUR, kas, saskaņā
ar Civilprocesa likuma 42.pantu, piedzenama no atbildētājas valsts labā.
Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu pēc 2014.gada 1.janvāra piedzītās summas konvertējamas uz euro.
Civilprocesa likuma 204.1pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Šis termiņš nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to arī nosakāms šī
sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 10., 41., 42., 97., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27pantu, tiesa
nosprieda
Pilnīgi apmierināt Akciju sabiedrības „NORVIK BANKA” maza apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Piedzīt no /pers. B/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu Akciju sabiedrībai „NORVIK
BANKA” (reģistrācijas Nr.40003072918, juridiskā adrese: Ernesta Birznieka-Upīša iela 21, Rīga, LV-1011) galveno parādu 139,47 EUR (viens simts
trīsdesmit deviņus euro un 47 centus), līgumiskos procentus 61,98 EUR (sešdesmit vienu euro un 98 centus) par laika periodu no 2012.gada
20.novembra līdz 2015.gada 29.janvārim un līgumsodu 13,95 EUR (trīspadsmit euro un 95 centus), kopā 215,40 EUR (divi simti piecpadsmit euro un
40 centus) un tiesas izdevumus 75,84 EUR (septiņdesmit piecus euro un 84 centus), pavisam kopā 291,24 EUR (divi simti deviņdesmit vienu euro un 24
centus).
Piedzīt no /pers. B/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,61 EUR
(divus euro un 61 centu) valsts labā.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami: saņēmējs: Tiesu administrācija: Mūkusalas iela 41b, Rīga; NMR 90001672316; saņēmēja
iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22; konta Nr.LV51TREL2190458019000; maksājuma mērķis – (kods 21499) ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi, civillietas Nr.C28211415.
Darīt zināmu /pers. B/, ka tiesas izdevumu samaksu apliecinošie dokumenti iesniedzami/atsūtāmi Alūksnes rajona tiesas kancelejai: Rūpniecības iela
8, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301.
Atzīt Akciju sabiedrības „ NORVIK BANKA” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos procentus
- 6% (sešus procentus) no simta gadā - no piespriestās, bet nepiedzītās aizdevuma pamatparāda summas 139,47 EUR (viens simts trīsdesmit deviņiem
euro un 47 centiem).
Piespriestās summas ieskaitīt Akciju sabiedrības „ NORVIK BANKA” norēķinu kontā LV47LATB00000PATEREUR, AS “NORVIK
BANKA”, SWIFT: LATB LV22, saistības pēc līguma Nr.PTKR009344.
Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas -2015.gada 13.maija var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot
apelācijas sūdzību Alūksnes rajona tiesā.
Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laiku pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Tiesnese A.Strupule