Court convicts defendant of fraud and data theft, sentencing to 200 hours of compulsory labor without confiscation.

Lietas Nr. 11300003314

Lietas arhīva Nr. K23-0007-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015. gada 4.martā

Madonas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja I. Lazdiņa,

piedaloties prokurorei I.Reisai

iztiesājot atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 1931.panta pirmās daļas,

20.panta ceturtās daļas un 193.panta otrās daļas, 177.panta otrās daļas,

k o ns t a t ē j a

/pers. C/ izdarīja tādu datu iegūšanu, kas dod iespēju nelikumīgi izmantot maksāšanas līdzekli, un atbalstīja sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgu

izmantošanu, kā arī izdarīja svešas mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos, ar viltu (krāpšanu), personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

/pers. C/ un persona, pret kuru materiāli izdalīti atsevišķā lietvedībā , mantkārīgu motīvu vadīti, kopīgi vienojās izdarīt krāpšanu , t.i. ļaunprātīgi,

izmantojot citas personas uzticēšanos, iegūt viņa bankas konta numuru, attālināto elektronisko bankas operāciju programmu (internetbankas) kodu karti,

numuru un paroli (turpmāk tekstā - maksāšanas līdzekļi), lai ar to palīdzību varētu saņemt naudas aizdevumus no kredītiestādēm. Lai realizētu savu

kopīgo nodomu, viņi vienojās, ka persona, pret kuru materiāli izdalīti atsevišķā lietvedībā, veiks darbības, ievadot nepieciešamo informāciju datorā, bet

/pers. C/ sameklēs cilvēku, uz kura vārda nelikumīgi noformēt kredītus, kā arī personai , pret kuru materiāli izdalīti atsevišķā lietvedībā, būs lielāka

naudas daļa no noformētajiem kredītiem, bet /pers. C/ mazāka naudas daļa.

2013.gada 4.novembrī, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. C/, satiekoties ar /pers. D/ un sarunas laikā, uzdodoties par

personu vārdā /pers.Z/, pielietoja viltu, tas ir, apzināti sniedza nepatiesu informāciju, sakot /pers. D/, ka nepieciešams konts, uz kuru pārskaitīt /pers. C/

algu. Par konta izmantošanu apsolīja atlīdzību Ls 10 apmērā. /pers. C/ paziņoja, ka /pers. D/ nepieciešams iedot savu bankas konta numuru,

internetbankas kodu karti, numuru un paroli, tas ir, maldināja /pers. D/ par saviem patiesajiem nolūkiem, tā kā maksāšanas līdzekļi bija nepieciešami

aizdevumu noformēšanai. Lai veiktu internetbankas aktivizēšanu , /pers. C/ un /pers. D/ devās uz AS ,,SEB Banka” filiāli Saules ielā 13, Madonā, bet

pēc tam uz /pers. C/ dzīvesvietu /adrese/, kur klātesot personai , pret kuru materiāli izdalīti atsevišķā lietvedībā, /pers. D/, būdams pārliecināts par abu

minēto personu godprātību un teiktā patiesumu, nenojaušot viņu prettiesisko nolūku un pilnībā uzticoties, labprātīgi iedeva /pers. C/ pieprasītos

maksāšanas līdzekļus.

Tādējādi /pers. C/ maldinot /pers. D/ , kā arī izmantojot viņa uzticēšanos, ieguva viņa maksāšanas līdzekļus, iegūstot iespēju ar internetbankas

palīdzību veikt bankas operācijas ar /pers. D/ kontu, t.i., ieguva tādus datus, kas dod iespēju nelikumīgi izmantot maksāšanas līdzekli.

Realizējot savu kopīgo nodomu, nolūkā izdarīt krāpšanu - ar viltu iegūt naudas līdzekļus, ļaunprātīgi izmantojot AS ,,4finance” darbinieku

uzticēšanos, persona pret kuru materiāli izdalīti atsevišķā lietvedībā 2013.gada 4.novembrī , atrodoties /adrese/, plkst. 09.56 no IP adreses /ip adrese/.

reģistrējās AS ,,4finance" mājas lapā www.vivus.lv, kur uzdevās par citu personu, proti, /pers. D/, norādot viņa personas datus, kā arī citu pieprasīto

informāciju, un elektroniski pieteicās aizdevuma Ls 200 (EUR 282,57) apmērā saņemšanai, apzinoties, ka ne pats , ne /pers. C/ aizdevuma līguma

saistības nepildīs . J /pers. C/ minēto darbību veikšanu atbalstīja, ļaujot šīm darbībām izmantot savu datoru.

Pabeidzot viltus reģistrāciju, persona , pret kuru materiāli izdalīti atsevišķā lietvedībā , iegāja AS ,,SEB banka" elektronisko norēķinu sistēmā un,

izmantojot rīcībā esošo /pers. D/ AS ,,SEB banka" kontam Nr.LV33UNLA0050019169591 piesaistīto internetbankas kodu karti, ievadīja elektronisko

norēķinu sistēmā iepriekš uzzināto lietotāja numuru un paroli un minētās kodu kartes norādīto pieejas kodu. Konstatējot, ka kontā nav naudas līdzekļu,

sazinājās ar /pers. F/, kurš ieradās augstāk minētajā adresē, nodeva viņam rakstveida informāciju par /pers. D/ konta numuru, kā arī naudu Ls 1,00

(EUR 1,42), lūdzot to pārskaitīt uz /pers. D/ kontu, konkrētāk neko nepaskaidrojot.

Pārliecinājies, ka /pers. F/ naudu Ls 1,00 (EUR 1,42) ir ieskaitījis /pers. D/ kontā, nolūkā apstiprināt viltus reģistrāciju AS ,,4finance” mājas lapā

www.smscredit.lv, aizpildīja un iesniedza apstiprinājuma rīkojumu bankas operāciju (pārskaitījumu) veikšanai par naudas

līdzekļu Ls 0,01 (EUR 0,01) pārskaitīšanu no /pers. D/ konta uz AS ,,4finance" kontu,

tādējādi identificējot aizdevuma ņēmēju, tas ir /pers. D/, un vienlaikus piekrītot aizdevuma

līguma nosacījumiem, kopumā piesakoties aizdevumam Ls 200,00 (EUR 284,57) apmērā.

AS ,,4finance”, būdami maldināti par patieso aizdevuma ņēmēju, tajā pat dienā, tas ir, 2013. gada 4.novembrī plkst. 13.07 elektroniski

apstiprināja pieprasīto aizdevumu un Ls 200 (EUR 284,57) pārskaitīja uz /pers. D/ kontu.Tādējādi /pers. C/ un persona , pret kuru materiāli izdalīti

atsevišķā lietvedībā, ar viltu panāca aizdevuma saņemšanu no AS ,,4finance”, tas ir, to izkrāpa.

Turpinot noziedzīgo nodarījumu, 2013.gada 4.novembrī, atrodoties Skolas ielā 12, Madonā, Madonas novadā, Madonas novada bibliotēkā,

plkst. 12.41, persona , pret kuru materiāli izdalīti atsevišķā lietvedībā, no datora ar interneta pieslēgumu un IP adresi /ip adrese/., kas piesaistīts Madonas

novada bibliotēkai, reģistrējās AS ,,4finance" mājas lapā www.smscredit.lv, kur uzdevās par citu personu, proti, /pers. D/, norādot viņa personas datus,

kā arī citu pieprasīto informāciju un elektroniski pieteicās aizdevuma Ls 200 (EUR 282,57) apmērā saņemšanai, apzinoties, ka aizdevuma līguma

saistības nepildīs.

Pabeidzot viltus reģistrāciju, persona pret kuru materiāli izdalīti atsevišķā lietvedībā iegāja AS ,,SEB banka” elektronisko norēķinu sistēmā un,

izmantojot /pers. D/ AS ,,SEB banka” kontam Nr.LV33UNLA0050019169591 piesaistīto internetbankas kodu karti, ievadīja elektronisko norēķinu

sistēmā iepriekš uzzināto, lietotāja numuru un paroli un minētās kodu kartes norādīto pieejas kodu. Nolūkā apstiprināt viltus reģistrāciju AS ,,4finance”

mājas lapā www.vivus.lv, aizpildīja un iesniedza apstiprinājuma rīkojumu bankas operāciju (pārskaitījumu) veikšanai par naudas līdzekļu Ls 0,01 (EUR

0,01) pārskaitīšanu no /pers. D/ kontu uz AS ,,4finance” kontu, tādējādi identificējot aizdevuma ņēmēju, tas ir /pers. D/, un vienlaikus piekrītot

aizdevuma līguma nosacījumiem, kopumā piesakoties aizdevumam Ls 200,00 (EUR 284,57) apmērā.

aizdevuma līguma nosacījumiem, kopumā piesakoties aizdevumam Ls 200,00 (EUR 284,57) apmērā.

AS ,,4finance”, būdami maldināti par patieso aizdevuma ņēmēju, taja pat dienā, tas ir, 2013.gada 4.novembrī plkst. 13.04 elektroniski

apstiprināja pieprasīto aizdevumu un Ls 200 (EUR 284,57) pārskaitīja uz /pers. D/ kontu.

Lai tālāk realizētu noziedzīgo nodomu un iegūtu savā rīcībā naudas līdzekļus Ls 400 (EUR 569,15), ko atbilstoši aizdevuma pieteikumiem AS

,,4finance” ieskaitīja /pers. D/ kontā, persona , pret kuru materiāli izdalīti atsevišķā lietvedībā, Ls 400 (EUR 569,15) pārskaitīja no /pers. D/ konta uz

/pers. C/ kontu Nr.LV09UNLA0050017372613. Tad ar /pers. C/ maksājumu karti un PIN kodu, kurus viņam iedeva /pers. C/, no AS ,,DNB banka”

bankomāta ATM004 Rūpniecības ielā 49, Madonā, izņēma Ls 395 (EUR 562,03), no kuriem persona , pret kuru materiāli izdalīti atsevišķā lietvedībā,

paturēja sev Ls 355 (EUR 505,12), savukārt Ls 40,00 (EUR 56,91) iedeva /pers. C/.

Ar šādām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 1931.panta pirmajā daļā, 20.panta ceturtajā daļā

un 193.panta otrajā daļā, 177.panta otrajā daļā.

Nopratināts kā apsūdzētais /pers. C/ savu vainu atzina daļēji, norādot, ka nav zinājis par kredītu, kas noformēts Madonas bibliotēkā.

Apsūdzētais liecināja, ka pie veikala iepazinies ar /pers. D/ un no viņa par 2 latiem iegādājies datoru, ko pats /pers. D/ palīdzējis aiznest līdz mājām.

Tur /pers. D/ iepazinies ar /pers. G/, pie kura pēc tam gājis vairākas reizes aizņemties naudu, lai varētu nopirkt divlitrīgo alus pudeli. Pēc kāda laika

/pers.G/teicis, lai dabūjot no /pers. H/ kredītkarti vai internetbankas karti un pastāstījis kā nelegāli noformēt kredītus. Dabūjis no /pers. D/

internetbankas karti un nodevis to /pers.G/. /pers. I/ neteicis par kredītiem.

Dz. /pers. J/ sēdējis viņa istabā pie viņa datora. Blakus nestāvējis un tādēļ neredzējis, ko un kā viņš datorā aizpildījis. /pers. K/ pateicis, ka

nauda ir ieskaitīta, un viņš braukšot tai pakaļ, un aizbraucis. Par braukšanu uz biblioteku neeesot neko zinājis. Tad /pers. K/ iedevis 10 latus un /pers. H/

kartes , sakot, lai tās aiznes /pers. D/, ko arī izdarījis. Viņam pašam /pers. K/ iedevis 40 latus.

Savu vainu atzīstot par pirmajiem 200 latiem, par otru naudas ņemšanu nezinājis, jo /pers. J/ neko nestāstījis . Tikai pēc tam /pers.K/, pateikusi

, ka viņš paņēmis divus kredītus.

No /pers. L/ liecības , kas tiesas izmeklēšanā tika pārbaudīta 501.panta kārtībā, redzams, ka /pers. C/ istabā atradies dators, ko viņš iegādājies no

/pers. D/. Bijis pieslēgts arī internets. Pati neesot redzējusi un nezinot , ka viņas vīrs būtu formējis kādus kredītus. 2013.gada 4.novembrī kopā ar vīru

gājusi iepirkties uz veikalu „Maxima”. /pers.G/ ņēmis no DNB bankomāta naudu,bet nepaskaidrojis no kurienes tā viņam kontā ieskaitīta.

Liecinieks/pers. M/ liecinājis, ka /pers. K/ iedevis 5 Ls un lūdzis tos ieskaitīt kontā, kuru bijis uzrakstījis uz lapiņas. Aizgājis uz SEB banku un

norādtajā kontā veicis iemaksu, atlikumu atdevis /pers.G/. Apmēram pēc divām stundām /pers.G/palūdzis, lai viņu aizved uz Madonas bibliotēku, ko arī

izdarījis. /pers.G/teicis, ka bibliotēkā vajag tikt pie interneta, jo mājās datoram kaut kas neejot. /pers. N/ uzturējies apmēram pusstundu .Tad aizvedis

viņu atpakaļ uz dzīvesvietu Madonā, /adrese/ .

Lietā nav strīda par to, k a /pers. C/ izdarīja tādu datu iegūšanu, kas dod iespēju nelikumīgi izmantot maksāšanas līdzekli. To atzina pats

apsūdzētais un viņa vainu pierāda arī /pers. D/ liecinātais tiesas sēdē.

/pers. D/ liecināja, ka /pers. C/ iepriekš nedaudz pazinis, jo reizēm kopā iedzēruši alu. Domājis, ka apsūdzēto sauc /pers.Z/. Tā kā /pers. C/

teicis, ka gribot savu algu pārskaitīt uz viņa karti, piekritis to iedot uz vienu dienu . Konts bankā viņam bijis atvērts, bet nebijusi atvērta internetbanka.

Internetbanku atvēris pēc /pers. O/ lūguma. Nemaz nezinājis, ka ir tāda internetbanka un, ka var paņemt kredītu bez viņa paša pases un paraksta.]. Kad

saņēmis vēstuli par to, ka paņemts kredīts, aizgājis uz banku noskaidrot. Bankā pateikts, ka jādodas uz policiju. /pers. C/ pēc notikušā vairāk neredzējis.

Pirms vēstules saņemšanas /pers. C/ vēl vienu reizi bijis atnācis un prasījis karti. Labi, ka mājās bijis paziņa /pers.V/, kurš teicis, lai vairāk neiesaistās

darījumos. Par kartes izmantošanu /pers. C/ iedevis 10 Ls, kad atnesis karti.

Ar lietā esošiem kredītlīnijas līgumiem Nr. 637275, 9837659 ( lietas11.-12.lapa) pierādīts, ka 2013.gada 4.novembrī uz /pers. D/ vārda

izsniegtas divas kredītlīnijas summas Ls 200 apmērā katra.

/pers. C/ neapstrīd to, ka atbalstīja /pers. D/ maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu, kā arī izdarīja krāpšanu personu grupā pēc

iepriekšējas vienošanās. Apsūdzētais noliedz, ka bijis informēts par /pers. P/ rīcību, kad viņš noformēja otro kredītu.

Nav šaubu par to, ka /pers. C/ ieguva no /pers. D/ maksājumu karti un internetbankas datus, lai varētu tālāk realizēt savu noziedzīgo nodomu,

par ko bija iepriekš vienojies ar /pers. R/ – noformēt kredītus uz /pers. D/ vārda. /pers. C/ liecināja, ka /pers.G/piesēdies pie viņa datora, kuram bijis

interneta pieslēgums un formējis kredītus, tādā veidā minētais pierāda to, ka /pers. C/, zinot, ka nelikumīgi tiek izmantots /pers. D/ maksāšanas līdzeklis –

internetbankas kodu karte, parole, atbalstīja minētās /pers. P/ darbības, atļaujot izmantot sev piederošo datoru ar interneta pieslēgumu.

Attiecībā par epizodi, kad kredīts tika noformēts bibliotēkā, tiesa uzskata, ka /pers. C/ tiesas izmeklēšanā sniedz nepatiesas liecības, cenšoties

mazināt savu vainu izdarītajā. Nopratināts kā apsūdzētais pirmstiesas izmeklēšanā /pers. C/ liecinājis, ka „ /pers. G/ kopā ar /pers.Z/aizbrauca uz

bibliotēku, lai turpinātu formēt kredītus, jo mājās – /adrese/ bija lēns internets. Kad kredītos izkrāptā nauda Ls 400 bija ieskaitīta /pers. S/ kontā, /pers.

G/ to pārskaitīja uz manu kontu, lai mēs to varētu izņemt un sadalīt, kā iepriekš bijām vienojušies. /pers. T/ pārskaitīja visus 400 Ls uz manu kontu, un es

viņam iedevu savu maksājuma karti un PIN kodu, lai naudu varētu izņemt. /pers. T/ man iedeva Ls 40, bet pārējo naudu paturēja sev.” ( lietas 121.lapa).

Šī liecība neapšaubāmi norāda, ka /pers. C/ zināja, ka /pers. K/ brauc uz Madonas novada bibliotēku formēt kredītus ,lai tādā veidā turpinātu

īstenot viņa un /pers. P/ vienošanos – noformēt aizdevumus uz /pers. D/ vārda. Arī pats pats apsūdzētais apstiprināja, ka ar /pers. R/ iepriekš

vienojušies par aizdevumu formēšanu uz /pers. D/ vārda , neprecizējot ne par kredītu skaitu , ne naudas daudzumu. Par to, ka 2013.gada 4.un

5.novembrī uz /pers. D/ vārda mēģināts nofoformēt vēl vairākus kredītus, pierāda arī lietas lapā 18.-27. esošie dokumenti, t.sk. 4.novembrī nosūtītais

aizdevuma pieteikums SIA „Open Credit” no IP adreses /ip adrese/., t.i. no /pers. C/ datora interneta pieslēguma.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka /pers. C/ darbības , kas saistītas ar /pers. D/ datu , kas dod iespēju nelikumīgi izmantot maksāšanas līdzekli datu,

iegūšanu, ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 1931.panta pirmās daļas. Tāpat viņa darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 20.panta

ceturtās daļas un 193.panta otrās daļas kā maksāšanas līdzekļa nelikumīgas izmantošanas atbalstīšana , kā arī pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas

kā krāpšana, kas izdarīta personu grupā.

Pirmstiesas procesā akciju sabiedrība „4finance” pieteikusi kaitējuma kompensāciju Ls EUR 713,53 apmērā par zaudējumiem , kas radušies

saistībā ar aizdevumu līgumiem, kas noslēgti uz /pers. D/ vārda .

/pers. C/ kaitējuma kompensāciju atzina daļēji ,t.i.par izkrāptajiem 200 latiem jo neatzina savu vainu saistībā ar kredīta noformēšanu, kas notika

izmantojot datoru un interneta pieslēgumu Madonas bibliotēkā.

AS „4finance” pilnvarotā pārstāve uz tiesas sēdi nav ieradusies. Lietā saņemts minētās akciju sabiedrības iesniegums, kurā lūgts lietu izskatīt

bez viņu pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē un norādīts, ka uztur spēkā pieteiktās kaitējuma kompensācijas . Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram

ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Nav šaubu, ka akciju sabiedrībai „ 4finance”, ir nodarīti zaudējumi

apsūdzētā vainas dēļ , noziedzīgu nodarījuma rezultātā. Tomēr tiesa uzskata, ka kaitējuma kompensācija ir apmierināma tikai tādā apmērā, kādā

apsūdzībā ir norādīta noziedzīgā nodarījuma rezultātā izkrāptā summa.

Tā kā ir pierādīta /pers. C/ vaina, viņš un persona, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, ja arī šī persona tiek ar tiesas

spriedumu atzīta par vainīgu , ir solidāri atbildīgi par AS „4finances” labā piedzenamo summu.

Atbilstoši Krimināllikuma 35.pantā noteiktajam , soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu,

vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas

personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu , nosakot soda veidu ,

tiek ņemts vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, vainīgā personība ,savukārt, nosakot soda mēru, tiek ņemti vērā atbildību

mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

/pers. C/ iepriekš sodīts četras reizes, pēdējo - 2008.gada 2.septembrī , kad ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas

spriedumu atzīts par vainīgu Krimināllikuma 228.panta otrajā daļā un 313.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un sodīts ar

brīvības atņemšanu uz 5 gadiem. Sodāmība nav dzēsta (lietas100.-104.lapa).

Pats apsūdzētais paskaidroja, ka strādā SIA /Nosaukums H/ par palīgstrādnieku, ikmēneša ienākumi esot ap EUR 400 .

Atbilstoši Krimināllikuma 7.pantā noteiktajam, /pers. C/ izdarījis 1931.panta pirmajā daļā un paredzētu mazāk smagu noziegumu , atbalstījis

Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzētu smagu noziegumu, kā arī izdarījis Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā paredzētu smagu noziegumu.

Krimināllikuma 47.panta norādītie atbildību mīkstinošie apstākļi lietā nav konstatēti. Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu

apsūdzētajam konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis – noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Krimināllikuma 177.panta otrās daļas, 193.panta otrās daļas sankcijās kā pamatsodi paredzēti brīvības atņemšanas sods uz laiku līdz pieciem gadam,

vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbu, vai naudas sods, savukārt 193.1panta pirmās daļas sankcijā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku

līdz trim gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

Ņemot vērā, ka /pers. C/ ir pastāvīgs darbs, viņš izteica nožēlu par izdarīto un apņēmās tuvākajā laikā atlīdzināt radītos zaudējumus, tiesa

pievienojas prokurores viedoklim, ka apsūdzētajam nav nepieciešams piemērot brīvības atņemšanu un sodu viņš var izciest atrodoties sabiedrībā.

Izvērtējot vainīgā mantisko stāvokli , nav piemērojams naudas sods, jo apsūdzētajam nav pietiekamu ienākumu un arī nav tuvākajā laikā tādi nav

paredzami , lai likumā noteiktajā laikā un apmērā varētu samaksāt naudas sodu .

Apsūdzētais ir darba spējīgs un tiesa uzskata, ka viņš par minēto noziedzīgo nodarījumu sodāms ar piespiedu darbu. Piemērojot šādu sodu,

tiesas ieskatā , tiks sasniegts kriminālsoda piemērošanas mērķis - sodīt vainīgo par krimināltiesisko aizliegumu neievērošanu, ietekmēt citu cilvēku

uzvedību, brīdinot par atbildību, kas seko tiesību normu neievērošanas gadījumā .

Izvērtējot Krimināllikuma 193 .panta otrās daļas un 177.panta otrās daļas sankcijās paredzēto mantas konfiskācijas piemērošanas lietderību,

tiesa atzīst, ka šo papildsodu, kas nav panta sankcijās paredzēts kā obligāts, vainīgajam var nepiemērot. Tiesas ieskatā mantas konfiskācijas

piemērošana konkrētajā gadījumā būtu pārāk bargs sods un neadekvāts radušajām sekām.

Sods par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem apsūdzētajam nosakāms piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu . Nosakot sodu pēc

noziedzīgo nodarījumu kopības, tiesa atzīst par iespējamu piemērot labvēlīgāko sodu saskaitīšanas principu un daļēji saskaitīt sodus , kas piespriesti par

katru noziedzīgo nodarījumu.

Lietisko pierādījumu un procesuālo izdevumu lietā nav.

Pirmstiesas procesā /pers. C/ piemērotie drošības līdzekļi - nodošana policijas uzraudzībā un aizliegums izbraukt no valsts , atstājami negrozīti

līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim .

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Kriminālprocesa likuma 511.. 512,. 520.. 527., 528. , 529.,530.panta,

t ie s a no s p r ie d a

/pers. C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 1931. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu

uz 80 ( astoņdesmit) stundām;

atzīt par vainīgu Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 193.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar

piespiedu darbu 60 ( sešdesmit) stundām, nekonfiscējot mantu;

atzīt par vainīgu Krimināllikuma 177.panta panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz 150

( viens simts piecdesmit) stundām, nekonfiscējot mantu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu daļēji saskaitīt piespriestos sodus un galīgo sodu par vairākiem noziedzīgiem

nodarījumiem noteikt piespiedu darbu uz 200 ( divi simti ) stundām, nekonfiscējot mantu.

Līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim atstāt negrozītu piemēroto drošības līdzekli- nodošanu policijas uzraudzībā un aizliegumu izbraukt no

valsts.

Daļēji apmierināt AS „4finance”, kaitējuma kompensāciju un tai par labu no /pers. C/ piedzīt EUR 569,14 (pieci simti sešdesmit deviņus

euro un 14 centus) . Pārējā daļā kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Spriedumu ne vēlāk kā 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas – 2015.gada 11.marta, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā

Vidzemes apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijā, iesniedzot sūdzību vai protestu Madonas rajona tiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Lazdiņa